SABATS UN PIELŪGSME

1. SABATS UN PIELŪGSME 3. tēma 16. jūlijā, 2011

2. SABATS PIEMIŅAS DIENA RADĪŠANA ATPESTĪŠANA TAISNOŠANA AUTORS JĒZUS

4. RADĪTĀJA PIEMIŅA Dievs ir visa Radītājs (1. Mozus 1: 1) Ēbreju valodā vārdsbará , ar ko tiek aprakstīta radīšana, apzīmē vienīgi Dievišķu radīšanu. Neviens cits nespēj neko radīt (bará) kā Dievs radīja telpu, laiku, matēriju un enerģiju. “6Caur tā Kunga Vārdu tās debesis ir darītas, un viss viņu spēks caur Viņa mutes Garu. 7Viņš sakrāj no jūras ūdeni kā kopu, un liek tos dziļumus slepenībā. 8Bīstaties no tā Kunga, visa pasaule, baiļojaties priekš Viņa, visi zemes iedzīvotāji. 9Kad Viņš runā, tad tas notiek, kad Viņš pavēl, tad tas tur stāv.” (Psalms 33: 6-9 ; 1877.g.t.) “25Ar ko tad jūs mani līdzināsiet, kam es būtu līdzīgs? Saka tas Svētais. 26Paceļat savas acis uz augšu un skataities, kas šīs lietas ir radījis un izved viņu spēku pēc skaita? Viņš tos visus pie vārda sauc pēc sava lielā spēka, un Viņa stiprums ir tik varens, ka neviena netrūkst.” (Jesajas 40: 25-26 ; 1877.g.t.)

5. RADĪTĀJA PIEMIŅA Kad mēs Sabatā pagodinām savu Radītāju, mēs noliedzam divus nepareizus pieņēmumus par Dievu. Ja vienīgi Dievs ir Tas, Kurš ir spējīgs radīt, mēs neesam izcēlušies nejaušas evolūcijas rezultātā. “Es to zemi esmu darījis, un cilvēku zemes virsū radījis. Es Tas esmu, manas rokas debesi izplatījušas, un es visam viņas spēkam pavēlu.” (Jesaja 45: 12 ; 1877.g.t.)

6. RADĪTĀJA PIEMIŅA “5Kam jūs mani līdzināsiet un turēsiet mani līdzīgu? Ar ko mani salīdzināsiet, ka mēs būtu līdzīgi? 6Tie izber zeltu no maka un sver sudrabu ar svaru, tie sader sudrabkalēju, un tas to iztaisa par dievekli, tie metas ceļos un to pielūdz. 7Tie to ceļ uz pleciem, to nes, un noliek un viņa vietu. Tur viņš stāv un neatstāj no savas vietas; viņu arī piesauc, bet tas neatbild un nevienu no bēdām neizglābj.” (Jesaja 46: 5-7 ; 1877.g.t.) Ja Dievs mūs radījis, mums nevajadzētu Viņu pielūgt klanoties mūsu pašu rokām no koka vai kāda cita materiāla veidotiem “Dieva attēliem”. “Un neviens to neņem pie sirds, un nevaid ne atzīšanas, ne saprašanas, ka tas būtu sacījis: vienu pusi es esmu sadedzinājis ar uguni un uz tām oglēm arī maizi cepis, es gaļu pie tā esmu cepis un ēdis, vai nu man to, kas atliek, bija darīt par negantību? ” (Jesaja 44: 19 ; 1877.g.t.)

7. PIEMINI SAVU RADĪTĀJU Otrs iemesls, kāpēc Dievs lika Īsraēliešiem ievērot sabatu, bija atgādinājums par to, kā Viņš tos atbrīvoja no verdzības Ēģiptē (5. Mozus 5: 15) Līdzīgā veidā mēs pieminām to, kā Dievs atbrīvojis mūs no grēka verdzības, kad Sabatā vienojamies Dieva pielūgsmē (Rom. 6: 16-23) Abos piemēros Dievs izmanto vienu un to pašu Savu brīvību dodošo spēku. “Bet gods Dievam, ka jūs, grēka kalpi bijuši, no sirdsdibena esat paklausīgi tapuši tai mācības priekšzīmei, uz ko esat nodoti,”(Rom. 6: 17-18 ; 1877.g.t.)

8. PIEMINOT TO, KAS MŪS TAISNOJIS “Un Dievs svētīja to septīto dienu un iesvētīja to, tāpēc ka Viņš bija dusējis no visa sava darba, ko Dievs iztaisīdams bija radījis.” (1. Mozus 2:3 ; 1877.g.t.) Kad mēs pagodinām to, kas Sabatu iesvētījis, mēs topam Viņa svētīti. Mēs esam aicināti uz citu, atšķirīgu, jaunu dzīvi, kurā dzīvojam tālu no grēka un ik dienas nododamies Dieva kalpošanai. “Bet tagad, kad jūs no tā grēka esat atsvabināti un Dievam kalpojat, tad jums ir savs auglis, ka paliekat svēti; bet tas gals ir mūžīga dzīvošana.” (Rom. 6: 22 ; 1877.g.t.)

9. PIEMINOT TO, KAS MŪS TAISNOJIS “viņš sauca stiprā balsī: "Bīstieties Dieva un dodiet Viņam godu, jo ir atnākusi Viņa tiesas stunda; pielūdziet To, kas radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus." (Atkl.14: 7) Piepildīt mums uzlikto misiju ir svarīgs uzdevums katra mūsu svētošanas procesā: mūsu dzīvei un mums vajadzētu būt nepārtrauktai liecībai par to, ko Dievs dara tiem, kas ir Viņam paklausīgi un uzticīgi visās lietās, līdz ar to mums vajadzētu sniegt pasaulei pilnīgu pēdējo vēsti.

10. SABATA SVĒTĪBAS “Nāciet šurp pie Manim visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.” (Mat. 11: 28 ; 1877.g.t.) Mēs Jēzū rodam atdusu, pieņemot Viņa uzaicinājumu. Mēs atpūšamies emocionāli, fiziski un garīgi. Mēs atbrīvojamies no grēka smaguma, vainas apziņas un bailēm. Mēs baudām fizisko atpūtu. Mēs mainām sava prāta un gara ritmu. Mēs jūtam atbrīvojumu no mūsu ikdienas rūpēm un problēmām. Mēs atjaunojam sava prāta asumu un fiziskos spēkus. Mēs atjaunojam savas identitātes piederības sajūtu: mēs esam radīti pēc Dieva līdzības un piederam Viņam. Mēs kļūstam tuvāki attiecībās ar savu Radītāju. Tas sniedz un stiprina nākotnes cerību mūsos. (Jes. 66: 23)

11. “Lielas svētības ietver sabata ievērošana, un Dievs vēlas, lai sabats mums būtu prieka diena. Prieks valdīja brīdī, kad tika iesvētīts sabats. Dievs ar gandarījumu nolūkojās savu roku darbā. Visas lietas, ko Viņš bija radījis, Viņš novērtēja kā “ļoti labas” 1. Mozus 1:31. Debesis un zeme pildījās ar līksmību. “Kad visas rīta zvaigznes kopā dziedāja un visi Dieva dēli gavilēja.” Ījaba 38:7. Kaut arī grēks ienāca pasaulē un izkropļoja Dieva darbu, Dievs turpina mums sniegt sabatu kā atgādinājumu par Visvareno, Mūžīgo labestībā un žēlastībā, Kas radījis visas lietas. Dievs vēlas caur sabata ievērošanu iemūžināt cilvēkos atziņu par Dievu Radītāju. Viņš vēlās, lai sabats virzītu mūsu prātus pretī Viņam, kā patiesi dzīvajam Dievam, un lai Viņu atzīstot, mums būtu dzīvība un miers. ” E.G.W. (Testimonies for the Church, vol. 6, sec. 6, “The observance of the Sabbath”, pg. 349)