Download
1 / 14
150 likes | 422 Views
Zemes pārvaldības likums, iekšējo ūdeņu un piekrastes valdījums. Dažreiz šķiet,. ka Baltijas jūra, upes un ezeri NEVIENAM NERŪP. Viss ir pamests novārtā, piesārņots, nepieejams..
E N D
Zemes pārvaldības likums, iekšējo ūdeņu un piekrastes valdījums
Dažreiz šķiet, ka Baltijas jūra, upes un ezeri NEVIENAM NERŪP. Viss ir pamests novārtā, piesārņots, nepieejams.. KURŠ ir atbildīgs par šo konkurējošo interešu saskaņošanu un dabas resursu aizsardzību un aizsargājamo vērtību apsaimniekošanu???
Publiskie ūdeņi • Civillikums nosaka, ka publiskie ūdeņi pieder valstij, tomēr tiešā veidā nenosaka publisko ūdeņu pārvaldības tiesības vai pienākumu kādai valsts institūcijai. • Civillikums paredz, ka publiskos ūdeņus ir tiesības izmantot katrai personai neatkarīgi no piederības attiecīgajai administratīvajai teritorijai. • Publiskie ūdeņi pēc būtības pieder valstij jeb visiem Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc tos nevar nodot citu personu īpašumā.
Dažreiz atkal šķiet, ka ikviens ir saimnieks kādā no publiskajiem ūdeņiem, jo pastāv TĀDS noteikumu, tiesību un atbildību LABIRINTS! Tajā ir TIK DAUDZ ieinteresēto grupu! Turklāt katrs iestājas tikai par savas (lasi: vienīgās pareizās!) grupas, nozares INTERESĒM!
Tiesību, ietekmju, atbildību un interešu JŪKLIS padara to sakārtošanu ĻOOOOOTI LĒNU!
Nav saimnieka vērtīgam resursam- publiskai mantai! • Līdz šim nav atrisinātas publisko ūdeņu īpašumtiesības!!! • Nav saimnieka- nav skatījuma par attīstību; ir - slikta attieksme
Lietu tiesību «formas» • Īpašums – tiesiska tiešā vara, kurai nepieciešams īpašuma tiesisks pamats. CL 927. Īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu, t. i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. • Valdījums – faktiskā tiešā vara, kurā ir griba rīkoties ar lietu kā īpašniekam un lieta atrodas valdītāja faktiskā varā. CL 876. Lietas valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu. • Turējums – atvasinātā faktiskā vara, pie kuras trūkst gribas rīkoties ar lietu kā īpašniekam (turētājs atzīst par īpašnieku kādu citu), bet ir faktiskā vara pār lietu. CL 876. Tas, kā varā lieta faktiski atrodas, bet kas atzīst par tās īpašnieku kādu citu, uzskatāms (..) nevis par šās lietas tiesisku valdītāju, bet tikai par tās turētāju jeb faktisku valdītāju un īpašnieka vietnieku valdījumā.
Iespējas ir! • Atrast saimnieku piekrastei un iekšējiem ūdeņiem • Saredzēt nozares un visu teritoriju attīstības iespējas un paredzēt tam iespējas (lasi: līdzekļus!) • Sabalansēt intereses- rūpes par dabu, veidojot vidi uzņēmējdarbības attīstībai un kvalitatīvai dzīvei (apsaimniekot aizsargājamo un atbalstīt esošos uzņēmējus, kā arī rosināt zvejniekciemos un pie ezeriem dzīvojošos attīstīt biznesu) !
Publisko ūdeņu pārvaldība līdz ZPL pieņemšanai Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija protokollēmums Nr.41 (55.§) 1.Noteikt, ka līdz ZPL pieņemšanai VARAM ir atbildīgā institūcija jautājumu izskatīšanā par publisko ūdeņu un zemes zem tiem nodošanu pašvaldības valdījumā gadījumos, ja attiecīgās pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo publisko ūdeņu un zemes zem tiem pārņemšanu pašvaldības valdījumā, un par attiecīgo tiesību aktu projektu sagatavošanu. 2.Gadījumos, ja VARAM konstatē, ka iecerētās darbības publiskajos ūdeņos skar citu ministriju kompetenci, attiecīgos dokumentus, kas ir nepieciešami darbības īstenošanai, sagatavo citu nozaru ministrijas.
Publisko ūdeņu pārvaldība līdz ZPL pieņemšanai (2) Praktiskās darbības: •pašvaldības motivēts lēmums par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo publisko ūdeņu un zemes zem tiem pārņemšanu pašvaldības valdījumā; •VARAM gatavo MK rīkojuma projektu; •saskaņošana ar citām institūcijām; •MK rīkojums.
Publisko ūdeņu pārvaldība pēc ZPL pieņemšanas (Saeimā uz 2.lasījumu) •Iekšzemes publisko ūdeņu un jūras piekrastes ūdeņu valdītājs – vietējā pašvaldība. •Izņēmums: iekšzemes publisko ūdeņu, kas ierakstāmi zemesgrāmatā uz valsts vārda vai atrodas DR, NP un DL, valdītājs – VARAM. •Jūras piekrastes sauszemes daļas īpašnieks – vietējā pašvaldība. •Izņēmums: jūras piekrastes sauszemes daļas, kas ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda vai atrodas DL, NP dabas lieguma zonā vai ainavu aizsardzības zonā, īpašnieks – valsts VARAM personā. •Administratīvā nodošanas procedūra: ?(nodod ar likumu)
