Enerģētika, tautsaimniecība un vide Baltijas jūras reģionā

1. Enerģētika, tautsaimniecība un videBaltijas jūras reģionā Baltijas valstu enerģētikas attīstības perspektīvas:ekonomiskā dimensija Prof. Inna Šteinbuka, Sabiedrisko pakalpojumuregulēšanas komisijas priekšsēdētāja

2. SATURS • Izmaiņas saistībā ar Eiropas Savienību • Jaunākās tendences elektroenerģijas tirgū • Jaunākās tendences dabasgāzes tirgū • Tarifu salīdzinājums • Tirgus regulēšanas sistēmas salīdzinājums • Konkurences attīstības perspektīvas un apgādes drošības aspekti

3. IZMAIŅAS SAISTĪBĀ AREIROPAS SAVIENĪBU • Līdz ar iestāšanos ES Baltijas valstīm ir: • Jāatver elektrības tirgus efektīvai konkurencei • Jāatver gāze tirgus efektīvai konkurencei • Jānostiprina regulatori • Lietuvai • Nepieciešams slēgt Ignalīnasatomelektrostaciju • Igaunijai • Jāveic degslānekļa nozares restrukturizācija, samazinot kaitīgos izmešus, kas ietekmēs elektrības ražošanu

4. ELEKTROENERĢIJASPATĒRIŅA TENDENCES Avots: Energy Information Administration / DOE (www.eia.doe.gov)

5. ELEKTROENERĢIJAS IMPORTĒTĀJI UN EKSPORTĒTĀJI Avots: Energy Information Administration / DOE (www.eia.doe.gov)

6. ELEKTROENERĢIJAS TIRGUS STRUKTŪRA: IGAUNIJA • Eesti Energia” irpilnībā valstij piederoša akciju sabiedrība, kas nodarbojas ar elektrības ražošanu, pārvadi, sadali, pārdošanu un eksportu • Bez tam ir vairāki privāti ražošanas un sadales uzņēmumi • Tīkla operatoru juridiskā nodalīšana plānota no 2005.gada • Degslānekļa izmantošanas ierobežošana samazināselektroenerģijas ražošanu un palielinās tās izmaksas, ierobežojot eksporta iespējas

7. ELEKTROENERĢIJAS TIRGUS STRUKTŪRA: LATVIJA • Valsts akciju sabiedrība “Latvenergo”, kas nodarbojas ar elektrības ražošanu, pārvadi, sadali, pārdošanu un importu • Ievērojams skaits mazo ražotāju • Valdības līmenī ir nolemts pakāpeniski nodalīt tīklu pakalpojumu sniegšanu un iepircēja funkcijas • Samazinoties importa pieejamībai no Igaunijas un Lietuvas, var pieaugt importa cena un/vai no Krievijas importētās enerģijas apjoms

8. ELEKTROENERĢIJAS TIRGUS STRUKTŪRA: LIETUVA • Būtiskākie uzņēmumi: • Valstij piederošā Ignalīnasatomelektrostacija • Valsts kontrolētā “Lietuvos Energija” nodrošinapārvades, dispečeru un tirdzniecības funkcijas • Austrumu sadales tīkli –privatizācijas procesā • Rietumu sadales tīkli – privatizēts 2003.gadā • Juridiskā nodalīšana veikta 2002.gadā, daļēja īpašumtiesību nodalīšana – 2003.gadā • Eksports sasniedz ~40% no saražotās elektroenerģijas, kas samazināsies pēc Ignalīnas slēgšanas

9. KVALIFICĒTIE LIETOTĀJI Igaunija – 11 kvalificēti lietotāji Kritērijs – gada patēriņš virs40 GWh Tirgus atvēršanas pakāpe – 12%, līdz 2009 – 35% Latvija – no 2004.gada 1.jūlija kvalificēti lietotāji ir visi patērētāji, izņemot mājsaimniecības (44% tirgus), pilnībā atvērts tirgus no 2007 Lietuva – 28kvalificēti lietotāji Kritērijs – gada patēriņš virs9 GWh (25% tirgus), pilnībā atvērts tirgus no 2010

10. TARIFU SALĪDZINĀJUMS Iedzīvotāja vidējais mēneša rēķins par elektrību*, (eiro arPVN) Igaunija Latvija Lietuva *Aprēķināts, izmantojot Latvijas vidējo mājsaimniecības patēriņu. Regulatora aprēķins, izmantojot tarifus, kas spēkā no 01.01.2004.

11. TARIFU SALĪDZINĀJUMS Liela rūpnieciskā lietotāja aptuvens elektrības mēneša maksājums* (tūkst.eiro, bez.PVN) Latvija Igaunija Lietuva *Aprēķināts pie gada patēriņa 12GWh un atļautās slodzes 8000kW. Regulatora aprēķins, izmantojot tarifus, kas spēkā no 01.01.2004.

12. TARIFU SALĪDZINĀJUMS Vidēja rūpnieciskā lietotāja aptuvens elektrības mēneša maksājums* (tūkst.eiro, bez.PVN) Latvija Igaunija Lietuva * Aprēķināts pie gada patēriņa1.3GWh un atļautās slodzes300kW. Regulatora aprēķins, izmantojot tarifus, kas spēkā no 01.01.2004.

13. TARIFU SALĪDZINĀJUMS Neliela komerciāla lietotāja aptuvens elektrības mēneša maksājums* (tūkst.eiro, bez.PVN) Latvija Igaunija (vienfāzes pieslēgums) Igaunija (trīsfāzu pieslēgums) Lietuva * Aprēķināts pie gada patēriņa0.2GWh un ievadaizsardzības strāvas500A. Regulatora aprēķins, izmantojot tarifus, kas spēkā no 01.01.2004.

14. TARIFU SALĪDZINĀJUMS Vidēja komerciāla lietotāja aptuvens elektrības mēneša maksājums* (tūkst.eiro, bez.PVN) Latvija Igaunija (vienfāzes pieslēgums) Igaunija (trīsfāzu pieslēgums) Lietuva * Aprēķināts pie gada patēriņa1.5GWh un ievadaizsardzības strāvas1000A.Regulatora aprēķins, izmantojot tarifus, kas spēkā no 01.01.2004.

15. TARIFU SALĪDZINĀJUMS Elektrības cena iedzīvotājiem 2004.gada sākumā (eiro/kWh, bez nodokļiem) Avots : Eurostat

16. TARIFU SALĪDZINĀJUMS Elektrības cena uzņēmumiem 2004.gada sākumā (eiro/kWh, bez nodokļiem) Avots: Eurostat

17. DABASGĀZESPATĒRIŅA TENDENCES Avots: Energy Information Administration / DOE (www.eia.doe.gov)

18. DABASGĀZES TIRGUSSTRUKTŪRA: IGAUNIJA • Vertikāli integrēta akciju sabiedrība “Eesti Gaas” veicpārvadi, sadali un pārdošanu. Lielākie īpašnieki – Gazprom, Ruhrgas un Fortum • Kvalificētos patērētājus nosaka likums • Pastāv regulēta trešās puses pieeja tīkliem • Viena dominējošā piegādātāja (Krievija) dēļ Igauniju var uzskatīt par nesavienotu tirgu • Ierobežotas iespējas efektīvai konkurencei

19. DABASGĀZES TIRGUSSTRUKTŪRA: LATVIJA • Vertikāli integrēta akciju sabiedrība“Latvijas Gaze”, veicpārvadi, uzglabāšanu, sadali un pārdošanu. Lielākie īpašnieki – Ruhrgas, Gazprom un Itera Latvija. • Kvalificēto lietotāju un trešās puses pieejas nosacījumi ietverti Enerģētikas likuma grozījumos, kas izskatīts Saeimā 1.lasījumā • Viena dominējošā piegādātāja (Krievija) dēļ Latviju var uzskatīt par nesavienotu tirgu • Ierobežotas iespējas efektīvai konkurencei

20. DABASGĀZES TIRGUSSTRUKTŪRA: LIETUVA • Regulēta trešās puses pieeja – četri importētāji un robežas iepērk Krievijas gāzi • Kvalificētie lietotāji – ar gada patēriņu virs 15milj.m3, tirgus atvēršanas pakāpe ~ 80% • Kādreizējais monopols – akciju sabiedrība “Lietuvos dujos” apkalpo saistītos lietotājus un apmēram astoto daļu no kvalificētajiem lietotājiem. “Lietuvos dujos” lielākie īpašnieki ir Ruhrgas, Gazprom un valsts

21. DABASGĀZES TIRGUSSITUĀCIJA EIROPAS SAVIENĪBĀ Trīs Baltijas valstis vienīgās importē visu gāzi un vienlaikus ir atkarīgas no viena importētāja. Bet Latvija ir vienīgā valsts, kurā nav alternatīvu licencētu piegādātāju un kurā lielākajam piegādātājam ir 100% tirgus daļa. Avots: Eiropas Komisija

22. TARIFU SALĪDZINĀJUMS Iedzīvotāja vidējais mēneša rēķins par gāzi,ja gāzi izmanto sadzīves vajadzībām*, (eiro arPVN) Igaunija Latvija Lietuva * Aprēķināts, izmantojot Latvijas vidējo mājsaimniecības patēriņu.Regulatora aprēķins, izmantojot tarifus, kas spēkā no 01.01.2004.

23. TARIFU SALĪDZINĀJUMS Iedzīvotāja vidējais mēneša rēķins par gāzi,ja gāzi izmanto apkurei*, (eiro arPVN) Igaunija Latvija Lietuva * Aprēķināts, izmantojot Latvijas vidējo mājsaimniecības patēriņu.Regulatora aprēķins, izmantojot tarifus, kas spēkā no 01.01.2004.

24. TARIFU SALĪDZINĀJUMS Vidēja rūpnieciska lietotāja aptuvens gāzes mēneša maksājums* (tūkst.eiro, bez.PVN) Latvija Lietuva Igaunija * Aprēķināts pie gada patēriņa150thsd. m3. Regulatora aprēķins, izmantojot tarifus, kas spēkā no 01.01.2004.

25. TARIFU SALĪDZINĀJUMS Gāzes cena iedzīvotājiem 2004.gada sākumā (eiro/GJ, bez nodokļiem) Avots: Eurostat

26. TARIFU SALĪDZINĀJUMS Gāzes cena uzņēmumiem2004.gada sākumā (eiro/GJ, bez nodokļiem) Avots: Eurostat

27. TIRGUS REGULĒŠANASSISTĒMAS SALĪDZINĀJUMS • Visās trīs Baltijas valstīs ir regulatori, bet to funkcijas un statuss atšķiras • Aptvertās regulējamās nozares: • Igaunija: enerģija un degviela, • Latvija: elektrība, gāze, telekomunikācijas, pasts un dzelzceļš, • Lietuva: elektrība, gāze, centralizētā siltumapgāde un aukstā ūdens piegāde

28. TIRGUS REGULĒŠANASSISTĒMAS SALĪDZINĀJUMS (2) • Dažāda neatkarības pakāpe: • Igaunija: valdības aģentūra, ietilpst Ekonomikas un Sakaru ministrijā, saņemt tiešu valsts budžeta finansējumu • Latvija: komisijas padomi apstiprina Saeima, finansējums no uzņēmumu maksātas nodevas, lēmumus var apstrīdēt tikai tiesā • Lietuva: komisijas padomi ieceļ Prezidents, saņem tiešu valsts budžeta finansējumu, lēmumus par tarifiem apstiprina valdība

29. PERSPEKTĪVAS • Elektrības un gāzes patēriņš turpinās pieaugt • Reģionā nepieciešams palielināt elektroenerģijas ražošanas jaudas • Lai ierobežotu atkarību no Krievijas gāzes, jaunbūvējamās elektrostacijās vēlams izmantot citus energoresursus • Nozīmīgu saslēgumu izbūve ar Somiju un Poliju var nebūt komerciāli rentabla. Šobrīd tiek izskatīti tikai projekti ar relatīvi nelielu pārvades jaudu (piem.Estlink – 350 MW)

30. KOPĒJAIS BALTIJASELEKTROENERĢIJAS TIRGUS • Katras Baltijas valsts tirgus varētu būt pārāk mazs efektīvas konkurences nodrošināšanai • Tehniski saslēgumu jauda starp Baltijas valstīm ir pietiekama kopēja tirgus izveidei • Piemērojoties ES prasībām, mainīsies Igaunijas un Lietuvas ražošanas struktūra, var pieaugt īslaicīga importa nepieciešamība • Gan Baltijas valstu valdības, gan regulatori ir vienojušies veicināt vienotā tirgus izveidi

31. SECINĀJUMI • Iestāšanās Eiropas Savienībā ietekmē norises elektroenerģijas un dabasgāzes nozarēs • Prasības elektrības ražotājiem (atomenerģijai Lietuvā un degslānekļa izmantošanai Igaunijā)radīs izmaiņas tirdzniecības plūsmām • Reālas konkurences iespējas elektroenerģijas apgādē lielā mērā ir atkarīgas no kopēja tirgus izveides. Lietuvas pieredze parāda, ka tirgus atvēršana palielina elektrības cenu • Reālas konkurences iespējas dabasgāzes apgādē kavē atkarība no Krievijas piegādēm

32. Paldies par uzmanību! Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija www.sprk.gov.lv