1 / 11

Vecāko klašu skolēnu kultūras identitātes attīstīšana

Vecāko klašu skolēnu kultūras identitātes attīstīšana. Autores: Puškina liceja 11.A klases licejistes Kristīne Peroviča Aļina Korovina. Pētījuma k onceptu ālais aparāts. Pētījuma objekts : mācību process skolās, kā galvenā kultūras identitātes attīstības vide.

bly
Download Presentation

Vecāko klašu skolēnu kultūras identitātes attīstīšana

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Vecāko klašu skolēnu kultūras identitātes attīstīšana Autores: Puškina liceja 11.A klases licejistes Kristīne Peroviča Aļina Korovina

  2. Pētījuma konceptuālais aparāts • Pētījuma objekts: mācību process skolās, kā galvenā kultūras identitātes attīstības vide. • Pētījuma priekšmets: krievu skolu vecāko klašu skolēnu kultūras identitāte. • Pētījuma mērķis: noteikt latviešu un krievu vecāko klašu skolēnu kultūras identitāti. • Hipotēze: Krievu un latviešu vecāko klašu skolēnu kultūras identitātes attīstība notiek veiksmīgi, ja: tiek apzināta piederība savai kultūrai; ir tolerance pret citām kultūrām; tiek veidota vajadzība pēc zināšanām par citām kultūrām; saskarsme ar latviešu kultūras pārstāvjiem tiek uzskatīta par socializācijas un integrācijas pamatu. Pētījuma uzdevumi: • Psiholoģisko un pedagoģisko pētījumu teorētiskais apskats. • Respondentu atlase un pētījuma metodikas izvēle. • Praktiskā eksperimenta veikšana. • Rezultātu analīze un to interpretācija. Metodes: • Novērošana. • Anketēšana. • Pārrunas. • Aptauja. • Matemātiskā statistika. • Pētījuma bāze: Rīgas Puškina licejs, Rīgas 46. krievu vidusskola un Juglas Ezera vidusskola. Pētījumā piedalījās 180 cilvēki.

  3. Tabula №1. Dž. Marcia.Identitātes veidi [ Marcia 1980].

  4. Pirmājā anketā ir iekļauti šādi jautājumi: • Vai Tev ir draugi latvieši? • Kā Tu jūties latviešu vienaudžu sabiedrībā? • Vai Tu gribētu, lai Tavā klasē mācītos latvieši? • Vai Tu skaties filmas vai raidījumus latviešu valodā? • Vai Tu lasi grāmatas latviešu valodā ārpus skolas programmas? • Vai Tu labprāt ej uz latviešu valodas stundām? • Kā Tev šķiet, vai katram Latvijas iedzīvotājam jāzina latviešu valoda? • Dzīvojot Latvijā, vai Tu piedalies tās kultūras dzīvē?

  5. Otrajā anketā ir iekļauti šādi jautājumi: • Vai Jūs ģimenē svinat latviešu svētkus? • Kādus latviešu svētkus Tu zini? • Kādas latviešu kultūras īpatnības Tu zini? • Vai Tu gribētu, lai par latviešu tautas kultūru Tev stāstītu skolā? • Kādus latviešu literatūras autorus Tu zini? • Vai Tu zini kādas latviešu dziesmas vai dzejoļus? • Kādus latviešu nacionālos ēdienus Tu zini?

  6. Trešajā anketā ir iekļauti šādi jautājumi: • Vai Tev ir draugi krievi? • Kā Tu jūties krievu vienaudžu sabiedrībā? • Vai Tu gribētu, lai Tavā klasē mācītos krievi? • Vai Tu skaties filmas vai raidījumus krievu valodā? • Vai Tu lasi grāmatas krievu valodā ārpus skolas programmas? • Ja Tev būtu krievu valodas stundas, vai Tu uz tām ietu labprāt? • Vai Jūs ģimenē svinat krievu svētkus? • Kādus krievu svētkus Tu zini? • Kādas krievu kultūras īpatnības Tu zini? • Vai Tu gribētu, lai par krievu tautas kultūru Tev stāstītu skolā? • Kādus krievu literatūras autorus Tu zini? • Vai Tu zini kādas krievu dziesmas vai dzejoļus? • Kādus krievu nacionālos ēdienus Tu zini?

  7. Kā Tu jūties krievu/latviešu sabiedrībā?

  8. Vai Tu labrat ietu/ej uz krievu/latviešu valodas stundām ?

  9. Kādas krievu/latviešu kultūras īpatnības Tu zini?

  10. Kādas latviešu kultūras īpatnības Tu zini?

  11. Secinājumi Veiktā analīze ļauj secināt: • Saskarsmei ir ļoti liela nozīme mūsdienu jauniešu dzīvē, it īpaši tas ir svarīgi, ja sazināšanās process notiek starp latviešu un krievu skolēniem, kad tie pārdzīvo to identitātes pirmārās stadijas – identitātes krīzi. • Skolas vidē ir novērojama pozitīvā dinamika, latviešu un krievu skolēniem ir vēlme iepazīt vienam otru, kas veicina valodas mācīšanās motivāciju. • Krievu skolās ir vērojama pozitīva dinamika, īpaši Puškina licejā, kas veicina skolēnu integrāciju sabiedrībā. • Notiek attiecību humānizācija. Par humānizma pamatfaktoru mēs uzskatām kultūras paradigmas attīstību – divi kultūru valodu pilnveidošanu. Tajā pašā laikā ir ļoti svarīgi praktiskā saskarsme latviešu un krievu skolēnu vidū (diskusijas, pārrunas, atklātības audzināšana, pozitīvas motivācijas attīstīšana). • Nevienā no atbildēm nebija redzama agresija, nepatika, tieši pretēji – bija redzama vēlme labāk uzzināt cittautas kultūru. • Atbilžu analīze parādīja, ka dažiem skolēniem ir zemas latviešu/krievu kultūras zināšanu līmeņus. Mēs saistām to ar nepilnībām mācību procesā latviešu un krievu stundās. Tāpēc mēs gribam piedāvāt latviešu un krievu skolotājiem stundās vairāk uzmanības pievēst kultūrai. • Eksperimenta mērķis tika sasniegts, jo mēs konstatējām, ka abu kultūru pārstāvju kultūras identitātes attīstīšanas process notiek sekmīgi. • Lai sasniegtu identitātes apzināšanos vispirms jānotiek socializācijas un integrācijas procesam, kas Latvijā norit veiksmīgi.

More Related