Vides politikas pamatnostādnes 2013.-2020.gadam (VPP)

1. Vides politikas pamatnostādnes 2013.-2020.gadam (VPP) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Pagaidu uzraudzības komitejas sēde 2013. gada 16. maijs, Jelgavā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2. VPP izstrādes statuss un gaita • 2013.gada 1.februārī iesniegts MK informatīvais ziņojums par VPP 2009.-2015.gadam ieviešanas gaitu 2009.-2012.gadā Ņemot vērā NAP, Eiropas Savienības 7.Vides rīcības programmas izstrādāšanu un jaunā ES ilgtermiņa finanšu perioda 2014.-2020.prioritātes, pieņemts lēmums neveikt grozījumus VPP 2009.-2015.gadam, bet izstrādāt jaunas VPP 2013.-2020.gadam, lai vides politiku pilnībā harmonizētu ar minētajiem dokumentiem un procesiem • 2013.g. februārī uzsākta VPP sagatavošana un stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN) Vides pārskata sagatavošana, saņemti VKP priekšlikumi par VPP prioritātēm, struktūru, mērķiem • starpministriju diskusija par VPP mērķiem un līdzekļiem un atsevišķu VPP sadaļu sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, VPP precizētas atbilstoši sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm • Plānots izsludināt VSS, paralēli veicot SIVN sabiedrisko apspriešanu • Plānotais apstiprināšanas termiņš - 30.jūnijs

3. VPP saturs Katrā sadaļā izvirzīti noteikti mērķi vides aizsardzības jomā un tās orientētas uz izvirzīto mērķu sasniegšanu, paredzot konkrētas rīcības un pasākumus mērķu un rezultātu sasniegšanai VPP netiek dublēta informācija, kas ir iekļauta citos vides politikas plānošanos dokumentos, bet dota īsa informācija par šīm jomām, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas problēmas un risinājumi skatāmi Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.-2020.gadam, kas paredz: • novērst atkritumu rašanos un nodrošināt radīto atkritumu daudzuma samazināšanu • nodrošināt atkritumu kā resursu racionālu izmantošanu Koncepcijas par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam (apstiprināta MK 2013.gada 23.aprīlī)

4. Vides politikas pamatnostādnes un investīciju politikas sasaiste un risināmās problēmas (1)

5. Vides politikas pamatnostādnes un investīciju politikas sasaiste un risināmās problēmas (2)

6. Nozares ex-ante nosacījumi un to izpilde

7. Nozares ex-ante nosacījumi un to izpilde

8. Nozares ex-ante nosacījumi un to izpilde

9. Horizontālie vides politikas jautājumi (1) Mērķis: Nodrošināt valsts un pašvaldību vides aizsardzības sistēmas kapacitāti, kā arī atbalstīt vides sektora NVO kapacitāti, lai spētu īstenot valsts vides politiku un nodrošināt valstij un sabiedrībai nepieciešamo vides informāciju un veicināt sabiedrības aktīvu iesaistīšanos vides jautājumu risināšanā. Rīcības virzieni: • Nodrošināt labu vides pārvaldību valsts un pašvaldību līmenī un labu vides komunikāciju, kas balstīta uz pilnīgu un izsvērtu vides informāciju, un veicināt sabiedrības iesaistīšanos vides jautājumu risināšanā • Nodrošināt Latvijas zinātnes potenciāla iesaisti starptautisko pētījumos un prognozēs, Latvijas dabas kapitāla izvērtēšanā un praktisku pētījumu veikšanā • Ilgtspējīgas attīstības un vides aspektu iekļaušana visu līmeņu plānošanas un ieviešanas procesos, jo īpaši teritoriālajā plānošanā

10. Horizontālie vides politikas jautājumi (2) Rīcības virzieni: • Uz tirgu balstītu ekonomisko instrumentu izmantošana vides politikas mērķu sasniegšanā • Palielināt vides aizsardzības sistēmas kapacitāti valsts un pašvaldību līmenī un labāk atbalstīt vides sektora NVO kā nozīmīgu partneri sabiedrības iesaistīšanai vides jautājumu risināšanā Rezultāti: • Nodrošināta kvalitatīva vides komunikācija • Nodrošināta Latvijas zinātnes potenciāla iesaiste starptautisko pētījumos un prognozēs • Uzlabojusies uz tirgu orientētu ekonomisko instrumentu izmantošana vides politikas mērķu sasniegšanai • Nodrošināta adekvāta vides institūciju kapacitāte valsts un pašvaldību līmenī • Atbalsts vides sektora NVO kā nozīmīgam partnerim vides jautājumu risināšanā

11. Gaisa aizsardzība Mērķis: Samazināt gaisa piesārņojuma ietekmi uz iedzīvotāju veselību un ekosistēmām līdz līmenim, kas nerada draudus to veselībai un ekosistēmu degradācijai. Rīcības virzieni: • Dažādu sektoru radītā piesārņojuma samazināšana • Informācijas ieguve un atbildīgo institūciju kapacitātes celšana • Sabiedrības informēšana Rezultāti: • Samazinājies gaisa piesārņojums un izpildītas ES un starptautiskās saistības, uzlabojusies gaisa kvalitāte Latvijas lielākajās pilsētās • Samazināts rūpniecības sektora, mājsaimniecībā izmantojamo apkures iekārtu un transporta sektora radītais gaisa piesārņojums • Sabiedrība informēta par gaisa kvalitātes jautājumiem

12. Ūdens aizsardzība Mērķis: Nodrošināt labu ūdeņu stāvokli un to ilgtspējīgu izmantošanu Rīcības virzieni: • Ūdeņu eitrofikācijas un piesārņojuma samazināšana • Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu attīstība pakalpojumu kvalitātei un pieejamībai • Plūdu riska mazināšana un plūdu seku pārvaldība • Pārrobežu sadarbība ūdeņu stāvokļa uzlabošanai • Informācijas ieguve monitoringa, pētījumu, informācijas apmaiņas moderno tehnoloģiju pielietošanas ceļā • Administratīvās, tehniskās un profesionālās kapacitātes paaugstināšana ar vides kontroli, uzraudzību un novērtēšanu saistītām institūcijām Rezultāti: • Uzlabojies ūdeņu stāvoklis un nodrošināta cilvēku veselībai nekaitīga vide • Uzlabojusies ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitāte un pieejamība • Pilnveidota vides informatīvā bāze un palielināta vides aizsardzības institūciju administratīvā un profesionālā kapacitāte • Nodrošināta iedzīvotāju dzīves kvalitāte, samazinot plūdu riskus

13. Augsnes un zemes dzīļu aizsardzība Mērķi: • Nodrošināt augsnes ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību • Nodrošināt sabiedrību ar mūsdienīgu, aktuālu informāciju par zemes dzīļu resursiem un mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem, kas tiek ņemta vērā attīstības plānošanā Rīcības virzieni: • Nodrošināt sabiedrību ar mūsdienīgu, aktuālu informāciju par zemes dzīļu resursiem un augsni • Pilnveidot zemes dzīļu izmantošanas juridisko ietvaru un celt institucionālo kapacitāti Rezultāti: • Sabiedrībai pieejama mūsdienīga, aktuāla informācija par zemes dzīļu resursiem un augsni • Pilnveidots zemes dzīļu izmantošanas juridiskais ietvars un stiprināta institucionālā kapacitāte

14. Piesārņojums un riski Mērķis: Nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, veicinot vides risku mazināšanu un pārvaldību Rīcības virzieni: • Piesārņoto vietu apsaimniekošana, mazinot risku videi • Ķīmisko vielu apsaimniekošana un pārvaldība • Jonizējošā starojuma avotu droša apsaimniekošana • Mazināt avāriju riskus, nodrošinot operatīvu rīcību avāriju situācijās Rezultāti: • Nodrošināta vides risku pārvaldība • Uzlabota situācija jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošanā

15. Dabas aizsardzība (1) Mērķis: Saglabātlīdzsvaru starp dabas aizsardzības un saimnieciskajām interesēm Rīcības virzieni: • Zināšanu bāze par sugu un biotopu izplatību, ekoloģiskajām prasībām • Kartēšana, monitorings, lietišķie pētījumi, speciāls zinātnisks institūts, Natura 2000 tīkla pilnveidošana, mērķi ES nozīmes sugām un biotopiem • Sadarbība dabas aizsardzības un teritorijas attīstības plānošanā • Dabas teritoriju, sugu un biotopu dabas aizsardzības plānu izstrāde un īstenošana • Valsts un privātā partnerība, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju līdzdalība • Finansējums, t.sk. inovatīvi mehānismi • Kompensācijas, apsaimniekošana, projekti

16. Dabas aizsardzība (2) Rezultāti: • Labvēlīgs aizsardzības statuss vismaz 60 % ES nozīmes biotopu un sugu • Nevienas sugas vai biotopa aizsardzības statuss nav nezināms • Biotopu platība (ha) ar ekoloģiski atbilstošu apsaimniekošanu • Lauku putnu indekss palielinās • Piesaistīto finanšu līdzekļu apjoms ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanai sasniedz 35 Ls/ha/gadā, salīdzinot ar 10 Ls/ha/gadā (2012.g.) • Dabas aizsardzība arī kā saimnieciski pievilcīga nozare

17. Klimata pārmaiņas un pielāgošanās (1) Mērķi: • nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu samazināšanā, līdzsvarojot vides, sociālās un ekonomiskās intereses • veicināt Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to radītajām ietekmēm Rīcības virzieni: • SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes nodrošināšana • Pielāgošanās klimata pārmaiņām • Informācija un pētniecība

18. Klimata pārmaiņas un pielāgošanās (2) Rezultāti: • Ierobežotas vai stabilizētas valsts kopējās SEG emisijas (noteiktas ikgadējās vērtības, Mt CO2 ekvivalents) • Ierobežotas ne-ETS emisijas (noteiktas ikgadējās vērtības, Mt CO2 ekv.) • Samazinātas ETS CO2 emisijas (uz 2020.gadu mērķis 2,26 Mt CO2 ekv.) • Nodrošināts CO2 meža apsaimniekošanas references līmenis (2013.-2020.g. -16,30 Mt CO2 ekv.) • Izveidota pielāgošanās procesu pārvaldības nacionālā sistēma • Sabiedrība ir informēta par pielāgošanās klimata pārmaiņām jautājumiem

19. Paldies par uzmanību!