490 likes | 926 Views
Studiju kurss “Vides aizsardzība” Lauksaimniecība. Dace Piliksere. Rīga, 13.12.2007. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes sadalījums pēc zemes lietošanas veidiem valstī, % uz 01.01.2007. Lauksaimniecības preču gala produkcijas struktūra 2006. gadā (bāzes cenās).
E N D
Studiju kurss “Vides aizsardzība”Lauksaimniecība Dace Piliksere Rīga, 13.12.2007.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes sadalījums pēc zemes lietošanas veidiem valstī, % uz 01.01.2007.
Lauksaimniecības preču gala produkcijas struktūra 2006. gadā (bāzes cenās)
Galvenie agroķīmiskie rādītāji, kas raksturo augsnes auglību • augsnes reakcija pHH2O (Latvijā izmanto KCl izvilkumā) • organisko vielu saturs • nodrošinājums ar barības vielām (N, aktīvā P un K daudzums) • augsnes adsorbcijas kapacitāte
Augsnes reakcija • Optimāli – tuvu neitrālai ir pozitīva agroekoloģiska nozīme • Stimulē attīstītas un noturīgas augu segas izveidošanos • Veicina agronomiski labvēlīgas augsnes struktūras izvedi • Veicina mikrobioloģisko aktivitāti labvēlīgā virzienā • Samazina smago metālu un pesticīdu atlieku kustīgumu u.c.
Organisko vielu saturs • Pozitīva agroekoloģiskā nozīme • Stabilizē mitruma apstākļus, augsnes struktūru • Samazina sakārtas blīvumu • Samazina iespēju izskaloties barības elementiem no augu sakņu zonas • Uztur augstu augsnes bioloģisko aktivitāti, kas veicina barības elementu izmantošanos, pesticīdu sadalīšanos • Samazina kaitīgo vielu (smago metālu, pesticīdu atlieku u.c.) kustīgumu augsnē u.c.
Nodrošinājums ar barības vielām • Galvenie augu barības elementi – N, P, K • N • Ūdenī viegli šķīstoši • Kustīgi • Praktiski nav pēcietekmes • P • Zems kustīgums augsnē • Ilgstoša pēcietekme • K • Samērā viegli šķīstošs • Kustīgāki kā P savienojumi, mazāk kustīgi par N savienojumiem • Vieglās augsnēs – var daļēji izskaloties • Smagākās augsnēs – var būt ilgstoša pēcietekme
Pēcietekme – parādība, kad mēslošanas līdzekļu lietošanas pozitīvā ietekme izpaužas ilgstoši, arī otrajā un turpmākajos gados pēc to lietošanas.
Augsnes adsorbcijas kapacitāte (AAK) • Komplekss agroekoloģisks rādītājs, kas raksturo augu barības elementu spēju saistīties augsnē (spēja augsnei no augsnes šķīduma piesaistīt katjonus), to kustīguma pakāpi un iespējamo katjonu vertikālo un horizontālo migrāciju kopā ar ūdens plūsmu. • Izmanto arī, lai raksturotu gruntsūdeņu piesārņošanās iespēju un augsnes paskābināšanās iespēju • Augsnes adsorbcijas kompleksā ietilpstošie joni: Ca2+, Mg2+, K+, NH4+, H+, Al3+, Na+, Fe2+, Mn2+ u.c.
Visvairāk augsnes adsorbcijas kapacitāti ietekmē: • Augsnes granulometriskais sastāvs • Organisko vielu saturs augsnē • Augsnes vides reakcija Vislielākais augšņu īpatsvars ar zemu AAK ir: • Ventspils (21.7 %) • Rīgas (18 %) • Kuldīgas (16 %) rajonā • atsevišķos pagastos to ir vairāk nekā 1/3 daļa platību
Labas saimniekošanas prakses nosacījumu jomas: • Vides aizsardzība • Dabas aizsardzība • Lauku ainavas saglabāšana
Vides aizsardzības joma paredz: • Lauksaimniecības radītā piesārņojuma ar augu barības elementiem, kā arī augu aizsardzības līdzekļu (AAL) virszemes noteces samazināšanu. • AAL pareizu lietošanu un AAL atlieku nonākšanas apkārtējā vidē samazināšanu. • Lauksaimnieciskās darbības izraisītā nitrātu piesārņojuma samazināšanu, it īpaši jutīgajās teritorijās. • Lauksaimniecības radītā piesārņojuma ar augu barības elementiem un notekūdeņu dūņām esošām kaitīgajām vielām samazināšanu. • Ievērot aizsargjoslu likumu, veicot jebkāda veida saimniecisko darbību virszemes ūdens objektu tuvumā.
Augsnes resursi • Tikai netieši • 86/278/EEC Notekūdeņu dūņu direktīva. Regulē izmantošanu lauksaimniecībā izmantojamo zemju mēslošanai • Augsnes aizsardzības tematiskā stratēģija – ES pie tā strādā. Dalībvalstīm būtu jāveic arī augsnes monitorings. Jau 6-7 gadus nevar vienoties: • Ļoti atšķirīgas augsnes • Būtiski atšķiras galvenās augsnes aizsardzības problēmas – pārtuksnēšanās, paskābināšanās
Vides drošību ietekmējošie faktori: • Grūti maināmie faktori: • Augsnes granulometriskais sastāvs • Organisko vielu saturs augsnē • Meteoroloģiskie apstākļi u.c. • Faktori, kuri maināmi mērķtiecīgas cilvēka darbības rezultātā: • Augsnes reakcija • Mēslošanas līdzekļu lietošanas veidi, normas, laiks • Zaļmēslojuma iestrādes laiks • Augseka • Papuves veids • Augsnes aršanas laiks u.c.
Ar augu aizsardzības līdzekļiem apstrādātās platības un izlietoti ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi
2002. -2005. gadā Latvijā pārdoto ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu apjomi, t
Nitrātu direktīva (91/676/EEC) • Jutīgās teritorijas nosaka pēc kritērijiem: • Ūdenstilpju un teču blīvums teritorijā • Pazemes ūdeņu aizsardzība • Potenciālā nitrātu slodze teritorijā • Jutīgās teritorijas: • Lietuva – visa teritorija • Igaunija – karsta rajoni • Latvija – Jelgavas, Dobeles, Bauskas, Rīgas rajons (izņemot Rīgas un Jūrmalas pilsētas) • Pasākumi: • Tiek ierobežota lauksaimniecības intensifikācija • Īpašniekiem jāiegulda līdzekļi mājlopu fermu novietnēm
Dabas aizsardzības joma paredz: • Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas nosacījumus • Dabas aizsardzību visā Latvijas teritorijā • Ugunsdrošības veicināšanu un ugunsgrēku ierobežošanu zālājos
Pašreizējais process Latvijā vērsts uz ainavas homogenizāciju => bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Valsts šobrīd bioloģisko daudzveidību aizsargā tikai atsevišķās teritorijās nevis kopumā.
Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas – Natura 2000 teritorija
Lauku ainavas saglabāšanasjoma paredz: • LIZ pasargāšanu no aizaugšanas un no citiem procesiem, kas pasliktina zemes kultūrtehnisko stāvokli. LIZ jāuztur savā atbildībā esošā meliorācijas sistēma, nodrošinot zemes mitruma režīma regulēšanu. • Apsētā un/vai apstādītā aramzemē, kurā tiek audzēti kultūraugi, kā arī sēti zālāji zemes auglības uzturēšanas nolūkā, augi vai augu atliekas un rugāji jāiestrādā augsnē. • Pļavu un ganību izmantošanu lopbarības iegūšanai vai dzīvnieku ganīšanai.
Augsnes degradācija • Erozija • Organiskās vielas samazināšanās • Piesārņošanas un paskābināšanās • Apbūvēšana • Sasāļošanās • Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās • Plūdi, noslīdeņi, nogruvumi
Erodēto un erozijai pakļauto aramzemju īpatsvars pagastu teritorijās, % (Boruks A. (2004))
Meliorācija • Nokrišņi 700 mm; 350 mm iztvaiko • Meliorācija nepieciešama intensīvai lauksaimniecībai • Pēc Zemkopības ministrijas datiem, kopumā meliorācijai būtu pakļaujami 94% no Latvijas LIZ. • Hidromelioratīvā būvniecība veikta 63 % (1,56 milj.ha) LIZ, tai skaitā 37 tūkst. ha zemes mitruma režīmu nodrošina polderu sistēmas • Meliorācijas sistēmas vairs nedarbojas projektētajā režīmā 15% meliorēto platību jaunas sistēmas 1989 40 000 ha 1991 20 000 ha 1992 8000 1993 0 1 ha meliorācija > 1000 Ls
Problēmas • pārveido mazo upju sistēmas • novada N un P • mitrāji izzūd • sadala laukus • vienai sistēmai daudz saimnieki • maina ūdens režīmu • avoti iznīkst • izmaina ainavu
Apmežošana • Apmežošanas mērķi un politikas atšķiras katrā valstī: • Lauksaimniecības pārprodukcijas samazināšana (Vācija) • Darbavietu skaita palielināšana (Spānija, Portugāle, Dānija) • Augsnes erozijas samazināšana (Spānija, Portugāle) • Ainavekoloģija un rekreācija (Lielbritānija, Beļģija, Holande, Šveice)
Apmežošana (II) Latvijā • No ES struktūrfondiem atbalstāmām aktivitātēm “Lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošana” (AKTIVITĀTE SLĒGTA)
Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) 2 pīlāri – lauksaimniecība un lauku attīstība
Jaunās lauku attīstības politikas trīs galvenie mērķi: • Uzlabot konkurētspēju lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. • Vides aizsardzība un zemes apsaimniekošana. • Dzīves kvalitātes uzlabošana un lauku ekonomikas dažādošana.
Agrovide Apakšpasākumi: • Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība • Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos • Buferjoslu ierīkošana • Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana • Erozijas ierobežošana
Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība • MĒRĶIS ir sekmēt augstas kvalitātes produktu ražošanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībās, kas tiek apsaimniekotas ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. • ATBALSTA APMĒRS • Bioloģiskās lauksaimniecības atbalsts - 82 EUR/ha • Pārejas perioda atbalsts - 139 EUR/ha
Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaits (1998-2006)
Bioloģiskās lauksaimniecības galvenās problēmas: • Produkcijas daudzums • Regularitāte
Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos • MĒRĶIS ir uzturēt un aizsargāt sugām bagātākās zālāju ekosistēmas, sekmējot videi draudzīgu metožu lietošanu lauksaimnieciskajā darbībā un vides aizsardzības prasībām atbilstošu ekstensīvu saimniecisko darbību dabisko zālāju platībās • ATBALSTA APMĒRS - 138 EUR/ha
Latvijas zālāji (pļavas un ganības) • Apdraudošie faktori • Apsaimniekošanas pārtraukšana • Lauksaimniecības intensifikācija • iekultivēšana • meliorācija • Zemes lietojumveidu maiņa • Piesārņojums • Zālāju īpašnieku un apsaimniekotāju zemā informētība par apsaimniekošanas nepieciešamību un tās veidu
Lauksaimniecības zemju bioloģiskā daudzveidība • Atbildīgās institūcijas un organizācijas: Valsts institūcijas • Zemkopības ministrija (www.zm.gov.lv) Zinātniskās institūcijas • LU Bioloģijas fakultāte (http://priede.bf.lu.lv/) • LU Bioloģijas institūts (www.lubi.edu.lv) Sabiedriskās organizācijas • Latvijas Dabas fonds (www.ldf.lv) • Latvijas Ornitoloģijas biedrība (www.lob.lv)
Buferjoslu ierīkošana • MĒRĶIS ir sekmēt videi draudzīgu metožu ievērošanu un vides aizsardzības prasībām atbilstošu saimniecisko darbību vides jutīgās teritorijas platībās, kur pastāv īpaši augsts risks augsnes un ūdens piesārņojumam, kā arī palielināt platības savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu saglabāšanas un aizsargāšanas nolūkos, vietās ar augstu aramzemes izmantošanas intensitāti.
ATBALSTA APMĒRS Atbalstāmās aktivitātes • EUR/metrs gadā • Tīrumu buferjoslu izveidošana un uzturēšana • 0,180 • Veģetācijas buferjoslu izveidošana un uzturēšana gar ūdenstecēm, kas ietilpst Valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, un ūdenstilpēm, kur buferjoslas platums ir 10 m • 0,256 • Veģetācijas buferjoslu izveidošana un uzturēšana gar grāvjiem, kas ietilpst Koplietošanas un Viena īpašuma meliorācijas sistēmā, kur buferjoslas platums ir 4 m no grāvja malas • 0,102
Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana • MĒRĶIS ir saglabāt, aizsargāt un pavairot vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas.
ATBALSTA APMĒRS • Latvijas brūnās šķirnes govis - 131 EUR • Latvijas zilās šķirnes govis - 199 EUR • Latvijas baltās šķirnes cūkas - 148 EUR • Latvijas tumšgalves šķirnes aitas - 75 EUR • Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgi - 198 EUR • Latvijas vietējās kazu šķirnes - 77 EUR
Erozijas ierobežošana • MĒRĶIS ir veicināt erozijas samazināšanu, palielinot veģetācijas noklāto platību proporciju lauksaimniecībā izmatojamās zemēs. • Atbalsta apjoms par 1 ha zaļo platību (izņemot pastāvīgās pļavas un ganības): • Nitrātu vides jutīgajās teritorijās (Rīgas, Bauskas, Dobeles un Jelgavas rajoni) – 23 EUR/ha* • Pārējā Latvijas teritorijā – 40 EUR/ha
Informācijai • www.zm.gov.lv(Zemkopības Ministrija) • www.lad.gov.lv(Lauku atbalsta dienests) • www.vidm.gov.lv(Vides Ministrija) • www.lvgma.gov.lv (Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra) • http://biodiv.lvgma.gov.lv (Bioloģiskā daudzveidība Latvijā)