350 likes | 708 Views
Studiju kurss Pieaugušo pedagoģija. Prof. R.Jansone Asoc.prof. A.Fernāte Prof. U.Švinks. Tēma Kas ir „Pieaugušo pedagoģija”.
E N D
Studiju kurssPieaugušo pedagoģija Prof. R.Jansone Asoc.prof. A.Fernāte Prof. U.Švinks
Tēma Kas ir „Pieaugušo pedagoģija” Kas ir „pieaugušo pedagoģija”, pieaugušo izglītība, andragoģija. Kopīgais un atšķirīgais. Kas ir pieaugušo izglītības galvenā problēma? Pieaugušo izglītības priekšmets, raksturojums, jēdzieni. Dokumenti, pētījumi pieaugušo izglītības jomā. Ko apgūsim šajā studiju kursā, kādu gala rezultātu gribam sasniegt? SATURS 1.Koķe T. “Pieaugušo izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes” SIA “Mācību apgāds NT” 1999 2. Lieģeniece D. “Ievads andragoģijā” Izdevniecība RaKa, 2002. 3.Lonstrupa B., “Mācīt pieaugušos ar atklātību” Rīga, 1995. 4. Šēnbergere M. „Ja tev ir kolēģi, ienaidnieki nav vajadzīgi” Izdevniecība Avots, 2008. 5. Volmeše S. „Kustībās slēptā gudrība, jeb kā kļūt fiziski un garīgi līdzsvarotam” Grāmatu apgāds Madris Rīga, 2009. 6. “Baltā grāmata” http://ec.europa.eu/sport/documents/white-paper/whitepaper-short_lv.pdf 7. “Kvalitatīva izglītība nākotnē” http://www.lizda.lv/content/files/EI_rezolucija_2011_lv.pdf 8. Pieaugušo izglītība. Izd.RaKa, 2012. 9. Mūžizglītības memorands. http://www.muzizglitiba.lv/view52271 LITERATŪRA • Studiju darba organizēšana un prasības studiju kursa apguvei. • Students sagatavo praktisko darbu kladi ar nosaukumu PRAKTIKUMS PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBĀ, kurā veic ierakstus par katru nodarbību. Katru tēmas aprakstu sāk jaunā lapaspusē pēc šādas shēmas: • Tēmas nosaukums; • Nodarbībā plānotais gala rezultāts (students formulē pats); • JĀZIN(students formulē pats) • JĀPROT(students formulē pats) • Praktikumā jāaizpilda rakstiskie uzdevumi nodarbību laikā un patstāvīgais darbs uz nākamo nodarbību. • Katras nodarbības literatūras sarakstam jāpieraksta lpp. numurs, kurā atsegts konkrētās tēmas saturs. • JĀIZPILDA PATSTĀVĪGI • 1. ESEJA (700 zīmes) ”Es esmu pieaudzis cilvēks” • 2. Jāraksturo jēdzieni (katrs jēdziens jāuzraksta 250 zīmju apjomā) • Pieaugušo pedagoģija • Pieaugušo izglītība; • Andragoģija; • Pieaugušo izglītības funkcijas; • 3. Pēc katras tēmas apguves, jāatbild uz šādiem jautājumiem katra atbilde(700 zīmju apjomā) ierakstot atbildes praktikumā. • Ko Jūs darījāt nodarbībā; • Kādu rezultātu plānojāt sasniegt; • Kā Jūs jutāties nodarbībā; • Ko Jūs darītu citādāk, ja būtu pasniedzējs. PRASĪBAS
Lietosim un studēsim šādu literatūru un teorijas: 1. M. Noula ieguldījumu pieaugušo pedagoģijā (andragoģijā) tā ir devusi pamatu tālākai pieaugušo izglītības teorijas attīstībai. 2. A. Kaupužs “Fiziskās aktivitātes veselības veicināšanai 60-75 gadus veciem cilvēkiem” promocijas darba kopsavilkums, Rīga, 2011. 3. D. Lieģeniece “Ievads andragoģijā” Izdevniecība RaKa, 2002./ 4. B. Lonstrupa “Mācīt pieaugušos ar atklātību” Rīga, 1995. Pieaugušo izglītošanās teorētiskos (didaktiskos) un praktiskos aspektus (mācīt pieaugušo s ar atklātību un mīlestību) 5. T. Koķe “Pieaugušo izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes” SIA “Mācību apgāds NT” 1999. Kā mācīšanās “būt” ietekmē cilvēka attīstību pieaugušo vecumā. 5. Sameklējiet vēl un ierakstiet praktikumā!!!!!!
1.Tēma Pieaugušo izglītības teorētiskie un praktiskie aspekti Kas ir pieaugušo pedagoģija, pieaugušo izglītība, andragoģija. Kopīgais un atšķirīgais. Kas ir pieaugušo izglītības galvenā problēma? Pieaugušo izglītības priekšmets, raksturojums, jēdzieni. Dokumenti, pētījumi pieaugušo izglītības jomā. Ko apgūsim šajā studiju kursā, kādu gala rezultātu gribam sasniegt?
Pieaugušais [adult; Erwachsene; взрослый] • Briedumu sasniedzis, par savu darbību pilnībā atbildīgs cilvēks; Latvijā – parasti no 18 gadu vecuma Pedagoģisko terminu skaidrojošā vārdnīca.Izd. Zvaigzne ABC, 2000.,128 lpp.
Adult – a person who is fully grown or developed (Emotionally and mentally mature). • In law – a person who has reached the age. • [Origin.mid. 16th cent; from Latin adultus, past participle of “adolescere” → grow to maturity] • Adolescent (of young person) – in the process of developing from child to into an adult. Oxford Dictionary of English. Second Edition. Oxford University press, 2003, p.23
adult sport collective term for all forms of sport activity outside high-performance and top-level sport, i.e. within the framework of remedial, recreational, recovery, and holiday sport, also competitive sport for adults (with limitations). An adult in the world of sport is considered to be an individual who is between youth (» youth sport) and old age (» master sport), i.e. it encompasses the period between 18 and 60 years of age. It is the task of sport andragogy to develop concepts for a well-planned organization of adult sport. Sport clubs, other non-profit organizations (e.g. state sport federations, community colleges), and commercial businesses (e.g. fitness studios, training centers) offer programs for adult sport. Adult sport is an important element of » lifetime sport. Dictionary. Sport, Physical Education, Sport Science. Editors Herbert Haag&Gerald Haag. Kiel, Institut für Sport und Sportwissenschaften, 2003. [ISBN 3-7780-3419-7] ((H.Haag &G. Haag, Dictionary, 2003)
Pedagoģija – izglītošanās, attīstīšanās, audzināšana un pašaudzināšanaViens no būtiskiem mūsdienu sabiedrības sasniegumiem ir iedzīvotāju paredzamā mūža ilguma palielināšanās. Ja vēl pirms 100 gadiem Eiropas iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums bija nepilni 50 gadi, tad šobrīd tas jau palielinās par 10 gadiem. Strauji palielinās kopējais iedzīvotāju skaits , kuru vecums pārsniedz 65 gadus. Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopš deviņdesmito gadu sākuma Latvijā ir negatīvs, gan dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo. Līdz ar paredzamā mūža ilguma palielināšanos, tuvākajos gadu desmitos tas var izraisīt ievērojamu Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas, kas negatīvi ietekmēs sociāli ekonomiskos procesus. Darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās radīs nepieciešamību cilvēkam pēc iespējas ilgāk saglabāt darba spējas un veselību, lai turpinātu pilnvērtīgu sociālo dzīvi sasniedzot arī pensionēšanās vecumu.[Kaupužs, 2011]
Tēma “Pieaugušo izglītības teorētiskie un praktiskie aspekti” Pieaugušo izglītība ir izglītības sistēmas sastāvdaļa, kas visiem pieaugušajiem ar jebkura līmeņa iepriekš apgūtajām zināšanām, prasmēm un attieksmēm piedāvā iespēju mācīties visa mūža garumā.
Pieaugušo pedagoģijas studiju kursā apgūsim arī: Kā veidot attiecības starp cilvēkiem, dzīves vietu un konkrētu darbības lauku(piemēram, sporta nodarbībās un citās pieaugušo nodarbībās) Kā paaugstināt katra cilvēka individuālās kvalitātes (tās lielā mērā būs atkarīgas no iegūtajām kompetencēm mūža garumā)
Pieaugušo izglītības priekšmets, tā raksturojums un jēdzieni.
Jēdziens pieaugušo izglītība 6. Ierakstiet savā praktikumā savu viedokli un izpratni par pieaugušo izglītību (5 teikumi)
Ja pieaugušo izglītība būs labi strukturēta un organizēta, tad padomājiet, kas notiks ilgtermiņā....8.Ierakstiet atbildes praktikumā
Pieaugušo pedagoģijas galvenā problēma: kā veidot ilgtspējīgu sabiedrību globalizētā pasaulē. Džīna Kalmenta. Dzimusi Francijā 1875.gada 21. februārī, mirusi 1997.gada 4.augustā. Dzīves ilgums 122 gadi un 164 dienas. Runā, ka pie viņas tēva savulaik krāsas pircis pats Vincents van Gogs.
9. Nosauciet attēlā redzamās sievietes vārdu, uzvārdu dzimšanas datus.Raksturojiet, kāpēc šo sievieti varētu saukt par piemēru ilgtspējīgai attīstībai globalizētā pasaulē
10.Izvēlieties piemēru no Latvijas un raksturojiet to!Ievietojiet attēlu un aprakstu praktikumā..
No pieaugušo izglītības vēstures(fakti)Sengrieķu valodā lietvārds “aner” ģenetīvs ir “andros”- tas nozīmē vīrietis vai pieaugušais. Vācu skolotājs A.Kops pirmo reizi lietoja terminu andragoģija (1883) Filozofs Herbarts noliedza andragoģiju (bērnam jākļūst pieaugušai personībai, kas pati sevi audzina) 1889.g. Amsterdamas sociālā darba skola - nodarbojās ar tautas izglītošanu. 1921.g. Rouzenstāna ziņojums. 1950.g. Tens Havels- Amsterdamas universitāte.
Jēdziens “pieaugušo izglītība” kā specifiska izglītības joma radās Eiropā tikai 19.,20.gs. Anglijā. Amerikas Savienotajās valstīs šo jēdzienu un ar to saistītās darbības sāka lietot 19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā.
Malkolms Nouls (Knowles, 1970) runājot par pieaugušo izglītību, lietoja jēdzienu andragoģija.Viņš centās atbildēt uz jautājumu: Kādi ir pieauguša cilvēka iekšējie resursi, kurus viņš var izmantot mūžizglītības procesā11.Izrakstiet M. Noula literatūru no interneta resursiem!
UNESCO dokumentos jau 1972.gadā tika norādīts, ka cilvēkam visu mūžu ir jāmācās “būt” (learning to be)Mācīšanās raksturo, ne tikai indivīdu, bet arī sabiedrību, ietekmējot tās attīstību un progresu.
2000. gads Dakāra: “mērķi ikvienam pilsonim, sabiedrībai, kas mācās”, ko pazīstam kā Mūžizglītības memorandu (Latvija katru gadu sagatavo gala ziņojumu par tā izpildi Eiropas Komisijai Briselē.)Memoranda būtība – Eiropas lielākā vērtība ir cilvēks, tāpēc jāinvestē cilvēkresursos, nevis institūcijās (projekti iegulda nevis infrastruktūrā, bet izglītošanās procesā)
Eiropas Savienības izdotajā “Baltajā grāmatā” ir dotas vadlīnijas un uzdevumi izglītības attīstībai 21.gs.- veicināt jaunu zināšanu apguvi;- tuvināt skolu audzēkņus sagatavotību darba dzīvei;- novērst izglītības nepieejamību;- veicināt trīs Eiropas valodu apguvi;- kapitālieguldījumus un ieguldījumus profesionālajā izglītošanā uzskatīt par līdzvērtīgiem.
Kā praktisks darbības lauks pieaugušo pedagoģija tiek uzskatīta par līdzekli, lai apmierinātu pieaugušo izglītības vajadzības ar mērķi palīdzēt viņiem pildīt pieaugušo lomas. Tās var klasificēt zem virsrakstiem.- dzīves iztikas pelnīšana;- laulība vai seksuāla partnerība;- vecāku funkcijas;- pilsoņa pienākums;- sociālās un kultūras aktivitātes brīvajā laikā;- aiziešana pensijā;- rūpes par veselības saglabāšanu.
Pieaugušais mācās citādi, jo tam ir citādas izglītošanās vajadzības, nekā jaunāka vecuma cilvēkiem.Bērniem nepieciešams attīstīt motivāciju, mācīties visu mūžu. Visiem strādājošajiem pieaugušajiem un bezdarbniekiem ir iespējas mācīties.
Diskusija: kāpēc palielinās bezdarbs? 12. Ko var dot izglītība? Pārrunājiet ar blakussēdētāju un ierakstiet praktikumā 3 atslēgas vārdus par šo tēmu!!!!
Bezdarba palielināšanās dēļ nepieciešams sekmēt:- izglītības pieejamības un tālāk mācīšanās iespējas;- pārkvalifikācijas iespējas;- piemēroties jaunajiem apstākļiem;- profesionāli risināt savu darbību mainīgajos apstākļos.
1.Pieaugušo izglītība globālā mērogā dažādās kultūrvidē tiek traktēta neviendabīgi.2. Jēdziens “pieaugušo izglītība” ir specifisks, un tā saknes meklējamas Senajā Grieķijā. Šīs vārds ir grūti tulkojams citās valodās bez nozīmes maiņas.3. Parasti lietotais jēdziens “izglītība” ir ārkārtēji normatīvs. Tas parasti asocējas ar īpaša veida programmām, orientētām uz indivīda attīstību. Programmās tiek uzsvērta atšķirība starp “mācīšanu” un “mācīšanos”.4. Šaurā nozīmē jēdziens “izglītība” ir izraisījis jaunu jēdzienu rašanos, to skaitā “pieaugušo izglītība” vai “atkārtotā”, “mūžīgā izglītība” un “nepārtrauktā izglītība”. Pēdējie nav lingvistiski ekvivalenti. Tajos ir ietvertas atšķirīgas filozofiskās pozīcijas.5. Pieaugušo izglītība ir ar pieaugušo vecumposmu saistīts jēdziens un to ir ietekmējuši franču (education populaire) un itāļu valodā (scuola populare) aprakstītie idejas formulējumi. Kāpēc pieaugušo izglītībai nav vienots, pabeigts pamatojums Studējot šo priekšmetu un godprātīgi pildot uzdevumus, Jums ir iespēja dot ieguldījumu pieaugušo izglītībā !!!
Tēmas kopsavilkums Ilgspējīgas sabiedrības veidošanās ir atkarīga no cilvēku kompetences līmeņa visās dzīves jomās. UNESCO dokumentos jau 1972.gadā tika norādīts, ka cilvēkam visu mūžu ir jāmācās “būt”. Lai indivīds izdzīvotu, adaptētos laikmeta prasībām, attīstītos, pašrealizētos gan darba tirgū, gan personiskajā dzīvē, sabiedrībai kopumā un katram indivīdam atsevišķi ir nepieciešams mācīties. Mācīšanās ietekmē ne tikai indivīdu, bet arī visu sabiedrību. Eiropas komisijas dokumentā “Mūžizglītības memorands” (2000) ir akcentēta ideja, ka Eiropas lielākā vērtība ir cilvēks, tāpēc priekšplānā izvirzās uzdevums palielināt investīcijas cilvēkresursos. Kas ir cilvēkresursi pieaugušo izglītības kontekstā? Par tiem tiek runāts arī M.Noula izstrādātajā pieaugušo izglītības andragoģiskajā modelī. M.Noula izpratnē andragoģijā ir “zinātne un māksla, kā palīdzēt pieaugušajam cilvēkam mācīties”. Viņa izpratnē pieaugušais ir spējīgs uzņemties atbildību par savu mācīšanos. Tas neattiecas uz bērnu, kā domāja M.Nouls. Atšķirības starp bērna mācīšanos (pedagoģiju) un pieaugušā mācīšanos (andragoģiju) nosaka indivīda pieredze kā mācīšanās resurss, vajadzība izpildīt sociālās lomas, risināt pašreizējās dzīves situācijas problēmas u.c. Vēlāk M.Nouls izmainīja savu sākotnējo viedokli, neuzsverot tik būtiskas atšķirības starp andragoģiju un pedagoģiju. Andragoģiju viņš attiecināja arī uz pieaugušo mācīšanās praksi, uzsvēra skolotāja atbalsta funkciju un kritiskās domāšanas attīstību. M.Noula saskatītās atšķirības starp pedagoģiju un andragoģiju tiek kritizētas. Pieaugušo izglītībai nav vienots, pabeigts filosofisks pamatojums. M.Nouls par savas teorijas pamatlicējiem uzskata pats sevi, K.Rodžeru, A.Maslovu u.c. Šāds cilvēks mācās, virzot pats sevi un izvēloties sev mērķus. Pedagogs ir darba veicinātājs un atvieglotājs līdz tam laikam, kad indivīds pats var “sevi stimulēt”.
K.Kross (Cross, 1981) nosauc jēdzienu mūžizglītība, kā procesu, kurā cilvēks attīsta savas zināšanas prasmes un attieksmes visa mūža garumākā vienīgās īsteni patiesās vērtības, kuras nekad nevar zaudēt.Tas nozīmē investēt pašam sevī, gūt prieku atklājot ka kaut kas tiešām iznāk, apzināties kādu jaunu skaistumu pasaulē, kaut ko radīt pašam vai ar kādu kopā!
13. Uz nākamo nodarbību sagatavot praktiski un praktikumā aprakstīt kādu jaunu “skaistumu”, ko jūs pats vai ar kādu kopā esat gatavi dot pasaulei.......
Tiem, kas aizsēdējušies :) vingrinājums nr.1 vingrinājums nr.2 vingrinājums nr.3 vingrinājums nr.4 vingrinājums nr.5 vingrinājums nr.6 īpaši apdāvinātajiem :)