Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana ES fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” 1.

1. Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana ES fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” 1.2.2.1.5.apakšaktivitāte Projekts “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” Vienošanās Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/IPIA/VIAA/001 2010.gada janvāris

2. PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS SISTĒMA iespēja pedagogam, apkopojot sasniegumus noteiktā laika periodā, veidot pārskatāmu savas darba sistēmas atspoguļojumu un izvirzīt iespējamos uzdevumus tās turpmākā uzlabošanā iespēja izglītības iestādei veikt pedagogu profesionālo kompetenču pārskatu, tādējādi veicinot pedagogu profesionālās karjeras izaugsmes iespējas iespēja valstī kopumā analizēt pedagogu profesionālās kompetences ietekme uz izglītības kvalitāti

3. PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS SISTĒMAS IEVIEŠANA Projekta 3.aktivitātē iesaistītā mērķgrupa - vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogi, t.sk. profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogi. Pieteikšanās profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai ir pedagoga brīvprātīga izvēle. Lai iegūtu kādu no kvalitātes pakāpēm, nav jāievēro pēctecības princips, kas nozīmē, ka pedagogs var pretendēt uz jebkuru no pirmajām trim pakāpēm un pēc pakāpes termiņa beigām pretendēt uz jebkuru citu (augstāku) pakāpi, vai nepieteikties uz kārtējo profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu vispār. 2009.novembris-2010.g. jūlijs: 1., 2., 3.pakāpe; 2010.g.augusts-2011.g.decembris: 1.-5.pakāpe; Projekta noslēgumā pedagogam tiek izdots noteiktas formas kvalitātes pakāpes (atbilstoši pēdējai iegūtajai kvalitātes pakāpei) ieguvi apliecinošs dokuments (IZM).

4. PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANA Balstīta ESF projekta “Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide” (2006.-2008) iestrādēs. Pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu kā procesu, kura rezultātā tiek izdarītispriedumi un izteiktas rekomendācijām par konkrētā pedagoga profesionālās darbības kvalitāti, veido 2 vienlīdz nozīmīgi procesi: iekšējā (pedagoga darba pašvērtējums) un ārējā (ārējo ekspertu, izglītības iestādes administrācijas vērtējums) vērtēšana. Novērtēšanā iesaistītās puses: novērtējamais pedagogs, izglītības iestādes administrācija, novērtēšanas komisijas locekļi. Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēma: 5 pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpes; 5 pedagoga profesionālās darbības vērtēšanas pamatjomas; 15 pedagoga profesionālās darbības kvalitātes rādītāji, kas aptver novērtēšanas kritērijus 4 līmeņos;

5. PEDAGOOGU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS PAMATJOMAS Pedagoga profesionālās darbības kvalitātes vērtēšana aptver 5 profesionālās darbības vērtēšanas pamatjomas: mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze; pedagoga ieguldījums skolēnu individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana skolēnu vajadzību nodrošināšanā; pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā; pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana (citu pedagogu izglītošana vai konsultēšana); pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija.

6. Visu kvalitātes pakāpju pretendentu profesionālo darbību atbilstoši katrai no pamatjomām raksturo 15 kvalitātes rādītāji Pamatjomā „Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu izvērtējums” » izglītības normatīvo dokumentu ievērošana pedagoģiskajā darbā, » mācību procesa organizēšana un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana, » audzināšanas darbības organizēšana un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana, » skolēnu mācību sasniegumu uzskaite un analīze; Pamatjomā „Pedagoga ieguldījums skolēna individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana skolēna vajadzību nodrošināšanā” » individuālais darbs ar skolēniem, » sadarbība ar skolēna ģimeni;

7. Visu kvalitātes pakāpju pretendentu profesionālo darbību atbilstoši katrai no pamatjomām raksturo 15 kvalitātes rādītāji: Pamatjomā „Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā” » komandas darba prasmes, » darba vides pilnveide, » profesionālās ētikas normu ievērošana; Pamatjomā „Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana” » pedagoga pētnieciskā darbība, » pedagoga profesionālā pilnveide, » svešvalodu izmantošana, » informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana, » pedagoga darbība profesionālajās organizācijās, » pedagoga sadarbība ar izglītības institūcijām; Pamatjoma „Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija” » pedagoga analītiskā darbība.

8. Ikvienas kvalitātes pakāpes pretendentam ir iespēja par savas profesionālas darbības kvalitāti saņemt vērtējumu atbilstoši pamatkritērijiem un papildu kritērijiem Pamatkritēriji • Piem., konsultācijas un atbalsta sniegšana skolēniem; • Piem., līdzdalība pedagoģiskās padomes un metodiskās komisijas darbā; • Piem., mācību un audzināšanas darbības pašanalīze • u.c. Papildu kritēriji • Piem., klases audzinātāja darbs; • Piem., IKT izmantojums; • Piem., mācību un metodisko līdzekļu izstrāde; • Piem., svešvalodu izmantojums; • Piem., sadarbība ar valsts līmeņa izglītības institūcijām; • u.c.

9. Iespējamie papildu kritēriji (1): • klases audzinātāja darbs; • skolēnu zinātniski pētniecisko darbu vadīšana, skolēnu sasniegumi tajos; • skolēnu iesaistīšana olimpiādēs, konkursos, projektos un skolēnu sasniegumi tajos; • līdzdalība izglītības iestādes darbības pašvērtēšanā un attīstības plānošanā (1.-2.kvalitātes pakāpes pretendentiem); • mācību un metodisko materiālu izstrāde (1.-2.kvalitātes pakāpes pretendentiem); • mācību līdzekļu izstrāde; • pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos;

10. Iespējamie papildu kritēriji (2): • lektora/ multiplikatora darbība (1.-3.kvalitātes pakāpes pretendentiem); • mentora/ prakses vadītāja darbība (1.-3.kvalitātes pakāpes pretendentiem); • pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos un sasniegumi tajos; • IKT izmantošana (1.-2.kvalitātes pakāpes pretendentiem); • svešvalodu izmantošana (1.-3.kvalitātes pakāpes pretendentiem); • pedagoga darbība mācību priekšmeta profesionālajās organizācijās; • sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām (1.-4.kvalitātes pakāpes pretendentiem).

11. Katram pedagoga profesionālās darbības vērtēšanas pamatkritērijam ir noteikti kvalitātes vērtēšanas līmeņi, kuri izteikti punktos 3 punkti – ļoti labi atbilst kritērijam; 2 punkti – labi atbilst kritērijam; 1 punkts – daļēji atbilst kritērijam; 0 punktu – neatbilst kritērijam. Papildu kritēriji tiek vērtēti atbilstoši punktiem: 1 – ir; 0 – nav. Detalizēta informācija par pedagoga darba kvalitātes vērtēšanā izmantoto kritēriju saturu iekļauta metodiskajos norādījumos (1.pielikums, mapē)

12. Pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas procesu 4 mēnešu garumā veido trīs secīgi posmi:

13. PEDAGOGA DARBĪBA NOVĒRTĒŠANAS PROCESĀ (1) Sagatavošanās pedagoga profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanai: pedagogs pēc iepazīšanās ar kvalitātes pakāpju raksturojumu novērtē savu atbilstību izvēlētajai kvalitātes pakāpei; profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanai pedagogs piesakās vienā izglītības iestādē (kurā viņš strādā pamatdarbā vai blakus darbā); Pedagogs, kurš ieguvis augstāko pedagoģisko izglītību un skolotāja kvalifikāciju, bet kuram nav pedagoģiskā darba pieredzes, profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas procesā var iesaistīties pēc pirmā patstāvīgi nostrādātā mācību gada, izņemot gadījumus, ja viņš studiju laikā jau ir strādājis pedagoģisko darbu. Ja pedagogs ilgstoši nav strādājis, bet pēc kāda laika perioda atgriežas darbā izglītības iestādē, arī tad viņam ir jānostrādā viens mācību gads, lai uzkrātu savas darba kvalitātes apliecinājumus. Lai pretendētu uz kādu no kvalitātes pakāpēm, pedagogs sagatavošanās posmā (pirmās 2 nedēļas no kopējā novērtēšanas laika) novērtēšanas komisijai iesniedz: • izglītības iestādes vadītājam adresētu rakstisku iesniegumu (par izvēlēto pakāpi, uz kuru kandidēs) – šajā iesniegumā norādītā pakāpe ir tā, uz kuru pedagogs pretendē un atbilstīgi skolas komisija novērtē pedagoga iesniegto portfolio).

15. PEDAGOGA DARBĪBA NOVĒRTĒŠANAS PROCESĀ (2) Profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas norises posms Vērtēšanas norises posmā (no pirmā mēneša 3.nedēļas līdz trešā mēneša 4.nedēļai ieskaitot) pedagogs: atlasa un apkopo pedagoga portfolio gan pēc saviem ieskatiem iekļaujamos materiālus, gan sava darba pašvērtējuma par novērtēšanas periodu; veido sava darba pašvērtējumu (atbilstoši dotajai formai), kas ir neatņemama pedagoga portfolio sastāvdaļa. Tas ir pedagoga profesionālo darbību aprakstošs apkopojums un analīzes rezultātā veidots padarītā nozīmīguma vērtējums par noteiktu laika periodu; vada arī mācību stundas.

16. PEDAGOGA PORTFOLIO (1) Pedagoga portfolio jeb pedagoga profesionālo sasniegumu darba mapē apkopoti materiāli par noteiktu laika periodu, kas atklāj būtiskākos novērtējamā pedagoga profesionālās darbības aspektus un ļauj pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas komisijai veidot visaptverošu un pilnīgu priekšstatu gan par pedagoga profesionālo meistarību, profesionālās darbības kvalitāti. Lielākā daļa pedagoga portfolio iekļauto materiālu ir apkopoti par noteiktu laika periodu: • par pēdējiem diviem pilniem mācību gadiem (2007.septembris - 2009.gada 31.maijs/augusts), ja pedagogs pretendē uz 1.-2.kvalitātes pakāpi; • par pēdējiem trim pilniem mācību gadiem (2006.septembris - 2009.gada 31.maijs/augusts), ja pedagogs pretendē uz 3.kvalitātes pakāpi. Pedagoga portfolio iespējams iekļaut gan papīra formātā, gan elektroniskajā versijā (CD) veidotus materiālus.

17. PEDAGOGA PORTFOLIO (2) Papīra formāts Visi materiāli apkopoti mapē; iekļauti iepriekšējo gadu materiāli vai to kopijas; materiāli var būt gan rokrakstā, gan datorrakstā, gan ieskenētā formā. Par pedagoga portfolio materiālu satura kvalitāti un noformējumu (gan titullapas (izglītības iestādēs nosaukums, pedagoga vārds, uzvārds, novērtēšanas periods), gan iekļauto materiālu) ir atbildīgs pedagogs. Pedagoga portfolio novērtēšanas komisijai tiek iesniegts komisijas noteiktajā laikā. Pedagoga portfolio obligāta sastāvdaļa ir pedagoga darba pašvērtējums un trīs (3) vēroto un novērtēto mācību stundu (par 2009./2010.m.g.) lapu kopijas. Visi materiāli apkopoti diskā; iekļauti iepriekšējo gadu materiāli ieskenētā formā un/ vai failos apkopota informācija. Elektroniskā versija

18. Pedagoga portfolio saturs Atbilstoši noteiktai formai aizpildīts CV Dokumentāli apliecinājumi Pedagoga profesionālo pieredzi un tās tālāknodošanu atspoguļojoši materiāli .....XXX.... Mācību un audzināšanas darba plānošanu, vadīšanu un darbības rezultātu analīzi atspoguļojoši materiāli Pedagoga darba pašvērtējums

19. PEDAGOGA DARBA PAŠVĒRTĒJUMS (1) Pašvērtējums vērsts uz pedagoga darbības attīstību un pilnveidi ar mērķi novērtēt sasniegto līmeni, noteikt nepieciešamos uzlabojumus un paaugstināt profesionālās darbības kvalitāti. Veicot pašvērtējumu, pedagogs atbild uz jautājumiem: • ko no plānotā esmu paveicis konkrētajā laikā periodā? • kādas ir manas pedagoģiskās darbības stiprās un vājās puses? • kādi uzlabojumi nepieciešami manā turpmākajā profesionālajā darbībā? Pedagogs pašvērtējumā apkopo un analizē informāciju: • par pēdējiem diviem pilniem mācību gadiem (2007.septembris - 2009.gada 31.maijs/augusts), ja pretendē uz 1.-2.kvalitātes pakāpes iegūšanu, • par pēdējiem trim pilniem mācību gadiem (2006.septembris - 2009.gada 31.maijs/augusts), ja pretendē uz 3.kvalitātes pakāpes iegūšanu. Pedagoga darba pašvērtējuma veidlapā ieraksts “Novērtēšanas periods” – 2006. vai 2007.gada 1.septembris - 2009.gada 31.maijs/ augusts. Pašvērtējumā pedagogs analizē savu profesionālo darbību 4profesionālās darbības kvalitātesvērtēšanas pamatjomās.

20. PEDAGOGA DARBA PAŠVĒRTĒJUMS Izglītības iestādes nosaukums ....................................................................................................................... Pedagoga vārds, uzvārds .......................................................................... Mācību priekšmets ......................................................................... Novērtēšanas periods: no .............................. līdz ...............................

21. PEDAGOGA VADĪTĀS MĀCĪBU STUNDAS Novērtēšanas periodā tiek izmantota informācija par 2009./2010.mācību gadā vērotajām un analizētajām mācību stundām. Minimālais vērojamo mācību stundu skaits ir 3, no kurām: vienu - iniciē pedagogs, otru – izglītības iestādes administrācija, bet trešo – apmeklē bez savstarpējas saskaņošanas. Vērojumi par mācību stundu tiek fiksēti mācību stundas vērošanas un novērtējuma lapā (5.pielikums), kuras kopija ir neatņemama pedagoga portfolio sastāvdaļa. Pēc katras novadītās mācību stundas notiek saruna ar pedagogu. Pedagogam ir tiesības nopietnu neparedzētu iemeslu dēļ mācību stundas vērošanas laiku atlikt, par to iepriekš brīdinot komisijas priekšsēdētāju.

22. IZGLĪTĪBAS IESTĀDES ADMINISTRĀCIJAS DARBĪBA NOVĒRTĒŠANAS PROCESĀ (1) Izglītības iestādes administrācija vērtēšanā galvenokārt iesaistās pedagoga profesionālā darbības vērtēšanas norises posmā. Tā kā pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana balstās uz konkrētiem faktiem par pedagoga profesionālo darbību un tie visplašāk ir pieejami izglītības iestādes administrācijai, tad tās pārstāvjiem ir svarīgi ievērot godprātību un vienlīdzību pret katru novērtēšanā iesaistīto pedagogu, sniedzot profesionālu un objektīvu vērtējumu. Izglītības iestādes administrācija divarpus (2,5) mēnešu laikā: veic pedagoga vadīto mācību stundu vērošanu un rezultātu analīzi; veido pedagoga profesionālās darbības kvalitātes vērtējumu, aizpildot noteiktas formas anketu (6.pielikums). Izglītības iestādes administrācijas vērtējums par pedagoga profesionālo darbību sniedz daudzveidīgu un objektīvu informāciju. Izglītības iestādes administrācijas pārstāvji novērtē pedagoga kompetenci 5profesionālās darbībasvērtēšanas pamatjomās

23. VĒROTO MĀCĪBU STUNDU REZULTĀTU APKOPOJUMS UN ANALĪZE • Rezultātu apkopošana • katrā kritērija (mācīšana, mācīšanās, vērtēšanas) iegūto vērojamo parametru vērtējuma apkopojums: MĀCĪŠANA Piem., ļoti labi: 6 vērtējumi; labi: 5 vērtējumi; viduvēji: 1 vērtējums; nepietiekami: nav vērtējumu. MĀCĪŠANĀS Piem., ļoti labi: 2 vērtējumi; labi: 3 vērtējumi; viduvēji: nav vērtējumu; nepietiekami: nav vērtējumu. VĒRTĒŠANA Piem., ļoti labi: nav vērtējumu; labi: 1 vērtējums; viduvēji: 1 vērtējums; nepietiekami: nav vērtējumu.

24. KOPSAVILKUMA IZVEIDE PAR VĒROTAJĀM MĀCĪBU STUNDĀM Galīgā vērtējuma aprēķināšana vienai mācību stundai: Kritērija kopējais punktu skaits vērotajā mācību stundā vēroto parametru skaits 3 mācību stundu rezultātu apkopošana kritērijā “Mācīšana”: Piem., 29 + 26 + 30= 85 : 36 = 2,36 jeb 2 punkti (pēc noapaļošanas)

25. IZGLĪTĪBAS IESTĀDES ADMINISTRĀCIJAS DARBĪBA NOVĒRTĒŠANAS PROCESĀ (2) Izglītības iestādes administrācijas pārstāvis (izglītības iestādes vadītājs, izglītības iestādes vadītāja vietnieki vai metodisko komisiju vadītāji)izvērtē pedagoga profesionālās darbības kvalitāti pēc kritērijiem, kuri minēti pedagoga darba kvalitātes vērtējuma lapā; apvelk vērtējuma līmeni, pirms tam rūpīgi iepazīstoties ar līmeņa aprakstiem. Izglītības iestādes administrācijas pārstāvja parakstīts pedagoga profesionālās darbības kvalitātes vērtējums tiek nodots novērtēšanas komisijai kopējā novērtēšanas perioda 3 mēneša beigās un ietekmē kopējo iegūstamo punktu skaitu.

26. Izglītības iestādes nosaukums .......................................................................................................... Novērtējamā pedagoga vārds, uzvārds ...................................... ................................................................ Kvalitātes pakāpe 1. 2. 3. 4. 5.  Novērtēšanas periods ............................................................................................................................... PEDAGOGA PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS KVALITĀTES VĒRTĒJUMS

27. PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS KOMISIJA Pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana 1.-3.kvalitātes pakāpes pretendentiem notiek izglītības iestādes līmenī. Pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanai un nodrošināšanai izglītības iestādē izveido komisiju 5 cilvēku sastāvā (izglītības iestādes vadītāja rīkojums par komisijas sastāvu). Komisijas sastāvu var veidot 3 cilvēki gadījumos, kad uz pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu izglītības iestādē atbalstīti 5 un mazāk cilvēki. Komisijas sastāvā iekļauti: izglītības iestādes vadītājs, izglītības iestādes vadītāja vietnieks/ -i; mācību priekšmetu metodisko komisiju vadītājs/-i; arodbiedrības pārstāvis; vecāku pārstāvis, pašvaldības deleģēts pārstāvis.

28. PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS KOMISIJAS LOCEKĻU PIENĀKUMI (1) Komisijas priekšsēdētājs: Komisijas locekļi: iepazīstina pedagogu ar kvalitātes pakāpju aprakstiem, nodrošina pedagoga portfolio iekļauto materiālu analizēšanu, nodrošina izglītības iestādes administrācijas materiālu (pedagoga darba kvalitātes vērtējuma) apkopošanu, pieņem lēmumu par profesionālās darbības kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, nodrošina informāciju datu bāzei par pedagogiem piešķirtajām kvalitātes pakāpēm. • nosaka komisijas sēdes laiku, • vada komisijas sēdes, • apstiprina komisijas izstrādāto pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas laika grafiku, • koordinē jautājumu izskatīšanu komisijas sēdēs, • pārstāv novērtēšanas komisiju attiecībās ar IZM, izglītības iestādes dibinātāju, pašvaldības izglītības pārvaldi, izglītības iestādēm, izglītības iestādes padomi, kā arī privātpersonām, • nodrošina komisijas lietvedību.

29. PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS KOMISIJAS LOCEKĻU PIENĀKUMI (2) Komisijas sekretārs: • protokolē komisijas sēdes; • pieņem un lietvedībā noteiktajā kārtībā reģistrē pedagogu iesniegumus profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai; • informē komisijas locekļus par komisijas sēdes vietu, datumu, laiku; • informē pedagogus par komisijas pieņemtajiem lēmumiem; • sagatavo nepieciešamo informāciju IZM PVG pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas rezultātu (pakāpes) apliecinoša dokumenta saņemšanai; • nodrošina komisijas dokumentācijas glabāšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

30. APVIENOTO NOVĒRTĒŠANAS KOMISIJU DARBĪBA Pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai 1.-3.kvalitātes pakāpes pretendentiem iespējams veidot arī apvienoto novērtēšanas komisiju. Izveides mērķis - nodrošināt pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu tiem pedagogiem, kuri kādu iemeslu dēļ (piem., konstatēts neliels uz novērtēšanu pieteikušos pedagogu skaits un izglītības iestādē komisija netiek veidota; vēlēšanās nodrošināt ārējā vērtētāja veiktu administrācijas pārstāvju novērtēšanu u.c.).

31. PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS KOMISIJAS DARBA PLĀNOŠANA

32. PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS KOMISIJAS DARBĪBA SAGATAVOŠANĀS POSMĀ pirmo komisijas sēdi sasauc kopējā novērtēšanas laika pirmajā nedēļā; komisijas pirmajā darba sēdē: katram komisijas loceklim tiek noteikti darba uzdevumi (fiksēts komisijas sēdes protokollēmumā); komisijas locekļu funkcijas un pienākumu sadali savas kompetences ietvaros nosaka komisija; tiek apstiprināta novērtēšanas komisijas darbības kārtība; tiek izstrādāts un apstiprināts novērtēšanas procesā veicamo darbu laika plānojums; komisijas priekšsēdētājs kopējā novērtēšanas laika otrajā nedēļā publisko (informācija mājas lapā vai citos publiski pieejamos informācijas nesējos) komisijas sastāvu un darba pienākumu sadali;

33. PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS KOMISIJAS SĒDES, TO ORGANIZĒŠANA • Komisijas sēdes sasauc komisijas priekšsēdētājs pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā 2 reizes novērtēšanas periodā. • Komisijas sēdes ir slēgtas un tās var notikt, ja tajās piedalās vismaz 3 komisijas locekļi. Ja komisijas sēde kvoruma trūkuma dēļ nevar notikt, tad komisijas priekšsēdētājs trīs darba dienu laikā sasauc atkārtotu komisijas sēdi. • Izmaiņas komisijas sastāvā tiek veiktas, pamatojoties uz komisijas locekļa motivētu rakstisku iesniegumu komisijas vadītājam.

34. PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS KOMISIJAS SĒDES, TO ORGANIZĒŠANA • Komisijas locekļi ievēro konfidencialitātes, godprātības, vienlīdzības, taisnīguma un objektivitātes principus, neizpaužot viedokļus, kuri tiek apspriesti komisijas sēdēs, un, pieņemot lēmumu, balstās uz reāliem faktiem un pierādījumiem (materiāliem un vērojumiem). Ja komisijas loceklis nepilda noteiktos pienākumus, komisija ar klātesošo locekļu balsu vairākumu atbrīvo komisijas locekli no pienākumu pildīšanas un pieņem viņa vietā citu.

35. PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS KOMISIJAS DARBĪBA VĒRTĒŠANAS NORISES POSMĀ Pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas komisija atbilstoši pienākumu sadalei un vienotai pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas metodikai: - vēro un analizē pedagoga vadītās mācību stundas; - analizē pedagoga portfolio iekļautos materiālus; - apkopo izglītības iestādes administrācijas materiālus par pedagoga sasniegumiem. Novērtēšanas perioda pēdējā mēneša laikā komisija organizē sanāksmi, kuras laikā tiek apkopota un pārbaudīta visa novērtēšanas komisijai iesniegtā (pedagoga portfolio materiāli, izglītības iestādes administrācijas iesniegtais pedagoga novērtējums)informācija. Neparedzētu situāciju gadījumā (piem., pedagoga ilgstoša slimošana, grūtniecības vai dzemdību atvaļinājums, vai bērna kopšanas atvaļinājums, tiesvedības process darba tiesisko attiecību pārtraukšanas rezultātā un u.c.) novērtēšanas komisija nemaina pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas laiku.

36. PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS KOMISIJAS DARBĪBA REZULTĀTU APKOPOŠANAS POSMĀ Novērtēšanas perioda pēdējā mēneša laikā komisija organizē sanāksmi, kuras laikā tiek apkopota un pārbaudīta visa novērtēšanas komisijai iesniegtā un analizētā informācija Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas gala rezultātu atbilstoši vērtēšanas pamatkritērijiem un papildu kritērijiem veido pedagoga darba pašvērtējumā(aizpildīta veidlapa) un izglītības iestādes administrācijas vērtējumā par pedagogu (aizpildīta veidlapa), kā arī pedagoga portfolio iekļauto materiālu analīzes rezultātā iegūto punktu kopsumma. Novērtēšanā iegūtie punkti tiek atzīmēti attiecīgās kvalitātes pakāpes pedagoga darba pašvērtējuma un ārējā vērtējumakopsavilkuma (kvalitātes pakāpju) tabulā (7.1.-7.3.pielikums).

38. PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS KOMISIJAS DARBĪBA REZULTĀTU APKOPOŠANAS POSMĀ Lēmuma pieņemšanas kārtība Lēmums par kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai nepiešķiršanu tiek pieņemts, pamatojotiesuz profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas rezultātā iegūto punktu summu. Pirms lēmuma pieņemšanas novērtēšanas perioda pēdējā (4) mēnesī komisija organizē sarunu ar pedagogu. Tās laikā pedagogu iepazīstina ar novērtēšanas rezultātiem un uzklausa viņa viedokli. Līdz novērtēšanas perioda pēdējā mēneša beigām pedagogs tiek informēts par komisijas lēmumu. Projekta ietvaros pedagogam nav lēmuma apstrīdēšanas tiesību. Ja pedagogs pretendējot uz izvēlēto kvalitātes pakāpi, nav saņēmis pietiekošu novērtējumu, tad nākamajā pieteikšanās posmā atkārtotai novērtēšanai viņš atbalstu nesaņem.

39. SADARBĪBAS PARTNERU KOORDINATORAM NOSŪTĀMIE MATERIĀLI NOVĒRTĒŠANAS PROCESA NOSLĒGUMĀ Izglītības iestādes (vai apvienotās) novērtēšanas komisijas sanāksmju protokoli (komisijas sastāvs un pienākumu sadale; lēmums par kvalitātes pakāpes pretendenta saņemto punktu kopsummu); Izglītības iestādes administrācijas vērtējums par pedagoga profesionālo darbību (6.pielikums); Pedagoga darba kvalitātes pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkums (7.1.-7.3.pielikums).

41. Izglītības iestādes nosaukums .......................................................................................................... Novērtējamā pedagoga vārds, uzvārds ...................................... ................................................................ Kvalitātes pakāpe 1. 2. 3. 4. 5.  Novērtēšanas periods ............................................................................................................................... PEDAGOGA PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS KVALITĀTES VĒRTĒJUMS

43. KVALITĀTES PAKĀPES NEPIEŠĶIRŠANAS GADĪJUMI • iesniegums noformēts neprecīzi; • pedagogs pretendējis vienlaikus uz vairākām kvalitātes pakāpēm; • iesniegta tikai daļa no materiāliem; • noteiktā laika periodā un stundu apjomā nav pilnveidota profesionālā meistarība; • materiāli iesniegti pēc termiņa; • kādā no vērtēšanas pamatkritērijiem iegūti 0 punkti (izņemot kritērijus “Mācību priekšmeta programmas izmantošana” un “Iegūtais zinātniskais/ akadēmiskais grāds”); • pedagoga darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkuma tabulā veikti neprecīzi ieraksti (piem., apvilkti vairāki punkti vienam kritērijam; uzkrītoši daudz svītrojumu u.c.)

44. Paldies Jums par izrādīto interesi! Veiksmīgu līdzdarbību projekta īstenošanā!