Āzijas, Āfrikas un Austrālijas zemju attīstība

1. Āzijas, Āfrikas un Austrālijas zemju attīstība Vēsture 8.kl (04.04-08.04)

2. Jautājumi atkārtošanai Kāda kara rezultātā Francija zaudēja visus savus īpašumus Amerikā, Kāpēc, tas iri tik nozīmīgi? Pēc septiņgadu kara, Francija zaudēja visus īpašumus Ziemeļamerikā (Kanādu un Luiziānu). * Uz to brīdi Francija kontinentā bija spēcīgākā valsts. Visas mazākās valstis, kuras baidās no Francijas ietekmes pieauguma, apvienojās ar Angliju, izveidojot diezgan pastāvīgu koalīciju: Anglija/Nīderlande/Dānija/Prūsija/Portugāle. Utrehtas miera līgums skaidri iezīmē šos politiskā līdzsvara noteikšanas principus: Spānijas troni iegūst Burbonu dinastija (bet ar noteikumu, ka Spānija un Francija nedrīkst apvienoties), lai nodrošinātu kontroli pār Vidusjūru.

3. Jautājumi atkārtošanai Kas ir Džordžs Vašingtons? Amerikāņi Džordžu Vašingtonu sauca par “Savas zemes tēvs” Vašingtons Neatkarības karā pret angļiem amerikāņu armiju aizvadīja līdz uzvarai, bet pēc tam viņš kalpoja amerikāņu tautai kā Amerikas Savienoto Valstu pirmais prezidents. Viņš bija spējīgs un apņēmīgs karavadonis. Pat tad, kad šķita, ka angļi noteikti uzvarēs, Vašingtons nezaudēja cerības un turpināja iedvesmot amerikāņu kareivjus.

4. Jautājumi atkārtošanai Kāda bija viena no lielākajām angļu koloniju problēmām Amerikā, Kā ar to cīnījās? Tā bija kontrabanda. Metropole aktīvi sāka apkarot kontrobandu un cenšas monopolizēt koloniju tirdzniecību ar pārējo pasauli, izdod virkni rīkojumu, kas bremzē rūpniecības attīstību kolonijās (piem. aizliedz ierīkot dzelzs kausētavas).

5. Jautājumi atkārtošanai Kas bija zīmognodoklis, kā uz tā ieviešanu reaģēja? Londona uzskatīja, ka kolonijām daļēji jākompensē kara radītos valsts parādus. 1765. gadā ievieš zīmognodokli (ļoti niecīgs, domāts lai uzturētu karaspēku un neliktu to uzturēt kolonistiem), taču tas izraisa plašu neapmierinātību un pat metropoles preču boikotu - kolonisti spēj samierināties ar politisku atkarību, bet nespēj samierināties ar šķiršanos no personīgajiem līdzekļiem valsts labā.

6. Jautājumi atkārtošanai Kas bija “Koloniju tiesību deklarācija”? 1774. gadā Filadelfijā sanāk kopā koloniju pārstāvju kongress, kas pieņem "Koloniju tiesību deklarāciju": Anglijas parlaments nevar uzlikt kolonijām nodokļus un revidēt to konstitūcijas, ja tajā nav koloniju pārstāvju. Vienīgais, ko metropole drīkst, ir kontrolēt ārējo tirdzniecību (kontrabandistiem izdevīgāk konkurēt ar valdību nekā savā starpā). Kongress pasludināja par nelikumīgiem visus metroples koloniju likumus un oficiāli aicināja boikotēt Anglijas preces. Uz to Anglija uzsludināja Masačūsetā karastāvokli un paziņoja, ka šī kolonija tiek pasludināta par dumpiniekiem.

7. Jautājumi atkārtošanai Kad un kur tiek pieņemta Neatkarības deklarācija, ko tā pasludina? 1776. gadā Filadelfijā sanāk trešais koloniju kongress, kurš 4. jūlijā pieņem Neatkarības deklarāciju, kurā pasludina 13 suverēnu koloniju apvienošanos vienā federācijā un neatkarību no Anglijas

8. Jautājumi atkārtošanai Kurā gadā ASV tiek atzīta? 1778. gadā Francija atzīst Amerikas Savienotās Valstis kā starptautisku tiesību subjektu un noslēdza ar to sadarbības līgumu. Arī Spānija un Nīderlande, kuru kolonijas Anglija jau krietnu laiku ir apdraudējusi, aktīvi iesaistās karā kā Savienoto Valstu sabiedrotās. Pie Jorktaunas Francijas ekspedīcijas korpuss kopā ar amerikānu milicijas karaspēku smagi sagrauj Anglijas armiju, mainot kara gaitu.

9. Jautājumi atkārtošanai Kādi bija Amerikas pilsoņu kara cēloņi? Viens no galvenajiem Amerikas pilsoņu kara izcelšanās iemesliem bija verdzība, īpaši jautājumā par verdzības paplašināšanos Savienotās Valsts apgabalos. Tajā laikā Amerikas Savienotajās Valstīs politiskā situācija bija ļoti sarežģīta un komplicēta. Dienvidu štati atšķēlās no Ziemeļu štatiem. Dienvidu štati stipri atšķīrās gan pēc federālisma izpratnes, gan kultūras attīstības, gan ekonomiskajā ziņā, gan arī ar to, ka tur vēl joprojām pastāvēja vergturība. 1861.gadā 4.martā, kad par Savienoto Valstu prezidentu kļuva Abrahams Linkolns, viņš paziņoja, ka nedomā protestēt pret verdzību, bet gan iebilda pret to, ka Dienvidu štatiem nav tiesības izstāties no federācijas un šādus izgājienus uzskatīs par sacelšanos pret Savienotajām Valstīm. Atbildes gājiens ilgi nebija jāgaida. Tā paša gada 12.aprīlī dienvidnieki uzbruka Samteras fortam, Dienvidkarolīnā, kā rezultātā izcēlās Amerikas pilsoņu karš.

10. Jautājumi atkārtošanai Kāds bija pilsoņu kara rezultāts? Ziemeļi karā guva uzvaru. Visā valstī tika atcelta verdzība, un A.Linkolnam izdevās saglabāt valsts vienotību. Tomēr ziemeļu un Dienvidu domstarpības saglabājās. Nedēļu pēc kara beigām kāds patriotisks teātra izrādes laikā nogalināja A. Linkolnu. Dienvidos sākas ilgstošs pārmaiņu periods, ko sauc par Rekonstrukciju un kura rezultātā Ziemeļu un Dienvidu atšķirības pamazām tika likvidētas.

11. Jautājumi atkārtošanai Strauji pieauga iedzīvotāju skaits, īpaši – pilsētās. Zemes pamatiedzīvotāji indiāņi un dažādu rasu, tautību un reliģisko kopienu ieceļotāji no Eiropas un Āfrikas bija pārāk atšķirīgi.Laika posmā starp diviem lieliem kariem – pilsoņu karu un pirmo pasaules karu – ASV bija piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Mazāk nekā 50. gadu laikā tās no agrākās valsts bija pārvērtušās par industriālu valsti. Pilsētas kļuva par dzīves centru, kur uzkrājas kapitāls, biznesa un finanšu iestādes, dzīvoja strādnieki un ierēdņi.Tomēr galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība. Veidojās lielas fermeru saimniecības, kurās roku darbu pakāpeniski nomainīja dažādi mehānismi. Kaut arī ASV iedzīvotāju skaits strauji pieauga, lauksaimniecība spēja nodrošināt visus un pat radīt uzkrājumus. Kā attīstījās ASV pēc pilsoņu kara?

12. Āzijas, Āfrikas un Austrālijas zemju attīstība Spānijas, Portugāles, Anglijas un Nīderlandes valdnieki meklēja un atrada svešas zemes Amerikā, Āzijā, Āfrikā un Austrālijā. Šīs zemes kolonizēja, pret iedzimtiem izvēršot visplašāko genocīdu: Amerikas indiāņus masveidā iznīcināja, daudzus miljonus Āfrikas nēģeŗus pārdeva verdzībā. Koloniju dabas bagātības sistēmātiski izlaupīja. Eiropas moderno vikingu laupīšanas un slepkavošanas pasākumos Francija un Vācija varēja piedalīties gan tikai pēc savu nacionālo valstu izveidošanās 1870. gadā. Un tikai pēc Otrā pasaules kaŗa visas šīs koloniālās sistēmas sabruka. 13. gadsimtā mežonīgo mongoļu ciltis apvienojās un, nevēlēdamies nodarboties ar zemkopību vai amatniecību, devās laupīt un slepkavot savus kaimiņus. Iekarojuši gandrīz visu Āziju, mongoļi devās tālāk uz rietumiem un pakļāva austrumslāvu kņazistes.

13. Āzijas, Āfrikas un Austrālijas zemju attīstība 15.gs. otrajā pusē portugāļi turpināja Āfrikas rietumu piekrastes izpēti, virzīdamies arvien tālāk uz dienvidiem. 1471.gadā portugaļu jūrasbraucēji pirmo reizi šķērsoja ekvatoru un devās tālāk, lai atrastu ceļu apkārt Āfrikai, kura izrādījās daudz lielāka, nekā kuģotāji bija domājuši un kartogrāfi attēlojoši kartēs. 1488.gadā Bartolomeu Diašs apbrauca Āfrikas kontinenta galējo dienvidu punktu, kuru nosauca par Vētru ragu. Tālāk krasta līnija tiecās ziemeļaustrumu virzienā un kuģotāji nonāca Indijas okeānā, tomēr ekspedīcija nespēja turpināt garo nogurdinošo ceļojumu un atgriezās mājās. Portugāles karalis šo atklājumu uzskatīja par ļoti nozīmīgu un bija pārliecināts par turpmākiem panākumiem jauna jūrasceļa meklēšanā. Vētru ragu viņš pārdēvēja par Labās cerības ragu. Tomēr jaunu jūrasceļu uz Indiju izdevās atklāt tikai desmit gadus vēlāk - 1498.gadā Vasko da Gamas vadītajai ekspedīcijai.

14. Āzijas, Āfrikas un Austrālijas zemju attīstība 1411. gadā portugāļi pakļāva Kanāriju salas, Azoru salas un Madeiru; 40. gados sasniedza Zaļo ragu un devās tālāk - 1415.g. tie sasniedza Senegālu un drīz šeit uzbūvēja pirmo eiropiešu fortu Āfrikā. 1487. gadā Bartolomeo Diašs sasniedza Labās Cerības ragu un Indijas okeānu. 1473. g. portugāļu kuģi šķērsoja ekvatoru, bet 1487.g. tie sasniedza Labās Cerības ragu, paverot Eiropai durvis uz Indijas okeānu. 1498. gadā Vasko da Gama sasniedza Indiju (Kalkutu). Pa ceļam portugāļu ekspedīcijas dibināja atbalsta punktus un pakļāva vietējās valstis. Āfrikas piekrastes apgūšana līdz pat Arābijas pussalai deva bagātīgus ienākumus - zeltu un vergus, Indijas sasniegšana atvēra jūras tirdzniecības ceļu. Portugāle kļuva par jūras lielvalsti. Jau 1499. gadā tā praktiski ir monopolizējusi garšvielu piegādi Eiropai; tiek dibinātas pastāvīgas tirdzniecības faktorijas Indijā. XVI gs. Portugāļu rokās ir visa Āfrikas piekraste (ar lielākajiem atbalsta centriem Mozambikā un Mombasā), Brazīlijas piekraste, Indijas piekraste, Malaka, Ceilona, Moluku salas; tie uzsāk aktīvu tirdzniecību ar Siāmu un Ķīnu.

15. Āzijas, Āfrikas un Austrālijas zemju attīstība XV gs. beigās Spānija karaliste, redzot Portugāles panākumus, arī izvērsa aktivitātes Atlantijas okeānā. 1492. gadā spāņu eskadra Kolumba vadībā sasniedza Bahamu salas, Kubu un Haiti. Nākošajās ekspedīcijās spāņi sasniedza Puertoriko, Mazās Antiļu salas, Jamaiku, Trinidadu un Centrālamerikas piekrasti. No 1499. līdz 1504.gadam Centrālamerikas piekrasti pētīja un apguva Amerigo Vespuči vadītā ekspedīcija. 1513. gadā Vasko Nuņjess de Balboa šķērsoja Panamas zemes šaurumu un sasniedza Kluso okeānu. 1518. gadā Grihalvas ekspedīcija sasniedz Meksiku un atgriežās ar zeltu. 1519. gadā Magelāna vadītā ekspedīcija apbrauca Dienvidameriku un 1521. gadā sasniedza Āziju; caur Indijas okeānu un gar Āfrikas piekrasti atgriezās Spānijā (atgriezās tikai viens kuģis, bet tā atvestā garšvielu krava ar uzviju sedza visus ekspedīcijas izdevumus. Sākās Meksikas un Mezoamerikas iekarošana un kolonizēšana. 1530. gadā sākas Inku impērijas (Peru) iekarošana un kolonizēšana. XVI gs. beigās Spānija ir iekarojusi Floridu, Meksiku, Antiļu salas, Andu piekrasti, Venecuelu, Laplatas upes baseinu. Izlaupot acteku, maiju un inku valstu uzkrājumus, gūst tiem laikiem fantastisku dārgmetālu daudzumu; sāk izmantot sudraba un zelta raktuves.

16. Secinājumi • Strauji attīstījās kuģu būvniecība un jaunu zemju atklāšana; • Jaunatklātajās zemēs tika veidotas kolonijas un apspiestas vietējās tautas; • Zemju pamatkultūras bieži vien tiek pakļautas un izlaupītas; • Attīstās tirdzniecība un resursu ieguve; • Lielvalstu starpā notiek nemieri un cīņas koloniju dēļ;

17. Izmantotā literatūra http://lv.wikipedia.org/wiki/Amerikas_pilso%C5%86u_kara_c%C4%93lo%C5%86i http://www.gudrinieks.lv/referati/cits/attistiba-19-gadsimta.html http://www.latvietis.com/index.cgi?action=7&id=1462 http://lv.wikipedia.org/wiki/Lielie_%C4%A3eogr%C4%81fiskie_atkl%C4%81jumi