Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes “Radošā Latvija 2014 – 2020”

Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes“Radošā Latvija 2014 – 2020” 12.06.2013. Kultūras forums

Makrosituācijas raksturojums • Finanšu krīzes globālā un lokālā ietekme • Demogrāfiskās izmaiņas sabiedrībā (novecošanās, migrācija) • Digitālais laikmets un jaunās tehnoloģijas • Izmaiņas kultūras patēriņā (jaunas vajadzības un paradumi)

Mērķu saskaņotība un sinerģija • Latvija 2030: saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi • NAP 2020: ekonomikas izrāviens - katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam • Radošā Eiropa:sekmēt Eiropas kultūras un lingvistiskās daudzveidības aizsardzību un popularizēšanu, un stiprināt kultūras un radošā sektora konkurētspēju, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi saskaņā ar Eiropa2020 stratēģiju • Radošā Latvija 2020:saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un iedzīvotāju radošumu Latvijas konkurētspējai un labākai dzīves kvalitātei

Radošā ekosistēma

Finanšu ietvars • NAP2020 ietvaros kultūrai un sabiedrības integrācijai – LVL 235 125 000 (fiksēts ES fondu finansējums + mainīgs valsts budžets atbilstoši valsts ekonomikas attīstībai) • NAP2020 ietvaros citu ministriju administrētajās programmās • Valsts pamatbudžets (bāze, VKKF, SIF) • Citi finanšu avoti (pašvaldību finansējums, Radošā Eiropa, privātais finansējums)

Kultūras rādītāji saskaņā ar NAP

SVID

Stiprās puses • Bagāts un daudzveidīgs kultūras mantojums. • Daudzveidīgs radošais process un kultūras piedāvājums. • Sabiedrībai pieejama teritoriāli līdzsvarota daudzpakāpju kultūrizglītības sistēma. • Regulāri starptautiski panākumi, jo īpaši mūzikas un kino nozarēs. • Stabils sabiedrības pieprasījums pēc kultūras. • Sabiedrības plaša iesaiste Dziesmu un deju svētku procesā. • Aktīvs kultūras nevalstiskais sektors.

Vājās puses • Zems un nekonkurētspējīgs kultūras nozarē strādājošo atalgojums • Nepilnīgs kultūras institūciju tehnoloģiskais aprīkojums, kas kavē nozares attīstību • Vāja sadarbība gan nozarēs iekšēji, gan starp nozarēm. • Kultūras un radošo industriju ekonomiskā nozīmīguma un specifikas nenovērtēšana rada šķēršļus to eksportspējas attīstīšanai. • Trūkst izpratnes par kultūras stratēģisko nozīmi un vērtību gan indivīda identitātei, gan sabiedrības un valsts attīstībai. • Kultūras un radošuma attīstības programmu samazinājums vispārējas izglītības programmās. • Nav nodrošinātas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas un tālākizglītības iespējas. • Vāji attīstīts kultūras menedžments, biznesa domāšana. • Nesakārtoti autortiesību jautājumi. • Radošo personu sociālā neaizsargātība. • Pilnvērtīgam kultūras procesam nepieciešamu nacionāli nozīmīgu infrastruktūras objektu trūkums (Laikmetīgās mākslas muzejs, akustiskā koncertzāle, Deju stadions, muzeju krātuve). • Teritoriālas atšķirības kultūras pakalpojumu pieejamībā reģionos • Atsevišķas nozares īpaši novājinātas, kuras finansējuma samazinājums skāris visvairāk (filmas) • Vāji attīstīta pētniecība, kritika, analīze. Tendence samazināties kultūras vietai medijos un zinātnē. Trūkst datu kultūras un radošo industriju ekonomiskās un sociālās ietekmes novērtēšanai. • Vāji attīstītas mecenātisma tradīcijas, publiskā un privātā partnerība.

Iespējas • Veidot kopīgu informācijas un menedžmenta tīklu, izstrādāt kopīgu kultūras eksporta stratēģiju. • Veidot inovatīvu kultūras, izglītības un radošo industriju klasteri, izmantojot Tabakas fabrikā veiktos ieguldījumus. • Attīstīt izcilību kultūrizglītībā, veidojot kompetenču centrus uz esošo izcilo kultūrizglītības skolu bāzes. • Nodrošināt kultūrpolitikas procesu un auditorijas regulāru izpēti un monitoringu. • Paplašināt mērķauditoriju, veidojot jaunus produktus • Nodrošināt radošo prasmju attīstību visos izglītības līmeņos • Meklēt jaunus finanšu piesaistes avotus kultūrai (atjaunot VKKF sākotnējo neatkarīgo finansējuma avotu, 1% mākslai no sabiedrisko ēku būvniecības, % no kinobiļetes nacionālajam kino) • Plašāk un mērķtiecīgāk izmantot medijus un sociālos tīklus kultūras pieejamībai, sabiedrības iesaistei un izglītošanai.

Draudi • Neveidojot labākus apstākļus un sociālās aizsardzības sistēmu radošām personām un kultūras jomā strādājošiem, samazināsies radošais potenciāls, talanti un izcili speciālisti aizplūdīs no nozares un Latvijas darba tirgus; • Nepiesaistot kultūrai jaunas (jo sevišķi jauniešu) auditorijas, būtiski samazināsies vajadzība pēc kultūras, kritīsies kultūras apmeklējums, vājināsies piederības izjūta Latvijai. • Nepietiekams valsts atbalsts un resursi kultūras daudzveidībai un attīstībai spiedīs kultūras institūcijas orientēties uz komercproduktu veidošanu, un neattīstīsies izcilas un konkurētspējīgas kultūras vērtības. • Nesaņemot atbalstu materiāli tehniskās bāzes modernizācijai un satura attīstībai, kultūras mantojuma iestādes zaudēs konkurētspēju. • Nerisinot autortiesību jautājumus, samazināsies kultūras pieejamība (īpaši digitālajā vidē), pastiprināsies pirātisms.

Problēmas, kas jārisina • Kultūras un radošo darbinieku motivācija (atalgojums, sociālā aizsardzība, tālākizglītība) • Izglītība visos līmeņos (no izpratnes veidošanas līdz profesionālas pilnveides iespējām) • Atbalsts kultūras nozarēm un radošajām industrijām jaunu produktu un pakalpojumu veidošanai, t.sk. digitalizācijai, tehnoloģiju modernizēšanai • Pieejamība un auditorijas palielināšana • Infrastruktūra • Eksports un tirgi • Pētījumu un datu bāze politikas veidošanai

Vīzija • Latvija ir valsts ar spēcīgu nacionālo un eiropeisko identitāti, kas saglabā un kopj savu kultūras mantojumu, veicina jaunrades procesus un attīsta daudzveidīgu kultūras dzīvi, kā arī iekļaujas Eiropas kultūras telpā. • Latvijā ir cilvēki, kas savu radošo potenciālu spēj pielietot ne tikai kultūrā un mākslā, bet arī inovāciju radīšanai citās jomās (ekonomikā, izglītībā, sociālajā sfērā, vides u.c.). • Arvien nozīmīgāku vietu Latvijas eksportā ieņem kultūras un radošo industriju devums, Latvijas kultūras izcilā kvalitāte un radošo industriju zīmoli ir pieprasīti ne vien Latvijā, bet arī starptautiskajā tirgū. • Latvijā ir radošas pilsētas un teritorijas, kuru attīstībā tiek izmantots vietējais kultūras mantojums un cilvēku radošais potenciāls.

Mērķis Saglabāt un vairot Latvijas kultūras kapitālu un attīstīt iedzīvotāju radošumu, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju un labāku dzīves kvalitāti ikvienam

Prioritātes • Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība (Kultūra – identitātes un radošuma pamats) • Konkurētspējīga kultūrizglītība un radošums mūžizglītībā • Konkurētspējīgas kultūras un radošās industrijas • Radošumu veicinoša kultūrvide (Kultūras pieejamība un sabiedrības līdzdalība)

Kultūra - identitātes un radošuma pamats Stratēģiskais mērķis: nostiprināt un palielināt Latvijas kultūras kapitāla vērtību un veicināt iespējami lielākas sabiedrības daļas līdzdalību un iekļaušanos kultūras procesos

Darbības virzieni • Kultūras jomā strādājošo cilvēkresursu attīstība • Profesionālās mākslas attīstība • Kultūras atmiņas institūciju attīstība • Kultūras jūtamāka klātbūtne un lielāks pieprasījums sabiedrībā • Uz rezultātu orientēta, efektīva kultūrpārvaldība

Konkurētspējīga kultūrizglītība un radošums mūžizglītībā Stratēģiskais mērķis: Veicināt daudzveidīgas, kvalitatīvas un pieejamas kultūrizglītības piedāvājumu nacionālās identitātes stiprināšanai un radošas ekonomikas izaugsmei, kā arī sekmēt radošuma attīstību visos izglītības līmeņos.

Darbības virzieni • Radoša izglītība visiem • Profesionālā kultūrizglītība: - profesionālās ievirzes un vidējā profesionālā izglītība • augstākā izglītība • Kultūras jomā strādājošo tālākizglītība

Konkurētspējīgas kultūras un radošās industrijas Stratēģiskais mērķis: Veicināt radošā potenciāla un kultūrā balstīto inovāciju pārnesi uzņēmējdarbībā, sekmējot radošo industriju uzņēmējdarbības attīstību, eksportspēju un valsts starptautisko konkurētspēju.

Darbības virzieni • Sabiedrības informēšana par radošajām industrijām un radošo industriju darbības pētniecība un monitorings • Jaunu uzņēmumu veidošanās un uzņēmējdarbības izaugsme radošo industriju sektorā • Radošo industriju sektora konkurētspējas veicināšana un eksporta attīstība • Inovācijām labvēlīgas infrastruktūras attīstīšana un inovāciju veicināšana radošo industriju sektorā

Radošumu veicinoša kultūrvide Stratēģiskais mērķis: Veicināt radošumā balstītas reģionālās izaugsmes attīstību un kvalitatīvas dzīves telpas attīstību, nodrošinot kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu pieejamību ikvienam iedzīvotājam

Darbības virzieni • Kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu attīstība un pieejamība • Materiālā un nemateriālā mantojuma izmantošana lokālās identitātes un atpazīstamības veidošanā • Radošu cilvēkresursu piesaiste un radošas vides veidošana • Rīgas kā kultūras metropoles attīstība

Paldies par uzmanību!Jolanta TreileKM Kultūrpolitikas departamenta direktorejolanta.treile@km.gov.lv http://www.kulturaskarte.lv http://www.kultura.lv http://www.km.gov.lv http://www.kkf.lv

Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes “Radošā Latvija 2014 – 2020”