Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2013.- 2019.gadam

1. Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2013.- 2019.gadam Aldis Dūdiņš, LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors,

2. Darba grupa: • 18.07.2012. LM rīkojums Nr.45 “Par darba grupas izveidi pamatnostādņu sociālo pakalpojumu attīstībai 2013. – 2019.gadam izstrādei” • pārstāvji no LM, NVO, pašvaldību institūcijām un valsts institūcijām, sociālo pakalpojumu jomas eksperti • darbības laiks: 18.07.2012. – 30.11.2012. • apakšgrupas: • 1. institucionālā aprūpe un alternatīvie aprūpes pakalpojumi (deinstitucionalizācijas nodrošināšanai) • 2. pārējie alternatīvie aprūpes pakalpojumi un sociālā rehabilitācija • 3. tehniskie palīglīdzekļi un profesionālā rehabilitācija

3. Identificētās problēmas: • demogrāfiskās prognozes (dzīvildze, zemais dzimstības līmenis, vientuļo personu īpatsvara pieaugums) - nākotnē sociālo pakalpojumu sistēma “bankrotēs” • 12625 personas (62 personas uz 10 000 iedzīvotājiem) saņem aprūpes pakalpojumus institūcijā • trūkst sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu, pieprasījums pārsniedz piedāvājumu • šaurs sociālo pakalpojumu piedāvājums veciem cilvēkiem un personām ar invaliditāti • sociālajai rehabilitācijai (vardarbībā cietušo personu, cilvēktirdzniecības upuru u.c.), profesionālajai rehabilitācijai un tehniskajiem palīglīdzekļiem nav “nozares attīstības dokumenta” (līdz šim īstenota kā horizontālā politika – pasākumi iekļauti citu ministriju plānošanas dokumentos) • sociālo pakalpojumu finansēšana ir sadrumstalota, atbildības sadalījums starp valsti un pašvaldību neveicina sociālo pakalpojumu attīstību

4. Mērķis:veidot efektīvu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu sociālo pakalpojumu sistēmu ar sabiedrībā balstītiem, iekļaujošiem pakalpojumiem, atbilstoši iedzīvotāju individuālajām vajadzībām • Apakšmērķi: • palielināt sociālo pakalpojumu pieejamību • uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti

5. Rīcības virzieni: • deinstitucionalizācija • sabiedrībā balstīti, pēctecīgi un klienta individuālajām vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi • efektīva sociālo pakalpojumu pārvaldīšana

7. Deinstucionalizācija: • ilgtermiņa stratēģijas izstrāde • klientu izvērtēšanas izmēģinājumprojekta īstenošana valsts sociālās aprūpes centros • stingrāku nosacījumu sociālo pakalpojumu saņemšanai („vārtu sargāšanas” princips) noteikšana • institūciju personāla apmācība un klientu sagatavošana patstāvīgai dzīvei • aprūpes mājās pakalpojuma attīstība • grupu dzīvokļa pakalpojuma personām ar GRT pieejamības uzlabošana • atbalsts ģimenēm, kuras aprūpē personu ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem

8. Sabiedrībā balstīti, pēctecīgi un klienta individuālajām vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi: • konsultācijas un atbalsta pasākumi personām ar GRT un to tuviniekiem • audžuģimeņu, aizbildņu un asistentu, atbalsta personu, uzticības personu pakalpojumu attīstība • sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dažādām personu grupām pieejamības un satura uzlabošana • sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ar veselības aprūpes elementiem attīstība • pēctecīgu pasākumu kopuma personām ar dažāda veida atkarībām nodrošināšana • tehnisko palīglīdzekļu pieejamības uzlabošana un “pozitīvā” saraksta pārskatīšana • profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības personām ar GRT un zemu izglītības līmeni uzlabošana, sadarbība ar NVA un darba devējiem, efektivitātes monitorings

9. Efektīva sociālo pakalpojumu pārvaldīšana: • sociālo pakalpojumu koordinators plānošanas reģionos • obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu “groza” ieviešana pašvaldībās • principa “nauda seko klientam” ieviešana = sociālo pakalpojumu tirgus attīstīšana • individuālā budžeta shēmu izstrāde • metodiskā atbalsta sniegšana sociālo pakalpojumu sniedzējiem • darbinieku kapacitātes (skaita palielināšana, kvalifikācijas un darba algas paaugstināšana) celšana • atbalsta pasākumi darbiniekiem (supervīzijas, kovīzijas) • deinstucionalizācijas stratēģijas novērtēšana • atbildības starp valsti un pašvaldību pārskatīšana • sabiedrības informēšana un attieksmes veidošana

10. Pamatnostādnēm saistītie dokumenti: • Deinstucionalizācijas stratēģija • Plāns VSAC darbības uzlabošanai 2013 – 2015 • Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums • Nacionālās attīstības plāns 2014 - 2020

11. Turpmākā rīcība: • Pamatnostādņu projekta apspriešana darba grupā • Iesniegšana VSS • Sabiedriskā apspriešana (iespējams nepieciešama atkārtota darba grupas sanāksme par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem) • Starpministriju (starpinstitūciju) saskaņošana • Iesniegšana VK ! Pamatnostādņu ieviešanas un rīcības plānu izstrādes, ieviešanas uzraudzībai tiek veidota Sociālo pakalpojumu konsultatīvā padome (LM, pašvaldību un NVO pārstāvji)

12. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā: • ilgstošās sociālās aprūpes institūcija ir tikai pagaidu risinājums līdz • bērna atgriešanai ģimenē, adopcijai vai pārejai uz ģimenisku aprūpes formu (audžuģimenes) • ierobežo valsts finansētu institucionālo aprūpi – tikai personām ar ļoti smagiem funkcionālajiem traucējumiem • personām ar atšķirīgas pakāpes funkcionālajiem traucējumiem tiek sniegti atšķirīga “satura” pakalpojumi • aprūpes institūciju specializācija, koncentrējot vienādu problēmu un traucējumu smaguma pakāpes klientus vienā institūcijā • sociālo pakalpojumu organizācijas formu daudzveidība

13. Problēmjautājumi: • pašvaldību skepse par deinstitucionalizācijas ideju un procesu • valsts un pašvaldību līdzekļu nepietiekamība pakalpojumu nodrošināšanai (nākotnē papildus finansējums no citiem avotiem, piem., apdrošināšanas iemaksas) • individuālā budžeta shēmas un to ieviešana • sociālie uzņēmumi • jaunas klientu grupas valsts finansētājos pakalpojumos (paliatīvie klienti, varmākas, prostitūtas u.c.) • tehnisko palīglīdzekļu “pozitīvais” saraksts, “vaučeru” ieviešana to iegādei • pakalpojumu attīstība no ES struktūrfondu līdzekļiem (projektu ilgtspējas & pēctecības nodrošināšana) • SIVAs statuss nākotnē un sniedzamie pakalpojumi • LM kapacitāte pasākumu ieviešanai 2013. un 2014.gadā