Eiropiešu koloniālās impērijas

1. Eiropiešu koloniālās impērijas Vēsture 8.kl (14.03-18.03)

2. Jautājumi atkārtošanai Kādu ieguldījumu latviešu nacionālajai atmodai devis Kr. Valdemārs? Krišjānis Valdemārs, sāka organizēt latviešu vakarus Tērbatā. Viņam pievienojās no 10 — 13 līdzīgi domājošu latviešu. Latviešu vakaros pārrunāja problēmas, kas skāra ne tikai latviešu tautas toreizējo stāvokli, bet arī tās pagātni un nākotni. Šajās sanāksmēs izkristalizējās Jaunlatviešu galvenās idejas. Valdemārs rosinājis latviešus uz jūrniecību, lai tādējādi iegūtu lielāku ekonomisko patstāvību. 1864.g. Vidzemes krastā Ainažos nodibināja pirmo latviešu jūrskolu.

3. Jautājumi atkārtošanai Kādu ieguldījumu latviešu nacionālajai atmodai devis Kr. Barons? Folklorists, rakstnieks, publicists. 1856 — 1860 studējis Tērbatas universitātē, matemātiku un astronomiju, 1862 - 1865, bijis „Pēterburgas avīžu” līdzstrādnieks. 1880 — 1893 strādājis par skolotāju Marijas sieviešu ģimnāzijā Maskavā. 1893. gadā atgriezies Rīgā, kur līdz mūža beigām kārtoja izdošanai latviešu tautas dziesmas. Darbojies darvinisma un dabaszinātņu pētīšanā. 1878. gadā stājās pie latviešu tautas dziesmu kārtošanas un būtībā turpināja Krišjāņa Valdemāra darbu. Krišjānis Barons mūža darbs folkloristikā — akadēmiskais tautas dziesmu krājums „Latvju Dainas” (1915. g.) ko Jānis Endzelīns nosaucis par latviešu filoloģijas stūrakmeni.

4. Jautājumi atkārtošanai Kādu ieguldījumu latviešu nacionālajai atmodai devis Juris Alunāns? Latviešu mākslas dzejas nodibinātājs un literārās valodas kopējs. Pētīja latviešu valodu, atdzejojis lielāko daļu vēlāk publicēto dzejoļu. Alunāns gribēja paradīt latviešu valodas skaistumu un līdzvērtību starp citām valodām. Alunāns pirmais sarakstījis latviešu literatūrā sabiedriski nozīmīgu dzeju, kas izteica tautas naidīgo attieksmi pret apspiedējiem, aicināja cīņā pret feodāļu kundzību, dzēlīgi izsmēja mācītājus un muižniekus. Juris Alunāns ir pirmais nozīmīgais latviešu literārās valodas veidotājs, sacerējis aptuveni piecsimt jaunvārdu, no kuriem vairums ātri ieviesās ikdienas valodā, Alunāns ir pirmais kurš savā dzejā aicina tautu cīnīties par brīvību.

5. Jautājumi atkārtošanai Kurš bija viens no latviešu nacionālās kustības ierosinātājiem? Vācu dzejnieks un literāts Johans Gotfrīds Herders, kurš no 1764. gada līdz 1769. gadam Rīgā strādāja par mācītāju un skolotāju.

6. Jautājumi atkārtošanai Kas bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums un pirmais lielais jaunlaiku laikraksts.?

7. Jautājumi atkārtošanai Kas Latvijā kļuva par ievērojamu latviešu kultūras dzīves centru? Latvijā par ievērojamu latviešu kultūras dzīves centru kļuva Rīga un Rīgas latviešu biedrība, kura nodibinājās 1868. gadā. Tās darbības sākotnējā periodā daudz nozīmīgu pasākumu, un biedrībai bija ievērojama nozīme latviešu kultūras attīstībā. Pie tās noorganizējās Latviešu teātris, biedrība organizēja pirmos vispārīgos latviešu dziedāšanas svētkus. Biedrības vadībā darbojās Zinību komisija, Teātru komisija, Mūzikas komisija, Rakstniecības nodaļa un Derīgu grāmatu nodaļa, kurām bija veicams nozīmīgs darbs latviešu zinātnes un kultūras attīstībā.

8. Jautājumi atkārtošanai • Kāpēc notika Itālijas apvienošana? 19. gadsimta vidū Ziemeļitālija atradās tiešā Austrijas pakļautībā. Austrijas un Francijas balstīta turējās Romas pāvesta laicīgā valsts jeb Pāvesta apgabals.

9. Eiropiešu koloniālās impērijas Koloniālisms ir kādas nācijas suverenitātes (virsvaldonības) paplašināšana ārpus savas teritorijas un politiskas kontroles ieviešana šajā teritorijā, tādējādi izmantojot kolonizētās teritorijas resursus, darbaspēku un iegūstot dažādus citus labumus un priekšrocības. Nereti kolonisti pakļautajai nācijai uzspiež savu valodu, kultūru, sociālās sistēmas atribūtus, morāli, ideoloģiju, reliģiju. Koloniālisms var izpausties imperiālisma formā un mēdz būt cieši saistīts ar to. Kolonizācijai var tikt pakļautas nācijas, kuras vēl nav izveidojušas valstiskas formas, kā arī suverēnas valstis. Pēdējā gadījumā kolonizācijai var sekot šīs valsts okupācija.

10. Eiropiešu koloniālās impērijas Koloniālisms sākotnēji attīstījās kā Eiropas valstu politika, izmantojot Lielo ģeogrāfisko atklājumu rezultātus. Sevišķi strauja jaunatklāto zemju kolonizācija bija vērojama XVII gs. otrajā pusē. Koloniālisma mērķis - pilnīga kundzība pār pakļautām tautām. Kolonija  – teritorija vai politisks veidojums, kas atrodas tālu no metropoles un ir zaudējis savu neatkarību, ir politiski un ekonomiski pakļauts metropolei.

11. Koloniālisma attīstības posmi 1)16. gs. – 18. gs. otrā puse, kad izveidojās spāņu, franču, portugāļu, holandiešu un britu koloniālās impērijas.2)18. gs. otrā pusē – 19. gs. 70. gadi, kas iezīmējās jauns koloniālisma attīstības posms, kurā dominēja liberālisms un brīvā tirdzniecība. Lielvalstis vairāk interesēja tirdzniecība un savstarpējās attiecības, nekā kolonijas, kurās saimniekoja privātās tirdzniecības sabiedrības. Jau 19. gs. 30. gados Eiropas straujā industriālā attīstība nodrošina tai pārspēku pār ārējo pasauli. Tvaikoņi, dzelzceļš un telegrāfs ļāva ātri pārvarēt lielus attālumus. Notika ģeogrāfiski atklājumi, kuru rezultātā uz jaunatklātajām zemēm devās kristīgie misionāri, tirgotāji un armija. Lielvalstis ienāca Āfrikā. Lielbritānija – Nigērijā un Zelta Krastā (Gana), Francija – Alžīrijā un Senegālā. Savukārt Āzijā angļi ienāca Indijā, Birmā, Havaju salās, krievi – Vidusāzijā, franči – Indoķīnā, bet holandieši – Indonēzijā. Savukārt Lielbritānija – Austrālijā un Jaunzēlandē.

12. Koloniālisma attīstības posmi 3)19. gs. 70. gadi iezīmē trešo koloniālisma posmu, ko raksturo jaunas pazīmes:a) Līdz tam nepieredzēta plānveida lielvalstu ekspansija, kuras mērķis bija izejvielu iegūšana preču ražošanai.b) Kolonijas bija kļuvušas par galveno veiksmīgas ārpolitikas rādītāju. Aktuāla vairs nebija nacionālu valstu veidošana, bet koloniju iegūšana.  c) Jauna situācija kolonijās – Eiropas civilizācijas un vietējo kultūru sadursme izraisa nemierus un anarhiju.d) Koloniju nozīmīguma palielināšanās, vērtējot lielvalstu spēku samēru Eiropā.

13. Koloniālā domāšana Valdīja uzskats, ka neeiropieši ir pavisam citādi kā eiropieši, ka viņi gan garīgi, gan fiziski atpaliek no eiropiešiem. Šo tautu atpalicību reliģiski pamatoja ar pagānisku samaitātību, tehnoloģiski – kā nespēju pārvaldīt dabu, ģeogrāfiski, kā vides nelabvēlīgu ietekmi uz raksturu, bioloģiski kā neizmaināmas atšķirības starp rasēm. Pastāvēja tāda kā „rasu teorija” – eiropieši par koloniālo tautu sprieda bez pamatotiem pierādījumiem, ka tie esot slinki, nežēlīgi, netikumīgi utt. Valdīja uzskats, ka šīs tautas ir nolemtas tikai darbam. No 1880.g. – 1914. g. vairums amerikāņu un eiropiešu piekrita šim uzskatam.

14. Francijas kolonijas un varenība Tā bija otrā lielākā koloniālā impērija pasaulē. Francija lielāko daļu koloniju ieguva 19. gs. pēdējos 30 gados (Lielbritānijas kolonijas bija senākas). Pēc sakāves Francijas – Prūsijas karā (1870. – 1871.g.) tā vēlējās pierādīt pasaulei savu varenību un lielvalsts statusu. Francijas koloniālās impērijas centri bija Āfrikā un Indoķīnā. Francija pretēji Lielbritānijai īstenoja nevis koloniju autonomiju, bet centās politiski, saimnieciski un juridiski pielīdzināt kolonijas metropolei, uzskatot tās par valsts sastāvdaļu. Francija realizēja tiešu koloniālu un centralizētu kundzību. Franciju dēvēja par „100 miljonu (iedzīvotāju) Franciju”.  Franči centās izplatīt atkarīgajās teritorijās savu valodu, kultūru un izglītības sistēmu.

15. Francijas kolonijas un varenība Francijas koloniālās impērijas izveidošanā liela nozīme bija sauszemes armijai. Franču kājinieki.

16. Kurzemes kolonijas Kurzemes kolonijas bija Kurzemes un Zemgales hercogistes aizjūras īpašumi Rietumāfrikā Gambijas upes grīvā un Vidusamerikā Tobāgo salā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā un neilgi pēc viņa nāves (1651—1690). Koloniju tirdzniecība deva hercogam lielus ienākumus un bija izdevīgs tirgus plaukstošās Kurzemes un Zemgales valsts ražojumu eksportam. Hercoga Jēkaba tirdzniecības kuģa "Gambija un Tobago" modelis

17. Hercoga Jēkaba kolonijas 1651. gadā hercogs izlēma iegādāties pirmo īpašumu Rietumāfrikā un uzdeva majoram Heinriham Fokam vadīt šo ekspedīciju. Tā paša gada 3. septembrī kapteiņa Mollīna vadībā Ventspils ostu atstāja burinieks "Valzivs" (Walfisch), uz kura bija 20 lielgabalu. Pēc dažiem mēnešiem tam sekoja burinieks "Krokodils" (Krokodil). Tikai 25. oktobrī "Valzivs" sasniedza Gambijas upes grīvu un pēc sarunām ar vietējo valdnieku Kumbo tika nopirkta upes sala, ko portugāļi bija nodēvējuši par Svētā Andreja salu, un Džilifrijas (Jillifree) ciems upes ziemeļu krastā. No valdnieka Barra tika nopirkta Bajonas (Bayona) apmetne pie Gambijas upes ietekas Atlantijas okeānā, kuras vietā tagad atrodas Gambijas galvaspilsēta Bandžula. No valdnieka Kasana tika iegādāts novads 60 jūdžu attālumā no upes grīvas. Visās šajās vietās tika ierīkotas nocietinātas tirdzniecības apmetnes, bet uz Andreja salas tika uzbūvēts mūra cietoksnis. Tas tika nosaukts par Jēkaba fortu un tajā mitinājās Gambijas gubernators Heinrihs Foks.

18. Hercoga Jēkaba kolonijas 1651.-1654. gadā Gambijā iebrauca vismaz 12 Kurzemes hercoga kuģi, bet faktorijas tirdzniecībai izmantoja arī angļi, portugāļi un holandieši. Gambijā no Kurzemes ostām ieveda dzelzi, audumus, degvīnu, vārāmo sāli, metāla izstrādājumus, stiklu un stikla traukus un dzintaru, kas bija ražots ne tikai Kurzemē un Zemgalē, bet arī Polijas un Lietuvas manufaktūrās. No Gambijas izveda Rietumāfrikas preces - zeltu, ziloņkaulu, vasku, ādas, piparus, palmu eļļu, kā arī vietējo cilšu karos sagūstītos vergus

19. Hercoga Jēkaba kolonijas Kurzemes kolonija ar fortiem Gambijas upes grīvā.

20. Hercoga Jēkaba kolonijas Tobāgo ir sala Karību jūrā. 1639.-1693. gadā sala piederēja Kurzemes un Zemgales hercogistei un tika dēvēta par Jaunkurzemi. Indiāņi salu sauca līdzīgi tās tagadējam nosaukumam un no šī vārda dažādās eiropiešu valodās ir cēlies vārds "tabaka“. Tobāgo bija bagāta cukura ieguves kolonija, taču salas ekonomika sabruka līdz ar verdzības atcelšanu. Kastaras pludmale, Tobāgo Tobāgo sala.

21. Hercoga Jēkaba kolonijas Tobāgo 17. - 19. gadsimtā sala mainīja īpašniekus vismaz 22 reizes. Tā piederēja Francijas karalistei, Kurzemes hercogistei (sala tika pārdēvēta par Jaunkurzemi 1639-1693), Nīderlandei un Lielbritānijai. Brīžiem kontroli pār salu ieguva arī pirāti. 1814. gadā saskaņā ar Parīzes miera līgumu sala kļuva par daļu no Britu impērijas.

22. Hercoga Jēkaba kolonijas Koloniju zaudēšana Otrā Ziemeļu kara laikā 1658. gada rudenī Zviedrijas karaspēks iebruka hercogistē un apcietināja hercogu Jēkabu, kuru turēja gūstā līdz 1660. gadam. Šajā laikā abas kolonijas 1659. gadā pārņēma Nīderlandes Ostindijas kompānija, daļa no tirdzniecības flotes un manufaktūrām tika iznīcinātas. Kurzemes Gambijas gubernators Oto Štīls atteicās nodot Jēkaba fortu holandiešiem, tomēr tiem izdevās uzpirkt Jēkaba forta garnizonu, kas padevās bez cīņas. Gubernators Štīls devās atpakaļ uz Kurzemi. 1660. gada sākumā Jēkaba fortu ieņēma zviedru apmaksātie pirāti, kas to pēc hercoga Jēkaba atbrīvošanas no zviedru gūsta atkal pārdeva holandiešiem.

23. Uzdevumi • Noskaidrot par portugāļu un spāņu varenības norietu! • Kādas bija angļu kolonijas Ziemeļamerikā? • Kādas bija koloniju attīstības tendences?

24. Izmantotā literatūra http://lv.wikipedia.org/wiki/Koloni%C4%81lisms http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=d62aba1e-6b1a-4797-986f-825089eeda62&parentType=VirtualSchool&parentId=1147 http://lv.wikipedia.org/wiki/Tob%C4%81go http://maps.google.com Tobago vēsture lapā www.colonialvoyage.com Latviešu Konversācijas vārdnīca VII. sējums, 14 310-14 311 slejas (1931-1932) H.Diederichs. Herzog Jacobs von Kurland Kolonien (1890., vāciski) H.Sewigh. Eine kurländische Colonie. Baltische Monatsschrift (1872, vāciski) Latviešu Konversācijas vārdnīca X. sējums, 19 149-19 159 slejas (1933-1934)