EIROPAS SAVIENĪBA UN TĀS IETEKME UZ STARPTAUTISKO TIRDZNIECĪBU

1. EIROPAS SAVIENĪBA UN TĀS IETEKME UZ STARPTAUTISKO TIRDZNIECĪBU

2. ES izveidošanas vēsture • Apvienošanās tendenci uzsāka jau senie romieši, radot Pasaules lielvalsti – Romas impēriju. ATSEVIŠĶAS TENDENCES: • Romas impērijas robežas bija ļoti spēcīgi apsargātas. • Miera laikā varēja attīstīties saimniecība un tirdzniecība, kas milzīgajai valstij nodrošināja labklājību.

3. ATSEVIŠĶAS TENDENCES: • Ekonomisko uzplaukumu veicināja biezi apdzīvotās pilsētas, kuras saistīja lielisku ceļu tīkls, vienlīdzīgas tiesības, kā arī visu impēriju kopēja nauda. • Kaut gan romieši bija iekarojuši daudzas zemes, viņi parasti neiesaistījās to iekšējās lietās – ļāva paļautajiem godāt savus dievus, ievērot tradīcijas, labprāt izmantoja citu valstu civilizācijas priekšrocības.

4. ASV Valsts sekretārs Džordžs Māršals

5. Māršala plāns • 1947.gadā ASV Valsts sekretārs Džordžs Māršals savā runā Hārvarda Universitātē norādīja: “Tā kā nākamajos 3 – 4 gados Eiropas vajadzības pārtikas un citu nepieciešamo preču jomā būs krietni lielākas nekā tās maksātspēja, tai jāsaņem papildus palīdzība (...). Ir loģiski, ka Savienotajām valstīm jādara viss iespējamais, lai palīdzētu tai atgūt normālu, veselīgu ekonomisko stāvokli, bez kura nevar būt ne politiskās stabilitātes, ne relatīva miera (...).”

6. Māršala plāns Pamatnosacījumi: • Palīdzībai jābūt sistemātiskai, nevis gadījuma rakstura; • Valstīm, kas vēlas to saņemt, ir jāizstrādā kopīgi, efektīvi plāni tās saņemšanai; • Par dotajiem plāniem ir jāinformē sabiedriskā doma, un tai šie plāni ir jāpieņem.

7. Māršala plāns • 1947.g. septembrī Parīzes konferencē 16 Eiropas valstis nolēma realizēt plānu – Eiropas Atjaunotnes plānu (European Recovery Program: ERP), bet izpildes laikam atvēlēja 4 gadus; • 1948.g. ASV prezidents Harijs Trumens ieskaitīja pirmos 5 miljardus 300 tūkst. dolāru jaunizveidotās Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijas (Organization for European Economic Cooperation) kontā, kurai bija jāuzrauga no ASV nākušās investīcijas.

8. Māršala plāns

9. Māršala plāna realizācija beidzās 1951.g. 31.decembrī, kad Savienotās valstis bija pārskaitījušas Eiropas valstīm pavisam 12,5 miljardus dolāru (pēc dažiem avotiem par 13,6 mljrd. $ no valsts, kā arī 500 mlj. $ no nevalstiskajām organizācijām). • Māršala plāna rezultātā Eiropa nodrošināja: • rūpnieciskās ražošanas attīstību, • arvien lielāku integrāciju starp Eiropas valstīm

10. ES dalībvalstis • Vācija, Francija (1950.g. 9.maijā - Robērs Šūmans norādīja, ka abu valstu ekonomiskā sāncensība – it īpaši kalnrūpniecībā un metalurģijā pagātnē bija konfliktu un karu iemesls, tādēļ ogļu un metāla ražošanu abās valstīs būtu jākontrolē neatkarīgai organizācijai). Plānam pievienojās arī Itālija, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga.

11. Eiropas diena, 9. maijs 1950. gada 9. maijā Roberts Šūmans (Robert Schuman) (tobrīd Francijas Ārlietu ministrs) teica savu slaveno runu, kurā ierosināja Eiropas integrāciju kā iespēju nodrošināt mieru un radīt labklājību pēckara Eiropā. Šie priekšlikumi kļuva par pašreizējās Eiropas Savienības pamatu, tādēļ 9. maijs tiek katru gadu atzīmēts kā ES dzimšanas diena.

12. Avots: T.Panfils, Eiropas Savienība. Vēsture, darbības jomas dalībvalstis. R.: Zvaigzne ABC, 2004 – 48 lpp.

13. Šūmana riņkis – galvenā EK “mājvieta” Briselē

14. ES pirmsākumi • 1951.gada 18.aprīlī Parīzē tika parakstīts pirmais Eiropas Kopienu līgums (Parīzes līgums), kas nodibināja Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (European Coal and Steel Community).

15. ES dalībvalstis 1957.g. 25.martā Romā tika parakstīti divi līgumi: • Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom) • Eiropas Ekonomiskā Kopiena (European Economic Community) jeb Kopējais tirgus ES paplašināšanās: • 1973.g.– Dānija, Īrija, Lielbritānija • 1981.g. – Grieķija • 1986.g. – Spānija un Portugāle

16. ES dalībvalstis Līgums par Eiropas Savienības Izveidošanu stājās spēkā 1993.gada 1.novembrī. 1995.g. savienībai pievienojās Austrija, Somija un Zviedrija.

17. ES dalībvalstis • 2004.g. – Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija • 2007.g. - Bulgārija un Rumānija

18. ES dalībvalstis pēc iedzīvotāju skaita

19. Šengena līguma valstis

20. Beneluksa valstis • Beļģija (BElgium) • Nīderlande (NEtherlands) • Luksemburga (LUXembourg)

21. Eiropas mikrovalstis (BET NE ES VALSTIS) • Andora (67 313 iedz.) • Monaco (35 656 iedz.) • Lihtenšteina (33 981 iedz.) • San Marino (28 115 iedz.) • Vatikāns (783 iedz.)

22. Acquis Communautaire ES teritorijā ir spēkā Savienības likumi (acquis communautaire). Tie ir pārāki pār nacionālajiem likumiem, tomēr darbojas tikai tad, ja tas attiecas uz ES uzdevumiem un mērķiem (pilnībā neaizstāj atsevišķu dalībvalstu tiesisko kārtību).

23. Šengenas līgums Viena no ES pilsoņu tiesībām ir tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties visu dalībvalstu teritorijā. 1985.g. Šengenā (Luksemburga) Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Francija un Vācija parakstīja vienošanos, kurā apņēmās pakāpeniski likvidēt kontroli uz dalībvalstu robežām. Vēlāk līgumam pievienojās arī citas ES-15 valstis. LATVIJA UN CITAS ES JAUNĀS DALĪBVALSTIS VĒL NAV PILNTIESĪGAS ŠENGENAS LĪGUMA LOCEKLES

24. Šengenas līgums • Šengenas līgumam nav pievienojušās – Lielbritānija un Īrija • Šengenas līgumam pievienojušās valstis ārpus ES – Islande un Norvēģija

25. Eiropols • 1999.g. – izveidots Eiropas Policijas birojs (atrašanās vieta – Hāgā, Nīderlandē) • Galvenais uzdevums – preventīvas darbības, kas novērš noziegumus.

26. ES ārējā tirdzniecība • ES veic vienu piekto daļu no visas Pasaules eksporta un importa • “Starptautiskā tirdzniecība ir ļoti svarīga konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai” – pārskata ziņojums par ES darbu, 2005.g.

27. ES kopējais tirgus ES ekonomiskās darbības pamats ir iekšējais vienotais tirgus ar to veidojošām četrām brīvībām (1957.g. Eiropas Ekonomiskās kopienas (EEK) dibināšanas – Romas līgums).

28. ES kopējais tirgus “BALTĀ GRĀMATA IEKŠĒJĀ TIRGUS PILNVEIDOŠANAI” – Eiropas Komisijas dokuments, 1985.g., jaunā redakcija 1995.g. Iekļauj visas iekšēja tirgus direktīvas, t.sk. fizisko, tehnisko, un netiešo (nodokļu) barjeru novēršanu, kā arī minimālos kritērijus, lai pievienotos ES.

29. ES kopējais tirgus VIENOTAIS EIROPAS AKTS, kurā noteiktas vadlīnijas kopējā tirgus idejas sasniegšanai: • Izveidot tirgu bez robežām, t.i., brīvo personu, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību; • Realizēt strukturālo jeb reģionālo politiku vājākos reģionos; • Sadarboties pētniecības un tehnoloģijas jomā; • Organizēt monetāro sadarbību, ar mērķi izveidot Eiropas Monetāro sistēmu; • Izstrādāt vienotu sociālo politiku; • Realizēt vienotu apkārtējās vides politiku apkārtējās vides un iedzīvotāju veselības aizsardzības jomā.

30. ES kopējais tirgus • Telpa, kas aptver vairākas valstis un kurā visām valstīm ir vienādi tirdzniecības noteikumi; • Līdz ar to ir nepieciešama muitas savienības izveidošana ar vienotu ārējo tarifu, ražošanas faktoru, preču un pakalpojumu brīvu pārvietošanos, kā arī nodokļu un citu iekšējās politikas veidu ievērojamu harmonizāciju dalībvalstī.

31. Brīvās tirdzniecības zona: • Nozīmē valstu grupu, kas ir nojaukusi savstarpējās tirdzniecības barjeras – tādas kā ievedmuitas un kvotas. • Pasaulē ir izveidotas vairākas brīvās tirdzniecības zonas: piemēram, "Mercosur" Dienvidamerikā, "Nafta" Ziemeļamerikā un EBTA Eiropā. • Arī Eiropas Savienība ir brīvās tirdzniecības zona, taču tā ir kas vairāk, jo ir būvēta uz ekonomisko un politisko procesu integrācijas pamata ar vienotu lēmumu pieņemšanu daudzās politikas jomās.

32. Kopējais tirgus • Kad 1957.gadā nodibināja EEK, tās pamatā bija "kopējais tirgus“ - cilvēki, preces un pakalpojumi varēja brīvi pārvietoties starp dalībvalstīm, it kā tā būtu viena valsts, bez pārbaudēm uz robežām un muitas nodokļu maksājumiem. • Tomēr muitas nodokļus starp EEK dalībvalstīm pilnībā neatcēla līdz pat 1968.gada 1.jūlijam. Arī citu tirdzniecības barjeru atcelšanai bija vajadzīgs laiks, un tikai 1992.gada beigās izveidojās "vienotais tirgus", kā to nosauca vēlāk.

33. Māstrihtas kritēriji: • Cenu stabilitāte: • Inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentiem pārsniegt vidējo inflācijas līmeni trīs Eiropas valstīs, kurām iepriekšējā gadā bija viszemākā inflācija; • Budžeta deficīts • (skatīt augstāk): tam ir jābūt zemākam par 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP); • Valsts parāds: • Valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, taču valstis ar augstāku parāda līmeni tomēr var ieviest euro, ja to parādu līmenis patstāvīgi krītas; • Procentu likme: • Ilgtermiņa procentu likme nedrīkst vairāk kā par 2 procentiem pārsniegt vidējo procentu likmi trīs Eiropas valstīs, kurām iepriekšējā gadā bija viszemākā inflācija: • Maiņas kursa stabilitāte: • Valsts valūtas maiņas kurss divu gadu laikā nedrīkst pārsniegt iepriekš noteiktas svārstību robežas.

34. ES tirdzniecība • 27 dalībvalstis ar iedzīvotāju skaitu 488 miljoni un IKP 11 triljonu $ apmērā veido lielāko integrētās ekonomikas organizāciju Pasaulē • ASV – 297 mlj. iedzīvotāju un IKP 10 triljonu $ apmērā • Šīs abas valstu grupas veido ~ 57% no pasaules ekonomiskās produkcijas un gandrīz 35% no Pasaules tirdzniecības (ES – 17,5%; ASV – 16,2%) • ASV imports ES – 14%; ES eksports uz ASV – 24% (2005.g.)

35. ES tarifi • Tirgus pieejamības datu bāze http://mkaccdb.eu.int • TARIC – on-line datu bāze – ES importa tarifi http://europa.eu.int/comm/taxation_customs/dds/en/tarhome.htm