“Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai”

1. “Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai” 2008/0003/1DP/1.2.1.2.1/08/IPIA/VIAA/002 Daiļliteratūras lasīšana - kultūru dialoga veicinātāja mazākumtautību izglītības programmās Latvijā Aija Kalve, Ilze Stikāne

2. ESF projekts “Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai” (LVA) • - mācībulīdzekļimazākumtautībasizglītībasprogrammām • Mācību līdzekļi literatūrā 7., 8., 9. klasei

3. Mērķis: - paplašināt mazākumtautību skolēnu priekšstatu par latviešu literatūru; - pilnveidot latviešu valodas kompetenci; - veicināt lasīšanas intereses un - sekmēt kultūru dialogu.

4. Izglītojot skolēnu starpkultūru kontekstā, tiek attīstīta viņu spēja - saprast un cienīt citu etnosu kultūru; - dzīvot bez aizspriedumiem; - atteikties no stereotipiem, kas traucē uztvert citu kultūru nesagrozīti, - īstenot pilnvērtīgu saskarsmi ar citu kultūru pārstāvjiem.

5. XXI gs. ir laiks, „kad tautu, valodu un kultūru sajaukšanās sasniegusi neiedomājamus apmērus un ļoti saasinājusies problēma, kas saistīta ar nepieciešamību veidot iecietīgu attieksmi pret svešu kultūru, radīt interesi un cieņu pret to, prasmi pārvarēt sevī aizkaitinājumu, kas rodas tāpēc, ka jādzīvo vidē, kurā ir atšķirīgi citas kultūras elementi vai svešā kultūras elementu ir pārāk daudz, vai arī to trūkst.” (S. Ter-Minasova grāmatā „Valoda un starpkultūru komunikācija”)

6. Kultūrdialoga idejas pamatā ir vispārcilvēciskās vērtības. Tas ir likumsakarīgi - • - kultūrā nav iespējama vienprātība un viens vienīgais viedoklis; • - kultūra savā būtībā ir dialoģiska, tāpēc iepazīšanās ar citu kultūru vērtībām bagātina personību.

7. Literatūras mācību satura izveides metodoloģijas pamatā ir kultūrfilozofijas atziņas par to, ka cilvēka dzīvi, tagadnes situāciju un nākotni nosaka kultūra, domāšanas ievirzes, attieksme pret pasauli un sevi pašu; kultūrai, tai skaitā mākslai ir vērtīborientējošs raksturs; cilvēks rada kultūru, un kultūra zināmos nosacījumos veido cilvēka personību.

8. Literatūras iepazīšana plašākā skatījumā ir personības iesaistīšanās kultūras, it sevišķi estētiskās kultūras apritē, kur nozīmīgu vietu ieņem ne tikai zināšanas un prasmes, bet arī dzīves un mākslas vērtību atklāsme. (Jānis Rudzītis grāmatā “Literatūras mācības skolā”)

9. Mācību līdzekļi veidoti, balstoties uz mācību priekšmeta „Literatūra” standartu 4.–9. klasei, kurā kā mācību priekšmeta „Literatūra” mērķis izvirzīts „sekmēt izglītojamā emocionālo un intelektuālo attīstību, pilnveidojot literatūras kā vārda mākslas uztveres spējas, skolēnu lasīšanas intereses, tēlaino domāšanu un radošo pašizpausmi”(IZM).

10. Mācību līdzekļos iekļauti visi mācību priekšmeta obligātā satura komponenti: - literatūra kā vārda māksla; - literārā darba uztvere, radošā darbība; - literatūra kā kultūras sastāvdaļa.

11. Skolēnu izglītošana starpkultūru jomā veicama divos savstarpēji saistītos virzienos: savas tautas kultūras vērtību dziļa apguve (cilvēks dzimtās valodas stundās iepazīst vispirms savu tuvāko pasauli, savu kultūru); valodu un kultūru dialoga iekļaušana latviešu valodas (un literatūras) kā otrās valodas mācību saturā.

12. Mācību līdzekļi literatūrā 7., 8. un 9. klasei veidoti, saistot tos ar skolēnu dzimtajā valodā apgūto literatūras mācību saturu – tie saistīti ar Oksanas Fiļinas izstrādātajām mācību grāmatām literatūrā 7., 8., 9. klasei: • Филина, О.  Страна читателей : литература: 7 класс : mācību grāmata. Rīga: Mācību grāmata, 2005.; • Филина, О.  Страна читателей : литература: 8 класс : mācību grāmata. Rīga: Mācību grāmata, 2006.; • Филина, О.  Страна читателей : литература: 9 класс : mācību grāmata. Rīga: Mācību grāmata, 2007. Šāds mācību līdzekļu veidošanas princips dod iespēju ievērot pēctecību un saskaņotību (žanri, vērtības, literatūras teorijas jautājumi) literatūras mācībās dzimtajā un valsts valodā.

13. Mācību satura izveides procesā ievēroti principi: folkloras sacerējumu un literāro darbu atbilstība skolēnu vecumposma īpatnībām, lasītāja interesēm, vajadzībām; skolēnu dzimuma un etnisko atšķirību respektēšana; atbilstība laikmeta aktualitātēm; mākslinieciskais augstvērtīgums; kultūru dialoga, tolerances veicināšanas potenciāls; žanru, stilu, tematu daudzveidība.

14. Folkloras sacerējumu un literāro darbu atbilstība skolēnu vecumposma īpatnībām, lasītāja interesēm, vajadzībām • Izvēlēti literārie darbi, kuru varoņi ir • - 7., 8., 9. klases skolēnu vienaudži; [Sandra Vensko „Vāvere”, Kristīne Ulberga-Rubīne „Es grāmatas nelasu”, Inese Zandere “Limonāde” u.c.]; • - īsti varoņi gan vēstures, gan mūsdienu kontekstā.

15. Sandra Vensko “Mare vairs nerunās” (2008) Sandra Vensko “Vāvere” (2008)

16. Inese Zandere“Limonāde” (2005)

17. Kārlis Vērdiņš“Burtiņu zupa” / Māksl. Otto Zitmanis (2007)

18. Izvēlēti daiļdarbi, kuru sižets saistīts ar • lasītājiem zināmām mūsdienu reālās dzīves norisēm (attiecības ģimenē, skolā, sabiedrībā); • piedzīvojumiem (ceļojumi); • varoņdarbiem cīņās.

19. Ietvertajos fragmentos atspoguļotas pusaudžiem aktuālas problēmas(attiecības ar vecākiem, vienaudžiem, skolotājiem; attieksme pretdzīvniekiem u.c.).

20. Kristīne Ulberga-Rubīne „Es grāmatas nelasu” (2008) Māris Rungulis. “Avenes” (2008)

21. 2. Skolēnu dzimuma un etnisko atšķirību respektēšana: izvēlēti daiļdarbi, kur tēlotas gan meitenes, gan zēni un atspoguļota meiteņu un zēnu pasaules izjūta.

23. Maira Dobele. Nepareizas dzīves skola / Māksl. Anete Melece(2008)

24. 3. Atbilstība laikmeta aktualitātēm: izvēlēti daiļdarbi, kuru saturā ietverti mūsdienās aktuāli un nozīmīgi temati un vērtības: • tautas un indivīda brīvības ideja; • cilvēka un dabas attiecības, ekoloģijas problēmas; • ģimene, attiecības ģimenē; • izdzīvošana ekstremālās situācijās; • materiālo un garīgo vērtību attieksmes.

25. Māris Rungulis “Taksis Maksis” (2007) Viks “Pakrastnieki” (2006)

26. 4. Mākslinieciskā kvalitāte Lai skolēni iegūtu daudzveidīgu lasītāja pieredzi, izvēlēti augstvērtīgi klasiskās un mūsdienu literatūras darbi – • R.Blaumaņa balāde „Tālavas taurētājs”, Ausekļa dzejolis „Gaismas pils”, • K. Skalbes literārā pasaka „Kaķīša dzirnavas”, • J. Poruka stāsts „Kukažiņa”, • M. Zīverta lugas “Nauda” un “Kopenhāgenas dialogs” u.c.

27. 5.Kultūru dialoga, tolerances veicināšanas potenciāls Izvēlēti teksti, kuros • skartas filozofiska un ētiska rakstura problēmas, kas dominē kultūras vērtību sistēmā un atspoguļo tai svarīgākās „pasaules redzējuma un apjēgsmes formas” (M.Bahtins) [Pauls Bankovskis “Mazgalvīši spēlē mājās”, Māra Cielēna “Baltā pasaule”, “Hercogs” u.c.];

29. ietverta kulturoloģiska informācija tā, lai skolēns varētu to pakāpeniski paplašināt [latviešu tautasdziesmas, teikas, M. Zālīte “Meža gulbji” u.c.];

30. ietverta informācija, ko skolēni varētu izmantot ne tikai iekškultūras, bet arī starpkultūru dialogam nepieciešamo zināšanu un prasmju veidošanai (Gavriļina, Vulāne 2008) – piemēram, kopīgais un atšķirīgais dažādu tautu folklorā un literatūrā, tolerance pret citādo utt.

31. Pēters Brūveris “Raibajā pasaulē”(2010)

32. Piemērs. 1. LasiPēteraBrūvera dzejoli „Pazudis draugs” (Пропалдруг) no cikla „Trīs dzejoļi maniem krievu draugiem” un pievērs uzmanību liriskā varoņa izjūtām. Kā, tavuprāt, viņš vai viņa jūtas? Пропал друг Тьма кромешная вокруг – Потерялся верный друг. Может быть, он, словно крот, Роет, роет без забот. Может быть, что злая сила Друга в гнома превратила. Ну а если он в бреду Улетел, как какаду. Или, взяв с собою шайку, В ад удрал иль на Клондайку. Марсианин, дескать, вроде Видел друга в луноходе. Может, завороженный мечтами, Вспомнил он о некой даме. Может, рядом здесь гуляет, Только дурака валяет. Тьма, тьма кромешная вокруг, Куда же делся ты, мой друг, Тьма, тьма-тьмущая вокруг, Отзовись, мой верный друг.

33. 2. Uzraksti, kāds ir dzejoļa temats! 3. Raksturo dzejoļa noskaņu! 4. Par ko, tavuprāt, rosina domāt fakts, ka Pētera Brūvera dzejoļu krājumā „Raibajā pasaulē” ievietoti lietuviešu un Kazaņas tatāru autoru dzejoļu atdzejojumi, latviski tulkotas dažādu tautu – Krimas tatāru, gagaūzu, lietuviešu, ukraiņu, uzbeku, osetīnu, mordviešu, vācu, baltkrievu – tautasdziesmas, šūpuļdziesmas, skaitāmpanti, mīklas un arī trīs dzejoļi krievu valodā? 5. Iztēlojies, ka tu esi dzejolī pieminētais pazudušais draugs. Uzraksti vēstuli liriskajam varonim (neaizmirsti ievērot visas prasības vēstuļu rakstīšanai).

34. 6. Žanru, stilu, tematu daudzveidība. • Lai skolēni iegūtu vispusīgāku priekšstatu par latviešu literatūru, mācību līdzekļos iekļauti dažādu žanru folkloras sacerējumi (pasakas, teikas, mīklas, sakāmvārdi, tautasdziesmas) un klasiskās un mūsdienu literatūras darbi (proza - literārās pasakas, stāsti, noveles, romāni -; dzeja; liroepika – balādes, poēmas -; dramaturģija – drāmas, pasaku lugas).

35. Mācību līdzekļu metodiskās sistēmas pamatā - kritiskās domāšanas metodiskās pieejas principi, kas veicina skolēnu motivāciju, sekmē sadarbības prasmes un iesaista aktīvā izziņas darbībā. Kritiskās domāšanas principu sistēma (IAR - ierosināšana, apjēgšana, refleksija) ievērota gan nodaļu uzbūves, gan atsevišķu uzdevumu kopu veidojumā.

36. Piemēram, nodaļas „Pasaule dzejas tēlos” ierosināšana notiek ar jautājumiem: • Uzraksti, kas tev nāk prātā (asociācijas) saistībā ar vārdu „dzeja”. • Vai tu piekrīti latviešu dzejnieka Guntara Godiņa teiktajam par dzeju: „Esmu uzskatījis un arī tagad uzskatu, ka dzeja ir galvenokārt saruna. Saruna ar sevi, ar otru cilvēku, ar liesmu vai vēju.” Komentē to. Pamato savu viedokli. • Uzraksti, kurš no iepriekš iepazītajiem dzejoļu krājumiem vai dzejoļiem tev ir tuvs. Pamato savas domas. Kādas asociācijas raisa vārds “dzeja”?

37. Apjēgšana – vairāku dzejnieku dzejas lasīšana, analīze, komiksa zīmēšana.

38. Nodaļas noslēgumā refleksija: • Uzraksti, ko, iepazinis Jāņa Baltvilka un Māras Cielēnas dzejoļus, tu vari secināt par dzejai raksturīgajām iezīmēm. • Saceri piecrindi „Dzeja”.

39. Secinājums Mērķtiecīgi organizēts darbs ar šādiem folkloras sacerējumiem un literāriem darbiem ļauj skolēniem ne tikai iekļaut savā pasaulē etnokulturāla rakstura vērtības, bet arī paver iespēju saskatīt un izprast citu kultūru kodus, paraudzīties uz kultūru ar to cilvēku acīm, kuri radījuši šīs vērtības. Skolēni apgūst universālas vispārcilvēciskas vērtības, kas nonākušas līdz mūsdienu kultūrai no tālu gadsimtu dzīlēm.

40. Paldies!