340 likes | 467 Views
Izglītības jaunākās tendences. Rēzekne , 25.08.14. Dr. oec ., T. Volkova. Inovācijas izglītībā. Skolu jaunā loma Galvenās tendences izglītībā Jaunākie atklājumi par smadzeņu darbību. 1. Skolu jaunā loma. Skolas vairs nav nepieciešamas lai piekļūtu informācijai ;
E N D
Izglītības jaunākās tendences Rēzekne, 25.08.14. Dr. oec., T. Volkova
Inovācijasizglītībā • Skolujaunāloma • Galvenāstendencesizglītībā • Jaunākie atklājumi par smadzeņu darbību
1. Skolujaunāloma • Skolasvairsnavnepieciešamaslaipiekļūtuinformācijai; • Skolasnepieciešamas, laiattīstītukritiskodomāšanu, sadarbībuattālināti; • Skolair un paliksvieta, kurbērnisanākkopā, laimācītos;
«Pētījumipierādījuši, kavienkāršagudrībustāstīšana, stāvotklasespriekšā, navefektīva»
http://www.teachthought.com/learning/invisible-learning-an-archetype-for-a-new-ecology-of-education/http://www.teachthought.com/learning/invisible-learning-an-archetype-for-a-new-ecology-of-education/ Koncentrējasuz to kāmēsmācāmies,neviskomēsmācamies
Jaunāskoluloma • Skolasarī kā “domātavas”, kaspalīdzrisinātvietējās un globālāsproblēmas; • Skolaskāmūžizglītībascentri;
Skola ir vieta, kur • skolēnimācās ne tikai no skolotāja, bet arīviens no otra; • skolotājsmācās no skolēniem,
Skolu reformas • Skolureformasiraktuālasvisāpasaulē; • Galvenais arguments sasniegtlabākusrādītājuspasauleslīmeņatestos; • Jautājumsnavtikai par to, laibērniuzrādītulabākusrezultātustestos, bet gan, laiiegūtutāsprasmes, kasnepieciešamaidzīveistraujimainīgāvidē;
Izglītībasjaunānozīme • Jāpārtraucuzskatītizglītību, kākaut ko iepriekšnoteiktu; • Izglītībanav tikai esošās zināšanas ko apgūstam, bet gan kā kompetences, komēspaširadām, izmantojotpieejamoinformācijuun apgūstotjaunupieredzi; • Izglītībaijākļūstaizraujošai, jāradainterese;
Diskusijair par to kĀ sasniegt “atšķirīgusrezultātus” dzīveimainīgajā nākotnē • DzīviIerobežoturesursuvidēnomainaIespējulaikmets; • 2020. gadā 5 mljrdplanētasiedzīvotājiembūspieejainternetam; • Patlabanirpieejamas 600 000 mobilotālruņuaplikācijas; 1 triljonsmājaslapas; 8 gadugarumāskatāmi video tiekielādētiYoutubekatrudienu; pieejmai 4mlj Wikipēdijasraksti, utt. avots: W.Richardson “ Why school”
2. galvenāstendencesizglītībā • Mācīšanāssadarbībā; (arīizmantojotsociālostīklus); • Tehnoloģijuiespējuizmantošana(empowered); • Tehnoloģijuizmantošana, apvienojottāsartradicionālomācīšanos;
Khan Academy brīvipiejami6 000 video par visdažādākajāmizglītojošāmtēmām
Mācīšanāsinovācijas • Jaunāstehnoloģijasradajaunasmācīšanāsiespējas un mainatradicionālomācīšanāsveidu; • Pieejainternetamglobāliarkatrugadupaplašinās; • Mobilāsierīceskļūstlētākas; • Informācijasklāsts par brīvu; • Saturskļūstlabāks;
Mācīšanāsformudažādība • “ Neredzamā” (invisible) mācīšanās; • Uzjautājumiembalstītamācīšanās; • Atvērtoresursumācīšanās (open resource learning); • Uzdialogubalstītamācīšanās, izmantojotdigitālosmēdijus; • Mobilāmācīšanās (mobile learning) izmantojot, piem., Skype tehnoloģijas; • Mācīšanāssimulācijas;
Mācīšanāsinovācijas • Spēlēsbalstītamācīšanās (game based education); • Mobilāsaplikācijaspapildināsgrāmatutekstus; • Digitālāizglītotībaizglītībascentrā; • Izglītībassaturuarvienpapildināskoncentrēšanāsuzspējāmsadarboties, paškontroli, spējāmmācīties, vērtībām, utt. • Datuvizualizācija, analīzenomainīsskaitļurindas; • “Mākoņosbalstīta” (cloud based) izglītība;
Kātasietekmēskoludzīvi? • Skolotājulomamainās no informācijasnesējauzvirzītāju/ padomdevēju… • Vielasapguvesveidudažādība, elastība… • Dažādaspieejasizmantotastāspašasvielasmācīšanā; • Skolēniem un skolotājiem iespējaiegūtglobāluperspektīvu
Internetavietnesskolotājiem • Classroom 2.0 • Teacher Tube; • PBS teachers; • Edmodo; • Edutopia;
3. Jaunākie atklājumi par smadzeņu uzbūvi • Smadzenēsir 10 mljrdneironu, kasveido 1 000 triljonusavienojumu; • Bagātinoša vide varpaaugstinātneironusavienojumuslīdz pat 25 %; • Mācīšanāsrezultātulielāmērāietekmēapkārtējā vide – ģimene, draugi, sabiedrībasvērtības un normas, pieejainformācijai, utt. • Skolēnimācāsvisulaiku un ne tikaiskolā;
Videiirnozīmegenomaizmaiņās • Cilvēkagenomssastāv no trīsmiljardiembāzupāru, apmēram 23 tūkstošiemgēnu, kāarīlērumasekvenču, kurunozīmevēlnavizpētīta; • Taskopumāveido2 m garudezoksiribonukleīnskābes (DNS) pavedienu, kasvarietilptsešasmilimetratūkstošdaļaslielāšūnaskodolā. Šīmilzumolekulašodientiekuzskatīta par cilvēkaorganismastruktūrasprojektu http://www.tvnet.lv/tehnologijas/atklajumi/329544-epigenetika_kas_veido_cilveku
Mēsspējamkontrolētsavu DNS • Gēninenosakamūsulikteņus; • Signāli no ārpusesieslēdzvaiizslēdzgēnus; • Signālivarbūtķīmiskivaielektromagnētiski, korada pats cilvēksvaisignāli no ārējās vides; • DNS iratkarīga no mūsuemocijām, uzskatiem un pārdzīvojumiem, utt. vai to ietekmē vide ārpusorganisma; D. Čērčs “Ģeniāliegēni”
Gēnusvarklasificētpēcstimuliem, kastosaktivēvaidezaktivē • Brīdī, kadmēspiedzīvojamkautkojaunu (mācāmies, kautkoapgūstam…) tiekaktivētigēni, kurusietekmēmūsupieredzevaidarbošanās; • Šiegēnistimulēproteīnusintēzi un ģenerēķīmiskosziņnešus, kasliekcilmesšūnāmpārveidotiesjebkādāšūnā, kasnepieciešamaorganismafunkcionēšanā;
. http://www.tunedbody.com/scientists-finally-show-thoughts-can-cause-specific-molecular-changes-genes/# • Pārmaiņascilvēkaapziņāvarradītfiziskaspārmaiņastāorganismā; • Mūsuuzskati, domas, nodomi, utt. korelēdaudzspēcīgākarveselību, laimi, dzīvesilgumunekāgēni;
Redzējums - brīvipieejamapasaulesklasesizglītība • 39 miljonilietotāju un 3, 5 mljjaunilietotājimēnesī; (2011); • 1o mljskolēni/ studentimēnesī (2013.); • Lietotāji 120 valstīs; lekcijaspieejamas 29 valodās; • Kļūtpašiematbildīgiem par savumācīšanāsprogresu; • Citastiešsaistesplatformas : Coursera; edX;
Dirk Van Damme • 21.gs prasmjulokāirarīspējasadarboties, strādātkomandā, radošidomāt, kāarībūtatvērtaminovācijām. • Izglītībasjomaspārstāvjiemirjābūtpārliecinātiem, kaskolasspējsaviemaudzēkņiemsniegtgadsimtamatbilstošaszināšanas un prasmes. http://apollo.tvnet.lv/zinas/oecd-petnieks-kritize-latvijas-novecojuso-macibu-planu-un-pedagogu-darba-stilu/663087
Izglītotas sabiedrības ekosistēma • Valsts vērtības un ilgtermiņa mērķi; • Politiķu attieksme un konsekventa rīcība; • Izglītības politika; • Veselības politika; • Pašvaldību un valsts atbalsts; • Ģimenes vērtības; • Uzņēmēju atbalsts; • Sabiedrības un NVO attieksme; • Masu mediju attieksme;