890 likes | 1.28k Views
Ģenētikas pielietojamie aspekti. Maģistranti (7. un 9. sem.) 11.09-18.12 No 14.30 2. auditorijā. Kursa mērķis. Iepazīstināt studentus ar dažādiem uz pielietojumiem orientētiem pētījumiem ģenētikas, molekulārās bioloģijas un radniecīgās nozarēs Latvijā Lekcijas lasa savas nozares speciālisti.
E N D
Ģenētikas pielietojamie aspekti Maģistranti (7. un 9. sem.) 11.09-18.12 No 14.30 2. auditorijā
Kursa mērķis • Iepazīstināt studentus ar dažādiem uz pielietojumiem orientētiem pētījumiem ģenētikas, molekulārās bioloģijas un radniecīgās nozarēs Latvijā • Lekcijas lasa savas nozares speciālisti
Kursa formāts • No 11. septembra līdz 4. decembrim notiks lekcijas • 11. un 18. decembrī būs studentu prezentācijas, par kurām izliek vērtējumu • Kursa laikā būs arī 4-5 pārbaudes darbiņi testa formā • Galīgā atzīme = 50% testi + 50% prezentācijas
Prezentācijas • Katrs students sagatavo īsu (15 min) prezentāciju par kādu aktuālu (2010-2014) zinātnisku rakstu par lekcijās apskatītajām tēmām • Rakstam ir jābūt oriģinālās izpētes tipa (nevis apskata) starptautiskā izdevumā, kurš ir atrodams starptautiskās (piem. SCOPUS vai PUBMED) datu bāzēs (LZA vēstis neder...) • Prezentācijā ir jābūt: • īsam ievadam par pētījuma būtību un mērķi • galvenajiem rezultātiem • izmantotajām metodēm • Pēc katras prezentācijas notiek īsa (max 5 min) diskusija, kurā ir obligāti jāpiedalās citiem studentiem • Lai nenotiktu nejauša pārklāšanās vai citi pārpratumi, pirms prezentācijas veidošanas lūgums man darīt zināmus zinātniskā raksta datus
Lekciju saturs • Vīrusveidīgās daļiņas – to uzbūve un pielietojums • šodien – vīrusu arhitektūra • 18. sept. – prof. P. Pumpēns – Vīrusveidīgo daļiņu pielietojums vakcīnu izstrādē • 25. sept. –Dr. biol. A. Zeltiņš – Vīrusveidīgo daļiņu iegūšana augu ekspresijas sistēmās • 2. okt. Dr. biol. A. Zajakina - Alfavīrusu vektori kā gēnu piegādes līdzekļi
Lekciju saturs • Augu ģenētiskie pētījumi – prof. Ī. Rašals • 9. un 16. okt. – Ģenētiskās metodes mūsdienu selekcijā • 23. okt. Ģenētisko resursu nozīme, izpēte un saglabāšana
Lekciju saturs • Cilvēka genomika diagnostikai un terapijai- Asoc. prof. J. Kloviņš • 30. okt. - Gēnu terapija I: koncepts, pirmie panākumi un neveiksmes • 6. nov. - Gēnu terapija II: uzlabotās metodes un jaunie sasniegumi • 13. nov. - Gēnu testēšana monogēno slimību diagnostikai • 20. nov. - Molekulārie marķieru izmantošana slimību diagnostikai • 27. nov. - Modeļsistēmas jaunu ārstniecības vielu atrašanai
Lekciju saturs • Cilmes šūnu tehnoloģijas • 4. dec. – U. Bērziņš - • Cilmes šūnas un to iedalījums; • Cilmes šūnu loma organismā; • Cilmes šūnu novecošana (replikatīvā šūnu senescence); • Cilmes šūnu lietišķais pielietojums un mīti.
Daļiņa • Kopīgais visām vīrusu daļiņām: • Tā ietver genomisko nukleīnskābi • Tā ir polimērs, savākts no viena vai nedaudzu veidu monomēriem • Daļiņa tiek savākta no gatavām komponentēm un vīrusa dzīves cikla laikā neaug lielāka
Nukleokapsīda • Nukleokapsīda ir vīrusu nukleīnskābe proteīna apvalkā • Vienkāršu, neapvalkotu vīrusu gadījumā nukleokapsīda un vīruss ir viens un tas pats • Vīrusos ar ārējo apvalku nukleokapsīdu iever lipīdu bislānis
Vīrusi bez ārējā apvalka Vīrusi ar ārējo apvalku DNS vai RNS genoms Matriksa proteīns Lipīdu bislānis Kapsīda (apvalka proteīns) Ārējā apvalka proteīns Angliski: coat protein = apvalka proteīns envelope protein = ārējā apvalka proteīns
Spirālveida Ikosaedriskas Divi dažādi nukleokapsīdu veidi
Spirālveida simetrija TMV (Tabakas mozaīkas vīrusā) 180 Å P=22.8 Å/turn µ=16 1/3 subunits/turn 300 Å ρ=1.4 Å/subunit
Vispārējas spirālveida nukleokapsīdu īpašības • Polimorfiskas • Var būt izliektas TMV Kartupeļu vīruss Y Ebola
Kas nosaka spirālveida vīrusu garumu? • Genoma garums
Ebolas vīrus • (-)ssRNS, spirālveida, polimorfiskas kapsīdas ar ārējo apvalku • pirmo reizi uziets Ebolas upes ielejā Kongo • 50-90% letāls (atkarībā no subtipa)
Trakumsērgas vīruss • (-)ssRNS genoms • ieroča lodes forma, spirālveida, ar ārējo apvalku • 100% letāls (zināms viens izārstēšanas gadījums)
Ikosaedrs un dodekaedrs – 532 simetrija • Visiem zināmajiem sfēriskajiem vīrusiem ir 532 simetrija 3 2 5
Kāpēc ikosaedriski? • Vistuvāk sfērai ? • Oktaedriski polimēri arī var atgādināt sfēru (ferritīns) • Ar ikosaedrisku simetriju iespējams izveidot lielāku sfēru – oktaedrs sastāv no 24, bet ikosaedrs no 60 subvienībām Ferritīns (oktaedriska simetrijs)
Kā izveidot ikosaedru no identiskām proteīnu subvienībām? • Q1: Cik subvienības ir nepieciešamas? • A1: 60 (kāpēc ne 20?) • Q2: Vai iespējams cits subvienību skaits? • A2: Jā, bet tad subvienībām ir jābūt nedaudz atšķirīgām
Kvazi-ekvivalence • Ikosaedru var izveidot no Tx60 subvienībām, kuras ir T nedaudz atšķirīgās konformācijās • Tikai noteikti T skaitļi ir atļauti Donald Caspar Aaron Klug
Kā objektus var visefektīvāk izkārtot plaknē? Vīrusa virsma ir aptuveni sfēriska, tādēļ tikai ar sešstūriem neiztikt... Var iztikt tikai ar piecstūriem, bet tas nav sevišķi ekonomiski, jo tā var izvietot tikai 60 subvienības
Kā no sešstūru plaknes iegūt ikosaedru? • Plaknē dažu sešstūru (heksamēru) vietā ievietojot piecstūrus (pentamērus) plakne sāk liekties • Ja piecstūrus izvieto regulāros attālumos, veidojas ikosaedrisks objekts
k h h=1; k=2
Ģeometriskie principi kvaziekvivalentu ikosadru konstruēšanā • Kvaziekvivalents ikosaedrs sastāv no Tx60 monomēriem, kur T=h2+hk+k2
T=1 un T=3 h=1, k=0 T=12+1x0+02=1 h=1, k=1 T=12+1x1+12=3
T=4 h=0, k=2 T=22+2x0+02=4
T=7 k k h h h=1, k=2 T=7D h=2, k=1 T=7L T=7L un T=7D režģi veido savstarpējus spoguļattēlus
Kāds T skaitlis? h 2 1 0 (0,0) (1,1) 1 2 T=12+1x1+12=3 k
h=8 k=8 T=192
T=1 (h=1, k=0, 02+1x0+12=1), 60 subvienības • Parvoviridae (ssDNA) • Totiviridae (dsRNA) • Daudzi augu satelītvīrusi (+ssRNA) • Microviridae fāgi (ssDNA) Parasti, mazi, vienkārši vīrusi ar maziem genomiem
Tabakas mozaīkas satelītvīruss Adeno asociētais vīruss L-A vīruss ssDNA dsRNA ss(+)RNA T=1
T=3 (12+1x1+12=3), 180 subvienības • Mazie RNA fāgi (+ssRNA) • Daudzi augu vīrusi -sobemoviridae (+ssRNA) -bromoviridae (+ssRNA) -tombusviridae (+ssRNA) -tymoviridae (+ssRNA) • Flavivīrusi (+ssRNA) • Nodavīrusi (+ssRNA) • Kalicivīrusi (+ssRNA)
Mazie RNS fāgi • Neliels (+)ssRNS genoms (tikai 4 gēni) • Tiek intensīvi pētīti LBMC Qb fr GA PP7 MS2
Sobemovīrusi • Augu vīrusi • Arī tiek pētīti Rīgā Kamolzāles raibuma vīruss Dienvidu pupiņu mozaīkas vīruss
T=4 (22+0x2+02=4), 240 subvienības h • Hepatīta B vīruss (daļēji dsDNS) • Alfavīrusi (+ssRNA) k
Hepatīta B vīruss • Apvalkots vīruss ar diviem slāņiem – S (surface) antigēnu un C (core) antigēnu Core antigēna struktūra
Semliki meža vīruss • Atklāts Ugandā, “Semliki” mežā • Lokālajā valodā “semliki” nozīmē “Es nezinu” • Plaši pielietots molekulārajā bioloģijā kā modelis un vektors
T=7 (12+1x2+22=7), 420(?) subvienības • Papilomas vīrusi (dsDNS) • Poliomas vīrusi (dsDNS) • l-veidīgie fāgi (dsDNS) T=7 l (h=1,k=2) T=7 d (h=2,k=1)
HK97 fāgs • Ikosaedriska galva, spirālveida aste • Galvas monomēri saistīti ar Lys-Asp izopeptīdu saiti, visa kapsīda ir kovalenti saistīta
T=13 (12+1x3+32=13), 780 subvienības • Reoviridae (Rotavīrusi, orbivīrusi, dsRNA)