Seminārs

1. Seminārs Vadlīnijas Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei pašvaldību infrastruktūras projektiem – Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei ESF līdzfinansētā projekta Nr. 1DP/1.5.2.2.3/10/APIA/SIF/005/9 „Vidzemes pašvaldību un pašvaldības iestāžu kapacitātes stiprināšana par projektu ieviešanas tiesiskajiem, finansiālajiem un ekonomiskajiem aspektiem” ietvaros Vadlīnijas Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei pašvaldību infrastruktūras projektiem– Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei”  ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par metodiskā materiāla saturu atbild   SIA Ekoncepti Izstrādātājs: SIA Ekoncepti 2011.gada 27.maijā 100% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

2. Vadlīniju izstrādes mērķis • Vadlīnijas TEP izstrādei tiek izstrādātas, lai palīdzētu pašvaldībām sagatavot projektus finansējuma piesaistei no dažādiem finansu instrumentiem. • Dokumentā noteikti un aprakstīti TEP izstrādes procesa posmi, svarīgākie elementi un jautājumi, kam jāpievērš īpaša uzmanība. Izstrādājot TEP, tiek izmantotas dažādas metodes konkrētu jautājumu analīzei. Šajā dokumentā atspoguļotas metodes par atsevišķiem jautājumiem, tomēr jāuzsver, ka tās nav vienīgās darba metodes pieņemama rezultāta sasniegšanai, un konkrētu analīžu piemērošanu izvēlas katrs TEP sagatavotājs.

3. Kad jāizstrādā TEP? TEP izstrāde ir izvirzīta par priekšnoteikumu valsts budžeta un ES fondu līdzekļu piešķiršanai projektam daudzās aktivitātēs, tomēr pamatā paredzēts lieliem projektiem: • Kopumā 50 milj. EUR; • Vides projektiem 25 milj. EUR; • Pirmiestāšanās 10 milj. EUR; • Ieteicams jebkuriem projektiem ar būtisku ietekmi.

4. TEP izstrādes galvenie uzdevumi • Prezentēt plānu un tā detaļas; • Pierādīt nepieciešamību; • Demonstrēt lietderību; • Sniegt objektīvu informāciju par visām projekta vājām un stiprām pusēm; • Sniegt attīstības risinājumu alternatīvām un nepieciešamajiem resursiem;

5. Izmantotās metodikas • CBA Guide 2002 • CBA Guide 2004 • CBA Guide 2008 • VARAM vadlīnijas • LVC metodika • Citu nozaru ministriju vadlīnijas un metodikas

6. Visbiežāk pieļautās kļūdas TEP izstrādē: • pārāk liels ir bijis optimisms veicot aprēķinus; • TEP uzraksta kā romānu – tiem, kam tas domāts pietrūkst pacietības un uzmanības to lasīt; • Aprēķinos, katrā vietā ir lietoti citi cipari, kā rezultātā, dažādās TEP vietās parādās atšķirīgi skaitļi; • Finanšu aprēķiniem vajag izmantot tikai tās finanšu aprēķinu programmas, kuras jūs pārziniet.

7. Kvalitatīvi izstrādāta TEP pamatiezīmes: • pārskatāmība – satura rādītājs, kopsavilkums, savstarpējās norādes tekstā; • skaidri formulēts TEP nolūks; • informācijas loģiskums un plānojums; • informācijas izklāsta atbilstība noteiktam lasītāju lokam (visbiežāk lēmuma pieņēmējiem par finansējuma pieškiršanu projekta īstenošanai) saprotamā veidā; • dati nedrīkst būt novecojuši, tiem jāsatur pēdējās izmaiņas; • naudas plūsmas grafiks skaidri parāda apgrozāmo līdzekļu pietiekamību.

8. TEP izstrādes pamatprincipi: • Tehniski ekonomisko pamatojumu izstrādes mērķi • TEP lietotāji • Termiņi • Darba uzdevums • Informācijas avoti • Datu savākšana, aktualizācija

9. TEP mērķis • TEP mērķis ir pamatot projekta dzīvotspēju no projekta stratēģiskajiem un operacionālajiem aspektiem. Piemēram, vadības modeļa, organizatoriskās struktūras, budžeta projekta un citiem skaitliski izmērāmiem darbības un ietekmes rezultātiem, norādot, kā projekts attiecas uz ES reģionālās politikas, vietēja, reģionāla un nacionāla līmeņa plānošanas dokumentiem.

10. TEP lietotāji • Pašvaldības un iestādes; • Projekta vērtētāji (Atbildīgās iestādes); • Investori, finanšu organizācijas; • Bankas (attiecas uz uzņēmējdarbību); • Ministrijas; • U.c.

11. Informācijas avoti • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; • LR Centrālajā statistikas pārvalde; • Nodarbinātības valsts aģentūra; • Valsts ieņēmumu dienests; • CSDD; • Tehniskais projekts; • Teritorijas plānojums un attīstības programma; • Pieejamie dati pašvaldībā; • Meklēšana internetā.

12. TEP un projekta būtība • Problēmu noteikšana un formulēšana • Problēmu risinājuma alternatīvu noteikšana • Problēmu risinājuma iespējamības un realizējamības izvērtēšana • Projektu risinājumu izvēle un pamatojums • Projektu mērķu formulēšana • Projekta risinājumu finansiālā izvērtēšana • Projekta risinājumu ieguvumu izvērtēšana, risinājumu risku analīze • Projekta vadības komandas projektēšana • Projekta izveide

13. Jautājumi TEP izstrādē: • KĀPĒC projekts ir nepieciešams; • KO esat iecerējuši sasniegt, īstenojot šo projektu; • KĀDĀ VEIDĀ un KAD plānojat īstenot savu mērķi; • KĀDI būs projekta rezultāti; • KĀ tiks noteikts, ka projekts ir bijis veiksmīgs; • KĀ plānojat uzturēt projekta rezultātus; • CIK TAS MAKSĀS;

14. TEP saturs: • TEP ir projekta potenciālās ietekmes novērtējums jeb analīze un tam ir jāsniedz priekšstatu par plānoto projektu lēmuma pieņēmējiem. • Lai pieņemtu lēmumu, plānotais projekts ir jāizanalizē no dažādām ietekmes pusēm, tāpēc saturs ir jāveido, iekļaujot kā minimums šādas sadaļas (sadaļas var tikt apakšgrupētas, atkarībā no projekta apjoma un konkrētās sfēras): esošās situācijas analīze, mērķi un risinājumi, alternatīvas, to ieviešanas izvērtējums, izmaksu-ieguvumu analīze, izvēlētās alternatīvas - projekta pamatojums; • Kalpos par pamatu sistemātiskam un integrētam izstrādes procesam; • Tam jāatspoguļo visas TEPā iekļaujamās sadaļas, kas nepieciešamas pilnīgai projekta izvērtēšanai;

15. TEP satura veidošana • Apzīmējumu un saīsinājumu saraksts • KOPSAVILKUMS • IEVADS • 1. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS • 1.1. Projekta teritorijas apraksts; • 1.2. Sociālekonomiskie faktori; • 1.3. Tehniskie aspekti; • 1.4. Institucionālie aspekti; • 1.5. Finansiālie aspekti; • 1.6. Vides aspekti; • 2. PROJEKTA STRATĒĢIJA UN ALTERNATĪVU IZVIRZĪŠANA • 2.1. Mērķi, standarti un kritēriji; • 2.2. Pieprasījuma plānošana; • 2.3. Alternatīvu izstrāde, analīze, salīdzināšana;

16. TEP satura veidošana • 3. IZMAKSU UN IEGUVUMU ANALĪZE • 3.1. Projekta ieviešanas alternatīvu analīze; • 3.2. Finanšu analīze; • 3.3. Sociālekonomiskā analīze; • 3.4. Jūtīguma un risku analīze; • 4. IZVĒLĒTĀS ALTERNATĪVAS (PROJEKTA) PAMATOJUMS • 4.1. Tehniskie aspekti; • 4.2. Finansiālie aspekti; • 4.3. Vides aspekti; • 4.4. Institucionālie aspekti; • Tabulu un attēlu satura rādītājs • PIELIKUMI

17. Kopsavilkums • Kopsavilkumā ir svarīgi koncentrētā veidā sagatavot nozīmīgāko informāciju, kuras ieteicamais apjoms ir 1–2 lappuses. Lasītājam jāgūst priekšstats par plānoto projektu vai ieceri, tā mērķiem un potenciālu, problēmas būtību, iegūtajiem rezultātiem, nepieciešamajām investīcijām u.c. būtisku informāciju.

18. Ievads • Jāietver projekta aktualitātes pamatojums; • TEP izstrādes mērķis; • Uzdevumi mērķa sasniegšanai; • Pielietotās metodes un metadoloģijas; • TEP dokumentācijas ierobežojumi. • Vispārīgs darba mērķa sasniegšanai izmantoto informācijas avotu raksturojums.

19. Esošās situācijas analīze • nodaļas galvenais mērķis ir ārējās vides izvērtēšana, kas ietver pieejamā reģiona izvērtēšanu, reģiona un projekta teritorijas sociālekonomiskās un demogrāfiskās situācijas izvērtēšanu, reģiona un projekta teritorijas tehnoloģiskā attīstības līmeņa un infrastruktūras raksturojumu, konkrēto pakalpojumu dinamikas un kopējā tirgus raksturojumu kā arī pakalpojumu pieprasījuma analīzi

20. Esošās situācijas raksturojums • Uzdevums ir vispusīgi izpētīt un novērtēt pašreizējo, ar projektu saistīto situāciju visā konkrētajā projekta teritorijā, ietverot sociālekonomiskos, tehniskos, vides, finansu un institucionālos aspektus; • Jāsavāc visi situācijas novērtējumam nepieciešamie dati, jāizvērtē tie arī objekta apskates laikā; • Jānodefinē projekta teritorija; • Sociālekonomiskie dati; • Esošās situācijas tehniskie aspekti; • Institucionālā situācija; • Finanšu situācija; • Vides aspekti.

21. Projekta īstenošanas teritorija • Apraksts par apdzīvoto vietu, tās administratīvo centru; • teritorijas lielums un blīvums, • teritorijas (novadi) ar ko robežojas pašvaldība vai konkrētā definētā teritorija. • Pieejamā mērķa tirgus (reģiona) ģeogrāfiskais raksturojums, piemēram, pilsētu uzskaitījums, novadu uzskaitījums, plānošanas reģiona robežas; • esošā tirgus segmentācija (definē pieejamo mērķa tirgu (reģionu)) ; • esošās teritorijas apgrūtinājumi liegumu zonas, nacionālie parki, NATURA 2000 teritorijas, kultūrvēsturisko pieminekļu zona, u.c.)

22. Sociālekonomiskie dati • demogrāfiskās situācijas izvērtējums; • iedzīvotāju skaita izvērtējums; • vidējā atalgojuma līmeņa izvērtējums; • uzņēmējdarbības vides raksturojums (uzņēmumu skaits, nodarbināto skaits).

23. Projektos, kura rezultātā tiks sniegts pakalpojums Pakalpojuma industrija: • industrija un segments; • industrijas vēsture, dinamika, dzīvescikls; • kopējais tirgus apjoms un izaugsmes tempi; • klientu pirkšanas paradumi; • pašreizējie konkurenti un pakalpojumi; • mērķa grupa; • ieiešanas barjeras; • Konkurentu un to piedāvāto pakalpojumu izvērtējums; • Pakalpojuma pieprasījuma prognoze.

24. Industrijas analīze Šāda industrijas jeb pieprasījuma analīze ļauj noteikt: • investīciju nepieciešamību; • pašreizējo pieprasījumu (izmantojot faktiskos datus); • prognozēto pieprasījumu (no makroekonomikas un nozaru prognozēm, modeļiem);

25. Tehniskie aspekti Viena no vissvarīgākajām nodaļām infrastruktūras projektos, jo tai konkrēti jāatspoguļo esošā problēma. Piemēram: • nepietiekams finansējums kārtējiem remontiem; • augsts būvkonstrukciju un inženiersistēmu nolietojums; • draudi ēkas bezavāriju ekspluatācijai; • augstas uzturēšanas izmaksas; • papildus infrastruktūras nepieciešamība; • pašvaldība nespēj pildīt funkcijas, kas noteiktas likumā „Par pašvaldībām”.

26. Piemērs satiksmes infrastruktūras projektā • esošo ielu stāvokli, kurās ir augsts nolietojums un steidzami nepieciešama rekonstrukcija; • Satiksmes plūsmas, virzieni, intensitāte visos pilsētas virzienos; • rekonstrukcijas posmu apskats, izvērtējot • Ceļu satiksmes negadījumu skaita dinamika (pieprasot datus no CSDD par avāriju skaitu konkrētajās ielās, cietušo skaitu, bojāgajušo skaitu par pēdējiem 3 gadiem); • Līdzās rekonstruējamiem posmiem izvietotie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, izglītības iestādes (sabiedriski nozīmīgas iestādes un organizācijas, uzņēmumi); • Bīstamības izvērtējums (gājējiem, velosipēdistiem), apgaismojuma efektivitāte; • Pēdējos gados veiktie remontdarbi; • Uzturēšanas darbi, to izmaksas, labiekārtošana; • Tehniskā informācija par ielu kategoriju (maģistrālā, sekundāra maģistrālā, iekškvartālu iela) seguma veids, normālprofili u.c. informācija. • Esošo inženiertehnisko komunikāciju raksturojums

27. Piemērs ēku rekonstrukcijas projektiem • Objekta kapacitātes un tehniskā risinājuma raksturojums • Kapacitātes raksturojums pēc funkcijām un telpām: • platība; • ietilpība; • cita raksturīga informācija t.sk. par projekta specifiskajām darbībām vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai, īpaši uzlabojot vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem;

28. Institucionālā situācija nodaļas mērķis ir iekšējās vides izvērtēšana: • Pašvaldības, kurā plānots realizēt projektu, kā arī konkrēta projekta ieviešanā un darbības nodrošināšanā industrijā iesaistīto cilvēkresursu izvērtējums; • Infrastruktūras nodrošinājuma izvērtējums projekta ieviešanai; • Materiāli tehniskā nodrošinājuma izvērtējums, • Pašreizējo pakalpojumu un sadarbības partneru raksturojums

29. Institucionālā situācija Svarīgākā informācija, kas jānorāda iekšējās vides analīzē: • Informācija par pakalpojumu sniedzēju; • Organizatoriskā struktūra; • Pakalpojuma sniedzēja autonomijas līmenis; • Darbība, vadība un apgādes organizācija; • Finanses; • Personāls; • Zemes un pamatlīdzekļu īpašumtiesību jautājumi. • Pašreizējo resursu un sadarbības partneru izvērtējums; • Teritorijas attīstības indekss;

30. Finanšu situācija • Pašvaldības kapacitāte - jāanalizē pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumus un izdevumus ; • Iedzīvotāju maksātspēja par pakalpojumu; • Pamatlīdzekļi un to nolietojums; • PVN un tā atgūšanas iespējas; • Publiskās un privātās partnerības izvērtējumi

31. MĒRĶU DEFINĒŠANA • Projekta darbības mērķu definēšana notiek, balstoties uz izstrādāto ārējās un iekšējās vides izvērtējumu, mērķa tirgu, funkcijām, mērķa grupām un pakalpojuma veidiem utt. • var izmantot šādus analīzes instrumentus: SMART, SVID, vērtības piedāvājuma vai konkurences priekšrocību noteikšanas metode, kā arī citas papildu analīzes pieejas.

32. Stratēģiskā mērķa definēšana • Aktivitātei atbilstoša mērķa definēšana; • Objekta mērķa definēšana reģiona ietvaros; • Projekta mērķa atbilstības raksturojums nacionāla, reģionāla un vietējā līmeņa plānošanas dokumentiem ; • Jānorāda projekta teritorijā apstiprinātie attīstības plāni (norādot periodu, kuram tie sagatavoti), informācija par teritorijas plānojumu (plānoto apbūves attīstību), tajā iekļautajiem mērķiem un attīstībai.

33. Mērķa definēšana • Mērķiem jābūt balstītiem ne tikai uz fizisku indikatoru sasniegšanu, bet arī uz sociālekonomisku labumu sasniegšanu; • Mērķiem jābūt loģiskiem un saistītiem ar aprakstītās problēmas risinājumu.

34. Atceries! Esošās situācijas novērtējums kalpo kā problēmas identifikācija.

35. IZMAKSU – IEGUVUMU ANALĪZE VAI IZMAKSU – EFEKTIVITĀTES ANALĪZE • Katram investīciju projektam ir jāsatur vai nu ekonomiskais, vai sociālais efekts (vai arī abus kopā) un jānodrošina ieguldīto līdzekļu atmaksāšanās uz ieņēmumu rēķina, kas iegūti pārdodot produkciju vai realizējot pakalpojumus. • Tieši tādu realitātes novērtējumu rezultātu sasniegšana ir pamatā investīciju projektu efektivitātes komerciālām vērtēšanas metodēm.

36. IIA definīcija DEFINĪCIJA: Izdevumu un ieguvumu analīze (CBA) ir publisko investīciju projektu izvērtēšanas metodika. MĒRĶI: CBA izmanto, lai noteiktu: • labāko iespējamo alternatīvu; • finanšu resursus, kas nepieciešami projekta īstenošanai; • projekta ietekmi uz reģionu, kurā tas tiks ieviests; • projekta riskus un tā finansiālo un ekonomisko ietekmi.

37. IIA definīcija Kādēļ lieliem projektiem nepieciešams veikt IIA? • Izvērtēt, vaiirvērtslīdzfinansētprojektu • ekonomiskāpievilcība, • ieguldījums ES reģionālāspolitikasmērķusasniegšanā. • Izvērtēt, vaiprojektamirnepieciešamslīdzfinansējums • “finansējumadeficīta” metode

38. Izmaksu –ieguvumu analīzes mērķis • Izmaksu ieguvumu analīzes izstrādes mērķis ir pamatot projekta nepieciešamību no ekonomiskā viedokļa, izvērtējot projekta finansiālo ilgtspēju un nepieciešamo ES līdzfinansējuma apjomu. • IIA ietvaros projekta iesniedzējam jādefinē un jāanalizē projekta finanšu un sociālekonomiskos ieguvumus, ieņēmumus un izdevumus, kas rodas realizējot projektā paredzētās darbības.

39. IIA veikšanas pamatprincipi • Projektiem, kam jāizstrādā IIA, jābūt ar pozitīvu ekonomisko atdevi un jāveicina ES reģionālās politikas mērķu sasniegšanu; • Projektiem ir jānodrošina finanšu ilgtspēja (projekta finansiālā noturība) pēc ES līdzfinansējuma saņemšanas; • Projektiem ir jāpamato ES līdzfinansējuma nepieciešamība; • Jāaprēķina projekta investīciju finansiālais ienesīgums un kapitāla finansiālais ienesīgums; • IIA izmantojamā projekta alternatīvu finanšu analīzes veikšanas metode ir papildus izmaksu metode (incremental method), kas salīdzina dažādu projekta ieviešanas alternatīvu naudas plūsmas; • Projekta finanšu un ekonomiskajā analīzē izmanto diskontētās naudas plūsmas metodi;

40. IIA veikšanas pamatprincipi • IIA var veikt reālajās (salīdzināmajās) vai nominālajās (faktiskajās) cenās. Ja analīzi veic reālajās cenās, jāizmanto reālās diskonta likmes. Šo pamatprincipu var regulēt arī MK noteikumi, kas regulē konkrētās aktivitātes ieviešanu, un tajos var būt noteikts, kādas diskonta likmes ir jāizmanto analīzes veikšanai; • Vienmēr jāizmanto aktuālākā versija noteikumiem, kas regulē diskonta likmju lielumus, makroekonomiskās prognozes, nodokļu likmes; • ES fondu līdzfinansējuma apmēru gan projektiem no kuriem gūst ieņēmumus, gan projektiem, no kuriem negūst ieņēmumus, nosaka pēc finansējuma deficīta likmes metodes; • Ieņēmumus gūstoša projekta attiecināmās izmaksas nedrīkst pārsniegt investīciju tagadnes vērtību, no kuras ir atņemta tīro ieņēmumu tagadnes vērtība; • analīzē tiek pieņemts, ka projekta laikā tapusī infrastruktūra paliek projekta iesniedzēja īpašumā visā projekta dzīves cikla garumā.

41. Kādu analīzi veikt?Izmaksu – ieguvumu analīze vai izmaksu efektivitātes analīze

42. Analīzes sastāvdaļas un mērķis Izmaksu un ieguvumu analīzes sastāvdaļas Izmaksu efektivitātes analīzes sastāvdaļas Vai projekta ieguvumi ir lielāki par projekta īstenošanas un projekta darbības izmaksām?

43. Izmaksu efektivitātes analīzes pamatprincipi • Izmaksu efektivitātes analīzi veic tikai tādā gadījumā, ja projekts neparedz ieņēmumus Regulas 1083/2006 izpratnē. • projektiem jābūt ar pozitīvu ekonomisko atdevi un jāveicina ES reģionālās politikas mērķu sasniegšana; • projektiem ir jānodrošina finanšu ilgtspēja (projekta finansiālā noturība) pēc ES fonda finansējuma saņemšanas.

44. IIA metodika IIA sastāv no četriem galvenajiem posmiem: • Projekta ieviešanas alternatīvu analīze; • Finanšu analīze; • Sociālekonomiskā analīze; • Riska un jutīguma analīze.

45. Izmaksu un ieguvumu veidi IIA tiek apskatīti divi izmaksu un ieguvumu veidi, ko iespējams izteikt monetārā un nemonetārā izteiksmē: • finansiālās izmaksas un ieguvumi – projekta dzīves ciklā plānotās investīciju un darbības izmaksas, kā arī paredzamie ieņēmumi; • sociālekonomiskās izmaksas un ieguvumi – projekta dzīves ciklā plānotās izmaksas un ieguvumi gan tiešajiem, gan netiešajiem projekta labuma saņēmējiem, tai skaitā sabiedrībai kopumā.

46. Projekta ieviešanas alternatīvu analīze Projekta ieviešanas alternatīvu analīze sastāv no trim soļiem: • projekta mērķu definēšana; • projekta identificēšana; • projekta realizēšanas alternatīvu apzināšana.

47. Projekta mērķu definēšana • Tiešā mērķa definēšana (projekta mērķa grupai) - IIA ietvaros precīzi jāapraksta visi projekta mērķi, kas attiecas uz konstatētajām problēmām un piedāvātajiem problēmas risinājumiem. Mērķiem ir jābūt precīzi definētiem tā, lai to sasniegšanu – izpildes pakāpi – būtu iespējams skaidri noteikt pēc projekta realizēšanas. Mērķiem jāparedz noteikto rezultāta rādītāju sasniegšana. • Projektu iznākumu definēšana (results) - IIA sadaļā iekļaut plānotos projekta iznākumus, kas tiks sasniegti, realizējot projekta aktivitātes. Projekta iznākums ir tā iedarbība, kas ietekmē mērķgrupas tieši pēc projekta realizācijas. Projekta iznākumiem būtu jāattiecas uz projekta mērķiem.

48. Projekta mērķu definēšana • Plānoto rezultātu definēšana (outputs); • Plānotās ilgtermiņa ietekmes definēšana (impact) - IIA atsevišķi aprakstīt projekta ietekmi – sekas, kas attiecas uz mērķgrupām pēc to iesaistīšanās projekta realizēšanā vai pēc projekta investīciju veikšanas, kā arī netiešās sekas, kas skar citas iedzīvotāju grupas, kas ir ieguvējas no projekta realizācijas. PIV ietvaros jāapraksta vispārīgo aktivitātes ilgtermiņa mērķu sasniegšana, taču IIA ietvaros projekta iesniedzējam jāmin visi iespējamie ilgtermiņa ieguvumi no projekta realizācijas.

49. Projekta realizēšanas alternatīvu apzināšana Parasti alternatīvu analīzes ietvaros projekta iesniedzējiem jāizstrādā un jāapraksta divi scenāriji: • situācija bez projekta – projekta iesniedzējam jāapraksta situācija, kad netiek izveidota planotā infrastruktūra un netiek veiktas nekādas darbības papildus jau esošajām projekta iesniedzēja realizētajām darbībā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un līgumsaistībām Situācija bez projekta neparedz nekādas izmaiņas vai ieguldījumus situācijas uzlabošanā. Projekta investīciju alternatīva jāsalīdzina ar situāciju bez projekta gadījumos, kad projekts paredz ieviest jaunu risinājumu vai izveidot jaunu infrastruktūru (pamatlīdzekļus, aktīvus), nevis aizvietot esošo; • situācija ar projektu – projekta iesniedzējam jāapraksta projekta ietvaros paredzamās darbības, to rezultāti u.c. aspekti.

50. Piemērs Lai savienotu pilsētas kvartālu A un pilsētas kvartālu B ir iespējamas 3 alternatīvas: • Nedarīt neko, jeb izmantot esošos ceļus; • Paplašināt esošos autoceļu tīklus, kas izkliedētu lielo transporta plūsmu; • Būvēt tiltu, kas savienotu A un B kvartālus.