Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs

1. Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs Rasisms, naids un Latvijas likumi Eiropas kontekstā: likuma juridiskā un sabiedriskā nozīme Ilze Brands Kehre 17.10.2005 Miermīlīgi protesti, naids un sociālā saskaņa: politika, likumdošana un likumu piemērošana. Amsterdamas un Rīgas pieredze

2. Naida motivēti noziegumi (Hate Crime) • Rasu naida kurināšanas likumi ir gandrīz visās valstīs • Naida motivēti noziegumu likumi ir ASV, Kanādā un Lielbritānijā • Citās Eiropas valstīs dažādi likumi • Darba definīcija

3. EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja (ODIHR) darba definīcija • A) jebkurš noziedzīgs nodarījums, ieskaitot nodarījumu pret personu vai īpašumu, kurā cietušais, vieta vai mērķis ir izvēlēti, pamatojoties uz tā reālo vai iedomāto saikni, pievienošanos, atbalstu vai piederību grupai, kas definēta B daļā • B) Grupa var balstīties uz reālu vai uztvertu rasi, nacionālo vai etnisko izcelsmi, valodu, ādas krāsu, reliģiju, dzimumu, vecumu, fizisku vai garīgu invaliditāti, seksuālo orientāciju vai citu līdzīgu faktoru.

4. Naida motivētu noziedzīgu nodarījumu piemērošana praksē • “Hate crime” kā jēdzienu pieņēma visu 55 EDSO dalībvalstu ārlietu ministri 2003. gada Māstrihtas Ministru Padomē • Dalībvalstis uzņēmās vākt informāciju un statistiku par šādiem nodarījumiem un par to ziņot ODIHR

5. Aktuālā situācija Rīgā • Grafīti: kāškrusti un PSRS simbolika • Arvien radikālāki komentāri publiskā telpā: publikācijās, internetā, Saeimas tribīnē: naida izraisīšanas robežas? • Laikā no 2005. gada marta līdz jūlijam: 5 konkrēti gadījumi Vecrīgā, par kuriem policija saņēma sūdzības

6. Jaunieši-skinhedi uzbruka indiešu pavāram un viņu piekāva Policija ir ierosinājusi krimināllietu pēc KL 231.p.2.d.: huligānisms (ar miesas bojājumu nodarīšanu) Lieta atrodas prokuratūrā Marts

7. Jauniešu grupa skaļi apsaukāja rabīnu ar antisemītiskiem saukļiem Rabīns zvanīja policijai, bet lieta netika ierosināta, “jo nebija nozieguma sastāva pazīmju” Aprīlī

8. Afro-Lat biedram mēģināja uzbrukt divi jaunieši-skinhedi, vicinot dūres, draudot nodarīt miesas bojājumus un sekoja viņam, izsakot rasistiskas piezīmes. Krogā, kur cietušais ieskrēja, apsardze izsauca policiju Izvērtējot situāciju, policija nekonstatēja kriminālsodāma nodarījuma sastāvu, bet administratīvo pārkāpumu (Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pants – sīkais huligānisms). Rīgas Centra rajona tiesa uzbrucējiem izteica mutisku aizrādījumu (mazāks sods nekā paredzēts šajā pantā) Jūnijā

9. Kādam melnādainam ASV vēstniecības darbiniekam ar vārdiem un fiziski uzbruka vairāki cilvēki. Policija ir ierosinājusi krimināllietu pēc KL 231. panta: huligānisms Lieta atrodas prokuratūrā. Jūlijā

10. Tumšādainam Ēģiptes pilsonim ar vārdiem un fiziski uzbruka vairāki cilvēki, cietušajam nodarot miesas bojājumus. Valsts policija ierosināja lietu pēc KL 78.(2) (nacionālais vai rasu naids saistīts ar vardarbību), bet Drošības policija pārkvalificēja uz KL 231. (2) (huligānisms saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu). Lieta atrodas prokuratūrā. Jūlijā

11. Rīgas Praids 2005: Rīgas domes izpilddirektors izsniedza atļauju, tad atsauca, bet pēc administratīvās tiesas lēmuma gājiens tomēr notika. Publiski izteikti naidīgi, nievājoši, aizvainojoši un pat uz vardarbību aicinoši komentāri un protestētāja mēģinājums fiziski uzbrukt (spert) kādam gājienadalībniekam Policija veiksmīgi nodrošināja kārtību un gājiena dalībnieku drošību Policija sastādīja vairākus administratīvos protokolus (ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka prasībai) un ierosināja lietu par sīko huligānismu Par naidīgiem vārdiem, simboliem un plakātiem neviens nav saukts pie atbildības Jūlijā

12. Spēkā esošie likumi • Diskriminācijas aizliegums Satversmē • Diskriminācijas novēršanas panti dažādos likumos • ES direktīvu EC/43/2000 (t.s. Rasu) un EC/78/2000 (t.s. Nodarbinātības) ieviešana ar likumu grozījumiem • Krimināllikuma 78., 150. un 151. pants

13. 78. Pants. Nacionālās un rasu vienlīdzības pārkāpšana, cilvēka tiesību ierobežošana • (1) par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, kā arī par apzinātu personas ekonomisko, politisko vai sociālo tiesību tiešu vai netiešu ierobežošanu vai tiešu vai netiešu priekšrocību radīšanu personai atkarībā no tās rases vai nacionālās piederības • Soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

14. 78. pants (turp.) • (2) Par tādu pašu darbību, ja tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem, kā arī tad, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, - • Soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

15. 150. pants Personu līdztiesības pārkāpšana atkarībā no šo personu attieksmes pret reliģiju • Par personu tiesību tiešu vai netiešu ierobežošanu, jebkuru priekšrocību radīšanu personām atkarībā no šo personu attieksmes pret reliģiju, izņemot darbību reliģisko konfesiju institūcijās, kā arī par personu reliģisko jūtu aizskaršanu vai naida celšanu sakarā ar šo personu attieksmi pret reliģiju vai ateismu- • soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām.

16. 151. pants. Reliģisku rituālu traucēšana • Par reliģisku rituālu tīšu traucēšanu, ja tie nepārkāpj likumu un nav saistīti ar personas tiesību aizskaršanu,- • soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

17. Vai KL vajag papildināt? • 1) Vai šie KL panti tiek pārāk šauri interpretēti (policija, prokuratūra, tiesa) ? – jautājums par subjektīvo pusi (apzināti vērsta) • 2) Pieredze citās valstīs un reālā situācija Latvijā: ir nepieciešams papildināt KL

18. Kāpēc naida motivēti nodarījumi ir jāvērtē atsevišķi? • Sekas cietušajam traumatiskākas: saistās ar identitāti, bieži atkārtoti vai ilglaicīgi piedzīvoti incidenti vai bailes (psiholoģiski pētījumi) • Sekas ir plašākam cilvēku lokam: daudzi, kas sevi identificē ar cietušo, uzbrukumu, draudus vai aizskārumu izjūt un pārdzīvo personīgi • Izplatās bailes un nesaticība • Ir apdraudēta sabiedrības saliedētība un vienlīdzības pamatprincips • Šādi nodarījumi var viegli novest līdz atriebībai par nodarījumiem, radot vai padziļinot reālu nesaticību un vardarbību sabiedrībā

19. Ko vajag Latvijas likumos? • Vismazāk aizsargātās grupas: reālie gadījumi un aptaujas par aizspriedumiem • Jānodrošina sistemātiska informācijas vākšana par reālo situāciju • Naida motīvu minimālie pamati šodien: rasu/etniskā piederība, reliģija, seksuālā orientācija

20. Krimināllikuma papildinājumi • Konkrētus KL pantus par rasistiski/naida motivētiem uzbrukumiem gan personām (slepkavība, vardarbība, izvarošana, draudi), gan īpašumam (ļaunprātīga dedzināšana, kapu apgānīšana, vandālisms) • Kriminālatbildība par uz naida pamata publiski izteiktiem goda un cieņas aizskārumiem; rasistiskas ideoloģijas sludināšanu; kara noziegumu un Holokausta noliegumu, attaisnošanu vai trivializāciju; rasistisku un naida motivētu publikāciju izplatīšana; līdzdalību rasismu veicinošā organizācijā vai grupējumā; šādu nodarījumu veicināšana un atbalstīšana. • Naida motivācija kā atbildību pastiprinošs apstāklis citiem nodarījumiem (pie KL 48. panta)

21. KL grozījumu sekas • Stiprināta indivīdu tiesību aizsardzība • Precedentu lietas tiesā veidos saistošu interpretāciju par rīcības likumīgām robežām • Likuma socioloģiskā puse ne mazāk svarīga: skaidrs signāls par sabiedrības vērtībām un normām

22. Ar likumiem vien nepietiek…Labie piemēri • Datu vākšana, fiksēšana, analīze un ziņošana • Apmācība un politiskas iniciatīvas • Specializētas institūcijas vai darba grupas (starpinstitūcionālas, kā arī valsts un nevalstiskas) • Labu kontaktu veidošanu ar sabiedrību un kopienām/ cietušo atbalsts un aizsardzība • Izglītošana, lai novērstu naida motivētus noziedzīgus nodarījumus

23. Policijas loma • Preventīvi strādāt ar sabiedrību (labas attiecības ar dažādām iedzīvotāju grupām, darbs ar jauniešu informēšanu) • Atpazīt nodarījumus un incidentus (arī tos, kas nav kriminālsodāmi), kas balstīti uz naidu vai aizspriedumiem • Fiksēt un dokumentēt gadījumus pēc skaidri noteiktiem kritērijiem • Nodrošināt izmeklēšanu/analīzi, lai iegūtu mācību nākotnei un sekotu attīstībai • Datu vākšana un apkopošana (problēmas: klasifikācija, neziņošana (lielāks skaits automātiski nenozīme lielāku problēma), starpiestāžu sekošana lietas iznākumam) • Lietu ierosināšana (bet arī citi mehānismi, piemēram, brīdinājumi, ja gadījums maznozīmīgāks)

24. Ko vajag darīt? • Izveidot darba grupu, kas var izstrādāt stratēģiju un rīcības plānu • Izstrādāt praktiskos kritērijus un sagatavot apmācību • Pievērst uzmanību datu vākšanai, apkopošanai un analīzei

25. Ko vajag darīt šodien? • Izveidot starpministriju (IeM, TM, IUMSILS) un starpiestāžu darba grupu, kurā piedalās arī eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji, lai izstrādātu priekšlikumus likumu grozījumiem

26. Paldies par uzmanību!