Kultūrizglītības aktualitātes LR Kultūras ministrija, 2010. gada 16.decembris

2. Kultūrizglītības aktualitātes LR Kultūras ministrija, 2010. gada 16.decembris

3. Kultūrizglītības sistēma

4. Kultūrizglītības situācijas raksturojums 2009./2010 gadā • 2010. gadā Kultūras ministrijas budžets kopumā tika samazināts par 40%, sastādot summu: Ls 68 256 584,- • No kopējā finansējuma kultūrizglītības finansējums, kas ietver 4 augstskolas, 16 profesionālās vidusskolas, 144 mūzikas un mākslas skolas, 2010. gadā ir Ls 20 016 673,-. • Attiecīgi 144 pašvaldību mūzikas un mākslas skolu un 2 pašvaldību vidusskolu mērķdotācija 2010. gadam ir Ls7 593 143,-. • 2009./2010. mācību gadā turpina darboties visas pašvaldību mūzikas un mākslas skolas – kopumā 144 profesionālās ievirzes skolas un 2 profesionālās vidusskolas.

5. Finansējums kultūrizglītībai

6. Valsts atbalsts kultūrizglītībā • 2010. gadā 144 profesionālās ievirzes izglītības iestādes ar finansējumu Ls7 593 143, šobrīd apmeklē 20 905 audzēkņu. Mūzikā – 13640 (5,7 % Latvijas bērnu) Mākslā – 7265 (3,02 % Latvijas bērnu) • Valsts viena audzēkņa izglītībai profesionālajā ievirzē gadā iegulda: Ls 450,- mūzikas skolās un Ls 200,- mākslas skolās • 2010.gadā interešu izglītības programmu finansēšanai piešķirti Ls 7 167 388. Interešu izglītības programmās iesaistīto audzēkņu skaits - 128 556. • Viena audzēkņa izglītošanai interešu izglītības programmās valsts gadā iegulda vidēji Ls 55,75

8. Kāpēc bērns mācās mākslas vai mūzikas skolā?

9. Kultūrizglītības finanses 2010/2011

10. Profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības programmu reformas mērķi: • nodrošināt talantu – izcilību atlasi un sekmēt viņu profesionālo virzību un radošo izaugsmi; • nodrošināt mūzikas un mākslas izglītības plašu pieejamību, lai sekmētu radošas personības veidošanos, veidotu nacionālas valsts identitāti un uzturētu Dziesmu svētku tradīcijas nepārtrauktību un kvalitāti.

11. Mūzikas un mākslas skolu programmu reformas ieguvumi: interesants un bērnu vecumam atbilstošs mācību saturs; elastīga izglītības programma, atbilstoša katra bērna spējām un interesēm; efektīvi izmantots valsts, pašvaldību un vecāku finansējums; veicināta muzicēšana ansambļos mūzikā un grupu darbs mākslā.

12. Reformas saturs Pamata programmas apguves mērķis: • mūzikā - apgūt izglītības pamatzināšanas un prasmes, kas nepieciešamas kolektīvai muzicēšanai korī, vietējā orķestrī vai ansamblī, un mājas muzicēšanai pēc mūzikas skolas beigšanas; • mākslā – apgūt izglītības pamatzināšanas un prasmes un 2-3 izvēles mācību priekšmetus, kuru saturu izstrādā skola.

13. Reformas saturs Paplašinātās programmas apguves mērķis: • mūzikā - apgūt mūzikas izglītības zināšanas un prasmes spēlēt solo vai kolektīvā, kas ir salīdzināmas visas valsts mērogā un nodrošina iespēju mācīties mūzikas profesionālās vidējās izglītības programmā, lai iegūtu profesiju; • mākslā – apgūt mākslas izglītības zināšanas, kas ir salīdzināmas visas valsts mērogā un nodrošina iespēju mācīties mākslas profesionālās vidējās izglītības programmā, lai iegūtu profesiju.

14. MūzikaPamata programma – mācību laiks mācību laiks 5 - 9 gadi, pavisam 1420 mācībustundas. Paplašinātā programma - mācību laiks 5 - 9 gadi, pavisam 2135 mācībustundas.

15. MākslaA modelis - Mācību laiks 5 - 9 gadi, pavisam 1460 mācību stundas. B modelis - Mācību laiks 5 - 9 gadi, pavisam 2455 mācību stundas.

16. Pārejas perioda uzdevumi līdz 2014. gadam: • Līdz 2012. gada 1.janvārim sadarbībā ar nozares profesionāļiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem jāizstrādā Paplašinātās programmas iestājeksāmenu un noslēguma prasības 5. un 9.klasei; • Līdz 2014. gadam jāievieš valstī vienotas prasības mūzikas Paplašinātās programmas 6., 7., 8. klašu absolventiem, lai nodrošinātu iespēju Pamata programmas audzēkņiem sagatavoties un konkursa kārtībā iestāties Paplašinātās programmas attiecīgajās klasēs jebkurā Latvijas profesionālās ievirzes mūzikas izglītības iestādē; • Līdz 2014.gada 1.septembrim sadarbībā ar nozares profesionāļiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem jāizstrādā jauno izglītības programmu paraugi; • Skolām atbilstoši jaunajām izglītības programmām jāizstrādā mācību priekšmetu programmas;

17. Pārejas perioda uzdevumi līdz 2014. gadam: • ESF Projekta „Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība” ietvaros tiek īstenoti ESF finansēti tālākizglītības kursi kultūrizglītības pedagogiem. Līdz 2010.gada 30.novembrim kursus ir apmeklējuši 1206 pedagogi. • Izstrādāts metodiskais materiāls jauna mūzikas mācību priekšmeta - Mūzikas mācības ieviešanai, kas būs pieejams skolām no 2011.gada janvāra. Kursos piedalījušies kopumā 258 mūzikas teorijas pedagogi (79,1 % no mūzikas teorijas skolotāju kopskaita). • Līdz 2012.g. 1. janvārim ESF tālākizglītību kursu ietvaros jāizstrādā metodiskās vadlīnijas un materiāli priekšmetiem Ansamblis un Vispārējās klavieres un jāīsteno kursi šo priekšmetu apmācības uzlabošanai. • Līdz 2014. gadam izstrādāt vienotu modeli valsts konkursiem un valsts festivāliem-konkursiem, lai varētu efektīvi īstenot izglītības kvalitātes kontroli attiecīgajās vecuma un izglītības programmu grupās.