Preses konference Kultūras ministrijā 2010.gada 21.septembris Dalībnieki:

2. Preses konference Kultūras ministrijā 2010.gada 21.septembris Dalībnieki: Ints Dālderis, LR kultūras ministrs Sarmīte Ēlerte, Nacionālās Kultūras padomes priekšsēdētāja Temati: • Strukturālās reformas kultūras nozarē un finansējums 2008. – 2010.gads • Prognozes par valsts budžeta finansējumu kultūras nozarē 2011.gadā • Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apguve • Nozares profesionāļu loma kultūras prestiža celšanā • Stratēģiski nozares attīstības jautājumi

3. Strukturālās reformas kultūras nozarē 2009.-2010.gads • Sakārtota muzeju pārvaldes sistēma • Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam pievienots Ārzemju mākslas muzejs un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs • Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam pievienots Latvijas kultūras muzejs “Dauderi” • Izveidots Rakstniecības un mūzikas muzejs • Teātra muzejs un Rīgas Kinomuzejs nodoti Latvijas Kultūras akadēmijai • Izveidota Memoriālo muzeju apvienība • Reorganizēts Nacionālais kino centrs • Sākta arhīvu sistēmas reorganizācija, veidojot vienotu Nacionālo valsts arhīvu • Likvidēta Muzeju valsts pārvalde, Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs, valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi””, to funkcijas pārņēmusi KM • Optimizēta KM centrālā aparāta darbība

4. 2010.gads kultūras nozarē samazināta finansējuma apstākļos • Turpina strādāt visas valsts dibinātās nacionālās kultūras iestādes • Turpina strādāt visas 145 mūzikas un mākslas skolas visā Latvijā • Turpināts Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts un līdz šim uzbūvēti 95% ēkas karkasa • No likvidēšanas finansējuma trūkuma dēļ pasargāti divi augsti profesionāli muzikālie kolektīvi – Liepājas Simfoniskais orķestris un Latvijas Radio koris, kas pārņemti valsts pārziņā

5. Amata vietu skaita un finansējuma samazinājums kultūras nozarē • Amata vietu skaits Kultūras ministrijas budžeta iestādēs, izņemot augstskolas, samazināts par gandrīz 40% • 2008.gadā – 4051 amata vieta • 2010.gadā – 2491 amata vieta • Finansējums kultūras pakalpojumiem un kultūrpārvaldībai samazināts par attiecīgi 60% un 46% • Kultūras pakalpojumi – 71,5 miljoni latu (2008.g.) / 29 miljoni latu (2010.g.) • Kūltūrpārvaldība – 2,65 miljoni latu (2008.g.) / 1,4 miljoni latu (2010.g.)

6. Kultūras ministrijas budžets funkciju grupās (2010.gads)

7. Kultūras ministrijas izdevumi (2008.-2012.)

8. Kultūras nozares prioritātes 2011.gadā • Nodrošināt kultūras nozares budžetu šī gada finansējuma apjomā • Saglabāt visas valsts dibinātās nacionālās kultūras iestādes, t.sk. septiņus valsts dibinātos teātrus, Latvijas Nacionālo operu, Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Latvijas Nacionālo bibliotēku un citas, nodrošinot arī turpmāku to finansēšanu no valsts budžeta • Turpināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību, realizējot ekonomiski izdevīgāko projekta īstenošanas scenāriju, kas paredz ēkas uzbūvēšanu līdz 2012.gadam • Saglabāt finansējumu bērnu mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumam, vienlaikus uzlabojot izglītības programmu kvalitāti, lai skolu piedāvājums kļūtu profesionālāks un atbilstošāks pieprasījumam • Kultūras ministrijas kā atsevišķas institūcijas pastāvēšana ar pārstāvniecību valdībā un tiešu līdzdalību valstij būtisku lēmumu pieņemšanā

9. Riski, ja valsts budžeta finansējums kultūrai tiktu samazināts • Netiktu nodrošināta kultūras pakalpojumu pieejamība sabiedrībai • Nāktos slēgt kādu no nacionālajām kultūras iestādēm, tādējādi valsts atbildības līmenī atsakoties no kādas kultūras funkcijas • Samazinot budžetu, kultūras funkcijas nebūtu iespējams deleģēt arī pašvaldībām un NVO • Tiktu apdraudēta kultūrizglītības sistēma, kas ir būtiska Dziesmu svētku procesa sastāvdaļa • Rastos neatgriezeniskas sekas kultūras – kā vienas no tautsaimniecības nozarēm – attīstībai ilgtermiņā, ietekmējot gan valsts, sabiedrības un indivīda labklājību, gan arī valsts konkurētspēju un starptautisko atpazīstamību

10. Priekšlikumi Kultūras ministrijas budžeta efektīvam izlietojumam • Nodrošināt finansējumu intensīvam Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības procesam, tādējādi izmantojot kopējās ekonomiskās situācijas radīto ietaupījumu uz deflācijas rēķina • Īstenot arhīvu sistēmas reorganizāciju (saskaņā ar Arhīvu likumu). • Izstrādāt jaunas kultūras nozaru stratēģijas krīzes pārvarēšanai. Veikt pasākumus, kas sekmētu kultūras institūciju pašu ieņēmumu paaugstināšanos, kā arī pasākumus, kas nodrošinātu visu iedzīvotāju grupu, t.sk., sociāli neaizsargāto, kultūras tiesību īstenošanu. • Deleģēt atsevišķus pārvaldes uzdevumus plānošanas reģioniem. • Kopā ar FM izvērtēt iespējas mainīt finansēšanas modeli programmai “Mantojums 2018”, nomas maksas VNĪ īpašumos pēc investīciju ieguldījuma plānojot VNĪ nevis KM institūciju budžeta dotācijās.

11. ES struktūrfondu apguve 2010.gadā • ES struktūrfondu aktivitātēm 2007.-2013.gada plānošanas periodam Kultūras ministrijas pārziņā ir tikai trīs programmas: • „Nacionālās un reģionālās nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide” – projekti par centru izveidi Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā ir apstiprināti, ES fondu apguvi kavē pašvaldību problēmas ar līdzfinansējumu, kā arī būvniecības projektu apjomi, no kā izriet laikietilpīga būvprojektu izstrāde un būvniecības iepirkuma procedūra; • “Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana” – projektu vērtēšana tiks pabeigta 2010.gada 4.ceturksnī; • „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla izmantošanā” – projektu vērtēšana tiks pabeigta 2010.gada 4.ceturksnī. • Līdz 2010.gada beigām Kultūras ministrija plāno apgūt 2,26 miljonus latu no ES struktūrfondu finansējuma

12. ES fondu līdzfinansējuma apguve projektā„Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība” • Projekta īstenošanas laiks 2009.gada decembris – 2012.gada 31.oktobris • Kopējais projekta finansējums – 1,8 miljoni LVL, no tiem projekta pirmajos 8 mēnešos apgūti 260 tūkstoši latu • Notikuši 66 kursi 10 Latvijas pilsētās, izsniegtas 1339 apliecības Kopumā noorganizēti: • 19 kursi mākslas pedagogiem • 10 kursi mūzikas pedagogiem • 37 kursi mākslas, mūzikas un dejas pedagogiem Kopumā kursos piedalījušies: • 720 (62,2%) mūzikas pedagogi • 434 (37,5%) mākslas pedagogi • 3 (0,3%) dejas pedagogi

13. Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta apguve • 6 individuālajiem projektiem Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanai kopumā piešķirts atbalsts 2,72 miljoni eiro • Līdz 2010.gada 31.augustam izlietoti aptuveni 1,06 miljoni eiro jeb 43% no kopējā apjoma • Projektu īstenošana noslēgsies 2011.gada 30.aprīlī

14. www.km.gov.lv www.kultura.lv www.kulturaskarte.lv Paldies!