Valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis 2010.gada 11.jūnijs

1. Tieslietu ministrijas funkcijas un to izvērtējums Valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis 2010.gada 11.jūnijs

2. Funkcionālās grupas Tieslietu politikas izstrāde (Ministrijas vadība un administrācija) Tiesu sistēma (Tiesu administrācija, Apgabaltiesas un rajona (pilsētas) tiesas, Tiesnešu veselības un dzīvības apdrošināšana, Tiesnešu izdienas pensija, Juridiskās palīdzības nodrošināšana, Tiesu ekspertīžu zinātniskā pētniecība, Zaudējumu atlīdzība nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām, Atlīdzība tiesu izpildītājiem par izpildu darbībām) Kriminālsodu izpilde (Ieslodzījuma vietas, Probācijas dienests) Komercdarbības, īpašumtiesību u.c. jomas (Uzņēmumu reģistrs, Patentu valde, Valsts zemes dienests, Maksātnespējas administrācija, Darbinieku prasījumu garantiju fonds, Maksātnespējas procesa izmaksas, Valsts valodas centrs, Datu aizsardzība, Naturalizācija (līdz 2010.gadam), Reliģiskās lietas (līdz 2009.gadam)) Sociālās drošības joma (Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (no 2010.gada), Uzturlīdzekļu fonds (no 2010.gada)) Satversmes aizsardzība (Satversmes aizsardzības birojs) Valsts atbalsts sabiedriskajām organizācijām (Dotācija Latvijas Politiski represēto biedrībai, Dotācija reliģisko organizāciju darbības nodrošināšanai (2008.gads), Valsts nozīmes pasākumu norises nodrošināšana starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā, Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana (no 2010.gada), Sabiedrības integrācijas fonda vadība (no 2010.gada) • Prezentācijā nav iekļauta un netiek vērtēta: • ar ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana (2010.gadā plānoti izdevumi 10 077 885 LVL apmērā) • - Satversmes aizsardzības funkcija

3. Tieslietu ministrijas izdevumu izmaiņas 2005.-2010.gadā Neņemot vērā no BĢLM pārņemtās funkcijas ar finansējumu 10 622 945 LVL apmērā, Tieslietu ministrijas 2010.gada izdevumi ir 2005.gada izdevumu līmenī.

4. Tieslietu ministrijas izdevumu izmaiņas 2008.-2010.gadā 2010.gadā salīdzinot ar 2008.gadu (neņemot vērā pārņemtās funkcijas) izdevumi ir samazinājušies par 37 % jeb 42 924 783 LVL 2009.gadā Tieslietu ministrija pārņēma likvidējamās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas funkcijas, kas 2010.gada budžetu palielināja par 10 622 945 LVL, jeb 14,5% no ministrijas 2010.gada budžeta

5. (LVL) (%) Izdevumu izmaiņas 2008-2010 Vidējais atalgojums 2010.gadā resorā 420 LVL tiesu darbiniekiem 328 LVL Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem 315 LVL 2010.gadā pieaudzis sociālo pabalstu apjoms saistībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda pārņemšanu

6. Darbinieku skaita izmaiņas Strādājošo sadalījums starp funkcionālajiem blokiem 2010.gadā 2010.gadā sistēmā kopā atbalsta funkcijas veic 1280 darbinieki, jeb 17,5%

7. 2010.gada izdevumu sadalījums starp funkcionālajiem blokiem

8. Tiesu sistēma • Nodarbināto īpatsvars Tieslietu sistēmā ir 32,7%, jeb 2 386 strādājošie • No 2010.gada izdevumiem 27 330 807 LVL apmērā 1 464 013, jeb 5,4% tiek finansēti no pašu ieņēmumiem • 2010.gadā valsts nodevu un naudas sodu veidā budžetā tiek plānoti ieņēmumi 12 830 000 LVL apmērā

9. Tiesu sistēma Budžeta programmas un funkcijas

10. Tiesu sistēmas izdevumu izmaiņas Nodarbināto skaita izmaiņas Ar 2009.gada 1.janvāri tika izveidotas 4 jaunas administratīvās rajona tiesas, attiecīgi palielinot nodarbināto skaitu

11. Tiesu sistēmas 2010.gada nodarbināto sadalījums pa budžeta programmām 2010.gadā atbalsta sektorā nodarbināti 218 darbinieki, jeb 9,1% no kopējā darbinieku skaita (Personālvadība, finanšu grāmatvedība, finanšu vadība, lietvedība, informācijas tehnoloģiju un iepirkumu speciālisti)

12. Tiesu sistēmas 2010.gada izdevumu struktūra

13. Tiesu sistēma Finansējums, darba apjoms, salīdzinājums ar kaimiņvalstīm

14. Nodrošināta elektronisko dokumentu apmaiņa ar valsts pārvaldes iestādēm AP tiesvedībā Tiesu sistēma Būtiskākās strukturālās reformas (1) Samazināts atalgojums un pensijas tiesnešiem Samazināts mācību apjoms tiesnešiem un tiesu darbiniekiem Likvidēts tiesu piesēdētāju institūts Optimizētas iestāžu struktūras samazinot darbinieku skaitu, atalgojumu, uzturēšanas un kapitālos izdevumus

15. Tiesu sistēma Būtiskākās strukturālās reformas (2) • Samazināts valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjoms • izslēgta valsts nodrošinātās JP sniegšana administratīvajās lietās ; • samazināts jomu skaits, kurās sniedz JP civillietās (JP nesniedz strīdā, par līgumsaistību izpildi vai saistītā ar greznuma (luksusa) lietām vai pakalpojumiem utml.) • efektivizēta lēmumu pieņemšanas procedūra JPA vairs nevērtē personas mantisko stāvokli un neizvērtē JP saņēmēja mantiskā stāvokļa uzlabošanos Ietekmē sociāli neaizsargātākās sabiedrības grupas ( trūcīgās, maznodrošinātās personas utt.) !!! Juridiskās palīdzības saturs un sistēmas valstīs ir atšķirīgas, tiešs salīdzinājums nav iespējams Igaunijā funkciju veic Zvērinātu advokātu padome

16. Tiesu sistēmaResora piedāvājums, turpmākā rīcība Atsevišķu tiesu funkciju nodošana notāriem Iespējamā nodevu celšana

17. Kriminālsodu izpilde • Nodarbināto īpatsvars Tieslietu sistēmā ir 46.2%, jeb 3 371strādājošie • No 2010.gada izdevumiem 23 423 168 LVL apmērā 650 000 LVL, jeb 2.8% tiek finansēti no pašu ieņēmumiem

18. Kriminālsodu izpilde Budžeta programmas un funkcijas

19. Kriminālsodu izpildes izdevumu izmaiņas Nodarbināto skaita izmaiņas

20. Kriminālsodu izpildē 2010.gadā nodarbināto sadalījums pa budžeta programmām 2010.gadā atbalsta sektorā nodarbināti 717 darbinieki, jeb 21.3% no kopējā darbinieku skaita tsk .IeVP saimnieciskajā apkalpē nodarbinātie- 149 darba vietas, ārstniecības personas - 126, pedagogi - 13.

21. Kriminālsodu izpildes 2010.gada izdevumu struktūra

22. Kriminālsodu izpilde Būtiskākās strukturālās reformas (1) - Optimizētas iestāžu struktūras samazinot darbinieku skaitu, atalgojumu, uzturēšanas un kapitālos izdevumus - Reorganizēts Olaines cietums - Samazinātas ieslodzīto personu apgādes normas - Samazināts saimnieciskajā apkalpē nodarbināto notiesāto skaits

23. Kriminālsodu izpilde Būtiskākās strukturālās reformas (2) Atteikšanās no nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzības Samazināts nosacīti notiesāto un no ieslodzījuma vietām pirmstermiņa atbrīvoto personu uzraudzības līmenis Atteikšanās no probācijas programmu īstenošanas ieslodzījuma vietās Atteikšanās no palīdzības sniegšanas (personām pēc pilna soda termiņa izciešanas un personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas) un notiesāto sagatavošanas atbrīvošanai ! Ietekmē recidīva līmeni ( recidīvs pieaudzis no 4,12 % (2008) uz 7,33% (2009) ! Ietekmē cietumu noslogojumu ( alternatīvas cietumsodam ) Klientu skaits uz 1 darbinieku: 51 ( 2008), 73 (2009)

24. Kriminālsodu izpilde Turpmākas konsolidācijas riski un sekas Kriminālsoda - piespiedu darbs- izpildes organizēšana Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - sabiedriskais darbs- izpildes organizēšana Personu, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, uzraudzība pārbaudes laikā Izlīgumu kriminālprocesā organizēšana un vadīšana Izvērtēšanas ziņojuma par probācijas klientu sniegšana

25. Kriminālsodu izpilde Salīdzinājums ar kaimiņvalstīm Ieslodzījumavietupārvalde Lietuvā netiek veikta piespiedu darba kontrole piespiedu darba veikšanas vietā Valsts probācijas dienests

26. Kriminālsodu izpildeResora piedāvājums, turpmākā rīcība Atteikšanās no neraksturīgām funkcijām! Ieslodzīto veselības aprūpes funkcijas nodošana VM (saglabājot IeVP pienākumu nodrošina ārstniecības personu drošību un telpas ārstniecības procesa veikšanai) Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem – izglītības funkcijas nodošana (saglabājot IeVP pienākumu nodrošināt pedagogu drošību un telpu uzturēšanu izglītības procesa veikšanai) ? • Izmaiņas kriminālsodu politikā? • Izmaiņas kriminālsodu izpildes politikā? • Ieguldījumi ieslodzījuma vietu infrastruktūrā

27. Komercdarbības, īpašumtiesību u.c. jomas • Nodarbināto īpatsvars Tieslietu sistēmā ir 17%, jeb 1 239 strādājošie • No 2010.gada izdevumiem 15 331 412 LVL apmērā 8 959 079, jeb 58,4% tiek finansēti no pašu ieņēmumiem

28. Komercdarbības, īpašumtiesību u.c. jomasBudžeta programmas un funkcijas (1)

29. Komercdarbības, īpašumtiesību u.c. jomasBudžeta programmas un funkcijas (2)

30. Komercdarbības, īpašumtiesību u.c. jomu izdevumu izmaiņas

31. Funkcionālās grupas 2010.gada nodarbināto sadalījums pa budžeta programmām 2010.gadā atbalsta sektorā nodarbināti 275 darbinieki, jeb 22,2% no kopējā darbinieku skaita t.sk. 27 VZD reģionālajās iestādēs atbalsta sektorā nodarbinātie

32. Komercdarbības, īpašumtiesību u.c. jomu 2010.gada izdevumu struktūra

33. Komercdarbības, īpašumtiesību u.c. jomas Būtiskākās strukturālās reformas Strukturālas izmaiņas: • Optimizētas iestāžu struktūras samazinot darbinieku skaitu, atalgojumu, uzturēšanas un kapitālos izdevumus • Apvienotas iestādes (VVC+TTC) • Naturalizācijas funkcija nodota IeM Zemes komisijas priekšsēdētāju funkcija nodota pašvaldībām Pagarināti termiņi, kuros Centrālā zemes komisija sadarbībā ar Valsts zemes dienestu atjauno īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi Atteikšanās no zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzraudzības funkcijas

34. Komercdarbības, īpašumtiesību u.c. jomasSalīdzinājums ar kaimiņvalstīm (2) Patentu valde Resora piedāvājums: Patentu tehniskās bibliotēkas nodošana LNB

35. Komercdarbības, īpašumtiesību u.c. jomas Salīdzinājums ar kaimiņvalstīm (1) Uzņēmumu reģistrs

36. Komercdarbības, īpašumtiesību u.c. jomasSalīdzinājums ar kaimiņvalstīm (4) Valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija”

37. Komercdarbības, īpašumtiesību u.c. jomas Salīdzinājums ar kaimiņvalstīm (5) Valsts valodas centrs Datu valsts inspekcija Saistības pret ES direktīvām u.c. starptautiskajiem dokumentiem! Jānodrošina iestādes neatkarība!

38. Komercdarbības, īpašumtiesību u.c. jomas Turpmākas konsolidācijas riski un sekas • Iestāžu reģionālo struktūrvienību slēgšana • Reģistrācijas u.c. pamatfunkciju izpildes termiņu pagarināšana • Zemes reformas pabeigšanas termiņa pagarinājums • Negatīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi • Administratīvā sloga palielināšanās • Ekspertīzes aizplūšana no valsts pārvaldes, radot • pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanās risku

39. Sabiedrības sociālās drošības joma • Nodarbināto īpatsvars Tieslietu sistēmā ir 0,3%, jeb 24 strādājošie • No 2010.gada izdevumiem 9 957 132 LVL apmērā 600 000, jeb 6% tiek finansēti no pašu ieņēmumiem

40. Sabiedrības sociālās drošības jomas izdevumu izmaiņas Saistībā ar BĢLM reorganizāciju no 2010.gada Tieslietu ministrijas budžetā tika iekļauts Uzturlīdzekļu garantijas fonds (izdevumu palielinājums 9 957 132 LVL apmērā) 96% no kopējā izdevumu apjoma paredzēti uzturlīdzekļu izmaksām

41. Sabiedrības sociālās drošības joma Būtiskākās strukturālās reformas Uzturlīdzekļu garantiju fonds Samazināts uzturlīdzekļu apmērs vienam bērnam mēnesī Salīdzinājums ar kaimiņvalstīm Minimālo uzturlīdzekļu apjoms vienam bērnam samazināts no 54/45 LVL uz 35/30 LVL ( attiecīgi bērniem līdz 7 un pēc 7 gadu vecuma)

42. Valsts atbalsts sabiedriskajām organizācijām • Nodarbināto īpatsvars Tieslietu sistēmā ir 0,004%, jeb 28 strādājošie • Šī funkcionālā bloka izdevumu pieaugums 2010.gadā skaidrojams ar funkciju pārņemšanu no likvidējamās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas (BĢLM)

43. Valsts atbalsts sabiedriskajām organizācijām Budžeta programmas un funkcijas

44. Valsts atbalsta sabiedriskajām organizācijām izdevumu izmaiņas Saistībā ar BĢLM reorganizāciju no 2010.gada Tieslietu ministrijas budžetā tika iekļauts Sabiedrības integrācijas fonds (izdevumu palielinājums 429 960 LVL apmērā)

45. Funkcionālās grupas 2010.gada izdevumu struktūra Atlīdzība Sabiedrības integrācijas fonda darbiniekiem 351 739 LVL apmērā

46. Tieslietu politikas izstrāde • Nodarbināto īpatsvars Tieslietu sistēmā ir 3,4%, jeb 248 strādājošie • Pārņemot BĢLM funkcijas, Tieslietu ministrijas kopējais darbinieku skaits 2010.gadam tika palielināts par 20 nodarbinātajiem, bet finansējums par 129 236 LVL

47. Tieslietu politikas izstrāde Budžeta programmas un funkcijas

48. Tieslietu politikas izstrādes izdevumu izmaiņas Nodarbināto skaita izmaiņas Darba apjoma izmaiņu piemērs

49. Tieslietu politikas izstrādeBūtiskākās strukturālās reformas BĢSILM funkciju pārņemšana • Sabiedrības integrācijas jautājumi • Jautājumi saistīti ar Hāgas konvencijas ieviešanu • Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrēšana/uzraudzīšana No padotības iestādēm centralizētas funkcijas: • Tiesu un zemesgrāmatu darba organizācija • Iekšējais audits • Sabiedriskās attiecības Likvidēts MK pārstāvja Satversmes tiesā birojs Optimizēta centrālā aparāta struktūra samazinot darbinieku skaitu, atalgojumu, uzturēšanas un kapitālos izdevumus

50. Tieslietu politikas izstrādeResora piedāvājums, turpmākā rīcība • Vispārīgā programma “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” • CFLA • Atbalsta funkciju turpmāka optimizēšana • (IT resursu pārvaldīšana, balss sakari, e-pasts utt. )