Degradēto teritoriju atjaunošanas ekoloģiskie aspekti

1. Degradēto teritoriju atjaunošanas ekoloģiskie aspekti Linas Kliučininkas Vides inženierzinātņu departaments Kauņas Tehnoloģiju Universitāte, Lietuva „Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora viedokli, un Komisija nevar uzņemties atbildību ne par kādu šeit iekļautās informācijas izmantošanu.“

2. Kas ir ekoloģiskais novērtējums un kādas fāzes tajā ietilpst Kāpēc ir svarīgi iegūt paraugus no apkārtējās vides Kāds specifiskas paraugu iegūšanas iezīmes ir saistītas ar dažādām vidēm Kādas ir atšķirības starp terminiem “piesārņotas vietas” un “potenciāli piesārņotas vietas” Kas ir tipisks Eiropas piesārņotajām vietām Kādas ir piesārņoto vietu sanācijas metodes Kādas ir galvenās ekoloģiskās atbildības iezīmes ES un ASV Izpratne

3. nostiprināt izpratni par ekoloģiskā veselības riska novērtējumu degradēto teritoriju pārveidošanā iepazīties ar vietas ekoloģiskā novērtējuma un paraugu iegūšanas principiem paplašināt kompetenci par dažāda veida piesārņoto vietu fizikāli-ķīmiskajām un bioloģiskajām sanācijas metodēm iegūt zināšanas par atšķirīgām ekoloģiskās atbildības sistēmām dažādās valstīs. Mācību komplekta mērķi

4. Ievads Ekoloģiskais novērtējums Apkārtējās vides paraugu iegūšana Piesārņotās vietas Statistikas dati par piesārņotajām vietām Eiropā Sanācijas metodes Ekoloģiskā atbildība Saturs

5. Vispārējais sanācijas mērķis vienmēr ir aizsargāt cilvēka veselību un apkārtējo vidi. Tādēļ šai sakarā šķiet, ka riska novērtējums ir nozīmīgs pamatojums degradēto teritoriju efektīvas ekoloģiskās pārvaldīšanas attīstībā. Ievads

6. Riska novērtējums ir instruments zinātniskās informācijas organizēšanai, strukturizēšanai un vākšanai, lai palīdzētu identificēt esošās bīstamās situācijas vai problēmas, paredzētu potenciālās problēmas, noteiktu prioritātes un paredzētu pamatu reglamentētai kontrolei un/vai koriģējošai darbībai. Politikas veidotāji, veselības riska pārvaldītāji un epidemiologi arvien vairāk izmanto riska novērtējuma tehnoloģijas. Riska novērtējums

7. Tradicionāli degradēto teritoriju ekoloģiskais novērtējums ietver trīs fāzes: vietas novērtējums, vietas izpēte, sanācijas darbību izstrādāšana. Ekoloģiskais novērtējums

8. Šīs fāzes mērķis ir noteikt iespēju, ka šajā vietā novērojama kaut kāda ekoloģiskā piesārņojuma forma. Šīs vietas vēsturiskā izmantošana un materiāli, kas izmantoti un ražoti šai vietā, noteiks veicamo novērtējuma stratēģiju, paraugu iegūšanas veidu un ķīmisko analīzi. Izmantojiet piemērus vai situācijas no sava reģiona Vietas ekoloģiskais novērtējums

9. Šī fāze ietver pamatīgāku apstākļu pārbaudi uz vietas. Parasti tajā ietilpst: Augsnes urbumu veikšana un augsnes paraugu ievākšana; Ūdens monitoringa aku ierīkošana un grunstūdens paraugu ievākšana no katras akas; Visu paraugu analīzes, lai noskaidrotu, vai tur nav novērojamas piesārņojošās vielas. Vietasekoloģiskā izpēte

10. Šī fāze parasti ir degradēto teritoriju ekoloģiskā novērtējuma procesa nobeiguma stadija. Sanācijas rīcības plāns sastāv no TERITORIJAS un MATERIĀLU apsaimniekošanas plāna 1.piesārņotas grunts izvietošanai ārpus teritorijas vai atkārtotai izmantošanai teritorijā, 2.ieteikumiem pastāvīgi notiekošam gruntsūdens monitoringam, 3.atļauju prasību sarakstam, kas nepieciešamas, lai iesaistītos sanācijas darbībās, un ieteikumiem institucionālās kontroles izmantošanai. Sanācijas rīcības plāns

11. Vides paraugu iegūšanas secību var ilustrēt ar parauga izmantošanas aprakstu turpmāk minētajos secīgajos soļos (Zhang, 2007): parauga iegūšana tiek plānota (“iecerēta”); tiek identificēts paraugu ievākšanas punkts; tiek ievākts paraugs; paraugs tiek nodots laboratorijā; paraugs tiek analizēts; parauga derīguma termiņš beidzas un tas tiek izmests; paraugs pāriet jaunā veidā kā ķīmisko datu punkts. Vides paraugu iegūšana - 7 soļi

12. Izvēlei par to, kur (telpā) un kad (laikā) iegūt paraugus, parasti jābūt pamatotiem ar pamatīgiem statistikas datiem. Vislabākais paraugu skaits ir vislielākais iespējamais paraugu skaits. Tomēr jāatceras, ka nekāds paraugu skaits nekompensēs sliktu paraugu iegūšanas plānošanu. Vides paraugu iegūšana kvalitātes nodrošināšana

13. Vides paraugu iegūšana: diagramma Paraugu iegūšanas plāns/projekts Paraugu iegūšanas tehnika Paraugu sagatavošana Metodoloģija Iegūto paraugu analīze Datu analīze

14. Termins “piesārņotā vieta” attiecas uz labi norobežotu teritoriju, kur ir apstiprināta grunts piesārņojuma klātbūtne. Ietekmes smagums uz ekosistēmām un cilvēka veselību var būt tāds, ka nepieciešama sanācija, īpaši saistībā ar pašreizējo vai plānoto šīs vietas izmantošanu. Piesārņotās vietas

15. Termins "potenciāli piesārņotā vieta" ietver jebkuru vietu, kur ir aizdomas par grunts piesārņojumu, tomēr tas nav apstiprināts un nepieciešams veikt detalizētus pētījumus, lai pārbaudītu, vai pastāv būtiska tā ietekme. Nav noteikta apraksta būvgružiem, tā kā tādu materiālu kā metāls, plastmasa un koks gabali ir nevienmērīgi un /vai lieli. Piesārņotās vietas (turpinājums)

16. Piesārņotās vietas Eiropā Uzlabotās vietas Piesārņotās vietas (novērtējums) Potenciāli piesārņotās vietas (identificētas) Potenciāli piesārņojošas darbības vietas (identificētas) Vietu skaits 2006. gadā

17. Piesārņotās vietas Eiropā (turpinājums) Citi Militārie objekti Izrakteņu ieguve Izplūdumi no transporta uz sauszemes Elektrostacijas Rūpnieciskās ražošanas un tirdzniecības pakalpojumi Uzglabāšana Rūpniecisko atkritumu apstrāde un iznīcināšana Naftas rūpniecība Municipālo atkritumu apstrāde un iznīcināšana

18. Piesārņotās vietas Eiropā (turpinājums) Hlorētie ogļūdeņraži (CHC) Citi Cianīdi Fenoli Aromātiskie ogļūdeņraži Smagie metāli Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAH) Minerāleļļa

19. Grunts sanācija ir paredzēta diviem nolūkiem: lai novērstu cilvēku un dzīvo organismu pakļaušanu piesārņojošu vielu iedarbībai, lai novērstu piesārņojuma avotus gruntsūdenī. Sanācijas metodes

20. Imobilizācija uz vietas metodikas mērķis ir novērst piesārņojošo vielu migrāciju no avota zonas uz vides objektiem, tādiem kā gruntsūdeņi un virszemes ūdeņi. Imobilizācijas metožu piemēri ir: grunts aizsegi, bioreaktoru vaļņi, rievsienu noslēgvaļņi. Imobilizācija uz vietas

21. Termiskais process Grunts mazgāšanavai ķīmiskā ekstrahēšana Grunts skalošana Sacementēšana/stabilizēšana Ķīmiskā sagraušana Ķīmiskā oksidācija Ķīmiskā un fizikālā apstrāde uz vietas

22. Bioloģiskās sanācijas procesi noraktai piesārņotai gruntij ietver: bioloģiskās stirpas, zemkopību, kompostēšanu, bioreaktorus. Bioloģiskā sanācija

23. Nav likumdošanas, kas tieši norādītu uz degradēto teritoriju un atbildības problēmām. Direktīva par atbildību vides jomā stājās spēkā 2006. gadā un ieviesa principu “piesārņotājs maksā” kā centrālo jautājumu piesārņošanai nākotnē. Eiropas Vides Aģentūrai (EEA) ir drīzāk koordinējoša loma. Ekoloģiskā atbildība ES

24. Galvenais vietu attīrīšanas virzošais princips ir “derīgs izmantošanai.” Sanācijas līmeņus nosaka ar risku pamatota pieeja atkarībā no katras konkrētās vietas (2000. gada grozījumi Vides Aizsardzības Likumā, Vides Aizsardzības Aģentūra, 1990. gads). “Izpildinstitūcijas” parasti ir vietējā pašvaldība un Vides Aģentūra, kas izveidota Vides, pārtikas un lauku lietu departamenta (DEFRA) pakļautībā. Ekoloģiskā atbildība Apvienotajā Karalistē

25. 1980. gadā Kongress kā likumu ieviesa “Vispārējo Ekoloģiskās Reaģēšanas, Kompensāciju un Atbildības Aktu" ("CERCLA", pazīstams arī kā "Superfonds"), lai reaģētu uz pieaugošajām bažām par veselības un ekoloģiskajiem riskiem, ko rada šīs pamestās bīstamo atkritumu novietnes, un lai attīrītu šīs vietas. Superfonda programmu administrē ASV vides aizsardzības iestāde /EPA/ sadarbībā ar atsevišķu štatu un vietējām pārvaldes institūcijām. Ekoloģiskā atbildība ASV

26. Likumdošanas un reglamentējošās sistēmas ieviešana degradētajām teritorijām ES tiek realizēta ar Integrēto Piesārņojuma Novēršanas un Kontroles, Atkritumu poligonu un Ūdens direktīvu palīdzību. Tā rezultātā kļūst mazāk jaunu piesārņotu vietu, tomēr joprojām jāpieliek pūles, lai tiktu galā ar vēsturisko piesārņojumu. Superfonda programma ASV ir orientēta uz to, lai likvidētu vēsturisko piesārņojumu un sniegtu finansiālo palīdzību degradēto teritoriju pārveidošanā. Ekoloģiskās atbildības atšķirības ES un ASV

27. Par degradēto teritoriju vides veselības riska novērtējuma mērķi Par vides paraugu iegūšanas principiem Par fizikāli-ķīmiskajām un bioloģiskajām metodēm piesārņoto vietu sanācijai Par degradēto teritoriju pārveidošanas ekoloģiskās atbildības principiem. Secinājumi – ko mēs uzzinājām

28. Paldies par uzmanību! http://fast10.vsb.cz/bribast linas.kliucininkas@ktu.lt „Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora viedokli, un Komisija nevar uzņemties atbildību ne par kādu šeit iekļautās informācijas izmantošanu.“