Redzējums par nacionālo politikas plānošanu

1. Redzējums par nacionālo politikas plānošanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisija 2011. gada 20. decembris

2. LDDK ■ Lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija ■ Vienīgais sociālais partneris sociālajā dialogā par sociāli ekonomiskiem jautājumiem ar Saeimu, Ministru kabinetu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību ■ Apvieno 68nozaru darba devēju organizācijas un 8 reģionālās uzņēmēju biedrības (~5000 uzņēmumu) ■ Apvieno vairāk kā90 sektoru vadošos uzņēmumus, kas nodarbina virs 50 darbiniekiem ■ Biedri nodarbina vairāk kā 37% no nodarbinātajiem ■ Biznesa tīklošanās (www.lobijs.lv)

3. Nacionālais attīstības plāns Ieviest vidēja termiņa valsts budžeta plānošanu, kura periods sakrīt ar vidēja termiņa plānošanas periodu (NAP), ar Saeimas vēlēšanu periodu un kas balstīts uz valsts ilgtermiņa attīstības politikas prioritātēm (Latvija 2030) (18.08.2011. LDDK, LBAS un LPS aicinājums Valsts prezidentam un politiskajām partijām) Nepieciešamība pēc horizontāla politikas plānošanas dokumenta, kurā skaidri identificēti valsts ilgtspējīgas attīstības mērķi, sasaistot tos ar budžeta finansējumu rezultātu sasniegšanai NAP var sagatavot ātrāk nekā līdz 2012. gada septembrim, jo tā saturu veido: Latvijas nacionālo reformu programma “ES 2020” stratēģijas īstenošanai; (nostāja atbalstīta 01.08.2011. Tautsaimniecības padomes sanāksmē) Programmā nenosegtās politiku jomas – demogrāfija, imigrācija, veselība u.tml. (LDDK deleģējusi pārstāvi un aizvietotāju NAP izstrādes Vadības grupā)

4. LDDK prioritātes nodrošināt nodokļu politikas stabilitāti un paredzamību, nepaaugstinot nodokļu un nodevu masu un neieviešot jaunus nodokļu objektus nostiprināt un vidējā termiņā palielināt ražojošās rūpniecības lomu IKP, nodrošinot attīstības atbalstu izglītībai un zinātnei nodokļu un nodevu politikas vidēja termiņa mērķis ir paradīt Latviju konkurētspējīgu Baltijas reģiona līmenī, prioritāri samazinot nodokļu slogu darbaspēkam nodrošināt Māstrihtas kritēriju izpildi ar iespēju ieviest eiro 2014. gadā veicināt legālo nodarbinātību un ieviest stingrus uzraudzības pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai, piemērojot adekvātus, nevis formālus sodus valsts un pašvaldību iepirkumos nodrošināt sekojošu prasību izpildi: pierādīt nodokļu nomaksu un vidējās algas apjomu darbiniekiem 3 gadu periodā mainīt valsts pārvaldes institūciju darbības un rezultatīvo rādītāju sistēmu no represīviem un uz sodu orientētiem mērķiem uz konsultācijām un palīdzības sniegšanu uzņēmējiem un sabiedrībai, un veikt VID reformu, piesaistot ārvalstu speciālistus, lai nodrošinātu nodokļu nomaksas kontroli, t.sk. pēc būtības pārbaudot uzrādītos nodokļu nemaksātājus veidot motivētu un uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku skaitam nepārsniedzot 8% no iedzīvotāju skaita valstī (pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem) un sekmējot e-pārvaldes izveidi un pieejamību iedzīvotājiem ar platjoslas infrastruktūras palīdzību nākamā ES daudzgadu finanšu ietvarā 2014. – 2020. gadam prioritārs ir Latvijai pieejamais Kohēzijas un struktūrfondu līdzekļu apjoms, panākot ne mazāku finansējumu kā 2007. – 2013. gada periodā

5. Pārresoru koordinācijas centrs Izaicinājumi NAP sagatavošanā Augsta līmeņa sadarbība ar Finanšu ministriju par vidēja termiņa budžeta plānošanu un tā sasaisti ar NAP, lai tiktu īstenoti plānā paredzētie mērķi Svarīgi vienoties par konkrētu sadarbības procesu prioritāšu finansēšanas nodrošināšanai un mehānismu lēmumu tālākā virzīšanā atšķirīgu nostāju gadījumā Izvirzīt konkrētas valsts attīstības prioritātes Izslēgt praksi katrā jomā noteikt sasniedzamos mērķus Balstoties uz makroekonomisku pieeju, identificēt konkrētas atbalstāmās nozares tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības nodrošināšanai

6. ES daudzgadu finanšu ietvara 2014. – 2020. plānošana Ņemot vērā atšķirīgās vajadzības starp ES dalībvalstīm, Kohēzijas un struktūrfondu līdzekļi atvēlami valsts stratēģisko prioritāšu (NAP) sasniegšanai Finansēšanas mērķu izvirzīšanai jāņem vērā ne tikai kvantitatīvie, bet arī kvalitatīvi konkurētspējas kritēriji Ilgtermiņa ietekmes izvērtējums Ekonomikas pašpietiekamības nodrošināšana Pastāvīgs produktivitātes pieaugums Augstas pievienotās vērtības veidošana un ražošana Sinerģijas nodrošināšana starp investīciju mērķiem Līdzsvarotas attīstības nodrošināšana Nacionālais konkurētspējas ziņojums (?) Šobrīd un pārredzamā nākotnē ES finansējums būs vienīgais būtiskais atbalsta instruments uzņēmējdarbības attīstībai un tautsaimniecības atjaunošanai!

7. Kāpēc nepieciešams NAP? Valsts → KUR MĒS EJAM Nozaru politika → KĀ MĒS EJAM Budžets → KO FINANSĒT Zinātne → KO PĒTĪT Ražošanas resursi → KĀ IZMANTOT Cilvēkresursi → CIK UN KĀDI NEPIECIEŠAMI Katram → KĀDAS IZVĒLES IZDARĪT ↓ ↓ ↓ ↓ ↓ UZŅĒMĒJDARBĪBA → KO RAŽOT, LAI SASNIEGTU VALSTS UN KATRA PERSONĪGOS MĒRĶUS

8. Pārresoru koordinācijas centra uzdevumi pēc NAP apstiprināšanas Vadoties pēc nepieciešamības piedāvāt politikas lēmumu priekšlikumus un izmantot citus instrumentus savlaicīgu vai ārkārtas lēmumu pieņemšanai NAP mērķu ieviešanai Centram jāveic ne tikai spēkā esošo politikas plānošanas dokumentu analīze, bet revīzija pēc būtības, nākot klajā ar konkrētiem priekšlikumiem politikas plānošanas dokumentu skaita samazināšanai un konsolidācijai un atbilstoši jaunā NAP prioritātēm Mazināt normatīvā regulējuma apjomu un saturu un no to prasībām izrietošos administratīvos šķēršļus Atraisot iniciatīvu labāku rezultātu sasniegšanai Samazinot valsts un pašvaldību sektorā strādājošo skaitu Veicinot kopregulācijas un pašregulācijas procesus

9. Nepieciešamā rīcība valsts plānošanas sistēmas uzlabošanai Pilnveidot tiesību aktu (īpaši likuma par valsts budžetu) ietekmes analīžu kvalitāti Pirms politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu vai to grozījumu izstrādes jāveic vispusīga to ietekmes modelēšana, analīze un izskaidrošana attiecībā uz mērķauditorijām, ekonomiku un sabiedrību kopumā Lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīt sociālos partnerus, stiprinot Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomi un tās apakšpadomes, un organizēto pilsonisko sabiedrību Latvijas politiķiem, valsts pārvaldes ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī ekspertiem aktīvi piedalīties nacionālo pozīciju izstrādē un aizstāvībā ES institūcijās Nostiprināt iestāžu kompetenci un atbildību Iesaistīt sociālo partnerus un nevalstiskās organizācijas nacionālo interešu pārstāvniecībā.

10. Turpmākā valsts pārvaldes attīstība Radīt mazu un efektīvu valsts pārvaldi, kuras darbs balstās uz inovatīvu pieeju un IKT prasmju pielietošanu darbā Balstoties uz labas publiskās pārvaldības praksi noteikt, ka vispārējās valdības sektorā (ieskaitot pašvaldības) strādājošo skaits sastāda ne vairāk kā 8% no kopējā iedzīvotāju skaita valstī Samazināt kopējo valsts sektora izdevumu līmeni attiecībā pret IKP. Tam jābūt starp trim zemākajiem rādītājiem eiro zonas valstīs Optimizējot valsts pārvaldes iestāžu skaitu, to funkcijas, uzdevumus un piešķirto finansējumu, nezaudēt pakalpojumu kvalitāti un realizēt vienlīdzīgas attieksmes principu pret visām iestādēm Nodrošināt konkurētspējīgu paritāti darba tirgū privātā un publiskā sektora darbiniekiem Veidot karjeras modeļus, kuru pamatā ir motivējoša atalgojuma politika, un karjeras attīstības iespējas gan vertikālā, gan horizontālā starp valsts pārvaldes iestādēm Samazināt valsts un pašvaldību sektorā strādājošo administratīvās uzraudzības un kontroles apjomu, palielinot ieinteresētību darba rezultātos Valsts pārvaldes atalgojuma politiku saistīt ar pārvaldības kvalitāti, publiskā sektora (izglītība, drošība, kultūra, veselība) atalgojumu piesaistīt rezultatīvajiem rādītājiem, savukārt publisko kapitālsabiedrību atalgojumu politiku

11. Neatliekamās strukturālās reformas Strukturālo reformu plāna sagatavošana un ieviešana - kopš pavasara jautājuma risināšanā nav veiktas konkrētas darbības! Uzskatām, ka vēl ir iespējas: samazināt kopējo valsts sektora izdevumu līmeni pret IKP; radīt mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Tālāka valsts pārvaldes uzdevumu apvienošana Valsts atbalsta funkciju centralizācija Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana privātajam sektoram Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība Valsts pārvaldīto fondu izvērtēšana