Jauniešu sociālā uzvedība un saskarsmes prasmes

1. Jauniešu sociālā uzvedība un saskarsmes prasmes Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere 2012.

2. Biežāk konstatētās negatīvās uzvedības izpausmes • Jaunieši, kuri ar savu uzvedību rada draudus savai vai citu personu veselībai un dzīvībai: • Agresivitāte; • Autoagresija; • Depresija; • Pašnāvības draudi/mēģinājumi

3. Jauniešuuzvedības problēmu galvenie iemesli • Problēmas ģimenē; • Problēmas izglītības iestādē; • Veselības problēmas

4. Audzinātāju veicamie uzdevumi • Savlaicīgi pamanīt negatīvas izmaiņas jaunieša uzvedībā; • Nekavējoties reaģēt • Uzsākt sarunu ar jaunieti; • Censties noskaidrot uzvedības izmaiņu cēloņus; • Izvērtēt saņemto informāciju un pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību.

5. Audzinātāju veicamie uzdevumi • Izvērtēt vai jaunieša uzvedības problēmas risināšana ir tikai izglītības iestādes kompetencē, piemēram: • Konfliktsituācija ar vienaudžiem; • Konfliktsituācija ar pedagogiem. • Jaunieša uzvedības problēmas risināšana nav tikai izglītības iestādes kompetencē, piemēram: • Problēmas ģimenē; • Veselības problēmas.

6. Problēmas ģimenē • Fiziska, emocionāla vai seksuāla vardarbība ģimenē, pamešana novārtā; • Vecāki devušies darba meklējumos uz ārzemēm; • Vecāku laulības šķiršana; • Vecāku jaunas attiecības; • Tuvinieku nāve u.c.

7. Rīcība • Ja saņemta informācija par vardarbību ģimenē: • Nekavējoties jāinformē policija un bāriņtiesa • Citos gadījumos: • Aicina uz sarunu jaunieša likumiskos pārstāvjus (vecāki, aizbildņi, bāriņtiesa) • Pārrunā problēmsituāciju un vienojas par turpmākajām darbībām, t.sk. iespējām saņemt palīdzību no SD, psihologa, ārsta u.c. speciālistiem.

8. Iespējamās problēmas sadarbībā ar bērna likumiskajiem pārstāvjiem • Problēmas noliegšana; • Izglītības iestādes vainošana; • Atteikšanās no turpmākas sadarbības; • Rekomendāciju ignorēšana; • Draudi.

9. Izglītības iestādes rīcība • Gadījumā, ja sadarbība ar bērna likumiskajiem pārstāvjiem nav bijusi veiksmīga: • Jāinformē sociālais dienests un/vai bāriņtiesa; • Ja nepieciešams, arī citas valsts un pašvaldības atbildīgās institūcijas (piemēram, VBTAI, policija, ģimenes ārsts).

10. Biežāk pieļautās kļūdas izglītības iestādēs • Savlaicīgi nepamanītas jaunieša uzvedības problēmas un novēlota rīcība; • Informācija par incidentiem netiek rakstiski reģistrēta; • Nedrošība informējot atbildīgās institūcijas (īpaši par vardarbības gadījumiem ģimenē); • Respektējot jaunieša lūgumu neizpaust informāciju, netiek informēti atbildīgie dienesti (īpaši vardarbības gadījumos); • Bailes no vecāku izteiktajiem draudiem izglītības iestādes darbiniekiem.

11. Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra noteikumi Nr.1338„Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” • 6. Iekšējās kārtības noteikumi nosaka: • 6.1. izglītojamo uzvedības noteikumus izglītības iestādē, tās teritorijā un izglītības iestādes organizētajos pasākumos; • 6.3. alkohola, cigarešu, narkotisko, toksisko un psihotropo vielu, gāzes baloniņu, gāzes pistoļu, šaujamieroču un auksto ieroču iegādāšanās, lietošanas, glabāšanas un realizēšanas aizliegumu izglītības iestādē un tās teritorijā; • 6.4. izglītojamā rīcību, ja izglītojamais kādas personas darbībā saskata draudus savai vai citu personu drošībai; • 6.5. vadītāja un pedagogu rīcību, ja tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret izglītojamo; • 6.6. atbildību par iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu; • 6.7. citus jautājumus, kurus izglītības iestāde uzskata par būtiskiem.

12. Bērna (līdz 18 gadu vecumam) atbildība Bērnu tiesību aizsardzības likuma 57.pants. Bērna atbildība par likumpārkāpumiem • Saskaņā ar likumu pie administratīvās atbildības var saukt bērnu (turpmāk arī — nepilngadīgo), kurš administratīvo pārkāpumu izdarījis pēc 14 gadu vecuma sasniegšanas, bet pie kriminālatbildības — nepilngadīgo, kurš noziedzīgu nodarījumu izdarījis pēc 14 gadu vecuma sasniegšanas.

13. Atbildība Administratīvo pārkāpumu kodekss 42.1 pants.Smēķēšanas ierobežojumu neievērošana • Par smēķēšanu, ja to izdarījis nepilngadīgais, — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz desmit latiem. • Pilngadīgām personām par smēķēšanu neatļautās vietās — uzliek naudas sodu līdz desmit latiem

14. Atbildība Administratīvo pārkāpumu kodekss 167.pants. Sīkais huligānisms • Par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību, — uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpa­dsmit diennaktīm

15. Atbildība Administratīvo pārkāpumu kodekss 167.2 pants. Maznozīmīga miesas bojājuma tīša nodarīšana • Par maznozīmīga miesas bojājuma, tas ir, miesas bojājuma, kas izraisījis īslaicīgas, maznozīmīgas sekas, bet nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, tīšu nodarīšanu — uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem.

16. Atbildība Administratīvo pārkāpumu kodekss 171.1 pants. Alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana vai atrašanās alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais • Par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu vai atrašanos alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ja to izdarījis nepilngadīgais, — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. • Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, — uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

17. Atbildība Administratīvo pārkāpumu kodekss 172.pants. Nepilngadīgā iesaistīšana alkoholisko dzērienu lietošanā vai nepilngadīgā novešana līdz dzēruma stāvoklim • Par nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā — uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem. • Par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim — uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. • Par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošanu nepilngadīgā rīcībā tā, ka šīs vielas kļuvušas nepilngadīgajam brīvi pieejamas lietošanai, — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

18. Likumpārkāpumu profilakses darba organizācija Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58.pants (1) Likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldība sadarbībā ar bērnu vecākiem, izglītības iestādēm, valsts policiju, sabiedriskajām organizācijām un citām iestādēm. (2) Pašvaldība profilakses lietu iekārto un uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādā katram bērnam, kurš: 1) izdarījis noziedzīgu nodarījumu un pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav apcietināts; 2) atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu; 3) atbrīvots no kriminālatbildības; 4) atbrīvots no ieslodzījuma vai soda izciešanas vietas; 5) izdarījis Krimināllikumā paredzētās prettiesiskās darbības pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas; 6) vairāk nekā divas reizes izdarījis Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētās prettiesiskās darbības; 7) ubago, klaiņo vai veic citas darbības, kas var novest pie prettiesiskas rīcības. (3) Valsts policija var ņemt profilaktiskajā uzskaitē bērnus, kuri norādīti šā panta otrās daļas 1.—6.punktā, kā arī citus bērnus, kuriem pašvaldībā iekārtota profilakses lieta, ja izstrādātā sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programma paredz policijas līdzdalību konkrētajā lietā.

19. Vecāku pienākumi Civillikums. Ģimenes tiesības 177.pants • Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. • Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. • Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. • Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). • Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. • Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle. • Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.

20. Atbildīgo institūciju kompetence Bērnu tiesību aizsardzības likuma 68.pants. • Bērnu aprūpes, izglītības un citu iestāžu kompetence (1) Bērnu aprūpes, kultūras un izglītības iestādes (bērnudārzi, bērnu nami, patversmes, skolas, veselības aprūpes iestādes, nometnes u. tml.) bērna tiesības nodrošina savos statūtos vai nolikumos noteiktās kompetences ietvaros. (2) Kārtības uzturēšana šajās iestādēs nodrošināma ar iekšējās kārtības noteikumiem, kuri atbilst likuma prasībām un neaizskar bērna cieņu.

21. Atbildīgo institūciju kompetenceVBTAI Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.1 pants. • Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas kompetence - Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija uzrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā. - Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem ir tiesības veikt pārrunas un iztaujāt bērnu bez citu personu klātbūtnes.

22. Atbildīgo institūciju kompetenceSociālais dienests Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 11.pants: Pašvaldības sociālā dienesta uzdevumi: • veikt sociālo darbu ar personām, ģimenēm un personu grupām; • sniegt sociālos pakalpojumus vai organizēt to sniegšanu ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, audžuģimenēm, aizbildņiem, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem, invalīdiem, pensijas vecuma personām, personām ar garīga rakstura traucējumiem un citām personu grupām, kurām tas nepieciešams; • novērtēt klientu vajadzības, materiālos un personiskos (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.) resursus; • sniegt sociālo palīdzību.

23. Atbildīgo institūciju kompetenceBāriņtiesa Bāriņtiesu likuma 17.pants - Bāriņtiesas vispārīgie pienākumi Bāriņtiesa: • aizstāv bērna vai citas rīcībnespējīgas personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības; • izskata iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību; • sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, policijas iestādēm un Valsts probācijas dienestu, lai nodrošinātu bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un interešu aizstāvību; • informē pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzība; • neizpauž informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai; • sniedz palīdzību bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai, kura pēc palīdzības vērsusies bāriņtiesā;

24. Pateicos par uzmanību!Inga Milleretālruņa Nr. 67359133inga.millere@bti.gov.lv