LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komiteja, 2013.gada 26.februāris

1. Par pašvaldību budžetu 2014.-2016.gadā Priekšlikums finanšu resursu turpmākai sadalei starp centrālo varu un vietējo varu LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komiteja, 2013.gada 26.februāris

2. Pašvaldību budžetsNodokļu ieņēmumu un IKP izmaiņas, %

3. Daudz nezināmo nākotnē... Sociālās nevienlīdzības mazināšanas pasākumi

4. Daudz nezināmo nākotnē... • VM koncepcija par veselības aprūpes sistēmas finansēšanu • Plānots ieviest t.s. veselības nodokli ar likmi 3,65%, kas tiks maksāts no algas nodokļa maksātāja mēneša bruto ienākuma, vienlaikus papildu samazinot IIN likmi par 4 procentpunktiem: • 2014.gadā IIN likme – 18% (22% vietā), • 2015.gadā IIN likme – 16% (20% vietā)

5. Ja turpināsies līdzšinējās tendences... • Pie augošas ekonomikas pašvaldību pašu resursi nepalielināsies vai pat samazināsies • Pašvaldības arī turpmāk nevarēs plānot budžetu un attīstību ilgtermiņā • Vietējā līmenī samazināsies pakalpojumu pieejamībaun kvalitāte

6. Risinājums • Vienoties par skaidriem nosacījumiem pieejamo publisko resursu sadalē starp centrālo varu un pašvaldībām • Piedāvājums noteikt valsts un pašvaldību ieņēmumu proporcijas, kas nodrošinātu pašvaldību finanšu autonomiju • Būtība: pieaugot kopējiem valsts ieņēmumiem, proporcionāli jāuzlabojas pašvaldību ieņēmumiem. Un pretēji.

7. Resursu sadales principi • Pašvaldību pašu resursi nav mazāki par 25% no nodokļu ieņēmumiem valsts konsolidētajā kopbudžetā (ieskaitot iemaksas 2.pensiju līmenī) • Pašu resursi – līdzekļi, par kuru izlietojumu pašvaldības lemj patstāvīgi (brīvi rīkojas savu pilnvaru robežās). • Pašu resursi = nodokļu ieņēmumi + VB dotācija izlīdzināšanas fondam • Pēdējo 7gadu laikā – vidēji 19%

8. Pašvaldību pašu resursi

9. Resursu sadales principi • Pašvaldību daļa valsts konsolidētajā kopbudžetā nav mazāka par 1/3 daļu (~30% – 35%) • Pašvaldībām tiek nodrošināts tāds finanšu resursu apjoms, lai to izdevumi konsolidētajā kopbudžetā VARĒTU sasniegt vismaz 1/3 daļu. • Zinot pašvaldību kopējo ieņēmumu apjomu, var noteikt minimālo pašvaldību aizņemšanās limitu. • Pēdējo 7 gadu laikā – vidēji 26%

10. Pašvaldību daļa valsts konsolidētajā kopbudžetā

11. LPS 27.02. domes rezolūcijas projekts • Par stabilām valsts un pašvaldību budžeta proporcijām • LPS dome aicina valdību: • sākot ar 2014.gadu ik gadus palielināt pašvaldībām piekrītošo nodokļu daļu no visiem nodokļiem (ieskaitot VSOA maksājumu) par vienu procentpunktu gadā, kamēr pašvaldību daļa sasniegs 25%; • sākot ar 2014.gadu ik gadus palielināt pašvaldību prognozējamo izdevumu daļu valsts kopbudžeta izdevumos par vienu procentpunktu gadā, kamēr pašvaldību daļa sasniegs 33%.

12. LPS 27.02. domes rezolūcijas projekts • Par vidēja termiņa budžetu ietvara sarunām • LPS dome pieprasa valdībai un Saeimai: • vidēja termiņa ietvara likumā noteikt pašvaldību patstāvīgo ieņēmumu proporciju attiecībā pret visu nodokļu ieņēmumu kopsummu, tādējādi nepieļaujot pašvaldību finansējumu pēc pārpalikuma principa kārtējā gada budžetā. • ievērot likumā Par budžeta un finanšu vadību noteikto principu, ka sastādot vidēja termiņa ietvaru tiek ievērotas pašvaldību intereses, bet attiecīgais likumprojekts tiek pieņemts pirms Saeimas vasaras brīvlaika.

13. Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komiteja, 2013.gada 26.februāri

14. Spēkā esošā izlīdzināšanas sistēma • Izlīdzināmie ieņēmumi – IIN un NĪN: • IIN nosaka atbilstoši nodokļa faktiskajai izpildei gadā pirms budžeta sagatavošanas gada; • NĪN prognozi aprēķina pašvaldības atbilstoši MK 24.08.2012. noteikumiem Nr.802. • Pašvaldības tiek dalītas divās grupās: republikas pilsētas un novadi

15. Spēkā esošā izlīdzināšanas sistēma • Kopējā finanšu nepieciešamība (FN) starp republikas pilsētām un novadiem sadalās proporcijā 47:53 • Katras pašvaldības FN aprēķina pamatojoties uz 4 pašvaldības izdevumus raksturojošiem kritērijiem: • iedzīvotāju skaits (kritērija svars: 0,47542264); • bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem (0,13895868); • bērnu un jauniešu skaits vecumā no 7 līdz 18 gadiem (0,25686492); • darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits (0,12875376).

16. Spēkā esošā izlīdzināšanas sistēma • Iemaksas izlīdzināšanas fondā un dotācijas no fonda • Kopējā pašvaldību FN – aprēķināts lielums, pie kura starpība starp izlīdzināšanas fonda apjomu un pašvaldību iemaksām fondā ir vienāda ar valsts budžetā paredzēto dotāciju fondam

17. VARAM piedāvājums izmaiņām • Netiek noteikta kopējā pašvaldību finanšu nepieciešamība; • Ir 5 pašvaldības izdevumus raksturojoši kritēriji: 4 esošie demogrāfiskie + pašvaldības teritorijas platība. Teritorijas platības kritērija svars – 0,03; • Pašvaldības netiek dalītas divās grupās – republikas pilsētās un novados; • Mainīts IIN sadales mehānisms (!) • 50% sadala pēc nodokļa faktiskās iemaksas pēc maksātāja deklarētas dzīves vietas (piekrīt katrai pašvaldībai); • 50% pēc izdevumus raksturojošiem kritērijiem (no “kopējā katla” nodoklis tiek sadalīts pēc cita principa).

18. VARAM piedāvājums izmaiņām • Valsts budžeta dotāciju var saņemt pašvaldības, kuru vidējie ieņēmumi uz 1 iedz. ir mazāki par 90% no valstī vidējiem ieņēmumiem uz 1 iedz.; • Valsts budžeta dotācijas lielumu nosaka Finanšu ministrija pēc brīvas izvēles (VARAM izlīdzināšanas aprēķina piemērā izmantotā VB dotācija ir 19 995 629 lati (visu dotāciju kopsumma 2012.gadā); • Nav fiksēts izlīdzināšanas līmenis. Tas mainās atkarībā no pašvaldību pašu ieņēmumiem un valsts budžeta dotācijas lieluma.

19. VARAM piedāvājums izmaiņām • Izlīdzināšanas līmenis = • VARAM aprēķina piemērā izlīdzināšanas līmenis 85%. • Ja pašvaldībām šogad piekristu 85% IIN ieņēmumu, tad pie esošās VB dotācijas lieluma (19 milj. latu), izlīdzināšanas līmenis būtu 83%.

20. Bažas par VARAM piedāvāto modeli • IIN prognozes sadales maiņas gadījumā zūd saikne starp pašvaldības teritorijā dzīvojošo cilvēku nomaksāto nodokļa apjomu un pašvaldības ieņēmumiem. Daļa no IIN ieņēmumiem būtībā kļūst par VB dotāciju (tiek sadalīti pēc cita principa, paredzēti grozījumi IIN likumā); • Tiek nostiprināts princips, ka valsts brīvi var izvēlēties dotācijas apjomu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam; • Nav iestrādāts mehānisms, kas nodrošinātu pašvaldību pašu resursu pieaugumu atbilstoši nodokļu ieņēmumu pieaugumam valsts budžetā kopumā.

21. LPS piedāvātais modelis • Likumprojektā tiek saglabāti esošās pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pamatprincipi; • Pašvaldību kopējā finanšu nepieciešamība (FN) noteikta kā 17,2% no valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas 2.pensiju līmenī. • Likumprojektā tiek piedāvāts trīs gadu pārejas periods: 2014.gadā 16,6%, 2015.gadā – 16,8% un 2016.gadā – 17%. • FN sasaiste ar nodokļu ieņēmumiem valsts konsolidētajā kopbudžetā ļautu ievērot proporcionalitāti ieņēmumu sadalē starp valsti un pašvaldībām. Jo lielāki nodokļu ieņēmumi valstī kopumā, jo lielāks pašvaldībām pieejamais līdzekļu apjoms. Un otrādi.

22. LPS piedāvātais modelis • pašvaldību kopējā FN vairs netiek dalīta divās pašvaldību grupās: republikas pilsētas un novadi; • ir 5 pašvaldības izdevumus raksturojošie kritēriji (4 demogrāfiskie kritēriji + pašvaldības teritorijas platība). Sākotnējais teritorijas kritērija svars ir 0,045. • Ieviešot teritorijas kritēriju, sākotnēji attiecīgi tiek samazināts iedzīvotāju skaita kritērija svars; • Izlīdzināšana notiek divās kārtās: • 1.kārta: pašvaldību ieņēmumi nav mazāki par 95% no aprēķinātās finanšu nepieciešamības. • 2.kārta: ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc izlīdzināšanas nav mazāki par 90% no vidējiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju valstī.

23. LPS piedāvātais modelis • Pašvaldības piedalās tikai 1.kārtas izlīdzināšanā, otro kārtu pilnībā sedz valsts budžeta dotācija. • 2.kārtas izlīdzināšana būtībā ir reģionu ekonomiskās attīstības atšķirību izlīdzināšanas dotācija. Jo labāk ekonomiski attīstīsies reģioni, jo mazāka valsts budžeta dotācija būs nepieciešama. Un pretēji – ja reģionos attīstība nenotiks, nepieciešamā valsts budžeta dotācija būs lielāka. • Šāds mehānisms veicinās valdības atbildību par vienmērīgu un līdzsvarotu valsts teritorijas attīstību. Katrai konkrētai pašvaldībai nav instrumentu, kā veicināt citu pašvaldību attīstību, tas ir valsts līmeņa jautājums.

24. Izlīdzināšanas variantu rezultātu salīdzinājums • Piezīme: Aprēķinā izmantoti 2013.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas izejas dati

25. Izlīdzināšanas variantu rezultātu salīdzinājums

26. Izlīdzināšanas variantu rezultātu salīdzinājums

27. LPS 27.02. domes rezolūcijas projekts • Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli • Latvijas Pašvaldību savienības dome: • Noraida jebkādu priekšlikumu, kas aizstātu pašvaldībām piekrītošos nodokļu ieņēmumus ar valsts dotāciju (arī tad, ja šāda aizstāšana tiktu maskēta ar „citu nodokļa sadales principu”); • Aicina valdību un Saeimu atbalstīt LPS sagatavoto likumprojektu, kurš saglabā sistēmas pēctecību un ievēro šādus nosacījumus: • Finanšu nepieciešamību nosaka proporcionāli visu nodokļu kopsummai (ieskaitot sociālās apdrošināšanas obligātos maksājumus) un tā pieaug līdz ar pašvaldību nodokļu daļas pieaugumu kopējos valsts un pašvaldību nodokļu ieņēmumos, • Papildus četriem demogrāfiskajiem izlīdzināšanas kritērijiem tiek ievests piektais objektīvais kritērijs – teritorija, • Ievedot piekto kritēriju un palielinot kopējās pašvaldību finanšu nepieciešamības proporciju vienādo aprēķina algoritmu republikas pilsētām un novadiem.