1. 1. Skolēnu izziņas aktivitātes pedagoģiskie pamati

1. 1.MODULISSKOLĒNU IZZIŅAS AKTIVITĀTES PEDAGOĢISKIE UN PSIHOLOĢISKIE PAMATI 1. 1. Skolēnu izziņas aktivitātes pedagoģiskie pamati 1. 1. 1. Izziņas procesi un mnemoniskās stratēģijas

2. Gnozioloģija - mācība par izziņu Gnozioloģijas virzieni: • sensuālisms (lat. sensus - sajūtas) ir izziņas teorētiskais virziens, kas par vienīgo izziņas avotu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri • ideālistiskais sensuālisms - balstās uz atziņu, ka sajūtas rada pati apziņa • materiālistiskais sensuālisms - ārējās lietas ir sajūtu cēlonis • empīrisms (grieķ. - pieredze) - vienīgais izziņas avots ir pieredze, kas dibināta uz novērojumiem, mērījumiem, eksperimentu • racionālisms (lat. ratio - prāts) - balstās uz pieņēmumu, ka prāts ir spējīgs, neatkarīgi no jutekliskās izziņas, dot patiesību

3. Izziņas struktūra

4. Izziņas procesi Pārbaude II vispārinātais līmenis (tikai cilvēkiem) I jutekliskais līmenis 1. Sajūtas 2. Uztvere 3. Uzmanība 4. Atmiņa 5. Domāšana 6. Iztēle 7. Runa

5. Sajūtas

6. Uztvere

8. Saglabāšana Iegaumēšana Reproducēšana Kā iegaumē? Aizmiršana K o i e g a u m ē Fona Netīšā Tīšā Īslaicīgā Ilgstošā Mehāniskā Atpazīšana Tēlainā Apzinātā Operatīvā Asociācijas Emocionālā Atcerēšanās Vārdiski loģiskā - saistīts ar domāšanu – iegaumē būtību, nevis burtiski Motorā - kustības, prasmes, iemaņas Atmiņa

9. Tiek iegaumēti fona elementi, apzināti un neapzināti Iegaumēšana Netīši labāk atceras: • To, kas saistīts ar personību; • Sākumu un beigas; • Pārtrauktas darbības; • To, ko darījis, nevis ko domājis atkarībā “ k ā ? ” iegaumē Fona Tīšā Netīšā Neizvirza mērķi, uzmanība ir koncentrēta Jāizvirza mērķi, uzmanība ir apzināti koncentrēta Mehāniskā Apzinātā Ieteikumi:1) jāsaskata jēga starp iegaumējamo materiālu 2) tam, ko cilvēks vēlas iegaumēt, ir nepieciešama intelektuālāapstrāde:▪ jēdzieniskā grupēšana (sadala mikrotematos) ▪ balstjēdzienu izdalīšana ▪ grupēšana pēc analoģijas 3) “ieslēgt” atmiņu uz ilgāku laiku Bez izpratnes vairākas reizes pārlasot materiālu • neefektīva, jo pieaug “bremzēšana”; • labāk, nekā nekas

10. - apzinātu sajūtu atmiņa- ietilpība ap 7 informācijas fragmentiem- jauna informācija to var izspiest Saglabāšana Īslaicīgā Operatīvā Ilgstošā - informācija, ar kuru varam dotajā brīdī varam izmantot- ja informāciju izmēģina, atkārto vai iekodē, tā pārvietojas ilgstošajā atmiņā • ietilpība neierobežota- informāciju gandrīz nekad neaizmirst (var neizdoties atsaukt)- saglabātā informācija var pārveidoties gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi • atmiņa atbrīvojas no tā, kas “nav vajadzīgs” • atmiņa atbrīvojas no tā , kas “traucē” Aizmiršana Reproducēšana Asociācijas Atcerēšanās Atpazīšana Netīši uztvertais tiek iekļauts mūsu pieredzes sistēmā un kādā brīdī to atpazīstam To, ko vienlaikus uztveram, vienlaikus atceramies Intelektuāla darbība, pie kuras sevi ir jāpieradina

11. objekta sadalīšana atsevišķās daļās Domāšana Domāšanas PROCESA ETAPI Analīze Abstrahēšanās Salīdzināšana Sintēze kādu būtisku pazīmju izdalīšana jābūt vienotam salīdzināšanas pamatam daļu savienošana Domāšanas ATTĪSTĪBAS līmeņi Domāšanas DZIĻUMA līmeņi I Uzskatāmi darbīgā domāšana rezultāts – jauns objekts II Konkrēti tēlainā domāšana rezultāts – jauns tēls III Verbāli loģiskā domāšana rezultāts – jauns jēdziens I Kas notiek un kā ? II Kāpēc? III Kāda jēga?

12. Jauni tēli rodas bez speciāla nodoma Iztēle Iztēles veidi Netīšā Aktīvā Pasīvā Tīšā Sapņi Sapņojums Aktīvs - veido nākotnes reāli sasniedzamos sapņus Pasīvs - nākotnes tēls, kas neatbilst iespējām Reproduktīvā Radošā Tēla veidošana uz šī tēla vārdiska apraksta pamata Jaunu, oriģinālu tēlu veidošana

13. Runas veidi ĀRĒJĀ IEKŠĒJĀ Rakstu Mutvārdu Izrunāšana pie sevis Īsteni iekšējā – jebkura zīmju sistēma – domāšanas mehānisma komponents Valoda Valodas funkcijas:1. Domas veidošanas līdzeklis 2. Reprezentatīvā – pārstāvēta doma 3. Komunikatīvā – informācijas apmaiņa 4. Izziņas – svešvārdi, zinātnes valoda Runa Sagatavots, izmantojot: Vorobjovs A. Vispārīgā psiholoģija.- Rīga: Izglītības soļi, 2000