1. MODULIS SKOLĒNU IZZIŅAS AKTIVITĀTES PEDAGOĢISKIE UN PSIHOLOĢISKIE PAMATI

1. 1.MODULISSKOLĒNU IZZIŅAS AKTIVITĀTES PEDAGOĢISKIE UN PSIHOLOĢISKIE PAMATI 1. 1. Skolēnu izziņas aktivitātes pedagoģiskie pamati 1. 1. 3. Subjektīvās attieksmes pret dabas vidi veidošanās saistība ar skolēnu izziņas aktivitāti 1. 1. 4. Sistēmiskuma, sistemātiskuma, daudzveidīgas uztveres un novadpētniecības principu realizācija dabaszinātņu jomas mācību priekšmetu apguvē

2. Skolēnu izziņas aktivitātes pedagoģiskie pamati • Izziņas procesi un mnemonikas stratēģijas • Informācijas apstrādes veidi • Subjektīvās attieksmes pret dabas vidi veidošanas saistība ar skolēnu izziņas aktivitāti • Sistēmiskuma, sistemātiskuma, daudzveidīgas uztveres un novadpētniecības principu realizācija dabaszinātņu jomas mācību priekšmetu apguvē

3. Skolēns un vide • Cilvēka darbības mērķi saistībā ar dabas objektiem • Jutekliskās uztveres iespaidu nozīme • Emocionālo iespaidu nozīme • Sabiedrības stereotipu loma • Praktiskās pieejas nozīme • Estētiskās modes loma • Ētisko vērtību apzināšanās • Subjektīvās attieksmes pret dabu diagnostika • Vērtību orientācijas veidošanās un korekciju iespējas izziņas procesā

4. Lietu vide Dabas vide Kultūr - vide Sociālā vide Skolēns Emocionālā vide

6. Vides pedagoģijas principi • Sistēmiskuma princips • Sistemātiskuma princips • Daudzveidīgas uztveres princips • Novadpētniecības princips • Šo principu realizācija konkrētu tēmu apguvē

7. SISTĒMISKUMAPRINCIPS       DAUDZVEIDĪGAS UZTVERES PRINCIPS   SISTEMĀTISKUMA PRINCIPS      NOVADPĒTNIECĪBAS PRINCIPS

8. SISTĒMISKUMA PRINCIPA ievērošana sekmē • skolēna priekšstatu veidošanos par veselo, par kopām • māca saskatīt šo veselumu būtiskās pazīmes, noteikt to atsevišķās daļas un vienlaicīgi arī šo daļu mijiedarbību • pedagoģiskie pētījumi ir apliecinājuši, ka pat jaunākajiem skolēniem var pakāpeniski izveidot sapratni par to, ka atsevišķi dabas elementi iekļaujas kādā kopumā, nevis eksistē katrs par sevi, ka to izvietojums dabā nav nejaušs un haotisks

9. Visums Galaktikas Zvaigznāji Saules sistēma Planēta Sēne Augs Dzīvnieks Cilvēks Siltuma josla Okeāns Kontinents Jūra Upe Ezers Purvs Mežs Pļava Gaiss Augsne Sistēmas telpā • Valsts • Novads • Pagasts • Pilsēta u.c. Visas tās aizņem vietu un telpu. Šīs sistēmas var gan sadalīt apakšsistēmās, gan apvienot lielākās kopās.

10. Sistēmas – procesi • Ūdens aprite dabā • Dzīvās vielas aprite (barības ķēdes un cikli) • Fotosintēze • Dabas parādības u.c. Šīs sistēmas ietver gan telpiskuma, gan laika aspektu

11. Sistēmas laikā • Diennakts • Gads • Gadalaiks • Auga dzīves cikls • Dzīvnieka mūžs • Cilvēka mūžs u.c. Šīs sistēmas mērāmas ar kādu noteiktu laika periodu.

12. Pozitīvs rezultāts šādai pieejai izpaužas dažādos veidos: • skolēns labāk atceras to, kas ietverts kādā sistēmā • sistēmskatījums ļauj labāk iztēloties to, kas tiešai uztverei nav pieejams (sistēmas - procesi) • tas noderēs cēloņsakarību izpratnei • tas noderēs prasmei kaut ko uzbūvēt, salabot • skolēns varēs prognozēt notikumu gaitu utt.

13. Daži metodiskie ieteikumi: • neatdalīt vienu apgūstamo tēmu no otras, veikt tematisku starppriekšmetu saistījumu • izmantot modelēšanas, grupēšanas darbus (shēmas, darbības ar priekšmetiem, spēles elementus) • meklēt trūkstošo vai lieko elementu (attēlā, tekstā, rotaļā) • kādam objektam pievienot (zīmēt, rakstīt) pārējos attiecīgās vides objektus

14. priedes vilki zaķi GAISS SILTUMS bērzi aļņi SAULES GAISMA ozoli ZĪDĪTĀJI KOKI PUTNI KRŪMI DZĪVNIEKI AUGI MEŽS dzeņi kadiķi krustknābji ŪDENS lazdas IEŽI KUKAIŅI AUGSNE LAKSTAUGI skudras SĒNES papardes vaboles zaķskābenes TĀRPI gailenes RĀPUĻI mušmires ķirzakas čūskas

15. Kā vērtējat šādus izteikumus (avots – laikraksti, žurnāli, TV, izkārtnes): • Sargāsim putnus un dzīvniekus • Šajā pilsētā ir daudz koku un augu • Pie mājas var iestādīt jaunas puķes un augus • Sausums gan ražu esot attālinājis – neaugot ne augi, ne nezāles • Bērni iejutīsies kāda dzīvnieka vai putna lomā • Domāju, ka putni, zivis un dzīvnieki apzinās, ka Galapagu salās tie ir saudzējami • Pļavā bija daudz kukaiņu un tauriņu • Putnu un zooloģiskie liegumi • Gaisa temperatūra Rīgā būs plus 5 grādi, Latvijā plus 8 grādi • Silts laiks būs visā Eiropas kontinentā • Siers un piena produkti • Cukura un pārtikas preču vairumtirdzniecība Tie radušies, ignorējot sistēmiskuma principu, nezinot vai nepadomājot par to, kas ir veselais, kas - tā daļas. Kā šo pašu domu varētu pateikt pareizi?

16. Sistēmiskuma izpratnes priekšnosacījumi Sistēmiska un regulāra dabas vērošana Dabas izziņas process, izmantojot visus sajūtu orgānus Apzināta vispusīgu priekšstatu veidošana par dabas objektiem Zināšanas par cēloņsakarībām dabā Zināšanas par cēloņsakarībām cilvēka un dabas vides attiecībās Sākotnējo priekšstatu veidošana par dabas parādību cēloņiem un dinamiku Sistēmiskuma izpratnes priekšnosacījumi

17. Sistēmiskuma izpratnes apliecinājums Prasme iztēloties (prognozēt) notikumus dabā Prasme veidot saturiski sakārtotu stāstījumu par dabas objektiem un parādībām Prasme veidot statiskus vizuāli un taktīli uztveramus modeļus - dabas objektu attēlojumus Prasme veidot dinamiskus modeļus dabas parādību un kopsakaru attēlojumam Prasme saprast un veidot grafiskus modeļus objektu raksturošanai un salīdzināšanai Prasme plānot savu rīcību un uzvedību saskaņā ar dabas loģiku un harmoniju Sistēmiskuma izpratnes apliecinājums

18. Sistemātiskuma princips Liek skolēniem saskatīt noteiktu secību dabas norisēs, izprast cēloņu un seku sakarības dabā, ļauj izjust dabas ritmus, saskatīt simetriju, atsevišķas cikla daļas to secībā Cilvēkam jārespektē šī kārtība un secība Daži piemēri: • Rīts – Diena – Vakars – Nakts • Pavasaris – Vasara – Rudens – Ziema • Kukaiņa oliņa – Kāpurs – Kūniņa – Pieaudzis kukainis

19. Dabas elementu raksturošana Būtiskās pazīmes Uzbūve Ārējais izskats Saudzēšana un aizsardzība Darbība, funkcionēšana Dabas elements Loma un nepieciešamība dabā Raksturīgā vide Saistība ar citiem elementiem

20. Daudzveidīgas uztveres princips • palīdz veidot pēc iespējas pilnīgāku dabas objektu un parādību tēlus bērna apziņā, izmantojot visus sajūtu orgānus • līdz ar to izplatītais jēdziens “uzskatāmība” būtībā ir kļuvis par šauru, tāpēc iesakām šādā aspektā lietot nosaukumu “daudzveidīga uztvere” • uztvere ir pamatakmens mācību celtnē

21. Novadpētniecības princips • saista zināšanu ieguvi ar apkārtnes izzināšanas praktisko darbu • vārds “novadpētniecība” jāattiecina uz visu veidu dabas, saimniecisko un kultūras objektu izpētes darbu savā apkārtnē • līdz ar to notiek pilnvērtīgāka izziņas darbība - informācijas ieguves un praktiskā pielietojuma vienība motivē mērķtiecīgākai zināšanu apguvei, tiek sekmēta kritiski vērtējošās attieksmes veidošanās pret apkārtnes objektiem un situācijām

22. Novadpētniecība

23. Dabas objekti

24. Zinātnes un tehnikas pieminekļi

25. Arhitektūras pieminekļi

26. Daudzveidīgu darba paņēmienu izmantošana mācīšanās prasmju pilnveidei • uztveres loma zināšanu apguvē • individuālās uztveres prioritāšu noskaidrošana • mācību darba paņēmienu daudzveidība • darba paņēmienu izvēle saskaņā ar individuālajām uztveres un atmiņas īpatnībām

27. Zināt Darīt Sadarboties Izglītība 21. gadsimtā /NO EIROPAS KOMISIJAS BALTĀS GRĀMATAS/ • Zināšanu izmantošana dzīvē • Kritiski domāt • Objektīvi novērtēt sevi un apkārtni • Risināt problēmas • Pieņemt lēmumus • Plānot savu darbību

28. Dabas izpratnes līmeņi • Emocionālais līmenis • dabas izjūta • pozitīvās emocijas • negatīvās emocijas • interese • Lietišķais līmenis • dabas objektu izpēte, aprakstīšana un raksturošana • dabas procesu izskaidrošana

29. Dabas izpratnes līmeņi • Apziņas līmenis • sapratne par dabas daudzveidību • sapratne par cēloņsakarībām dabā • sapratne par dabu un katru tās elementu kā vērtību • cieņa pret dzīvību • Rīcības līmenis • uzvedība dabā saskaņā ar vides apziņu • praktiskā un pārveidojošā darbība saskaņā ar vides apziņu

30. SISTEMATIZĀCIJA, RADOŠA DARBĪBA NOVĒROJUMI, PĒTNIECĪBA IZZIŅAS DARBĪBA DABĀ MODELĒŠANA, PRO-JEKTĒŠANA INFORMĀCIJA, ATLASE IZJŪTAS, EMOCIJAS DARBS AR TEKSTU DAUDZVEIDĪGAS UZTVERES IZMANTOŠANA TEMATISKIE PASĀKUMI, AKCIJAS SPĒLE UN ROTAĻA EMPĀTIJA,REAKCIJA,KUSTĪBAS AKTIVIZĀCIJA MĒRĶTIECĪBA ZĪMĒJUMI UN GRAFISKIE DARBI ZINĀŠANU UN PRASMJU KONSTATĀCIJA IZTĒLE, RADOŠA DARBĪBA, SISTEMATIZĀCIJA KATRĀ DARBĪBAS VEIDĀ

31. Izziņas darbības dabāVislabāko efektu vides izglītībā dod dažādi novērošanas un izpētes darbi tieši dabā un ar dabas materiāliem Mēģinājumi, eksperimenti gaiss, ūdens, ieži, augsne, magnētisms, gaisma, skaņa, augi Mērījumi attālums, garums, augstums, ātrums, biezums, apkārtmērs Izziņas taku apmeklējumi Pašizglītība, izmaiņu konstatācija Novērojumi vieneizējie, periodiskie, ilgstošie Dabas aizsardzības darbs sakopšana, norobežošana, negatīvu ietekmju novēršana Izziņas darbības dabā Vākšana, kolekcionēšana lapas, ieži, sēklas, spalvas, dažādi paraugi Ekoloģiskās spēles dabā pielāgošanās, barības ķēdes, dzīves vietas Novērojumu fiksācija zīmējums, DK, shēmas, tabulas, aplikācijas Ekskursijas rajons, novads, Latvija Ekoloģisko situāciju novērtēšana augu, dzīvnieku vitalitāte, piesārņošana, līdzsvars, cilvēka darbība Novērojumu datu apkopošana, analīze sakārtošana, apspriešana, izmantošana Pētījumi izvietojums, sakārtojums, kopsakari, cēloņi / sekas, prognozes

32. Āra nodarbības: saskarsme ar dabu emociju izraisīšana tiešā uztvere sajūtu orgānu trenēšana tiešā (nepastarpinātā) pieredze kustību iespējas telpiskā orientācija praktiskas darbības iespējas Tematika: gaiss, ūdens ieži, augsne zemes virsmas augi (koki, krūmi) augi (lakstaugi) dzīvnieki dabas ainavas (sistēmas) laika apstākļi gadalaiku īpatnības vides kvalitāte

33. Modelēšana

34. Modelēšana • ļauj realizēt sistēmiskuma principu - māca uztvert dabas objektu vai procesu kā vienotu veselumu, un saskatīt tā sastāvdaļas • ir efektīvs līdzeklis dabas kopainas un cēloņsakarību izpratnei • dod iespēju organizēt aktīvu praktisko darbību

35. Rotaļas un spēles • Valodas rotaļas (tekstuālās) • Kustību rotaļas • Sižeta - lomu rotaļas • Didaktiskās galda spēles • Grupēšanas, atlases rotaļas • Radošās rotaļas (sacerēšana, prognozēšana, lomu traktējums, zīmējumu un tekstu pabeigšana, labošana, pārveidošana)

36. Rotaļas un spēles • Spēlēm ir striktāki noteikumi • Rotaļā iespējams vairāk improvizēt • Rotaļa ir mācību darbība • Rotaļa padara mācību procesu interesantāku, uzskatāmāku • Rotaļa prasa radošu pieeju, aktivizē domāšanu • Rotaļa novērš ķermeņa pozu un stāvokļu vienveidību • Rotaļa attīsta domāšanas un reakcijas ātrumu • Rotaļa veicina sadarbību

37. Zīmējumi un grafiskie darbi • Zīmējumu veidošana • Zīmējumu pabeigšana • Zīmējumu pārveidošana • Zīmējumu labošana • Kontūrzīmējumu izkrāsošana • Pārklājošo kontūrzīmējumu atšifrēšana • Krāsošana ar augu krāsvielām • Kompozīcijas no dabas materiāliem • Plāna zīmēšana • Darbs ar plānu un karti • Diagrammu veidošana • Shematisko zīmējumu veidošana

38. Darbs ar tekstu Bērnu literatūra (stāsti, dzejas) Izziņas literatūra, enciklopēdijas Mācību grāmata Periodika (bērnu un jauniešu žurnāli, laikraksti) Latviešu folklora (tautas dziesmas,pasakas, teikas,parunas, mīklas, ticējumi) Cittautu folklora

39. Teksti noder arī didaktiskajiem un radošajiem uzdevumiem • Teksta pabeigšana • Teksta papildināšana • Teksta labošana • Apraksts • Raksturojums • Sacerējums • Dzejoļa sacerēšana • Mīklu sacerēšana

40. Darbs ar mācību grāmatu un izziņas literatūras tekstiem Selektīvā lasīšana Atbilde uz jautājumu Darbs ar mācību grāmatu un izziņas literatūras tekstiem Līdzeklis kooperatīvam mācīšanās veidam Vērtējošā lasīšana Avots diskusijai Avots ziņojumu, referātu rakstīšanai Avots tabulas, diagrammas, zīmējuma veidošanai

41. Apguves procesa struktūra Pielietošana Nostiprināšana Tekstuālās un vizuālās informācijas ieguve Modelēšana Novērošana

42. Pārdzīvojuma pedagoģija • zināšanu pārdzīvojums • mācīšanas tēlainais raksturs • empātija (iejušanās) • cilvēks un loma attieksmē pret kādu dabas objektu vai parādību – un + emocijas • iztēloties, klausoties lasīto, stāstīto, to attēlot vai izteikt iespaidus • iztēloties turpinājumu, izteikt prognozi

43. Pārdzīvojuma pedagoģija • veidot emocionāli interesantu stāstījumu • fiksēt zīmējumā iztēles ainas saistībā ar doto problēmu • meklēt interesantas formas mākoņos, straumē, lapotnē … • iztēloties situācijas, klausoties mūziku • sacerēt "biogrāfijas" dažādiem dabas objektiem (augiem, dzīvniekiem u.c.) • ko mums varētu pastāstīt koks, akmens u.c. (konkrēti objekti apkārtnē) • kas te ir noticis … Sagatavots, izmantojot: • Baltā grāmata: Mācīšana un mācīšanās – ceļš uz izglītotu sabiedrību.- Rīga: Akadēmisko programmu aģentūra, 1998 • Rubana I. M. Mācīties darot.- Rīga: RaKa, 2004 3. Lapiņa L., Rudiņa V. Apgūsim demokrātiju: interaktīvās mācīšanas metodes.- Rīga: Zvaigzne ABC, 1997