Uzņēmējdarbības ekonomikas saturs

1. Uzņēmējdarbības ekonomikas saturs 1.Uzņēmējdarbības ekonomikas priekšmets 2.Uzņēmējdarbības būtība un funkcijas 3.Uzņēmējdarbības veidi 4.Uzņēmējdarbības mērķi 5.Uzņēmējdarbības procesa dalībnieki, to intereses 6.Uzņēmējdarbības valstiska regulēšana

2. Uzņēmējdarbības ekonomikas priekšmets Uzņēmējdarbības ekonomika apskata uzņēmumu kā ekonomisku sistēmu. Tās palīdz izprast ar uzņēmējdarbību saistītu lēmumu pieņemšanas procesus un iegūt prasmi patstāvīgi pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus un novērtēt to īstenošanas sekas.

3. Vajadzības Pamatproblēmu ekonomikā veido divi fakti: - neierobežotas vajadzības - ierobežoti resursi šo vajadzību apmierināšanai. Vajadzības ir velmju izpausmes forma, kas atbilst indivīda izglītības, kultūras līmenim, kā arī sabiedrības attīstībai kopumā. Vajadzības var formulēt arī kā objektīvu labumu trūkumu, kuru cenšas novērst. Tas ir subjektīvi nosakāms lielums.

4. Vajadzību hierarhija A. Maslova vajadzību hierarhija: 1.Fizioloģiskās vajadzības (pārtika, apģērbs u.c.); 2.Vajadzības pēc drošības (patvērums, drošība); 3.Sociālās vajadzības ( darbs, saskarsme ar citiem cilvēkiem u.c.) 4.Garīgās vajadzības (zināšanas, status, atzinība, novērtējums, uzslava); 5.Personības izpausmes vajadzības (pašizteiksme, pašrealizēšanās).

5. Ražošanas resursi ir: - dabas resursi, t.sk. zeme; - darba spēks; - kapitāls; - uzņēmējspējas; - informācija (?); - zināšanas (?).

6. Saimniekošana Cilvēks savas vajadzības var apmierināt gan saimniekojot, gan nodarbojoties ar uzņēmējdarbību. Saimniekošana ir saimniecisko vienību (uzņēmumu vai mājsaimniecību) mērķtiecīga darbība, ar kuru tiek apmierināts noteikts vajadzību līmenis. Saimniekošana ir cilvēka apzināta, saprātīga, taupīga darbība, un tās galvenais mērķis ir savu vajadzību apmierināšana.

7. Uzņēmējdarbība ir darbība kas saistīta ar līdzekļu ieguldīšanu peļņas iegūšanai, pamatojoties uz personīga izdevīguma un sabiedriskā labuma saskaņošanu. Uzņēmējdarbības pamatā ir personīgas intereses, kuras realizējot neapzināti tiek apmierinātas sabiedrības vajadzības.

8. Uzņēmējdarbības būtība Uzņēmējdarbība ir ilgstoša vai sistemātiska, pašiniciatīvas ierosināta saimnieciska darbošanās un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu, lai gūtu peļņu. Uzņēmējdarbības būtība ir tāda, ka uzņēmējs organizē un apvieno visus ražošanas faktorus, uzņemas saimnieciskās darbības risku un kā atalgojumu par savām pūlēm saņem peļņu.

9. Uzņēmējdarbības pazīmes 1. Saimniecisko subjektu (uzņēmēju) patstāvība un neatkarība. Tā ļauj uzņēmējam brīvi izvēlēties: - uzņēmējdarbības veidu; - finansēšanas avotus; - sadarbības partnerus; - noteikt savu preču cenas; - pēc saviem ieskatiem izlietot peļņu. 2.Atbildība un risks. Uzņēmējs ir atbildīgs par pieņemtajiem lēmumiem un tās sekām. 3.Uzņēmēja ekonomiskā ieinteresētība. Peļņa ir galvenais avots uzņēmuma attīstībai un savas personīgās labklājības nodrošināšanai.

10. Uzņēmējdarbības priekšnoteikumi Lai sāktos uzņēmējdarbība, ir nepieciešami vairāki noteikumi: 1. Motivācija: - vēlme kaut ko mainīt savā dzīvē un galvenais – nopelnīt; - atbrīvoties no pakļautības, pašam būt sev darba devējam; - savu radošo spēju izpausmes forma, kur gandarījumu izpausmes forma ne tikai rezultāts – peļņa, bet arī pats process. 2.Ideja. Ideja var būt viss – sākot no jauna produkcijas veida, jauna iesaiņojuma, nosaukuma, līdz jaunām pārdošanas vietām un formām. Biznesa ideju var realizēt tikai tad, kad ir uzņēmējs – cilvēks ar atbilstošām zināšanām, spējām un prasmi. 3.Mērķu skaidrība. 4.Reāls sākumkapitāls vai izdevīgs kredīts. 5.Spēja plānot savu darbību. 6.Spēja sadarboties ar partneriem, klientiem un padotajiem. 7.Prasme pastāvīgi pētīt tirgu un pielāgoties tirgus pieprasījumam. 8.Prasme cīnīties ar neveiksmēm un ticība saviem spēkiem.

11. Komercdarbība Kopš stājas spēkā jaunais Komerclikums, ir mainījies dažu uzņēmējdarbību terminu traktējums. Normatīvajos aktos nav tādu jēdziena kā uzņēmējdarbība, ir jēdziens komercdarbība. Jaunajā Komerclikumā jēdziens komercdarbība ir definēts šādi: Komercdarbībair atklāta saimnieciska darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

12. Komercdarbības pazīmes Par komercdarbību var uzskatīt tādu saimniecisko darbību: - kas ir atklāta (likumīga, publiska); - kuras tiešais mērķis ir peļņas gūšana; - kuru veic komersants ( fiziska vai juridiska persona, kas ierakstīta Komercreģistrā); - kas tiek veikta komersanta vārdā uz komersanta mantisku atbildību.

13. Saimnieciska darbība Komerclikumā ir definēts arī jēdziens saimnieciska darbība, kurš pēc būtības ir visplašākais jēdziens, kas ietver sevī gan uzņēmējdarbību, gan komercdarbību. Saimnieciska darbība ir jebkura sistemātiska patstāvīga darbība pret atlīdzību.

14. Saimnieciskās darbības veidu klasifikācija Komercdarbība Cita saimnieciska darbība (regulē Komerclikums) (regulē Civillikums, Sabiedrisko organizāciju likums u.c.) Saimnieciskā darbība Aroddarbība Kooperatīvā darbība (regulē Aroddarbības likums) (regulē Kooperatīvo sabiedrību likums)

15. Aroddarbība un kooperatīvā darbība Aroddarbība ir saimnieciska darbība, kuru savā vārdā veic fiziska persona – arodnieks, izmantojot savu amata prasmi un spējas. Kooperatīvā darbība – ir saimnieciska darbība, kuru savā vārdā veic personu apvienība – kooperatīvā sabiedrība – nolūkā apmierināt savu biedru ekonomiskās u.c. vajadzības.

16. Uzņēmējdarbības funkcijas 1.Finanšu un uzskaites vadīšana. Tā ir kapitāla mobilizācija uz investora vai kreditora rēķina, ienākumu krājot no tirdzniecības, kapitāla un ienākuma izmantošanas. 2.Materiāli tehniskā apgāde. Izejvielu, materiālu, mašīnu, iekārtu u.c. ražošanas elementu iegāde. 3.Ražošanas vai tirdzniecības organizēšana. Izejvielu pārstrāde produkcijā un gatavas produkcijas realizācija. 4.Kadru politika. Darbinieku atlase un pieņemšana darbā saskaņa ar uzņēmējdarbības vajadzībām. 5.Tirgzinības. Patērētāju pieprasījuma noteikšana un apmierināšana.

17. Uzņēmējdarbības modelis Kapitāla Darba tirgus tirgus Finanšu un Kadru uzskaites organizēšana politika Ražošanas, tirdzniecības organizēšana Tirgzinības Materiāli tehniskā apgāde Tirgus infrastruktūra Galīgo produktu tirgus

18. Ieguvums no uzņēmējdarbības - uzņēmuma īpašnieki gūst peļņu, kuru izmanto savam personīgajām vajadzībām un sava uzņēmuma attīstībai; - uzņēmums sagādā darba iespējas noteiktam skaitam iedzīvotāju, līdz ar to samazina bezdarba līmeni; - uzņēmums maksa nodokļus, līdz ar to palielina valsts budžeta ieņēmumus; - palielina IKP, līdz ar to valstī ceļas dzīves līmenis.

19. Uzņēmējs Uzņēmējdarbību veic uzņēmējs. Ir trīs veidu uzņēmēji: - komersanti - arodnodarbinātie - pārējie uzņēmēji. Uzņēmējs ir plašāks jēdziens nekā komersants. Uzņēmēju var definēt kā darbīgu cilvēku, kurš organizē, vada, riskē, atbild vairo savus ienākumus. Par uzņēmēju var uzskatīt jeb kuru personu, kas organizē un vada mazo, vidējo vai lielo uzņēmumu. Tomēr ne katrs uzņēmējs ir komersants, savukārt jeb kurš komersants ir uzņēmējs. Uzņēmējs kļūst par komersantu tajā brīdī, kad viņš tiek reģistrēts LR Komercreģistrā, bet uzņēmējs kā juridiska kategorija nosaka to personu loku, uz kurām attiecas likums “Par uzņēmējdarbību”.

20. Arodnodarbinātie Par arodnodarbināto var uzskatīt amatniekus, zemniekus un citas personas, kas pārdod savus izstrādājumus mazā apmērā. Šo saimnieciskās darbības veidu regulē Aroddarbības likums.

21. Uzņēmums Uzņēmējdarbības realizācijas forma ir uzņēmums. Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru komersants izmanto komercdarbības veikšanai. Uzņēmuma pazīmes: - uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas un citas saimnieciskas vērtības; - uzņēmums ir patstāvīgi saimniekojošais subjekts, kas īsteno saimniecisko darbību; - uzņēmums ir tiesiska un finansiāla vienība. Pie uzņēmuma vērtībām pieskaitāms ne tikai kustamais un nekustamais īpašums, apgrozāmie līdzekļi, bet arī tā tiesības, piemēram, preču zīmes tiesības, patenta un autortiesības u.c. Uzņēmuma filiāle ir uzņēmuma daļa, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība un kura ir teritoriāli atdalīta no galvenā uzņēmuma atrašanās vietas. Firma ir Komercreģistrā ierakstīts uzņēmuma nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.

22. Uzņēmējdarbības veidi Pastāv šādi uzņēmējdarbības veidi: - ražošana – produkcijas un pakalpojumu ražošana un realizācija; - komercdarbība – produkcijas pirkšana- pārdošana; - finansiāla uzņēmējdarbība – valūtas, vērtspapīru pirkšana-pārdošana; - banku uzņēmējdarbība – kredītu izsniegšana un citu banku operāciju veikšana; - apdrošināšana – apdrošināšanas pakalpojumu pirkšana-pārdošana; - konsultatīva uzņēmējdarbība – konsultatīvo pakalpojumu sniegšana; - starpniecība – starpniecisko pakalpojumu sniegšana, pārdodot preces, naudu, valūtu.

23. Uzņēmējdarbības veidi

24. Uzņēmējdarbības mērķi Galveni mērķi: 1.Peļnas gūšana, pārdodot kvalitatīvo produkciju (peļņas maksimalizācija); 2.Izmasku samazināšana. Citi mērķi: Saimnieciskie: 1.Realizācija apjoma palielināšana; 2.Jauno tirgus iekarošana; 3.Jauno tehnoloģiju ieviešana u.c. Sociālie: 1.Jauno darba vietu radīšana; 2.Materiāla palīdzība maznodrošinātajiem; 3.Jauno uzņēmēju atbalsts u.c. Personiskie: 1.Noteikta statusa iegūšana; 2.Ģimenes biznesa tradīciju saglabāšana u.c.

25. Piemērs: HP firmas uzņēmējdarbības mērķi HP uzņēmējdarbības mērķus 1957.g. pierakstīja firmas dibinātāji Bils Hjūlets un Devis Pakards un kopš tā laika tie kalpo kā vadlīnijas uzņēmuma vadīšanai. 1.Klientu uzticība 2.Peļņa 3.Līderpozicijas tirgū 4.Izaugsme 5.Attiecības ar darbiniekiem 6.Līdera spējas 7.Vispasaules pilsonība (mēs pildām savu pienākumu pret sabiedrību, sniedzot ekonomisku, intelektuālu un sociālo ieguldījumu katrā valstī, kurā strādājam.)

26. Uzņēmējdarbības subjekts un objekts Uzņēmējdarbībai ir noteikti subjekti un objekti. Galvenais uzņēmējdarbības subjektsir uzņēmējs. Viņam ir jāsadarbojas ar citiem subjektiem – patērētājiem, sadarbības partneriem, uzņēmuma darbiniekiem, valsti, investoriem un citiem. Uzņēmējdarbības objekts ir produkts vai pakalpojums, ko uzņēmējs piedāvā tirgū.

27. Uzņēmējdarbības procesa dalībnieki, to intereses Uzņēmējdarbības procesā ir iesaistīti daudzi dalībnieki, un katram no viņiem ir savas intereses. Kapitāla īpašnieku intereses ir divējādas un šķietami pretrunīgas: - vairot savu ieguldīto kapitālu; - saņemt lielāku peļņas daļu par jau ieguldīto kapitālu.

28. Citi dalībnieki Uzņēmuma vadītāji (menedžeri) ir ieinteresēti: - apmierināt kapitāla īpašnieku intereses; - uzturēt un celt savu personisko prestižu, rūpēties par karjeru, nodrošināt sev stabiludarbu. Personāla (darbinieku) intereses: - stabils darbs; - iespējami lielāka alga; - sociālās garantijas; - labi darba apstākļi; - augsts uzņēmuma prestižs.

29. Citi dalībnieki Kapitāla ieguldītāji (bankas, investori) ir ieinteresēti: - laikā saņemt procentus; - nodrošināties ar pietiekamām garantijām, ka uzņēmums būs maksatspējīgs; - noslēgt līgumus par augstākām kredīta procentu likmēm vai izdevīgiem investīciju noteikumiem. Biznesa partneri – piegādātāji - ir ieinteresēti: - stabilas un pieaugošas preču piegāgēs; - lielākā peļņā no piegādēm; - uzņēmuma stabilā maksātspējā. Klienti – patērētāji vēlas: - augstākas kvalitātes preces; - zemas cenas. Valsts ir ieinteresēta: - jaunu darba vietu radīšana; - valsts budžeta ieņēmumu palielināšanā; - produkcijas konkurētspējas paaugstināšanā pasaules tirgū. Sabiedrība ir ieinteresēta: - saglabāt vidi; - saņemt precīzu informāciju par uzņēmumu; - saņemt lielākus ienākumus un paaugstināt savu dzīves līmeni.

30. Uzņēmējdarbības valstiska regulēšana Lai saskaņotu valsts un uzņēmēju intereses, ir nepieciešama uzņēmējdarbības regulēšana. Valsts regulē uzņēmējdarbību ar ekonomiskām un administratīvām metodēm. Ekonomiskās metodes ir dažādas pašregulējošās sviras, kas stimulē vai samazina uzņēmēja motivāciju. Ekonomiskās metodes ir: - nodokļu samazināšana vai palielināšana; - muitas tarifu samazināšana vai palielināšana; - valsts pasūtījumu noteikšana; - paātrinātās amortizācijas noteikšana; - subsīdiju un dotāciju noteikšana; - valsts iekšējā aizņēmuma procentu likmes noteikšana u.c.

31. Administratīvās metodes ir dažādi aizliegumi, noteikumi, kas ir obligāti. Administratīvās metodes ir: - aizliegumi dažu preču veidu ražošanā un tirdzniecībā; - minimālas darba algas noteikšana; - darba aizsardzības prasību noteikšana; - preču kvalitātes noteikšana; - monopoldarbības ierobežošana u.c.

32. Valsts ierobežojumu mērķi - apkārtējas vides aizsardzība; - patērētāju tiesību aizsardzība; - darba aizsardzība un darba ņēmēju tiesību aizsardzība; - ekonomiskas sistēmas aizsardzība no negodīgas konkurences un monopoldarbības.

33. Normatīvo aktu hierarhija Satversme Konstitucionālie likumi Likumi par starptautiskajiem līgumiem Latvijas Republikas likumi Ministru kabineta noteikumi Pašvaldību noteikumi Citu valsts institūciju normatīvie akti.

34. Komerclikums 2001.g. Latvijā sāka darboties Komerclikums, kas regulē uzņēmējdarbību. Komerclikuma pamatuzdevumi ir: - noteikt uzņēmējdarbības formas; - noteikt komerciālo attiecību sfēru; - regulēt komercdarījumus; - regulēt komercattiecības (starp komersantiem, kreditoriem u.c.). Komerclikuma ir trīs daļas: - A daļā noteikti komercdarbības vispārējie noteikumi; - B daļā aplūkoti komersantu veidi (5 komersantu veidi); - C daļā paredzēta sabiedrību reorganizācijas kārtība.