Bībeles pamati 9 . nodarbība Jēzus darbs

1. Bībeles pamati 9. nodarbībaJēzus darbs

2. 9.1 Jēzus uzvara Jēzus nekad nav grēkojis • Viņš “tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka" (Ebr. 4:15). • Viņš “grēka nepazina". “Grēku nav Viņā" (2.Kor. 5:21; 1.Jāņa 3:5). • “Tas grēku nedarīja, nedz arī atrada viltu Viņa mutē" (1. Pētera 2:22). • “Svēts, bez ļaunuma, neaptraipīts, atšķirts no grēciniekiem" (Ebr. 7:26). • Tādēļ: • Jēzus bija Dieva izpausme miesā (1.Tim. 3:16);  • “Viņš ir neredzamā Dieva attēls" (Kol. 1:15).  • “Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu" (Jāņa 14:9).

3. 9.3 Jēzus kā mūsu pārstāvis • Jēzum “visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam" (Ebr. 2:17). Viņš “baudījis nāvi par visiem” (Ebr. 2:9). Kad mēs grēkojam – piem., kad mēs dusmojamies – Dievs var mums piedot, ja mēs esam “Kristū” (Efez. 4:32). Tāpēc ka Dievs var salīdzināt mūs ar Kristu, cilvēku, kas tāpat kā mēs tika kārdināts grēkot – piem., dusmoties – bet kurš pārvarēja ikkatru kārdinājumu. Tādēļ Dievs var mums piedot mūsu grēku – dusmu grēku – tāpēc ka mēs esam Kristū, tērpti Viņa taisnībā. Ar Kristus kā mūsu pārstāvja palīdzību Dievs var parādīt mums Savu žēlastību, pieturoties pie Saviem taisnības principiem.

4. Jēzus nebija mūsu aizvietotājs • Ja Kristus būtu nomiris mūsu vietā, tad mums nebūtu jāmirst. • Pestīšana ir iespējama caur Kristus nāvi UN augšāmcelšanos, nevis tikai caur Viņa nāvi.  • Kristus “par mums” miris vienreiz.Pēc aizvietošanas teorijas Viņam būtu bijis jāmirst par katru no mums personīgi. • Bībelē ir teikts: “Kristus par mums miris”, nevis mūsu vietā.

5. Citas balsis • Džons A.T. Robinsons, kādreizējais Vulvičas bīskaps: “Jaunās Derības rakstītāji nekad nesaka, ka Dievs soda Kristu. Kristus mūs pārstāv nevis aizvieto; Viņa darbs ir mūsu vārdā (hyper), nevis mūsu vietā (anti); viņš mira grēkam, nevis lai mums nebūtu jāmirst (kā mūsu aizvietotājs), bet tieši tāpēc lai arī mēs to varētu (kā mūsu pārstāvis)” Wrestling With Romans (London: SCM, 1979), p. 48).

6. 9.4 Jēzus un Mozus bauslība Mozus bauslība izbeidzās • “Priestera amatam mainoties (no Levija uz Kristu), jāmainās arī bauslībai” (Ebr. 7:12). Kristus tapis par priesteri ne pēc piederības pie cilts (piem., Levija bērni varēja uzņemties priestera amatu), “ne pēc cilvēku pavēles un likuma, bet neiznīcīgās dzīvības spēkā”, kuru Viņš guva, pateicoties savam perfektajam upurim (Ebr. 7:16). Tādēļ “iepriekšējo pavēli (t.i., Mozus bauslību) atceļ tās nespēcības un nederības dēļ.Jo bauslība neko nav vedusi pie pilnības, bet tiek nodibināta labāka cerība, ar ko tuvojamies Dievam (caur Kristu)" (Heb. 7:18,19).

7. Bauslības ievērošana nesniedz pestīšanu • “Ar bauslību neviens netop taisnots Dieva priekšā, jo ‘ticībā taisnais dzīvos’” (Gal. 3:11 salīdz. ar Hab. 2:4). • “Visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta; jo ir rakstīts: ‘nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu, kas ir rakstīts bauslības grāmatā’” (Gal. 3:10).

8. Bauslības ievērošana nesniedz pestīšanu (turpinājums) • Jebkuram mēģinājumam gūt pestīšanu, ievērojot bauslību, jāpamatojas uz visas bauslības ievērošanu, pretējā gadījumā mēs esam automātiski nolādēti par nepakļaušanos (Gal. 3:10). • “Neviens cilvēks netop taisnots pēc bauslības darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum ... Lai taptu taisnoti Kristus ticībā un ne pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst taisnots ... Ar bauslību neviens netop taisnots Dieva priekšā ... Ikviens, kas tic, caur Viņu (Kristu) tiek taisnots… visās lietās, kurās Mozus bauslība jums nespēja sagādāt taisnošanu” (Gal. 2:16; 3:11; Ap.d. 13:39,38).

9. Kolosiešiem 2 • Ar Savu nāvi Kristus “izdeldējis pret mums vērsto parādu rakstu (dēļ mūsu nespējas pildīt visu bauslību) ar visām tā prasībām un paņēmis to no mūsu vidus, pienaglodams pie krusta ... Tāpēc lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu. Šīs lietas ir nākamo lietu ēna, bet miesa pieder Kristum" (Kol. 2:14-17). 

10. Visa barība ir šķīsta • Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes tanī ieiet, bet, kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku (Marka 7:15-23). “Tā Viņš (Jēzus) atzina par šķīstu katru barību" (Marka 7:19). Arī Pēteris saņēma tādu pat mācību (Ap.d. 10:14,15) kā Pāvils: “Es zinu un esmu pārliecināts Kungā Jēzū, ka nekas nav nešķīsts pats par sevi" (Rom. 14:14). • “Ēdiens mūs netuvinās Dievam" (1.Kor. 8:8).  • Atkritēji no kristietības mēdza mācīt cilvēkus “atturēties no barības vielām, ko Dievs radījis, lai ticīgie un patiesības atzinēji saņemtu tās ar pateicību" (1. Tim. 4:3).

11. 9.5 Sabats

12. Sabats: Zīme starp Dievu un Izraēlu • Sabats bija svētā diena kā “derības zīme starp Mani (Dievu) un viņiem (Izraēlu), lai tie atzītu, ka Es esmu Tas Kungs, kas tos svētījis" (Ecēh. 20:12). Tādējādi, tā nekādā ziņā neattiecās uz ne-ebrejiem. “... Tas Kungs jums (nevis visai cilvēcei) ir devis sabatu (2.Mozus 16:29); “... Tu (Dievs) darīji viņiem zināmu Savu svēto sabatu” (Neh. 9:14).

13. Sabats izbeidzās • Kristieši, kas atgriezās pie dažu Mozus bauslības daļu turēšanas, piem., sabata, Pāvila vārdiem runājot, atgriežas “pie nespēcīgajiem un nabadzīgajiem pirmspēkiem’, kuriem tie no jauna grib kalpot. “Jūs cienījat dienas, mēnešus, gadus un laikus. Es bīstos, ka tik nebūtu par velti pie jums strādājis" (Gal. 4:9-11).

14. Sabats un pestīšana • Sabata ievērošanai nav nekādas saistības ar pestīšanu: “Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru (proti, garīgajā ziņā), dažs turpretim visas dienas tur vienādas: ikviens lai pilnīgi turas savā pārliecībā! Tas, kas kādu dienu sevišķi ievēro, to ievēro Tam Kungam par godu… bet arī tas, kas neēd, to dara Tam Kungam par godu" (Rom. 14:5,6).

15. Nav nekādas atšķirības starp desmit baušļiem un “Mozus bauslību” • Desmit baušļi, kas attiecās arī uz sabatu, bija Vecās Derības daļa, kas zuda līdz ar Kristu: Dievs “jums (Izraēlam) pasludināja Savu derību, ko Viņš jums pavēlēja turēt, desmit baušļus, ko Viņš uzrakstīja uz divām akmens plāksnēm" (5.Mozus 4:13).  • Dievs “uzrakstīja uz akmens plāksnēm derības vārdus, desmit vārdus" (2.Mozus 34:28).  • Ebr. 9:4 teikts par “derības plāksnēm”. Desmit baušļi bija rakstīti uz akmens plāksnēm, kas saturēja “(veco) derību”.

16. Vecā derība aizstāta ar jauno derību • Pāvils runā par to, ka “bauslība zaudējusi savu spēku pār mums… nu varam kalpot jaunā garā, nevis pēc vecā burta" (Rom. 7:6) • “Redzi, nāk dienas, Tas Kungs saka, kad Es celšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu, ne pēc tās derības parauga, ko Es esmu cēlis viņu tēviem… Šī ir tā derība, ko Es celšu Israēla namam pēc šīm dienām, saka Tas Kungs, Es likšu Savus baušļus viņu prātā un tos rakstīšu viņu sirdīs… Sacīdams “jauns”, Viņš pirmo ir atzinis par vecu. Bet kas kļūst vecs un noveco, tas ir tuvu iznīkšanai” (Ebr. 8:8-13).

17. Pārējie deviņi baušļi, kas atkārtojas jaunajā derībā • 1. - Efez. 4:6; 1.Jāņa 5:21; Mat. 4:10 •  2. – 1.Kor. 10:14; Rom. 1:25 •  3. - Jēkaba 5:12; Mat. 5:34,35 • 4.- SABATS… NEATKĀRTOJAS •  5. - Efez. 6:1,2; Kol. 3:20 •  6. – 1.Jāņa 3:15; Mat. 5:21 •  7. - Ebr.13:4; Mat. 5:27,28 •  8. - Rom. 2:21; Efez. 4:28 •  9. - Kol. 3:9; Efez. 4:25; 2. Tim. 3:3 •  10. - Efez. 5:3; Kol. 3:5.

18. 9. nodarbība: Jautājumi • 1.Kāpēc mūsu pestīšanai bija nepieciešama Jēzus, nevis kāda cita cilvēka nāve? • 2.Kāpēc dzīvnieku upuri, kurus pieprasīja Mozus bauslība, nebija pietiekami, lai novērstu grēku? • 3. Vai Jēzus bija mūsu pārstāvis vai aizvietotājs, kad Viņš mira? • 4. Kurš no sekojošajiem apgalvojumiem atbilst patiesībai? • Kristus mira mūsu vietā • Kristus pārstāvēja mūs, lai Dievs varētu mums piedot Viņa dēļ. • Kristus bija tāds pats kā mēs, bet nepārstāv mūs • Kristus nāve nozīmēja, ka Dievs vairs nevainos nevienu cilvēku grēkos. • 5. Kādu labumu mēs varam gūt no Kristus nāves un augšāmcelšanas? • 6. Kad Kristus mira krustā vai Viņš • Darīja galu sīkākajiem Mozus bauslības nolikumiem, bet ne 10 baušļiem • Darīja galu visai Mozus bauslībai, ieskaitot desmit baušļus • Darīja galu Mozus bauslībai, izņemot ebreju svētku svinības • Nekādi neiespaidoja Mozus bauslību? • 7. Vai mums ir jāievēro sabats, lai mēs tiktu glābti? • 8. Pamatojiet savu atbildi uz 7.jautājumu.