Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

1. ERAF prioritātes „Policentriska attīstība” 3.6.2.pasākums„Komplekss atbalsts novadu pašvaldību izaugsmes sekmēšanai” Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

2. Latvijas perspektīvā apdzīvojuma struktūra (2010.-2030.)

3. Pilsētvides prioritātes pasākumu papildinātība 3.6.1.pasākums “Atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides un pilsētreģionu attīstībai” • uz teritoriju līdzsvarotu attīstību vērsta 3.6.1.1.aktivitāte“Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” • uz Rīgas starptautisko konkurētspēju vērsta 3.6.1.2.aktivitāte „Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība” - tikai 3,8% no pasākumam pieejamā ERAF finansējuma 3.6.2.pasākums „Komplekss atbalsts novadu pašvaldību izaugsmes sekmēšanai” • uz teritoriju līdzsvarotu attīstību – ieguldījumi valsts lielākajos novados, to attīstības centru izaugsmei, kas nostiprina valsts nozīmīgāko nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru tīklu, sekmējot valsts perspektīvās apdzīvojuma struktūras veidošanos • uz Rīgas starptautisko konkurētspēju, ieguldījumi Rīgas plānošanas reģiona novadu pašvaldībās (Limbažu, Ogres, Siguldas, Tukuma novadu pašvaldībām) to attīstības centru specializācijas nostiprināšanai, sekmējot Rīgas ekonomiku papildinošās ražošanas un rekreācijas pakalpojumu attīstību

4. Pilsētvides prioritātes esošie un potenciālie atbalsta saņēmēji 2 1 3 2 1 2 1 1 3 3 2 2 3 3 2 2 3 Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai Rīgas reģiona novadu pašvaldību attīstības centru specializācijas nostiprināšana Ārpus Rīgas reģiona novadu pašvaldību attīstības centru konkurētspējas nostiprināšana Ārpus Rīgas reģiona novadu pašvaldību funkcionālo saišu veidošana ar nacionālās nozīmes attīstības centriem 1 2 2 3

5. Jauna pasākuma nepieciešamība • kompensēt ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz darba vietu pieejamību un pašvaldību budžeta ieņēmumu samazināšanos • kompensēt ievērojami samazināto nacionālā budžeta investīciju apjomu vietējo pašvaldību attīstībai • pakalpojumu sasniedzamības samazināšanās riska novēršanai

6. Mērķis – nodrošināt novadu pašvaldību nostiprināšanos, sniedzot atbalstu lielākajiem (pēc iedzīvotāju skaita) novadiem: • to attīstības centru konkurētspējas celšanai, nostiprinot vēlamo valsts telpisko struktūru • funkcionālo saišu veidošanai starp attīstības centriem un pieguļošajām teritorijām * MK š.g. 21.jūlija sēdes protokola Nr.49 49.§ „Par Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.23 47.§) „Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitātēm, kuru īstenošana papildus izvērtējama saistībā ar ekonomisko situāciju valstī” 1.13.apakšpunkta izpildi” 2.punkts

7. Kritēriji atbalsta teritoriju noteikšanai • jaunā administratīvi teritoriālā struktūra • pastāvīgo iedzīvotāju skaits novadu pašvaldībās (virs 10 000) • perspektīvā valsts telpiskā struktūra • plānošanas reģionu teritorijas plānojumos noteiktie reģionālas nozīmes attīstības centri saskaņā ar reģionu telpisko struktūru • attīstības centru statuss valsts administratīvajā struktūrā līdz š.g. 6.jūnija vietējo pašvaldību vēlēšanām – līdzšinējie rajonu centri

8. Potenciālie atbalsta saņēmēji • Rīgas plānošanas reģiona novadu pašvaldības, to attīstības centru specializācijas nostiprināšanai, sekmējot Rīgas ekonomiku papildinošās ražošanas un rekreācijas pakalpojumu attīstību un stiprinot Rīgas kā Baltijas jūras reģiona biznesa, zinātnes un kultūras centra potenciālu Limbažu, Ogres, Siguldas, Tukuma novadu pašvaldības 2. Ārpus Rīgas plānošanas reģiona esošās novadu pašvaldības, to attīstības centru konkurētspējas nostiprināšanai un funkcionālo saišu veidošanai ar pieguļošajām teritorijām Alūksnes, Balvu, Bauskas, Dobeles, Krāslavas, Ludzas, Preiļu, Valkas novadu pašvaldības 3. Ārpus Rīgas plānošanas reģiona esošās novadu pašvaldības, to funkcionālo saišu veidošanai ar nacionālās nozīmes attīstības centriem, jo lielajos novados pakalpojumu un darba vietu sasniedzamība ir zemāka Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes, Ventspils, Grobiņas, Aizputes novadu pašvaldības

9. Nosacījumi atbalsta saņemšanai • Pašvaldībai ir izstrādāta integrētas attīstības programma, paredzot: • nozaru savstarpēju koordināciju • pašvaldības atsevišķu daļu līdzsvarotu attīstību • investīciju īstenošanas pēctecību • Pašvaldība, saskaņā ar attīstības programmu, nosaka aktivitātes ietvaros risināmās aktuālākās problēmas, paredzot: • kompleksu un inovatīvu problēmas risinājumu • investīciju savstarpēju papildinātību

10. Prioritārie atbalsta virzieni • Uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošana • uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana • pamesto un degradēto militāro, rūpniecisko un lauksaimniecības zonu renovācija • Sabiedrisko pakalpojumu pieejamības sekmēšana • infrastruktūras (t.sk. inženierkomunikāciju) sakārtošana • neizmantotās infrastruktūras pielāgošana publisko pakalpojumu sniegšanai • Pašvaldību ielu, ceļu, tiltu, autoostu un satiksmes infrastruktūras sakārtošana, t.sk. sekmējot nokļūšanu: • no katras novada teritoriālās vienības uz novada centru • no katras novada teritoriālās vienības līdz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem • uz nozīmīgiem sociāliem objektiem, piemēram, skola, slimnīca, u.c.

11. Projektu nepārklāšanās un papildinātības nodrošināšanas mehānisms Pašvaldības Plānošanas reģioni Koordinācijas padome • izskata attiecīgā plānošanas reģiona un RAPLM sagatavoto atzinumu par attīstības programmu • nepieciešamības gadījumā sniedz priekšlikumus par nesaskaņoto jautājumu turpmāko virzību • lemj par projektiem, ar kuriem pašvaldība var pretendēt uz atbalstu prioritātes ietvaros RAPLM Nozaru ministrijas + Vērtēšanas komisija

12. Informācija par pašvaldību finanšu iespējām

13. Informācija par pašvaldību finanšu iespējām • Vidējais novadu pašvaldību saistību apjoms no 2009. līdz 2015.gadam sastāda vidēji 7,89% no apstiprināto budžetu apjoma • Šobrīd Preiļu novada pašvaldībai ir visaugstākais saistību apjoms - 21,29%. Saskaņā ar likuma par budžetu 2009.gadam 8.panta 4.punktā noteikto ir pieļaujamas papildus saistības Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai ar finanšu ministra akceptu • Preiļu novada pašvaldībai pastāv arī iespēja pārstrukturēt aizņēmuma atmaksu, atliekot maksājuma veikšanu uz vēlāku laiku • Minētais liecina, ka novadu pašvaldību finansiālā kapacitāte ir pietiekama, lai uzņemtos papildus saistības nodrošinot līdzfinansējumu un apgūtu piešķirto Eiropas Savienības fondu finansējumu

14. Paldies par uzmanību! www.raplm.gov.lv strukturfondi@raplm.gov.lv