1 / 31

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts Eiropas Komisija

Paziņojums par KLP nākotni „KLP ceļā uz 2020. gadu — ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriju saistīto nākotnes izaicinājumu risināšana”. Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts Eiropas Komisija. Satura izklāsts. 1. Konteksts 2. Šodienas KLP 3. Kāpēc ir vajadzīga reforma?

trudy
Download Presentation

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts Eiropas Komisija

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Paziņojums par KLP nākotni„KLP ceļā uz 2020. gadu — ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriju saistīto nākotnes izaicinājumu risināšana” Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts Eiropas Komisija

  2. Satura izklāsts 1. Konteksts 2. Šodienas KLP 3. Kāpēc ir vajadzīga reforma? 4. Jauni mērķi, nākotnes instrumenti un politikas iespējas 5. Nākamie pasākumi 6. Noslēguma piezīmes

  3. 1. Konteksts Reformas pamats • Lisabonas Līguma spēkā stāšanās • Pašreizējā budžeta struktūra ir spēkā līdz 2013. gadam • KLP laikposmam pēc 2013. gada ir jāsaskaņo ar stratēģiju „Eiropa 2020” Sabiedriskā apspriešana • Liela sabiedrības interese par Komisijas aicinājumu sabiedrībai: saņemtas 5 600 atsauksmes • Konference jūlijā: 600 dalībnieku • Padomes, EP, EESK, Reģionu komitejas diskusijas un/vai atzinumi Paziņojums • Atspoguļo apzinātos politikas problēmjautājumus • Atsaucas uz sabiedrisko apspriešanu un ieskicē plašas nākotnes iespējas • Aizsāk iestāžu diskusijas un sagatavo augsni tiesību aktu priekšlikumiem

  4. 2. Šodienas KLP Būtiski reformēta politika,… … kura darbojas labāk… • Sastāv no diviem savstarpēji papildinošiem pīlāriem • Atbalsts lauku saimniecībām lielā mērā atdalīts no ražošanas un saistīts ar savstarpējās atbilstības prasībām • Tirgus intervences mehānismu loma būtiski samazināta, saglabājot tikai „drošības tīkla” funkciju • Lauku attīstības politika nostiprināta ar fondu un jaunu politikas instrumentu palīdzību • Ražošanas pārpalikumi pieder pagātnei • Lielāka konkurētspēja • Uzlabota maksājumu pārvedumu efektivitāte • Ilgtspējīgāka lauksaimniecība • Integrēta pieeja lauku apvidiem • Ieguldījums ES budžeta stabilitātē … un nodrošina teritoriālajā un vides aspektā līdzsvarotu ES lauksaimniecību

  5. 3. Kāpēc ir vajadzīga reforma? Lai atbildētu uz nākotnes izaicinājumiem Ekonomiskie izaicinājumi • Pārtikas nodrošinājums • Cenu svārstības • Ekonomikas krīze

  6. Dažu patēriņa preču tirgus cenu jaunākās tendences Avoti: Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts un Pasaules Banka

  7. Lauksaimniecības ienākumu attīstība ES(lauksaimniecības ienākumi/GDV reālā izteiksmē) ES-15 27.7 189.4 ES-12 16.6 172.6 Avots: Eurostat

  8. ES lauksaimniecības ienākumi relatīvā skatījumā Atšķirības starp dalībvalstīm lauksaimniecības ienākumu ziņā (2009) Ienākumu atšķirības salīdzinājumā ar pārējo tautsaimniecību (Vidēji 2005.–2007. gadā) Avots: Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts, pamatojoties uz Eurostat datiem

  9. Lauksaimniecības izejvielu un produktu cenu jaunākās attīstības tendences Avots: Eurostat

  10. 3. Kāpēc ir vajadzīga reforma? Lai atbildētu uz nākotnes izaicinājumiem Vides izaicinājumi Ekonomiskie izaicinājumi • SEG emisijas • Augsnes noplicināšana • Ūdens/gaisa kvalitāte • Biotopi un bioloģiskā daudzveidība • Pārtikas nodrošinājums • Cenu svārstības • Ekonomikas krīze

  11. Klimata pārmaiņas- Iespējamā ietekme uz ES lauksaimniecību ▲ Plūdu risks ▲ Karstākas un sausākas vasaras ▲ Jūras līmenis ▲ Kultūraugu kaitēkļu, slimību risks ▲ Pārtikas un lopbarības kultūraugu ražas ▼ Dzīvnieku veselība, labturība ▼ Lietus vasarā ▲ Vētras, plūdi ziemā ▲ Veģetācijas perioda ilgums, kultūraugu ražas ▲ Lauksaimniecībai piemērota zeme ▲ Kaitēkļu, slimību risks ▲ Lietus, plūdi ziemā ▼ Lietus vasarā ▲ Sausuma, ūdens trūkuma risks ▲ Augsnes erozijas risks ▲ Kultūraugu ražas, veidi ▼ Ūdens pieejamība ▲ Sausuma, karstuma viļņu risks ▲ Augsnes erozijas risks ▼ Veģetācijas periods, kultūraugu ražas ▼ Optimālie kultūraugu audzēšanas apgabali Avots: Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts, pamatojoties uz EVA ziņojumiem, JRC un dalībvalstu zinātniskajiem pētījumiem

  12. 3. Kāpēc ir vajadzīga reforma? Lai atbildētu uz nākotnes izaicinājumiem Ekonomiskie izaicinājumi Vides izaicinājumi Teritoriālie izaicinājumi • SEG emisijas • Augsnes noplicināšana • Ūdens/gaisa kvalitāte • Biotopi un bioloģiskā daudzveidība • Lauku apvidu dzīvotspēja • ES lauksaimniecības daudzveidība • Pārtikas nodrošinājums • Cenu svārstības • Ekonomikas krīze

  13. Lauksaimniecības nozīmīgums ES teritorijā • 13,7 miljoni lauku saimniecību (70 % no tām mazākas par 5 ha) • Lauksaimniecības pārtikas nozarē ir 17,5 miljoni nodarbināto (7,7 % no kopējā strādājošo skaita)

  14. 3. Kāpēc ir vajadzīga reforma? Lai atbildētu uz nākotnes izaicinājumiem Ekonomiskie izaicinājumi Vides izaicinājumi Teritoriālie izaicinājumi • SEG emisijas • Augsnes noplicināšana • Ūdens/gaisa kvalitāte • Biotopi un bioloģiskā daudzveidība • Pārtikas nodrošinājums • Cenu svārstības • Ekonomikas krīze • Lauku apvidu dzīvotspēja • ES lauksaimniecības daudzveidība Taisnīgs un sabalansēts atbalsts Ieguldījums stratēģijā „Eiropa 2020”

  15. 4a. Kādi ir reformas mērķi? Rentabla pārtikas ražošana Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un klimats Līdzsvarota teritoriālā attīstība • Palielināt lauku saimniecību ienākumus un mazināt to svārstīgumu • Uzlabot nozares konkurētspēju un pievienotās vērtības daļu pārtikas ķēdē • Piešķirt kompensācijas apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi • Atbalstīt lauku dzīvotspēju un nodarbinātību lauku apvidos • Rosināt dažādošanu • Gādāt par sociālo un strukturālo daudzveidību lauku apvidos • Garantēt sabiedrisko labumu nodrošināšanu • Ar inovāciju palīdzību veicināt „zaļo izaugsmi” • Censties mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām Vajadzīga kopīga rīcība ES mērogā

  16. 4b. Kādi ir politikas instrumenti? Labāk orientēti uz mērķiem Balstīti uz diviem pīlāriem Tiešie maksājumi • Pārdalīšana • Mērķtiecīgums • Pārorientēšana: • Videi labvēlīgāki tiešie maksājumi • Maksājumu augšējās robežas noteikšana • Mazo lauksaimnieku atbalsts • Apvidi ar dabiskiem ierobežojumiem

  17. Vidējie tiešie maksājumi uz hektāru un saņēmēju, kam potenciāli ir tiesības pretendēt uz atbalstuTiešo maksājumu maksimālā neto summa pēc pilnīgas ieviešanas (2016. gadā) Avots: Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts

  18. 4b. Kādi ir politikas instrumenti? Labāk orientēti uz mērķiem Balstīti uz diviem pīlāriem Tiešie maksājumi Tirgus pasākumi • Pārdalīšana • Mērķtiecīgums • Pārorientēšana: • Videi labvēlīgāki tiešie maksājumi • Maksājumu augšējās robežas noteikšana • Mazo lauksaimnieku atbalsts • Apvidi ar dabiskiem ierobežojumiem • Orientēšanās uz tirgu • Racionalizācija un vienkāršošana • Uzlabota pārtikas ķēdes darbība

  19. Lēna, ierobežota, asimetriska cenu pārnese pārtikas piegādes ķēdē PĀRTIKAS CENU KRĪZE RAŽOTĀJU KAVĒŠANĀS MAZUMTIRGOTĀJU KAVĒŠANĀS STABILIZĀCIJA Pārtikas ražotāju cenas Pārtikas patēriņa cenas Lauksaimniecības produktu cenas Kopējā inflācija (SPCI) Avots: Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, pamatojoties uz Eurostat datiem

  20. 4b. Kādi ir politikas instrumenti? Labāk orientēti uz mērķiem Balstīti uz diviem pīlāriem Tiešie maksājumi Tirgus pasākumi Lauku attīstība • Pārdalīšana • Mērķtiecīgums • Pārorientēšana: • Videi labvēlīgāki tiešie maksājumi • Maksājumu augšējās robežas noteikšana • Mazo lauksaimnieku atbalsts • Apvidi ar dabiskiem ierobežojumiem • Orientēšanās uz tirgu • Racionalizācija un vienkāršošana • Uzlabota pārtikas ķēdes darbība • Galvenie temati — vide, klimata pārmaiņas un inovācija • Labāka saskaņotība ar citiem ES politikas virzieniem • Efektīvāki īstenošanas mehānismi • Pievēršanās riska pārvaldībai • Jauni sadales kritēriji

  21. KLP izdevumu sadalījums pa pīlāriem (2009) Avots: Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts

  22. 4c. Kādas ir politikas iespējas? Turpināt reformu procesu, pakāpeniski ieviešot papildu pārmaiņas un vienlaikus novēršot lielākos trūkumus (piemēram, padarot taisnīgāku tiešo maksājumu sadalījumu) 1. iespēja Izmantot izdevību, lai ar uz «zaļumu» mērķētiem pasākumiem reformas gaitā padarītu KLP ilgtspējīgāku un līdzsvarotāku (attiecībā uz politikas mērķiem, dalībvalstīm un lauksaimniekiem) 2. iespēja Radikālāka reforma, kurā visa uzmanība pievērsta ar vidi un klimata pārmaiņām saistītiem mērķiem, ko cenšas sasniegt lauku attīstības pasākumiem, atsakoties no ienākumu atbalsta un vairuma tirgus pasākumu 3. iespēja

  23. 4c. Kādas ir politikas iespējas? • Taisnīgāks sadalījums dalībvalstīm un lauksaimniekiem • Taisnīgāks sadalījums dalībvalstīm un lauksaimniekiem • Videi labvēlīgāki tiešie maksājumi • Maksājumu augšējās robežas noteikšana • Mazo lauksaimnieku atbalsts • Pakāpeniska atteikšanās no tiešajiem maksājumiem Tiešie maksājumi • Pašreizējo pasākumu racionalizācija un vienkāršošana • Pašreizējo pasākumu racionalizācija un vienkāršošana • Vairuma pasākumu pakāpeniska izbeigšana • „Klauzulas par tirgus traucējumiem” saglabāšana smagu krīžu gadījumiem Tirgus pasākumi • Pievēršanās klimata pārmaiņām, bioloģiskajai daudzveidībai, bioenerģijai un inovācijai • Lielāka koncentrēšanās uzvidi, pārstrukturēšanu, inovācijām un vietējo iniciatīvu • Riska pārvaldības instrumenti un ienākumu stabilizēšanas instruments • Jauni sadales kritēriji • Uzmanības lokā pasākumi, kas saistīti ar vidi un sabiedrisko labumu nodrošināšanu Lauku attīstība 1. iespēja 3. iespēja 2. iespēja

  24. 5. Nākamie pasākumi Starpiestāžu debates par paziņojumu Ietekmes novērtējuma sagatavošana • Komisijas veikta jauno politikas iestatījumu, iespēju un to ekonomiskās, sociālās un vides ietekmes padziļināta analīze • Apspriešanās ar ieinteresētajām personām: analītiskas atbildes no ieinteresētajām personām, pamatojoties uz 23. novembrī publicēto apspriešanās dokumentu Tiesību aktu priekšlikumu sagatavošana Tiesību aktu priekšlikumijāiesniedz līdz 2011. gada vidum

  25. 6. Noslēguma piezīmes Reformas rezultātā KLP: jāspēj labāk atbildēt uz ekonomikas, vides un teritoriālām izaicinājumiem jābūt ilgtspējīgākai, līdzsvarotākai, mērķtiecīgākai, vienkāršākai, efektīvākai un pārredzamākai jāuzlabo pašreizējie un jāizstrādā jauni KLP instrumenti

  26. Papildu informācija • KLP laikposmā pēc 2013. gada http://ec.europa.eu/agriculture/cap-post-2013/index_en.htm • Paziņojums par KLP nākotni http://ec.europa.eu/agriculture/cap-post-2013/communication/ index_en.htm • Sabiedriskā apspriešana http://ec.europa.eu/agriculture/cap-post-2013/consultation/ index_en.htm

  27. Paldies!

  28. KLP izdevumi un KLP reformas gaita(2007. gada pastāvīgās cenas) ES-10 ES-12 ES-15 ES-25 ES-27 Avots: Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts

  29. KLP izmaksas citā skatījumā KLP izmaksas 2009. gadā (absolūtā izteiksmē) KLP izmaksas 2009. gadā (absolūtā izteiksmē) 41% no ES budžeta 0.5% no ES IKP Avots: Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts

  30. Lauksaimniecības ienākumu attīstība ES(lauksaimniecības ienākumi/GDV reālā izteiksmē) ES-12 ES-15 Avots: Eurostat

  31. SEG emisiju samazināšanās tendence ES lauksaimniecībā kopš 1990. gada ES-27 = -20% ES-15 = -12% Avots: EVA

More Related