1 / 12

2. 1. 6. Mācību moduļu metodes fizikā

2 . MODULIS FIZIKA KĀ VIENS NO TEHNOLOĢIJU UN ZINĀTŅU PAMATU JOMAS STRUKTŪRKOMPONENTIEM. 2. 1. 6. Mācību moduļu metodes fizikā. MODULIS ( lat. modulus – mērs, vērtība) – viena no mācību kursa relatīvi patstāvīgajām sastāvdaļām, kur katru no tām var studēt atsevišķi.

whilemina-stevenson
Download Presentation

2. 1. 6. Mācību moduļu metodes fizikā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. 2.MODULISFIZIKA KĀ VIENS NO TEHNOLOĢIJU UN ZINĀTŅU PAMATU JOMAS STRUKTŪRKOMPONENTIEM 2. 1. 6. Mācību moduļu metodes fizikā

  2. MODULIS(lat. modulus– mērs, vērtība) – viena no mācību kursa relatīvi patstāvīgajām sastāvdaļām, kur katru no tām var studēt atsevišķi Moduļu mērķis– nodrošināt noteiktu zināšanu un prasmju kopumu, ko realizē, integrējot atsevišķi diferencētos studiju moduļus • Studiju moduļi: • satur noteiktu informāciju; • ir savstarpēji saskaņoti (ir ieeja un izeja); • ir saskaņoti ar profesionāliem un didaktiskiem uzdevumiem Studiju moduļi Satura moduļi Formas moduļi

  3. Satura moduļi 1. TĒMAS NOSAUKUMS 2. PRIEKŠZINĀŠANAS Pieredze MetodesJēdzieni Likumi 3. PROBLĒMA 4. PAPILDINFORMĀCIJA Jaunas metodes Jaunijēdzieni Jauni likumi 5. TĒMAS RISINĀJUMS 6. REZULTĀTS 7. SECINĀJUMI Pasaules uzskats Teorijas ierobežotība Praktisks pielietojums Praktiski uzdevumi Priekšzināšanas citai tēmai

  4. Piemērs augstskolas fizikā Satura moduļi 1. DINAMIKA 2. PRIEKŠZINĀŠANAS Pieredze paātrinājumstas nozīmē – ātruma izmaiņa to var izdarīt, pieliekot spēku Jēdzieni - spēks - impulss - spēka moments - inerce - slēgta sistēma - masa Likumi 1. Ņūtona likums 2. Ņūtona likums 3. Ņūtona likums Metodes Fiz. – izmantot abstraktus jēdzienus Mat. - vektori 3. PROBLĒMA Kinemātika atbild uz jautājumu:“kā kustas?”.Dinamikai jāatbild uz jautājumu:“kāpēc kustas?“ I Tiešais dinamikas uzdevums – noteikt kustību, atkarībā no pieliktiem spēkiem II Apgrieztais dinamikas uzdevums – noteikt spēkus, kas izraisa kustību, zinot kustības veidus un kinemātiskos lielumus

  5. Piemērs augstskolas fizikā Satura moduļi 4. PAPILDINFORMĀCIJA • Jauni likumi • Dinamikas pamatlikumi • Impulsa un impulsa momenta nezūdamības likumi • Enerģijas nezūdamības likums Jaunas metodes Atvasināšana un integrēšana Jauni jēdzieni I Virzes kustībaII Rotācijas kustība Spēks Spēka moments Masa, masas centrs Inerces moments ImpulssImpulsa moments Virzes kust.darbs Rotācijas kust. darbs Jauda virzes kust. Jauda rotācijas kust. Mehāniskā enerģija Rotāc. kust. kinētiskā enerģija 5. TĒMAS RISINĀJUMS I Virzes kustībaII Rotācijas kustība Dinamikas pamatvienādojums Dinamikas pamatvienādojums Impulsa nezūdamības likums Impulsa momenta nezūdamības likums Enerģijas nezūdamības likums Enerģijas nezūdamības likums

  6. Satura moduļi 6. REZULTĀTS

  7. Satura moduļi 6.REZULTĀTS

  8. Satura moduļi Piemērs augstskolas fizikā 7. SECINĀJUMI Pasaules uzskats Mehānikas “Zelta likums” Praktisks pielietojums Impulsa nezūdamības likums “gudrās lodītes”, reaktīvā kustība Salto, Riepu balansēšana Līdzsvara nosacījumi Teorijas ierobežotība Slēgtas sistēmas Praktiski uzdevumi Aprēķini: * Masas centra * Inerces momenta Aprēķini, izmantojot: * Dinamikas pamatlikumus * Impulsa un impulsa momenta likumus * Enerģijas nezūdamības likumu Grounding to another theme The concrete mechanic forces’ dynamics: Force of GravitationForce of Elastic Normal ForceForce of Friction

  9. No iepriekšējā moduļa Nākošais modulis Formas moduļi Citu disciplīnu materiāls Jaunais materiāls INFORMĀCIJAS NODROŠINĀJUMS Teorētiskais materiāls(lekcijas) Laboratorijas darbi Praktiskie uzdevumi Individuālie (patstāvīgie) darbi Rekomendācijas praktiskajam darbam Projekts Cita disciplīna

  10. Vērtējumu skala 1. Teorijas kontroldarbi – 10 p Pamatjēdzienu zināšana 3p Pamatlikumu zināšana 3 p Likumu un pierādīju izvedums 2 p Kvalitatīvi uzdevumi 2 p Kvalifikācijas, ko pārbaude attīsta Atmiņa – 3 A Atmiņa – 3 A Spriestspēja – 2 S Spriestspēja – 2 S Kopā T: 4 S + 6 A 2. Uzdevumu kontroldarbi – 10 p Zināmo un nezināmo lielumu atdalīšana 1p Darba skice 1p Problēmas nostādne 1p Pamatformulu atrašana 2p Algebrisks izvedums 3p Skaitlisks aprēķins 2p Spriestspēja – 2 S Spriestspēja – 3 S Darba spējas – 2 S Spriestspēja – 3 S Kopā U: 8 S + 2 D

  11. Vērtējumu skala 3.Individuālie darbi – 10 p Darba skice 1p Formulu izvēle 1p Skaitlisks aprēķins 1p Teorētiska ieskaite: problēmas izpratne 2p kvalitatīvi uzdevumi 2p Grafisks attēlojums 3 p Spriestspēja – 2 S Darba spējas – 1 D Spriestspēja – 2 S Darba spējas – 1 D Spriestspēja – 2 S Atmiņa – 2 A Kopā I: 6 S +2 D+2 A 4. Laboratorijas darbi – 10 p Darba izstrāde 2p Darba gaitas skaidrojums 1p Rezultāta un kļūdu aprēķināšana2p Secinājumi 1p Mutiska teorijas ieskaite 4p Spriestspēja – 1 S Darba spējas – 2 D Darba spējas – 2 S Spriestspēja – 1 S Spriestspēja – 2 S Atmiņa – 2 A Kopā L: 4 S + 4 D + 2 A

  12. Interpretācija Ieskaite vai iespēja kārtot eksāmenu - izpildīts 2/3 no max: 66 % Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca.- Rīga: Zvaigzne ABC, 2000

More Related