No taupības politikas līdz augstākai dzīves kvalitātei Eiropā un Latvijā

1. No taupības politikas līdz augstākai dzīves kvalitātei Eiropā un Latvijā • Mārtiņš Zemītis • Eiropas Komisijas ekonomists • ES Māja, 2014.gada 3.aprīlis

2. Prezentācijas struktūra • Eiropas Savienības atbilde ekonomikas krīzei • Ekonomikas un finanšu sakārtošana • Jauniešu bezdarbs (garantija, Erasmus+) • Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas veikumi • ES fondi Latvijai kā ieguldījums attīstībā • Naudas drošība, pārtikas marķēšana, viesabonēšana • Latvijas mācības Eiropai • Latvijas modelis: nodokļi, eksports, darbaspēks • Eiro ieviešana kā stabilizējošs faktors • Riski: emigrācija un sociālā noslāņošanās

3. Dziļa parādu krīze visā Eiropā… … noveda pie bažām par eiro stabilitāti

4. … un ļoti dziļas ekonomiskās krīzes

5. Krīze smagi skāra Latviju, bet šobrīd vērojama atgūšanās

6. Izaugsmes modelis: patēriņš atkal kļūst par lielāko dzinuli, bet izaugsmes pamatā joprojām ir eksports Avots: CSP, Swedbank prognozes

7. Krīzes sekas: bezdarbs, īpaši jauniešu

8. Jauniešu bezdarbs Grieķijā, Spānijā, Horvātijā > 50% Austrijā un Vācijā < 10% Latvijā: ap 20%

9. Eiropas Savienības atbilde uz krīzi: • Ciešāka sadarbība un uzraudzība • Izaugsmei labvēlīga budžeta taupības politika • Kreditēšanas atjaunošana • Izaugsmes un konkurētspējas atbalstīšana • Bezdarba samazināšana, īpaši jauniešu vidū • Publiskās pārvaldes modernizēšana

10. Ciešāka sadarbība un uzraudzībadalībvalstu ekonomiskajā, budžeta un nozaru politikā Jādara viss, lai krīze neatkārtotos un valstis ievērotu vienošanās

11. Reformu kalendārs Nacionālais pusgads Eiropas pusgads Mērķis: lai reformu cikls būtu saskaņots ar budžeta ciklu

12. Parāda un deficīta sliekšņi (no IKP) 60% 3%

13. Valstu parādi stabilizējas

14. Eiropas Komisijas lielākie veikumi • Eiropas Semestris: ekonomikas uzraudzība • ES daudzgadu budžets iedzīvotājiem un ekonomikai • Banku savienība: nodokļu maksātāju nauda drošībā; banku pašu atbildība • Pārtikas marķēšana: ko mēs ēdam? • Mobilo sakaru viesabonēšanas maksas samazināšana • Vides un klimata izmaiņu samazināšana

15. Stratēģijas Eiropa2020 mērķi • ES valstis vienojušās par kopīgiem mērķiem; Izaugsmei jābūt: • Gudrai Ilgtspējīgai Iekļaujošai

16. Eiropa2020 prioritātes • Paaugstināt nodarbinātības līmeni Eiropā un gādājot, lai būtu vairāk labu darbavietu, īpaši sievietēm, jauniešiem un gados vecākajiem darba ņēmējiem • Investēt prasmju iegūšanā un izglītībā un tā palīdzot visu gada gājumu cilvēkiem paredzēt pārmaiņas un pielāgoties tām

17. Eiropa2020 mērķi • 75% nodarbinātība sievietēm un vīriešiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem (LV mērķis – 73%, reāli - 68,1%(2012)). • Mazāk par 10% skolu pametušo jauniešu (LV mērķis – 13,4%, reāli – 10,5%, zēni - 14,3% (2013)) • Vismaz par 20 miljoniem mazāk cilvēku, kuri dzīvo nabadzībā un sociālā atstumtībā vai kuri ir uz riska robežas

18. EK RekomendācijasIkgadējas, specifiskas, konkrētām valstīm adresētas - Izstrādā Eiropas Komisija - Pieņem visas dalībvalstis ES Padomē - Ievieš dalībvalstu atbildīgās iestādes Piemērs: augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšana, prakses vietas jauniešiem bez darba, u.c.

19. Rekomendācija Nr.3 • - Cīnīties ar ilgtermiņa un jauniešu bezdarbu • - Pilnveidot profesionālo izglītību • - Uzlabot karjeras konsultācijas • - Ieviest garantiju jauniešiem • - Veidot prakses vietas DAĻĒJI IZPILDĪTA!

20. Rekomendācija Nr.4 • - Uzlabot pabalstu pieejamību un atbilstību vajadzībām • - Samazināt nabadzību, īpaši bērnu vidū • - Reformēt sociālo palīdzību DAĻĒJI IZPILDĪTA!

21. Rekomendācija Nr.5 • - Stimulēt izcilību augstākajā izglītībā • - Reformēt akreditācijas sistēmu • - Samazināt augstskolu skaitu • - Nojaukt šķēršļus ārvalstu studentiem un pasniedzējiem • - Izvērtēt & modernizēt zinātni NAV IZPILDĪTA!

22. ERASMUS + Vienotaprogrammaizglītībai,jaunatnei un sportam (2014-2020)

23. Starptautiskās augstākās izglītības programmas: Erasmus Mundus, Tempus, Alfa, Edulink,divpusējāsprogrammas Mūžizglī-tības programma: Grundtvig Erasmus Leonardo Comenius Jaunatne darbībā Erasmus+: vienkāršāka struktūra Iepriekš Tagad Erasmus+ 1. Individuālāmācību mobilitāte 2. Sadarbībainovācijām unlabās prakses apmaiņai 3. Atbalsts politikas refomām • Konkrētas darbības: • Jean Monnet • Sports

24. Erasmus+: jauna pieeja – kāpēc? • Darbavietas ir, taču jauniešiem irnepietiekamas prasmesun zemas nodarbinātības iespējas pēc studijām • Pieaug prasības pēc augsta līmeņa prasmēm • Globāla cīņa par smadzeņu piesaisti: izglītības internacionalizācija • Nesalīdzināmi plašāks mācību piedāvājumsun IKT potenciāls • Savstarpēji papildināma formālā, neformālā un netradicionālā izglītība • Nepieciešama ciešāka saikne ar darba vidi

25. Mērķi (2014-2020)

27. ES fondu sadalījums – 4,4 miljardi EUR + lauksaimniecībai – 1,7 miljardi EUR

29. Pārtikas marķēšana: ko mēs ēdam? Video par jaunajiem marķēšanas noteikumiem

31. Eiro ieviešana • Vairāk investīciju – ražošanas un darbavietu • Eiro ir uzticama valūta (25% pasaules rezervēm) • Lielāka ietekme ES un piederība ES kodolam • Stabilitāte un drošība krīzes periodā • Mazāki maksājumi valsts parāda apkalpošanai • Lētāki kredīti • Lata devalvācijas rēga beigas • Eiro nenozīmē identitātes zudumu • Pārejas periods bija lētāks un vienkāršāks kā plānots • Krīzes pārvarēšanas "izejas stratēģija" • Pievienošanās elitāram klubam, kopā ar Igauniju • Valsts kredītreitinga paaugstināšana

32. Emigrācija

33. Sociālā noslāņošanās37% iedzīvotāju uz nabadzības riska sliekšņa26% dzīvo nabadzībā

34. Konkurētspēja

35. Pusmūža krīze: sabalansētai un straujai izaugsmei nepieciešams strukturāli kvalitatīvāks pamats

36. Nodokļu slogs:ja gribam, lai valsts tērē vairāk, tad arī nodokļos ir jāmaksā/ jāiekasē vairāk ES28 attiecīgi 40% un 49% Latvijā attiecīgi 28% un 37%

37. Nodokļu struktūra:relatīvi liels nodokļu slogs darbaspēkam un ļoti augsta ienākumu nevienlīdzība

38. Ēnu ekonomika:sociāla neaizsargātība, zemāks ražīgums, apgrūtināta eksporta spēja un konkurence

39. Darba tirgus:algas turpinās augt, bet vai uzņēmumi to varēs atļauties? Darba tirgus pārkaršana un “go-stop” risks Avots: CSP, Swedbank prognozes

40. Inovācijas:ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ievērojami atpaliek no ES vidējā

41. Inovācijas:galvenais avots ir ārvalstu finansējums, bet tērē galvenokārt izglītības iestādes. Kur ir uzņēmēji? Izdevumi pētniecībai un attīstībai 2012.gadā (provizoriskie dati), % no IKP Avots: Eurostat

42. Paldies!