Daugavpils pilsētas jaunatnes politikas indeksa rādītāji

1. Projekts īstenots Jaunatnes politikas valsts programmas 2014.gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros Daugavpils pilsētas jaunatnes politikas indeksa rādītāji Pētniecības projekta ilgums: 21.07.-20.10.2014.

2. Ziņojuma saturs: • JAUNATNES POLITIKAS TIESISKAIS IETVARS • PĒTNIECISKAIS IETVARS EIROPAS SAVIENĪBĀ • JAUNATNES POLITIKAS ĪSTENOŠANAS INDEKSA DIMENSIJAS • JAUNATNES POLITIKAS ĪSTENOŠANAS INDEKSA PĒTĪJUMA RAKSTUROJUMS • PĒTĪJUMA REZULTĀTU ANALĪZE • PĒTĪJUMA SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

3. Līdzdalība Brīvprātīgais darbs Nodarbinātība un uzņēmējdarbība Sociālā iekļaušana Jaunatne un pasaule Jaunatnes politikas īstenošanas indeksa dimensijas Izglītība un apmācība Jaunrade un kultūra Veselības aizsardzība un labklājība Jaunatnes politikas īstenošanas indeksa dimensijas

4. Indeksa novērtējuma skala: • no 0 līdz 20 punktiem – zems novērtējums; • no 21 līdz 40 punktiem -  drīzāk zems novērtējums; • no 41 līdz 60 punktiem – vidējs novērtējums; • no 61 līdz 80 punktiem -  drīzāk augsts novērtējums; • no 81 līdz 100 punktiem - augsts novērtējums ? vismaz trīs punktu atšķirība, kad ir iespējams savstarpēji salīdzināt rezultātus un to starpā ir vērojamas nozīmīgas atšķirības.

5. Vispārīga informācija par pētījumu: • Pētījuma mērķis: aprēķinot jaunatnes politikas īstenošanas indeksu, anketēšanas veidā, novērtēt Daugavpils jaunatnes dzīves kvalitāti • Datu vākšanas ilgums: 20.08.- 20.09.2014. • Izlases metodes: tika veidota, izmantojot kombinēto izlases veidošanas metodi: varbūtīgā izlase - stratificētās nejaušās izlase; nevarbūtīgā izlase – „sniega pikas” izlase, kvotas metode • Izlases lielums: 401 Daugavpils jaunietis • Pētījuma datu ievākšana: Lai izlasē būtu pārstāvēti gan latvieši, gan cittautieši tika izmantotas aptaujas anketas ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā

6. Jaunatnes politikas īstenošanas indekss: Daugavpils

10. Secinājumi (1) Daugavpils jaunieši trīs dimensijas “Līdzdalība”, „Brīvprātīgais darbs”, „Veselības aizsardzība un labklājība” novērtē augstāk kā vidēji Latvijā, tādējādi var uzskatīti, ka šinīs jomās darbs tiek īstenots pozitīvi, lai gan varētu uzlabot „Brīvprātīgā darba” un „Līdzdalības” dimensiju jomas.

11. Secinājumi(2) Dimensiju „Izglītība un apmācība” Daugavpils jaunieši ir novērtējuši kā vidēju un dimensijas kopējais rādītājs ir būtiski zemāks kā vidējais rādītājs valstī. Dimensijas novērtējums norāda, ka jauniešiem tiek noteiktā līmenī nodrošinātas iespējas saņemt viņiem vēlamu izglītības un apmācības pakalpojumu apmēru, tomēr tas varētu būt plašāks, kvalitatīvāks un pieejamāks.

12. Secinājumi (3) Analizējot pētījuma datus Daugavpils kontekstā var atzīmēt, ka zemie vērtējumi dimensijās „Līdzdalība” un „Jaunatne un pasaule”, norāda, ka līdzdalība un iespējas kaut ko mainīt vai ietekmēt pēc jauniešu domām ir visai maz iespējami. Daugavpils pašvaldībai ir vēlams aktivizēt jauniešu lomu pilsētas attīstībā, veicinot lokālo patriotismu un pārliecību, ka viņi jau tagad spēj ietekmēt norises pilsētā (NVO, iniciatīvu utt. atbalsts)

13. Secinājumi (4) • Salīdzinot ar Latvijas rezultātiem augstā līmenī ir novērtējums dimensijās „Nodarbinātība un uzņēmējdarbība”, un „Veselības aizsardzība un labklājība”, kas apliecina pašvaldības vēlmi attīstīt šīs jomas un infrastruktūru. • Lai gan dimensijā “Nodarbinātība un uzņēmējdarbība” varētu būt augstāki rādītāji, palīdzot jauniešiem izprast darba tirgus iespējas un mainību.

14. Pateicība Asociācija Izglītība ilgtspējīgai attīstībai vēlas pateikties darba grupai un sadarbības partneriem: Daugavpils Izglītības pārvaldei; Daugavpils pilsētā esošo vispārējo/ profesionālo un augstāko izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem; Valsts nodarbinātības aģentūras Daugavpils filiālei un Latgales mācību centram par atbalstu un līdzdalību pētniecības procesā.

15. Paldies par uzmanību! Dr. Paed. M.Kravale- Pauliņa marite.kravale@du.lv