Jaunatnes politikas attīstība: iespējas un izaicinājumi

1. Jaunatnes politikas attīstība: iespējas un izaicinājumi Izglītības un zinātnes ministrija Politikas koordinācijas departaments Jaunatnes politikas nodaļa 2009

2. Ievada vietā...

3. Kas ir jaunietis? Jaunietis – persona vecumā no 13 - 25 gadiem* *saskaņā ar Jaunatnes likuma 1. pantu.

4. JAUNIEŠI RESURSS PROBLĒMA Kas ir jaunietis? ?

5. Kas ir jaunatnes politika? • Jaunatnes politikairmērķtiecīgu darbību kopums visās valsts politikas jomās, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos. • Jaunatnes politikas īstenošanu ietekmē daudzi aspekti, jo jauniešu dzīve ir saistīta ar lielāko daļu valsts politikas jomām, tāpēc tā ir izteikta starpnozaru politika. • Jaunatnes politikas mērķis ir uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, atbalstot darbu ar jaunatni un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu. • Darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem vērsts plānotu, praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos.

6. Jaunatnes politikas koordinācija un darba ar jaunatni attīstība Koordinācija saistībā ar jauniešu līdzdalību un brīvo laiku Koordinācija saistībā ar jauniešu sociāli ekonomisko izaugsmi Līdzdalības, brīvā laika un sociāli ekonomiskās izaugsmes dimensijas savstarpējā mijiedarbība Jauniešu līdzdalība un brīvā laika lietderīga izmantošana Jauniešu sociāli ekonomiskā izaugsme, konkurētspēja un iekļaušanās sabiedrībā Jaunatnes politikas trīs dimensijas (jaunatnes politikas ietvars)

7. Kā tiek īstenota jaunatnes politika? Starpsektoru pieeja jaunatnes jomā Jaunatnes politikas specifiskās iniciatīvas

8. Aktualitātes jaunatnes politikas nozares attīstībā – attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti, izmaiņas Eiropas Savienības un Eiropas Padomes stratēģijā jaunatnes jomā

9. Jaunatnes likums Ministru kabineta 02.12.2008. noteikumi Nr.985 "Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikums“ Ministru kabineta 16.12.2008. noteikumi Nr.1018 "Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni". Normatīvie akti jaunatnes politikas nozarē spēkā no 2009.gada 1.janvāra Ministru kabineta 16.12.2008. noteikumi Nr.1047 „Jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība”. Ministru kabineta 28.05.2009. rīkojums Nr.345 “ParJaunatnes konsultatīvās padomes personālsastāvu“ Normatīvie akti, kas nosaka konkrētu atbalsta mehānismu vai pakalpojumus jauniešiem (visu jaunatnes politikas virzienu ietvaros) Jaunatnes lietu speciālista profesijas standarts iekļauts „Profesiju klasifikatorā” 20.01.2009

10. Attīstības plānošanas dokumenti līdz 2008.gadam Attīstības plānošanas dokumenti no 2009.gada Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gads (aizstāj koncepciju, apstiprinātas ar MK 20.04.2009 rīkojumu Nr.246) Valsts jaunatnes politikas koncepcija (2002) Drīzumā: Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam (Pamatnostādņu ieviešanas instruments, plānots apstiprināt MK 2009.gada II pusē) Jaunatnes politikas valsts programma 2005.-2009.gadam Ikgadējās IZM ministra apstiprinātas Jaunatnes politikas valsts programmas (pielāgotas jaunatnes politikas jaunajam ietvaram) Ikgadējās BM ministra apstiprinātas Jaunatnes politikas valsts programmas Konkrēti pasākumi, projekti un programmas (pielāgotas jaunatnes politikas jaunajam ietvaram) Attīstības plānošanas sistēma jaunatnes politikā Attīstības plānošanas dokumenti, kas nosaka konkrētu atbalsta mehānismu vai pakalpojumus jauniešiem (visu jaunatnes politikas virzienu un būtiskāko aspektu ietvaros)

11. Ikgadējā Jaunatnes politikas valsts programma Ikgadējās Jaunatnes politikas valsts programmās tiek paredzēti konkrēti pasākumi jaunatnes politikas mērķa, apakšmērķu un uzdevumu īstenošanai.

13. Sausais atlikums...

14. Sakārtots tiesiskais ietvars un attīstības plānošanas sistēma • Jaunatnes likums • Ministru kabineta 16.12.2008. noteikumi Nr. 1047 „Jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība”. • Ministru kabineta 16.12.2008. noteikumi Nr.1018 "Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni". • Ministru kabineta 02.12.2008. noteikumi Nr.1018 "Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikums“ • Jaunatnes lietu speciālista profesijas standarts • Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam • Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam • Ikgadējā jaunatnes politikas valsts programma 2009.gadam

15. Jauniešu centri(jaunatnes iniciatīvu centri)

16. Darba ar jaunatni kvalitātes paaugstināšana Atbalsta pasākumi pašvaldību jaunatnes lietu koordinatoriem un jauniešu centru darbiniekiem: Pašvaldību jaunatnes lietu koordinatori Latvijā (68)

17. Ar BM atbalstu izveidoto brīvpieejas sporta (arī skeitparku) laukumu pārklājums uz 2009.gadu Kopā atbalstīti 39 projekti

18. Ar BM atbalstu izveidoto basketbolu grozu pārklājums Līdz 2009.gadam (ieskaitot) ir uzstādīts 121 basketbola grozs

19. BM darbības rezultātā: www.jaunatneslietas.lv jauniešu iespēju un jaunatnes politikas portāls

20. Jaunatnes organizāciju iniciatīvu atbalsts Lai nodrošinātu jauniešu līdzdalību Jaunatnes politikas pamatnostādņu izstrādē, ar BM atbalstu Latvijas Jaunatnes padome 2007.gadā projekta „Valsts jaunatnes politikas pamatnostādņu izstrāde” ietvaros sagatavoja priekšlikumus par pamatnostādnēs iekļaujamajiem mērķiem, uzdevumiem, politikas un darbības rezultātiem. Projekta ietvaros Latvijas Jaunatnes padome veica diskusijas Vidzemē, Kurzemē, Latgalē, Zemgalē un Rīgā par jaunatnes politikas attīstības perspektīvām un problēmām turpmāko gadu laikā. Diskusijas piedalījās vairāk nekā 1000 jaunieši un dažādu jaunatnes organizāciju pārstāvji, kuri kopumā pārstāvēja aptuveni 30 000 jauniešu viedokli. 2007. gada BM sadarbība ar Latvijas Jaunatnes padomi organizēja „Jauniešu Kultūras dienu” starptautiskās jauniešu dienas un kampaņas „Visi dažādi – visi vienlīdzīgi” ietvaros, kas notika 12.augustā. Pasākumā piedalījās aptuveni 2000 jaunieši no visas Latvijas, tajā skaitā 600 jaunieši ar ierobežotam iespējām.

21. Pētniecība un jaunatnes politikas monitorings • Izstrādātās tēmas kursa darbu, bakalaura darbu un maģistra darbu veikšanai, lai veicinātu jauniešu interesi par jaunatnes politikas procesu analīzi, kā arī līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā. • 2007.gadā socioloģiskais pētījums “Jauniešu sociālās un politiskās darbības izpēte Latvijā”; • 2008.gadā monitorings “Attieksme pret dalību jaunatnes organizācijās”; • 2009.gadā laikā veikts jaunatnes politikas īstenošanas monitorings. • Jauniešu iespēju portālā ir izveidots pētījumu apkopojums jaunatnes jomā – 47 pētījumi • Latvija līdzdarbojas Eiropas jaunatnes zināšanu centrā par jaunatnes politiku (EKCYP), nodrošinot informāciju par jaunatnes politiku un starpnozaru jautājumiem jaunatnes jomā par Latviju, kas tiek iekļauta vienotā Eiropas jaunatnes politikas resursu datu bāzē.

22. Līdzdalība jaunatnes politikas izstrādē Jaunatnes konsultatīvā padome (JKP) Izveidota atbilstoši Jaunatnes likumam un aizstāj Jaunatnes politikas koordinācijas padomi. JKP sastāvā iekļauti 7 valsts institūciju pārstāvji un 7 jaunatnes organizāciju pārstāvji. JKP uzdevums ir izvērtēt situāciju jaunatnes politikas īstenošanā un sniegt ieteikumus IZM par prioritārajiem virzieniem jaunatnes politikā. Jaunatnes organizāciju konsultatīvā komisija(JOKK) Organizēti dažādi līdzdalības pasākumi un darba grupas jauniešu viedokļu uzklausīšanai, piemēram, konsultācijas par Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.-2018.gadam izstrādi, u.c.. Galvenais JOKK uzdevums ir jaunatnes politikas esošās situācijas analīze, problēmu identificēšana un attīstības priekšlikumu izstrāde IZM. Jaunatnes organizāciju konsultatīvajā komisijā ietilpst 12 jaunatnes organizāciju vadītāji. Kopš 2008.gada ir notikušas 10 JOKK sanāksmes.

23. Metodiskais atbalsts un vadlīnijas pašvaldībām • Tika izstrādātas: • Pašvaldības jauniešu centru izveides vadlīnijas • Jauniešu centru nolikumā ietveramās informācijas vadlīnijas • Jaunatnes konsultatīvās komisijas nolikumā ietveramās informācijas vadlīnijas • Jauniešu informācijas punktu izveides vadlīnijas • Vispārējie rādītāji darba ar jaunatni vērtēšanai pašvaldībās • Eiropas portfolio jaunatnes vadītājiem un speciālistiem darbam ar jaunatni (tulkots no angļu val.)

24. Sasaiste ar ES rīcību jaunatnes jomā

25. Eiropas Savienība III Pīlārs. Kopīgā sadarbība tieslietu un iekšlietu politikā II Pīlārs. Kopīga drošības un ārlietu politika I Pilārs. Eiropas Kopiena ES jaunatnes politikā netiek izdotas direktīvas vai regulas, bet pilnīgi tiek respektēta dalībvalstu rīcība Eiropas Savienības kopējo mērķu īstenošanā. Sadarbība jaunatnes politikā iekļaujas Eiropas Kopienas sadarbībā...

26. Kā radās ES sadarbība jaunatnes jomā? • Sadarbība ES jaunatnes jomā notiek kopš 1988.gada, kad tika izveidota programma “Jaunatne Eiropai”, radot iespējas Eiropas jauniešu apmaiņām un Eiropas Brīvprātīgajam darbam, tomēr dalībvalstu politiska sadarbība norisinās kopš 2001.gada. • 2001.gada novembrī Eiropas Komisijā tika pieņemta Baltā grāmata „Jauns impulss Eiropas jaunatnei", kas ir pamatnostādnes Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā. • Saskaņā ar Balto grāmatu 2002.gada 27. jūnijā tika pieņemta ES Padomes rezolūcija atvērtās koordinācijas metodes ieviešanai Eiropas sadarbībā jaunatnes politikas jomā 2002-2009 un vienlaicīgi apstiprināja četras tematiskās prioritātes: līdzdalība, informācija, brīvprātīgais darbs un labāka izpratne par jaunatni un zināšanas par to.

27. Jaunais Eiropas Savienības sadarbības ietvars jaunatnes politikas jomā... (2010 – 2018) Eiropas Komisijas piedāvājums (27.04.2009): “Ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus” — tā sauc jauno stratēģiju, kurā atzīts, ka 1) jaunieši ir viena no visneaizsargātākajām sabiedrības grupām, īpaši pašreizējos ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos; un 2) novecojošā sabiedrībā jaunieši ir vērtīgs resurss. Jaunajā stratēģijā izmantota starpnozaru pieeja, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa rīcības saistībā ar svarīgākajām politikas jomām, kas skar Eiropas jauniešus. Jaunajā stratēģijā uzsvērts arī, cik nozīmīgs ir darbs ar jauniešiem, un noteikti pastiprināti pasākumi, kā ES līmenī labāk īstenot jaunatnes politiku.

28. Principi un prioritātes...ES sadarbība jaunatnes jomā pēc 2010.gada Līdzdalība Veselība un Sports Radošums un Uzņēmējdarbība BRĪVPRĀTĪGAIS darbs UZLABOT PIEEJU NODARBINĀTĪBA Jaunatne un PASAULE IZGLĪTĪBA STIPRINĀT solidaritāti SOCIĀLĀ IEKĻAUŠANA RADĪT IESPĒJAS

29. Eiropas Savienības neformālās izglītības programma JAUNATNE DARBĪBĀ 2007.gada 1.janvāris – 2013.gada 31.decembris www.jaunatne.gov.lv Prioritātes: Eiropas pilsonība, jauniešu līdzdalība, Kultūras daudzveidība, jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušana Programmu īsteno IZM valsts aģentūra “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”

30. Sadarbība Eiropas Padomes ietvaros

31. Sadarbība EP jaunatnes jomābalstās uz Eiropas Kultūras konvenciju, kas pieņemta 1954. gadā, un nosaka starpvaldību sadarbības principus izglītības, kultūras, kultūras pieminekļu aizsardzības, sporta un jaunatnes jautājumos un ir pamata tiesību akts jaunatnes lietu koordinēšanai EP institūcijās. EP mērķis jaunatnes jomā ir izstrādāt kopīgu Eiropas politiku, lai veicinātu jauniešu līdzdalību, pilsonisko atbildību un labākas izglītības un nodarbinātības iespējas. EP darbu jaunatnes sektorā koordinē EP struktūrvienība – Jaunatnes un Sporta direktorāts. Jaunatnes un sporta direktorāts ir daļa no EP Izglītības, kultūras un mantojuma, jaunatnes un sporta ģenerāldirektorāta. Direktorāts izstrādā vadlīnijas, programmas un tiesiskos instrumentus efektīvas jaunatnes politikas attīstībai vietējā, nacionālā un Eiropas līmenī. Tas nodrošina finansiālu un metodisku atbalstu starptautiskajām jaunatnes aktivitātēm jauniešu pilsoniskuma, mobilitātes, cilvēktiesību vērtības veicināšanai, demokrātijas un kultūras dažādībai.

32. EP Jaunatnes sektora instrumenti • Eiropas Jaunatnes centrs Strasbūrā, kas dibināts 1972. gadā, ir apmācības vieta, kur pulcējas jaunieši no visām Eiropas valstīm. Katru gadu tur ierodas vairāk nekā 1750 jauniešu, lai apmainītos domām un izstrādātu dažādas sadarbības formas. • Eiropas Jaunatnes centrs Budapeštā (Ungārijā) tika atklāts 1995. gada decembrī. Eksperimentālā kārtā uz trim gadiem izveidotais centrs, pateicoties tā decentralizētajai atrašanās vietai, turpina darbu arī šobrīd un pastiprina Eiropas Padomes darbu ar jauniešiem Centrālās un Austrumeiropas valstīs. • Eiropas Jaunatnes fondu (EYF), lai finansiāli atbalstītu jaunatnes organizāciju nacionālos vai starptautiskos pasākumus. Tā ikgadējais budžets ir apmēram 2,3 miljoni eiro. Eiropas Jaunatnes fonds finansē jaunatnes organizāciju starptautiskos pasākumus. • Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas kopīgais projekts - , kura ietvaros notiek apmācības, semināri, konferences, ekspertu tikšanās un tiek veidoti ekspertu sadarbības tīkli.

33. Eiropas Padomes jaunatnes politikas nākotne: AGENDA 2020 • 2008.gada 11.oktobrī notika 8. Eiropas Padomes Jaunatnes ministru konference, kuras ietvaros tika pieņemta 8. Eiropas Padomes Jaunatnes lietu ministru deklarācija „Eiropas Padomes jaunatnes politikas nākotne: AGENDA 2020”, kurā noteiktas turpmākās prioritārās jomas Eiropas Padomes sadarbībai jaunatnes politikas ietvaros un noteikts mandāts Eiropas Padomes jaunatnes sektoram turpmāko programmu īstenošanai. • AGENDA 2020 iekļautās prioritātes jaunatnes sektoram ir šādas prioritātes: • Cilvēktiesības un demokrātija. • Dzīvošana kopā daudzpusīgās sabiedrībās. • Jauniešu sociālā iekļaušana.

34. Izaicinājumi jaunatnes politikas nozarē pašvaldību mērogā – tendences un nākotnes perspektīvas, labā prakse un problēmas.

35. Kas īsteno jaunatnes politiku vietējā mērogā? Pašvaldības var izveidot institucionālo sistēmu, lai nodrošinātu darbu ar jaunatni, nosakot atbildīgo institūciju vai nosakot atbildīgos darbiniekus darba ar jaunatni īstenošanai, izveidojot jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas vai paredzot citu darba ar jaunatni īstenošanas kārtību. Vietējā līmenī jaunatnes politiku īsteno galvenokārt pašvaldības administrācija un tās iestādes (jauniešu centri, dienas centri, bērnu un jauniešu centri u.c.), valsts pārvaldes institūciju teritoriālās struktūrvienības, jaunatnes organizācijas, jauniešu iniciatīvu grupas, kā arī citas biedrības, nodibinājumi, kas veic darbu ar jaunatni.

37. Jaunatnes politikas koordinācija Nav nodrošināts regulārs situācijas monitorings (izpēte) un statistika par jaunatni Vairākumā gadījumu neidentificē pasākumus, kas būtu attiecināmi uz jauniešiem Vairākās pašvaldībās nav noteikta atbildīgā persona vai institūcija, kas koordinē darbu ar jaunatni. Pašvaldībās reta prakse ir jaunatnes politikas stratēģiju izstrāde. Nav pilnveidota jaunatnes informācijas sistēma, nodrošinot savlaicīgi jauniešiem iespēju iegūt viņiem aktuālu, viegli uztveramu informāciju, tajā skaitā pielāgotu viņu specifiskajai uztverei. Nav paplašināta un attīstīta divpusējā starptautiskā sadarbība ar dažādām valstīm, starptautiskās pieredzes izmantošana

38. Jauniešu līdzdalība un brīvā laika lietderīga izmantošana Ir zema jauniešu līdzdalība sabiedriskās aktivitātēs un jaunatnes organizācijās. Jauniešu vērtējums par iespējām ietekmēt pašvaldības lēmumus ir kritiski zems Nepietiekams finansiālais atbalsts jauniešu iniciatīvām un jaunatnes organizācijām, īpaši administratīvas darbības nodrošināšanai. Nav nodrošinātas daudzveidīgas (bezmaksas) iespējas bērniem un jauniešiem nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.

39. Jauniešu sociāli ekonomiskās izaugsmes, konkurētspējas un iekļaušanās sabiedrībā veicināšana Jauniešu veselība Jauniešu veselības rādītāji ar katru gadu pasliktinās Zems sociāli ekonomiskais statuss un izglītības līmenis ir saistīts ar biežiem garīgās un fiziskās veselības traucējumu gadījumiem, narkotiku lietošanu un pusaudžu grūtniecību. Arī kontracepcijas lietošanas paradumi ir neapmierinoši Netiek pietiekami veidoti jauniešu veselības izglītības centri, kas risina jauniešu veselības izglītošanas jautājumus. Jauniešu pašnāvību skaits ir augsts Augsts ir narkotisko un psihotropo vielu, smēķēšanas un alkohola lietošanas un citu veselību apdraudošu atkarību izplatības līmenis jauniešu vidū.

40. Kas jādara pašvaldībai, lai jaunietis tajā justos labi (ilgtermiņā) ?

41. jāizvērtē esošā situācija darbā ar jaunatni • jāpārliecinās par īstenotā darba ar jaunatni atbilstību jaunatnes valsts politikas mērķim, apakšmērķiem un uzdevumiem, kā arī Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citu pašvaldību labai praksei • jāidentificē jomas darba ar jaunatni īstenošanā, kurās nepieciešams veikt uzlabojumus • jāpilnveido mērķtiecīga darba ar jaunatni īstenošana, izstrādājot pašvaldības politiku darbam ar jaunatni, veidojot pašvaldības stratēģiju vai iekļaujot šo redzējumu kādā citā pašvaldības attīstības plānošanas dokumentā

42. Vispārējie rādītāji darba ar jaunatni vērtēšanai pašvaldībās - saskaņā ar valsts jaunatnes politikas mērķi, apakšmērķiem un uzdevumiem - balstīta uz labās prakses piemēriem Latvijas pašvaldībās, Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dalībvalstīs, kā arī jauniešu un jaunatnes organizāciju attīstības izaicinājumiem. - rekomendējošs statuss un tos pašvaldība var izmantot, lai nodrošinātu pašvaldības darba ar jaunatni izvērtēšanu un identificētu nepieciešamās izmaiņas, kā arī iegūtu praktisku atbalstu darba ar jaunatni pilnveidei.

43. Vispārējie rādītāji 105 rādītāji, grupēti 10 tematiskās sadaļās: • Vispārējā informācija par pašvaldību • Institucionālā sistēma darba ar jaunatni īstenošanai • Pašvaldības darba ar jaunatni stratēģija • Pašvaldības budžets darbam ar jaunatni • Jauniešu informētības palielināšana un izpratne par jaunatni • Jauniešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā un dalība jaunatnes organizācijās vai jauniešu iniciatīvu grupās • Jauniešu brīvā laika lietderīga izmantošana • Jauniešu sociālā aizsardzība • Sabiedriskā kārtība un drošība, jauniešu rīcības atbilstība tiesiskām vai tikumiskām normām • Jauniešu nodarbinātība un darba aizsardzība • Jauniešu veselība un veselīgs dzīvesveids

44. Paldies par uzmanību!