Anda Ruskule, Heidrun Fammler Baltijas Vides Forums 2011. gada 23 . marts, Rīga

1. LIFE Natureprojekts LIFE 05 NAT/LV/000100 “Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” Anda Ruskule, Heidrun Fammler Baltijas Vides Forums 2011. gada 23. marts, Rīga

2. Saturs • Informācija par projektu • Projekta mērķi, pasākumi un sasniegtie rezultāti • Publicitātes pasākumi un informatīvie materiāli • Projekta pārvaldības struktūra • Galvenās problēmas un ieguvumi ieviešot LIFE projektu • Ieteikumi LIFE projektu gatavotājiem

3. Par projektu • Projektu finansēja LIFE Nature programma • Kopējais projekta budžets: 3,1M€ (50% EK finansējums) • Laiks: 2005.g. augusts - 2009.g. novembris • Vadošais partneris: Baltijas Vides Forums - Latvija • 20 nacionālie no 3 Baltijas valstīm, Krievijas, Somijas, Vācijas, BirdLife international

4. Mērķi • Pabeigt Natura 2000 tīkla izveidi EE, LV, LT teritoriālajos ūdeņos • Novērtēt draudus jūras Natura 2000 teritorijās • Samazināt piezvejas ietekmi uz aizsargājamām putnu un zīdītāju sugām • Izglītot sabiedrību un ar jūru saistīto nozaru pārstāvjus par dabas vērtībām un aizsargājamām teritorijām jūrā. • Veicināt starpvalstu sadarbību un speciālistu profesionālo izaugsmi.

5. Realizētie pasākumi A sagatavošanās darbības: • Speciālistu apmācības • Sugu (putnu, zivju, zīdītāju) un bentisko biotopu izpēte • Dabas aizsardzības plānu, GIS izstrāde un priekšlikumi izstrāde jūras Natura 2000 vietu izveidei C vienreizējās darbības: Draudu novērtējums (piezvejas, kuģu ceļu padziļināšanas un grunts novietņu, traucējumu un piesārņojuma ietekme uz aizsargājamām sugām un biotopiem) D atkārtojamās darbības: alternatīvo zvejas metožu izstrāde un popularizēšana E publicitātes pasākumi: informatīvi materiāli, mājas lapa, DVD, stendi, semināri un publiskie pasākumi, informācija mēdijos utt. F : Projekta vadība, pārraudzība, koordinācija, monitorings un audits

6. Putnu apsekojumi Kuģu uzskaites maršruti pavasaris ziema vasara rudens projekta teritorijas

7. Zemūdens biotopu apsekojumi • Laka darbu teritorijas: • video novērojumi • niršana un paraugu ievākšana

8. Rezultāti: aizsardzības un apsaimniekošanas priekšlikumi

9. Rezultāti • Padziļināta izpēte 13 teritorijās: iegūta nenovērtējama informācija par sugām un biotopiem! • Jūras Natura 2000 teritoriju izveide un apsaimniekošanas plānošana: • 8 priekšlikumi jaunu teritoriju izveidei (7LV, 1LT); • 2 priekšlikumi robežu grozījumiem (LT); • 6 dabas aizsardzības plāni (2EE, 2LV, 2LT)

10. 2010. gada 5.janvārī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus Nr.17 “Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām”

11. Alternatīvās zvejas metodes un rīki

12. Rezultāti: publicitātes pasākumi

13. 20 atraktīvi video klipi, kas iepazīstina ar Baltijas jūras dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām, aicinot tās aizsargāt. • Izplatīti skolās, bibliotēkās, Baltijas valstu un Eiropas vides institūcijās • Demonstrēti TV pārraidēs • Pieejami: www.visitbalticsea.net www.youtube.com Video enciklopēdija “Ieraugi jūru”

14. Pievērst sabiedrības uzmanību Baltijas jūras dabas vērtībām un problēmām • Kalpot par izziņas materiālu skolniekiem, studentiem un citiem interesentiem, populārzinātniskā veidā iepazīstinot ar projekta atklājumiem Grāmatas uzdevumi

15. LAT: 1000 kopijas • LIT: 1000 kopijas • EST: 1000 kopijas • RUS: 500 kopijas • ENG: 500 kopijas Grāmata nodota: • bibliotēkām, skolām, augstskolām • EK, projekta partneriem • valsts iestādēm, pašvaldībām • Muzejiem, NVO u.c. Grāmatas izplatīšana

16. Citi informatīvi materiāli: • Buklets par projektu • Izglītojošs interneta portāls: www.visitbalticsea.net • 28 informācijas stendi (4 LIT; 12 LAT; 12 EST) • Buklets par alternatīvām zvejas metodēm • Projekta kopsavilkums

17. Projekta un tā rezultātu popularizēšana: • 109 raksti/ziņas laikrakstos un interneta portālos • 9 TV/radio raidījumi • 36 uzstāšanās 23 starptautiskās konferencēs (ārpus projekta) • 9 zinātniskie raksti • 62 publiskie pasākumi (33 LAT; 13 LIT; 13 EST) • 3 starptautiskas konferences

18. Projekta pārvaldība

19. Projekta uzraudzības grupa Projekta vadības grupa Vadošais partneris: BEF-Latvija • Igaunija: • Nac. koordinators: • BEF-Igaunija • Vides informācijas centrs • Ornitoloģijas biedrība • Jūras institūts • Vilsandi NP • Lietuva: • Nac. koordinators: • BEF-Lietuva • Klaipēdas Universitātes Piekrastes pētniecības un plānošanas institūts; • Viļņas Universitātes Ekoloģijas institūts • Jūras pētniecības centrs • Latvija: • Nac. koordinators: • BEF-Latvija • VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde • Nacionālie Bruņotie spēki • LU Hidroekoloģijas institūts • Ornitoloģijas biedrība • Zivju resursu aģentūra Somija: Metsähalitus BirdLife International Krievija: Pēterburgas Naturālistu biedrība • Vides Filmu studija • Sociāli Orientētu Projektu aģentūra

20. Projekta pārvaldība • Projekta vadības grupa (projekta partneru pārstāvji): • 8 sanāksmes + noslēguma pasākums • Projekta uzraudzības grupas (vides ministrijas, donori, NVO pārstāvji): • 4 sanāksmes + dalība noslēguma pasākumā • Nacionālās partneru koordinācijas sanāksmes: • 33 LAT; 13 LIT; 13 EST

21. Projekta pārvaldība • Tehniskā projekta pārvaldība: • Katras projekta aktivitātei izvēlēts vadītājs, kas koordinē tās ieviešanu sadarbībā ar iesaistītajiem partneriem • Aktivitātes vadītājs atbildīgs par aktivitātes konceptuālu vadību, darbības plānošanu, uzraudzību un ziņošanu • Partneru sanāksmes konkrētu aktivitāšu ietvaros • Darbību organizēšanai nacionālā līmenī, katrā valstī nozīmēts viens nacionālais koordinators • Regulāras tikšanās starp projekta vadītāju un nacionālajiem koordinatoriem • Ziņošana EK: • 2 progresa ziņojumi, • 1 starpziņojums • Gala ziņojums

22. Projekta pārvaldība • Finanšu pārvaldības shēma: • Kopīgs «iesaldētais» projekta konts - ar kuru nevar veikt darbības bez bankas pārstāvju ziņas (bankas garantijas nosacījums) • Partneri atskaitījās vadošajam partnerim par saviem izdevumiem reizi ceturksnī • Maksājums partneriem pēc finanšu atskaišu apstiprināšanas • Priekšapmaksa veikta tikai atsevišķos gadījumos iekārtu iegādei • Vadošā partnera grāmatvedis pārraudzīja visu dokumentāciju un atmaksāja izdevumus, ņemot vērā partnera līdzfinansējuma daļu • Katra ziņošanas perioda noslēgumā tika apkopoti visi izdevumi un sagatavota vienota bilance

23. Galvenie izaicinājumi un atziņas

24. Lielākie izaicinājumi (1) • Plānoto rezultātu aizkavēšanās: • Laika apstākļi; • inventāra iegāde; • negribīga partneru savstarpējā komunikācija; • publikācijas un drukas darbiprasa vairāk laika kā paredzēts • Kavēšanās dēļ partneru juridiskā statusa nomiņas, kā rezultātā nepieciešamas līguma izmaiņas! • Finanšu atskaites – nepietiekama precizitāte grāmatvedībā un vispārējās grūtības izprast projekta budžetu. Heidrun……

25. Lielākie izaicinājumi (2) • Politisku lēmumu/procesu ietekme uz projekta rezultātiem: • Vēlēšanas = valsts iestāžu reorganizācijaun ar to saistītais haoss • Aizsargājamo teritoriju izveidošana = lēmumu pieņemšana valdības līmenī = projekta izmaksu attiecinamība atkarīga no poliskiem lēmumiem • Dabas aizsardzības plānu apstiprināšana = valsts iekšējā procedūra var neatbilst LIFE prasībām.

26. Finanšu atsaitēs galvenā ir precizitāte! • Nepieciešama aktīva komunikācija! • Tas nav tikai grāmatvežu, bet arī projekta vadītāja uzdevums! • Tas prasa laiku un resursus! • Laika uzskaites lapas un atskaitīšanās par personāla izmaksām mēdz būt ļoti haotiska: tādēļ stingri noteikumi jānosaka jau projekta sākumā! • Jārēķinās, ka ne visi partneri lasa instrukcijas... • Ir iespējams izskaidrot un pamatot LIFE vienībai savas izmaksas un vienoties par savām vajadzībām, bet izskaidrojumiem jābūt pārliecinošiem;

27. Kas jāņem vērā gatavojot projekta pieteikumu • Apdomīgi plānojiet rezultātus laika grafikā, paredzot pietiekamu rezerves laiku! • Paredziet pietiekamus budžeta resursus! • Kā projekta vadības pasākumu paredzēt vadlīniju izstrādi finanšu atskaitēm (un galvenais nodrošināt to ieviešanu!!!) • Projekta sākumā ieteicama sanāksme grāmatvežiem un koordinatoriem, lai vienotos par atskaišu gatavošanas un dokumentu iesniegšanas procesu • Ja partneri nav pietiekami pieredzējuši finanšu pārvaldībā, vadošajam partnerim jāparedz resursi darīt to pašam, ļaujot partneriem par to norēķināties ar savu EK līdzfinansējuma daļu (paredzot to jau budžetā)! • Esiet uzmanīgi solot politiskus/juridiska rakstura rezultātus– no to īstenošanas būs atkarīgs gala maksājums

28. Ieteikumi attiecībā uz līdzfinansējumu • LIFE projektos sava līdzfinansējuma apjoms var atšķirties starp partneriem; • Savā finanšu plānojumā jums jāaprēķina, cik Jūs variet ieguldīt projektā; • Jūsu personāla izmaksasun biroja izdevumiir pilnībā attiecināmas izmaksas, projektā nav nepieciešams ieguldīt “skaidru” naudu; • birokrātiskie šķēršļi valsts institūcijām attiecībā uz personāla izmaksu norādīšanu kā pašu līdzfinansējumu – tomēr pastāv risinājumi

29. Ieteikumi attiecībā uz partneru izvēli • Vai man ir nepieciešami partneri? • Kādiem pasākumiem un kādām atbildības jomām? • Vai partnerim ir atbilstošs juridiskais status? • Kāda ir partnera motivācija? • ES projekts kā papildus ienākumu avots valsts ierēdnim? • Nē!!! uzmanību: LIFE nefinansē algu pielikumus, bet tas var finansēt papildus personālu – piemēram uz projekta laiku piesaistītus ekspertus • Partneri atklāj viens otram savu iekšējo atalgojuma politiku – delikāts jautājums ... • Iespējamā kavēšanās un sarežģījumi ar parakstu partneru deklarāciju savākšanu

30. LIFE- veiksmīgs risinājums!!! • Iespējams labākais ES finansējuma instruments vides un dabas aizsardzības projektiem, ja salīdzina projektu apjumu un tam nepieciešamo administratīvo ieguldījumu • iespējams daudz paveikt vides aizsardzības mērķu īstenošanai • vismazāk ierobežojumu attiecībā uz partneru juridisko statusu, pasākumiem un attiecināmajām izmaksām, salīdzinot ar citiem ES fondiem • Nepieciešama laba projekta pārvaldības struktūra un skaidri grāmatvedības likumi • Regulārās partneru finanšu atskaites palīdzēs izvairīties no grūtībām, gatavojot progresa ziņojumus un gala atskaiti • Tas ir tā vērts lai mēģinātu!

31. Vairāk par projektu www.balticseaportal.net Mums patīk LIFE Pēc papildus informācijas griežaties pie ....