Kursi “ ESF projektu vadīšana ”

1. Kursi “ESF projektu vadīšana” 8. dienaES struktūrfondu ieviešanas institucionālā struktūra Ansis Grantiņš 2006. gada 7. novembris SEF, projekts Nr. VPD1/ESF/NVA/05/GS/5.3.1/0001/0132/60, realiz. laiks 01.09.2006. - 31.01.2007.

2. Atbildība par strukturālo fondu programmu ieviešanu Eiropas Komisijas atbildība: • sarunu ceļā izdiskutēt un apstiprināt Valsts piedāvāto Vienoto programmdokumentu; • rezervēt nepieciešamo finansējumu un garantēt tā izmaksu; • veikt programmas izpildes monitoringu (uzraudzību); • pārbaudīt Valsts izveidoto kontroles sistēmu.

3. Atbildība par strukturālo fondu programmu ieviešanu - 2 Valsts atbildība: • izstrādāt un apstiprināt Programmas papildinājumu (sīkāk 1. daļā); • vadīt programmas ieviešanu, izvēloties atbalstāmos projektus, kontrolējot to ieviešanu un novērtējot tos; • vākt finanšu un statistikas datus par programmu ieviešanu; • informēt potenciālos palīdzības saņēmējus un plašāku sabiedrību par programmas iespējām; • sagatavot ikgadējus ziņojumus par programmu ieviešanas progresu.

4. Struktūrfondu vadības institucionālā struktūra Latvijā Vadošā iestāde Finanšu ministrija Maksājumu iestāde Valsts kase • Uzraudzības • komiteja Vadības komitejas • II. līmeņa starpniekinstitūcijas • Nodarbinātības valsts aģentūra (ESF) • Profesionālās izglītības attīstības • aģentūra (ESF) • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (ERAF) • Lauku atbalsta dienests (ELVGF un ZVFI) I. līmeņa starpniekinstitūcijas Ekonomikas, Satiksmes, Veselības, Izglītības un zinātnes, Labklājības , Vides, Kultūras, Zemkopības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas; Valsts Kanceleja Palīdzības saņēmēji (valsts institūcijas, pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi un aģentūras, uzņēmumi un uzņēmumu apvienības, individuālie uzņēmēji, fiziskas personas, arodbiedrības, nevalstiskās organizācijas u.c.) Grantu shēmu apsaimniekotāji (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Sabiedrības integrācijas Fonds, Sociālās palīdzības fonds)

5. Vadošās iestādes funkcijas Latvijā • VPD izstrāde; • Programmas papildinājuma izstrāde; • Struktūrfondu vadība; • Struktūrfondu ieviešanas efektivitātes un atbilstības EK un Latvijas normatīvo aktu prasībām nodrošināšana; • Informācijas un komunikācijas rīcības plāna par struktūrfondu vadību Latvijā izpildes koordinēšana; • VPD tehniskās palīdzības prioritātes ieviešana; • Izveido vienotu informācijas sistēmu projektu uzraudzībai un finanšu un saturiskās informācijas uzkrāšanai, kā arī nodrošina tās darbību.

6. Uzraudzības komiteja • Izveido dalībvalsts; • Vada vadošās iestādes pārstāvis; • Koleģiāla institūcija, kas nodrošina ES struktūrfondu programmas īstenošanas stratēģisko vadību un uzraudzību; • Plašs sastāvs (valsts pārvades institūcijas, pašvaldības, sabiedriskās organizācijas); • Mehānisms caurspīdīguma nodrošināšanai un interešu saskaņošanai; • EK pārstāvis un, vajadzības gadījumā, arī Eiropas investīciju bankas (EIB) pārstāvis, piedalās tās darbā padomdevēja statusā.

7. Uzraudzības komiteja Latvijā 2004 - 2006 • Galvenie padarītie darbi: ► Programmas papildinājuma apstiprināšana un grozījumi; ► ES struktūrfondu uzraudzības komitejas nolikums (sastāvs, pienākumi, darbības pamatprincipi, lēmumu pieņemšanas gaita); ► Projektu vispārīgo un specifisko atlases kritēriju apstiprināšana.

8. Uzraudzības komitejas funkcijas Latvijā 2004 - 2006 • Uzrauga VPD ieviešanu un tajā noteikto mērķu sasniegšanu; • Izskata un apstiprina programmas papildinājumu; • Pārrauga struktūrfondu vienotās informācijas un publicitātes stratēģijas ieviešanu; • Apstiprina struktūrfondu ietvaros finansējamo projektu atlases kritērijus;

9. Uzraudzības komitejas funkcijas Latvijā - 2 • Ierosina sagatavot, kā arī izskata un apstiprina grozījumus programmas papildinājumā un priekšlikumus par grozījumu veikšanu VPD; • Izskata un apstiprina Vadošās iestādes sagatavotos Eiropas Komisijai iesniedzamos nepieciešamos pārskatus un ziņojumus par VPD īstenošanas progresu.

10. Uzraudzības komitejas sastāvs 2004 - 2006 Sastāvs: • Priekšsēdētājs – FM pārstāvis; • Balsstiesīgie dalībnieki: • Vadošā iestāde (Finanšu ministrija – 1 pārstāvis); • Maksājumu iestāde (Valsts kase - 1); • 1. līmeņa starpniekinstitūciju pārstāvji (kopā 10); • 2. līmeņa starpniekinstitūciju pārstāvji (kopā 4); • Plānošanas reģionu attīstības padomju pārstāvji (kopā 5); • Sociālo partneru un NVO pārstāvji (kopā 12); • Padomdevēji (LR ĀM, EK, EIB, Eiropas Lietu birojs u.c.).

11. Pagaidu Uzraudzības komiteja 2007 - 2013 • Kopš 2005. gada decembra darbojas pagaidu Uzraudzības komiteja 2007. – 2013. gada plānošanas periodam; • Pagaidu uzraudzības veic NSID un OP sagatavošanas uzraudzību; • Sastāvs līdzīgs 2004. – 2006. gada Uzraudzības komitejai (izņemot 2. līmeņa starpniekinstitūcijas).

12. Vadības komitejas 2004 - 2006 • Uzrauga struktūrfonda ieviešanu; • Katram no četriem fondiem sava; • Izvērtē 1. līmeņa starpniekinstitūcijas sagatavoto lēmuma projektu par atklāta konkursa projektu atbalstīšanu; • Pieņem lēmumu, vai projekta pieteikums izskatīts atbilstoši un vai šis pieteikums jau nav saņēmis finansējumu no kāda fonda, to nosūta 1. līmeņa starpniekinstitūcijai.

13. 1. līmeņa starpniekinstitūciju funkcijas Latvijā (izņemot ELVGF un ZVFI) • Izstrādā atklāta konkursa projektu pieteikuma veidlapas un vadlīnijas un iesniedz apstiprināšanai vadības komitejā; • Izstrādā projekta administratīvos, kvalitātes un specifiskos vērtēšanas kritērijus un iesniedz apstiprināšanai uzraudzības komitejā; • Nodrošina struktūrfondu finansēto aktivitāšu vadību atbilstoši attiecīgās nozares politikai un VPD prioritātēm; • Izveido un vada atklāto konkursu projektu un grantu shēmas projektu vērtēšanas komisiju; • Vērtēšanas komisijā izvērtē no 2. līmeņa starpniekinstitūcijas (grantu shēmas apsaimniekotāja) saņemtos projektu pieteikumus atbilstoši projektu kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem;

14. 1. līmeņa starpniekinstitūciju funkcijas Latvijā(izņemot ELVGF un ZVFI) • Pamatojoties uz vērtēšanas komisijas lēmumu, sagatavo lēmuma projektu par atklāta konkursa projekta pieteikuma apstiprināšanu vai noraidīšanu; • Pēc lēmuma saņemšanas no vadības komitejas pieņem lēmumu par projekta apstiprināšanu un 2 dienu laikā to paziņo 2. līmeņa starpniekinstitūcijai; • Sagatavo ziņojumus par aktivitāšu izpildes gaitu, analizē problēmas un gatavo priekšlikumus uzlabošanai; • Īsteno informācijas un publicitātes pasākumus.

15. 2. līmeņa starpniekinstitūciju funkcijas Latvijā - 2(izņemot finanšu vadības jautājumus) • Izstrādā līguma projektu, ko slēdz ar finansējuma saņēmēju, un iesniedz to apstiprināšanai vadības komitejā; • izsludina projektu pieteikumu konkursu (atklātajiem projektu konkursiem); • pieņem projektu pieteikumus; • veic projektu pieteikumu administratīvo pārbaudi; • Ja projekts atbilst administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, to iesniedz izvērtēšanai un apstiprināšanai attiecīgajā 1. līmeņa starpniekinstitūcijā;

16. 2. līmeņa starpniekinstitūciju funkcijas Latvijā - 3(izņemot finanšu vadības jautājumus) • slēdz līgumus ar palīdzības saņēmējiem par struktūrfondu ietvaros finansējamo projektu īstenošanu; • nodrošina statistiskās informācijas uzkrāšanu par projektu īstenošanu un informē 1 reizi ceturksnī 1. līmeņa starpniekinstitūciju par projektu īstenošanu; • veic projektu pārbaudes izlases kārtā.

17. Lēmumu apstrīdēšana • Lēmumu par atteikumu finansēt iesniegto projekta pieteikumu projekta pieteicējs var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

18. Ikgadējais strukturālo fondu programmu ieviešanas ziņojums • Īpaši nozīmīgs, lai pierādītu EK, ka piešķirtais finansējums tiek veiksmīgi apgūts un tas tuvina izvirzītajiem mērķiem; • Tiek iesniegts EK; • EK var pārbaudīt iepriekšējā gada sasniegumus un programmas ieviešanas gaitu.

19. Ikgadējais strukturālo fondu programmu ieviešanas ziņojums - 2 Ziņojuma struktūras galvenie punkti (stingri reglamentē EK): • Finanšu apgūšanas gaita (cik iztērēts katram no pasākumiem, kopējie maksājumi, ko veikusi maksājumu iestāde utt.); • Prioritāšu un pasākumu ieviešanas gaita, mērāmi rezultātu un ietekmes rādītāji;

20. Ikgadējais strukturālo fondu programmu ieviešanas ziņojums - 3 • Jebkuras izmaiņas vispārējos apstākļos, kam ir sakars ar palīdzības īstenošanu (sociālekonomiskās tendences, izmaiņas valsts, reģionālajā vai kādas nozares politikā utt.); • Pasākumi, kas valstī veikti, lai nodrošinātu programmas ieviešanas kvalitāti un efektivitāti: ► projektu uzraudzība; ► finanšu kontrole; ► novērtēšana; ► radušās un (ne-) atrisinātās problēmas; ► tehniskās palīdzības izlietojums; ► pasākumi palīdzības publicitātes nodrošināšanai.

21. Ikgadējais strukturālo fondu programmu ieviešanas ziņojums - 4 • Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas politikai (godīga konkurence, vides aizsardzība, vienlīdzīgas tiesības abiem dzimumiem utt.); • Vajadzības gadījumā atsevišķā iedaļā – lielāko projektu panākumi un finansējums.

22. Galvenās izmaiņas struktūrfondu institucionālajā ietvarā 2007. – 2013. gadā • Nosaka 18.10.2005. MK akceptēta Koncepcija par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanas modeli 2007. – 2013. gadam; • Izvēlēts t.s. Koncentrētais ieviešanas modelis; • Plānots atteikties no 2 līmeņa starpniekinstitūcijām (saglabājot tikai pašreizējās 1. līmeņa starpniekinstitūcijas); • Plānots atteikties no vadības komitejām; • Vienota institucionālā sistēma ERAF, ESF un Kohēzijas fondam, bet atšķirīga – ELVGF un ZVFI.

23. Vadošā iestāde un tās funkcijas 2007. – 2013. gadā • Vadošās iestādes lomu turpina pildīt Finanšu ministrija; • Finanšu ministrija pilda arī audita iestādes un sertificējošās iestādes funkcijas; • Funkcijas Finanšu ministrijai – līdzīgas kā pašreizējā plānošanas periodā.

24. Maksājumu iestāde un tās funkcijas 2007. – 2013. gadā • Maksājumu iestādes lomu turpina pildīt Valsts kase; • Funkcijas Valsts kasei – līdzīgas kā pašreizējā plānošanas periodā.

25. Starpniekinstitūcijas 2007. – 2013. gadā • Plānotas šādas starpniekinstitūcijas: - Satiksmes ministrija; • Ekonomikas ministrija; • Labklājības ministrija; - Izglītības un zinātnes ministrija; • Vides ministrija; • Īpašo uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts; • Valsts kanceleja; • Veselības ministrija; • Kultūras ministrija; • Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

26. Starpniekinstitūciju funkcijas, kas jāveic pašām 2007. – 2013. gadā • Starpniekinstitūcijām jāveic šādas funkcijas (tās nevar tikt deleģētas): • Operacionālo programmu izstrādāšana (t.sk., analīze, stratēģija, prioritātes, kritēriji); • Ieviešanas nosacījumu (kritēriju, attiecināmo izmaksu, atbilstošo aktivitāšu) izstrādāšana; • Finanšu plānošana; • Uzraudzība savas prioritātes līmenī.

27. Starpniekinstitūciju funkcijas, kas var tikt deleģētas 2007. – 2013. gadā • Starpniekinstitūcijām jāveic šādas funkcijas (tās var tikt deleģētas (RAPLM var deleģēt reģionālā līmeņa pašvaldībām)): • Projektu atlase un apstiprināšana; • Projektu ieviešanas vadība, līgumu slēgšana, izpildes uzraudzība; • Kontrole un pārbaudes projektu īstenošanas vietā; • Maksājumu pieprasījumu pārbaude un apstiprināšana, izdevumu deklarācijas sagatavošana.