ES tiesību akti par kartēm Aktualizēšana un ietekme

1. Ludovic Espitalier-Noël Priekšsēdētāja vietnieks – Sabiedrisko attiecībuvadītājs Baltijā, Beneluksa valstīs, Francijā ES tiesību akti par kartēmAktualizēšana un ietekme Izskatīšana Budžeta un finanšu komitejā 2014. gada 4. jūnijā

2. ES tiesību akti par kartēm • Ko MasterCard dara un ko nedara • Kā karšu sistēma darbojas un tās ieguvumi • Tendences kopumā • Latvijas maksājumu tirgus • ES tiesību akta priekšlikums • Mūsu galvenās bažas • Apgalvojumi ārpus MasterCard • Jautājumi un atbildes

3. ES tiesību akti par kartēm • Ko MasterCard dara un ko nedara • Kā karšu sistēma darbojas un tās ieguvumi • Tendences kopumā • Latvijas maksājumu tirgus • ES tiesību akta priekšlikums • Mūsu galvenās bažas • Apgalvojumi ārpus MasterCard • Jautājumi un atbildes • Q&A

4. Ko MasterCard dara… un ko tā nedara • 3 darbības: • Licenzēšana • Darījumu apstrāde • Konsultācijas bankām • Ko mēs nedarām: • Nepelnām naudu no starpbanku maksām • Nenosakām termināļu, karšu un ar kartēm saistītu pakalpojumu cenas • Neizdodam kartes, neiznomājam un nepārdodam termināļus • Neveidojam tiešas attiecības ar tirgotājiem un karšu turētājiem • Mūsu devīze: būt tuvāk biznesam

5. EU Card Legislation • Ko MasterCard dara un ko tā nedara • Kā karšu sistēma darbojas un tās ieguvumi • Tendences kopumā • Latvijas maksājumu tirgus • ES tiesību akta priekšlikums • Mūsu galvenās bažas • Apgalvojumi ārpus MasterCard • Jautājumi un atbildes

6. Kā pašlaik darbojas 4-pušu sistēma Banka izdevēja Banka saņēmēja Maksas par komersanta pakalpojumu Kartes turētāja maksas Kartes turētājs Komersants

7. Kā pašlaik darbojas 4-pušu sistēma Banka izdevēja Banka saņēmēja Maksas par komersanta pakalpojumu= Bankas maksas + savstarpējā apmaiņa Kartes turētāja maksas Savstarpējā maiņa Kartes turētājs Komersants

8. Daži ieguvumi, ko kartes dod komersantiem, patērētājiemun valdībām • Ērtums, elastība un fiziska drošība • Mazāka izvairīšanās no nodokļiem, mazāka ēnu ekonomikas • Maksājuma garantijas • Pret krāpšanu (komersanta un patērētāja ieguvums) • Pret kartes turētāja saistību neizpildi (komersanta ieguvums) • Lielāks noiets • Lielāka darījuma vērtība (par 28 € vairāk debetā sal. ar skaidrā naudā,par 46 € kredītā) • Lielāka darījuma kredītkaršu kategorijā (par 23€ vairāk prēmiju sal. ar standarta kredītu) • Vairāk klientu MVU, jo lielākas iespējas konkurēt ar lieliem mazumtirgotājiem • Ietaupījumi(skaidrā naudā vidēji 3x dārgāk nekā ar debetkartēm) • Maksāšanas laiks, iešana uz banku, maksājumu kavējumi, ATM uzcenojumi, melnais tirgus; ražošana un pārvadāšana, viltota nauda utt. • Vairāk laika var veltīt galvenajai komercdarbībai, mazāk uzskaites kļūdu

9. Karšu tirgus Trausla ekosistēma… …jo ikviens ir atkarīgs no otra… …un mēs visi iegūstam, ja tirgus darbojasefektīvi…, …mēs visi zaudējam, ja kādam neveicas

10. ES tiesību akti par kartēm • Ko MasterCard dara un ko nedara • Kā karšu sistēma darbojas un tās ieguvumi • Tendences kopumā • Latvijas maksājumu tirgus • ES tiesību akta priekšlikums • Mūsu galvenās bažas • Apgalvojumi ārpus MasterCard • Jautājumi un atbildes

11. Elektroniskie maksājumi: tendences • Vairāk e-komercijas darījumu • Galvenie šķēršļi ir patērētāju tiesības un loģistika, nevis maksājuma izmaksas • Vairāk inovāciju un maksājumu risinājumu • Vairāk dalībnieku • Labāka izpratne par ieguvumiem (īpaši komersantiem un valdībām) • Lielāka pārredzamība • Skaidrai naudai joprojām pārsvars: aptuveni 70% no visiem maksājumu darījumiem Eiropā • 95% darījumu ar kartēm joprojām iekšzemes darījumi • Iekšzemes karšu shēmas joprojām dominē lielākajā daļā ES valstu • MasterCard apstrādā tikai 40% savu pašu karšu darījumus • Krāpšanas evolūcija

12. Avots: Eiropas Inovāciju akadēmija – atrodas Tallinā

13. ECB slaids - 2012

15. ES tiesību akti par kartēm • Ko MasterCard dara un ko nedara • Kā karšu sistēma darbojas un tās ieguvumi • Tendences kopumā • Latvijas maksājumu tirgus • ES tiesību akta priekšlikums • Mūsu galvenās bažas • Apgalvojumi ārpus MasterCard • Jautājumi un atbildes

16. Īsi par Latvijas tirgu (2013) • Maksājumi ar kartēm 2013. gadā palielinājās par 18,5%

17. Īsumā: Latvijas tirgus (2013) • Ēnu ekonomika (% noIKP)

19. LPIAA veiktā patērētāju aptauja, 2013 1/2 Visbiežāk lietotais maksājuma veids Vai maksājumu kartēm ir būtiska nozīmecīņā pret ēnu ekonomiku?

20. LPIAA veiktā patērētāju aptauja, 2013 2/2 Vai vairāk lietotu skaidru naudu, ja karšu lietošanas izmaksas palielinātos Vai komersanti pazeminātu cenas, ja viņi maksātu mazāku starpbanku komisiju?

21. ES tiesību akti par kartēm • Ko MasterCard dara un ko nedara • Kā karšu sistēma darbojas un tās ieguvumi • Tendences kopumā • Latvijas maksājumu tirgus • ES tiesību akta priekšlikums • Mūsu galvenās bažas • Deklarācijas ārpus MasterCard • Jautājumi un atbildes

22. EK tiesībuakta priekšlikums Pakete ar2 priekšlikumiempar maksājumu pakalpojumiem, tostarp pārskats par MPD un regulas projektu par visām ES valstīm, ko Eiropas Komisijaiesniedza 2013. gada 24. jūlijā

23. EK tiesību akta priekšlikums: mērķi More competition More innovation More transparency More harmonisation Lesscosts

24. EK mērķi Latvijas tirgū • Konkurence • 11saņēmējihttp://www.mastercard.com/lv/merchants/becoming-a-mastercard-merchant.html • apstrādes pusē viens galvenais dalībnieks (ne MasterCard) • Inovācija • Bezkontakta maksājumi – Priekšapmaksas kartes - PaySafe karte – SecureCode - iZettle • Pārredzamība • Starpbanku maksu līmeņi publiski pieejami MasterCard tīmekļa vietnēhttp://www.mastercard.com/us/wce/PDF/Latvia.pdf • Sīkāku informāciju komersantierm sniedz, kad darījumu apstrādā ar MasterCard • Harmonizācija • Attīstīts tirgus, plašs karšu lietojums • SEPA • Apstiprināšanas izmaksas (starpbanku) • MC starpbanku maksājumi ap vai zemāk par ES vidējo (0.5% debetam; 0.9% kreditam)

25. Karšu regulējuma likumdošanas process European Commission European Council (28 Member States) Law Proposal amendments negotiations European Parliament European Commission 28 EU Member States Not a lawNot bindingCan be modified Law directly applicable throughout EU EP First Reading today 3 April 2014 24 Jul 2013 Long and complex decision making process – can take months or even years to complete

26. Sīkāk par laika plānojumu 1 2 3 4 5 Current EP closes 1 2 3 4 5

27. ES tiesību akti par kartēm • Ko MasterCard dara un ko nedara • Kā karšu sistēma darbojas un tās ieguvumi • Tendences kopumā • Latvijas maksājumu tirgus • ES tiesību akta priekšlikums • Mūsu galvenās bažas • Apgalvojumi ārpus MasterCard • Jautājumi un atbildes

28. Īsi par mūsu galvenajām bažām • Attieksme pret tirgus dalībniekiem ar vienāda veida komercdarbību nebūs vienāda (īpaši visdārgākajiem un mazāk pārredzamajiem)… • Komersantu devums karšu sistēmai tiks patvaļīgi samazināts uz patērētāju rēķina… • Patērētāji un komersanti saskarsies ar augstākām cenām par tāda paša līmeņa pakalpojumiem un produktiem… • Maksājumu kavējumi būs ilgāki uzņēmumiem, kuriem maksās ar komerckartēm, un tiem pašiem uzņēmumiem būs mazāk naudas plūsmas instrumentu… • Patērētāji vairs nebūs droši, ka komersanti no viņiem pieņems visu kategoriju kartes… Tiks veicināta skaidras naudas lietošana Netiks rosinātas inovācijas un ieguldījumi Tikai lielie mazumtirgotāji būs ieguvēji Dažas sekas nav izvērtētas

29. Mūsu galvenās bažas • Attieksme pret tirgus dalībniekiem ar vienāda veida komercdarbību nebūs vienāda (īpaši visdārgākajiem un mazāk pārredzamajiem)…

30. Kā pašlaik darbojas 4 pušu sistēma Banka izdevēja Banka saņēmēja Maksas par komersanta pakalpojumiem = Bankas maksas + savstarpējā apmaiņa Kartes turētāja maksas Savstarpējā apmaiņa Kartes turētājs Komersants

31. Kā darbojas 3 pušu sistēma Iekšējais pārvedums Komersanta maksas Izdevēja puse Saņēmēja puse Kartes turētāja maksas Kartes turētājs Komersants

32. Kā darbojas 3 pušu sistēma Stimula maksas Banka izdevēja Komersanta maksas Kartes turētāja maksas Kartes turētājs Komersants

33. Mūsu galvenās bažas • Komersantu devums karšu sistēmai tiks patvaļīgi samazināts uz patērētāju rēķina…

34. Banka izdevēja Banka saņēmēja Maksas par komersanta pakalpojumiem = Bankas maksas + savstarpējā maiņa Kartes turētāja maksas Savstarpējā maiņa Kartes turētājs Komersants

35. Mūsu galvenās bažas • Maksājumu kavējumi būs ilgāki uzņēmumiem, kuriem maksās ar komerckartēm, un tiem pašiem uzņēmumiem būs mazāk naudas plūsmas instrumentu…

36. Banka izdevēja Banka saņēmēja Maksas par komersanta pakalpojumiem = Bankas maksas + savstarpējā maiņa Kartes turētāja maksas Savstarpējā maiņa + Savstarpējā maiņa Komersants Korporatīvi kartes lietotāji

37. Mūsu galvenās bažas • Patērētāji vairs nebūs droši, ka komersanti pieņems no viņiem visu kategoriju kartes …

39. Mūsu galvenās bažas • Patērētāji un komersanti saskarsies ar augstākām cenām par tāda paša līmeņa pakalpojumiem un produktiem…

40. Iepriekš Banka izdevēja Banka saņēmēja Licenzēšana Komersanta pakalpojums Apstrāde Kartes turētāja maksas Kartes turētājs Komersants

41. Pēc tam Licenzēšana Augstākas izmaksas Augstākas izmaksas Banka izdevēja Banka saņēmēja Maksas par komersanta pakalpojumu Kartes turētāja maksas Apstrāde Kartes turētājs Komersants Lielākas cenas Lielākas cenas

42. ES tiesību akti par kartēm • Ko MasterCard dara un ko nedara • Kā karšu sistēma darbojas un tās ieguvumi • Tendences kopumā • Latvijas maksājumu tirgus • ES tiesību akta priekšlikums • Mūsu galvenās bažas • Apgalvojumi ārpus MasterCard • Jautājumi un atbildes

43. Dažas piezīmes ārpus MasterCard 1/5 • Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA)“Mums ir bažas par kaitējošām sekām, ko, iespējams, šie tiesību akta priekšlikumi var izraisīt, jo, ja par tiem nobalsos, tie izraisīs augstākas maksas par karti, un tā rezultātā cietīs patērētāju, īpaši sociāli neaizsargāto, intereses.”/ « Salīdzinājumā ar vidēji ES, pat visnelielākie cenu palielinājumi Latvijā var radīt ārkārtīgi nevēlamassekas patērētājiem, īpaši sociāli mazāk aizsargātām grupām, piespiežot tās atteikties no maksājuma karšu izmantošanas unliekot atgriezties pie skaidras naudas, kas, savukārt, ir mazāk droši patērētājiem, jo ir saistīts ar lielākiem krāpšanas un zādzību riskiem. Mūsdienu pasaulē elektronisko maksājuma karšu sistēmair pamatvajadzība, kas atvieglo patērētāju dzīvi vairākos aspektos.Patiešām, Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācijas pārstāvjiir pārliecināti, ka komersanti gūst labumu, pateicoties maksājuma karšu sistēmai, vismaz tikpat lielā mērā, ja ne vēl vairāk, kā patērētāji, un patērētājiem nevajadzētu ciest komersantu dēļ”. • Latvijas Tirgotājs (Latvijas MVUorganizācija): “Katra piespiedu harmonizācija un regulējums, ja tiek ignorētas nacionālā tirgus īpatnības, visticamāk izjauks trauslo līdzsvaru karšu tirgū un apdraudēs tā Situācija prasa visām iesaistītajām pusēm dot pamatīgu seku izvērtējumu. Neviens nevēlas iestāties zaudētāju klubā! Bet ak vai! EK, šķiet,nevēlas ieklausīties patērētājos un mazajos uzņēmējos. Vēl sliktāk, Komisija nav gatava analizēt citu valstu datus un pieredzi.” • Latvijas Komercbanku asociācija:“Ja ienākumi tiek ierobežoti, bet izdevumi saglabājas tādi paši, jāatrod citi alternatīvi veidi, kā gūt ienākumus. Šajā gadījumā alternatīvais veids faktiski ir indivīds, kas nemaksā augstāku komisijas maksu veikalā, bet tādā gadījumā, iespējams, tiks palielināta viņa kartes gada maksa...” / “Neskaidros gadījumos, kad patērētājs nesaprot, kurš veikals pieņem kredītkartes un kurš debetkartes, galu galā patērētājs izvēlēsies maksāt skaidrā naudā.”

44. Dažas piezīmes ārpus MasterCard 2/5 • Amerikas Tirdzniecības kamera Latvijā: ‘Regulas mērķis bija harmonizēt Eiropas Savienības maksājuma karšu tirgu, plus veicināt inovācijas un produktīvākā veidā lietot maksājuma kartesun sniegt augstāku drošību, tomēr redzam, ka daži noteikumi var kaitēt maksājuma karšu ekosistēmai un kavēt cīņu ar ēnu ekonomiku. Mēs uzskatām, ka nav vajadzības mainīt sistēmu, kas labi darbojas un neuzrāda nekādas tirgus neveiksmes. Patvaļīga iejaukšanās, piemēram, ar EK regulu, var kavēt Latvijas maksājuma karšu tirgus turpmāko attīstību.” • Lietuvas Patērētāju organizāciju alianse: “Mēs atzinīgi vērtētu ikvienu iniciatīvu, kas rezultātā nestu labumu patērētājam, bet šajā gadījumā mēs redzam pavisam atšķirīgus nolūkus.Nav nejaušība, ka lielākās Eiropas asociēto komersantu organizācijas aktīvi iestājas par maksu ierobežošanu.Nepamatoti tiek uzskatīts, ka šī regula būs ieguvums arī patērētājiem, jo tiek cerēts, ka pēc maksu sloga samazinājuma tirgotājiem cenas viņu pārdotajām precēm samazināsies. Diemžēl regula nekādā gadījumā nesamazinās maksājumu sistēmas apsaimniekošanas izmaksas, ir vēlme tikai tās citādi sadalīt.Pieredze un ekonomikas teorija liecina, ka šādos gadījumos gala maksātājs vienmēr ir patērētājs.” • Igaunijas Patērētāju aizsardzības asociācija: “Ņemot vērā to, ka Igaunijā mēneša maksa par karti, piemēram, ir diferencēta un maksa senjoriem, bērniem un jauniešiem ir mazāka, plānotā regula nesīs cenu palielinājumu visiem patērētājiem, bet jo īpaši tā ierobežos pirktspēju patērētājiem ar vismazākajiem ienākumiem. Ir arī gaidāms, ka jaunu maksājuma iespēju un drošības funkciju attīstība (t. i., mobilie maksājumi) palēnināsies un ekonomikas vides riski palielināsies. Regulā nav arī ņemtas vērā katras dalībvalsts vietējās īpatnības.”

45. Dažas piezīmes ārpus MasterCard 3/5 • Moovcard (Francijas inovāciju kompānija): “Kā e-komersants esmu noraizējies par Eiropas Komisijas plāniem. Es būtu pirmais apmierinātais, jo es teorētiski sagaidītu savu bankas maksu samazinājumu. Bet īstenībā viss modelis tiktu sabojāts, jo e-komercija varēja attīstīties Francijā un Eiropā tieši savu komponentu dēļ (piemēram, pārliecība par maksājuma kartēm, ieguldītās pūles nodrošināt un vispārināt tiešsaistes maksājumus).” • Polijas Patērētāju federācija: “Likumdevēja iecerētajiem noteikumiemnoteikti būs pozitīva ietekme uz komersantu tirgu, bet ir grūti paredzēt, kā reaģēs pārējie tirgus dalībnieki. Visvienkāršākās sekas var būt maksas palielinājums par karšu lietošanu vai bankas rēķiniem. Ar lielu piesardzību jāizturas arī pret kādu citu tirgotāju privilēģiju – noteikumu par visu karšu pieņemšanu. Ja lemjam par turpmāku savstarpējās maiņas maksu samazināšanu, šķiet nepamatoti pievienot pārdevējiem vēl kādu privilēģiju, īpaši ja tas notiek uz patērētāja rēķina -- gan ērtuma, gan maksājuma drošības ziņā.” • Čehijas Uzņēmēju un darbadevēju asociācija: “Viss likumdošanas process ir rezultātsspiedienam no lielveikalu ķēžu puses, kuriem – atšķirībā no mazajiem uzņēmumiem – starpbanku komisijas maksas veido lielākās izmaksas saistībā ar maksājuma karšu pieņemšanu. Mūsu asociācija iebilst pret MIF regulu. Mūsu izpratnē Eiropas Komisijas pieeja (ietekmes uz patērētājiem novērtējuma neesamība) ir pilnīgi nepamatota, pat jatā būtu ieguvums patērētājiem. […] Tā kā bankām un karšu izdevējiem ir svarīga nozīme tirdzniecības politikā, problēmas var atrisināt tirgus un nevis Eiropas regula... Es saprotu, ka var likties mulsinoši, ka dažādas valstis maksā dažāda līmeņa maksas, tomēr tajā pašā laikā dažādām valstīm ir dažāds nodokļu slogs.Ja mēs gribētu to mazliet izvērst, metro biļetes vai degvielas cenas arī ir dažādas dažādās valstīs, un tās netiek regulētas, lai gan tas varētu būt ieguvums patērētājiem.”

46. Dažas piezīmes ārpus MasterCard 4/5 • Negatīvas sekas - Igaunija Igaunijas parlaments 2014. gada 17. janvārī pieprasīja valdībai iebilst pret Eiropas Komisijas noteikumiem par starpbanku komisijas griestu noteikšanu, un tā balsojums ir saistošs: • “Komiteja neatbalsta griestu noteikšanu starpbanku komisijām par maksājumiem ar kartēm, jo tas var ierobežot brīvu konkurenci un traucēt jauniem dalībniekiem ienākšanu tirgū.” • Mēs neatbalstām administratīvi noteiktus griestus starpbanku maksām, jo tādējādi netiek veicināta konkurence tirgū, un tas var apdraudēt pakalpojumu drošību un attīstību.” • Arī Igaunijas valdība “atbalstavienlīdzīgu attieksmi pret maksājuma karšu sistēmām” un uzskata, ka pret triju pušu shēmām (kā arī hibrīdu shēmām) jāizturas kā pret četru pušu shēmām.

47. Dažas piezīmes ārpus MasterCard 5/5 • Subsidiaritāte un datu trūkums - Francija Francijas senāts 2013. gada 28. novembrī paziņoja, ka EK nav ievērojusi subsidiaritātes principu (Francija pārstāv 1/3 visu darījumu, kas veikti ES ar kartēm) un kritizēja EK dažādos punktos: • Ietekmes vērtējumā trūkst daudzu datu un informācijas • Metodika (MIT), kas lietota starpbanku likmju noteikšanai, nav pietiekami konsekventa • EK neparāda, kādas būs galvenās sekas tās piedāvātajiem pasākumiem • No EK nav pietiekami daudz elementu, kas paskaidrotu, kāpēc un kādā veidā tā ir pareizi noteikusi pienācīgā līmeņa darbības • No EK nav pietiekami daudz elementu, kas paskaidrotu, kāpēc un kādā veidā nekāda rīcība no dalībvalstu puses nespētu labāk sasniegt EK izvirzītos mērķus

48. Daži argumenti par labu regulējumam “Regulas mērķis ir veicināt konkurenci un inovācijas un stiprināt tirgu.” • Kā EK var veicināt konkurenci, ja dalībnieki netiek vienādi regulēti? • Kā var stiprināt tirgu, ja netiek regulēti mazāk pārskatāmie dalībnieki? • Kāpēc dažu ieteikumu sekas nav vispār izvērtētas? • Kādas konkrēti ir tirgus neveiksmes Latvijā un ikvienā valstī? • Kāpēc EK uzskata, ka piespiedu harmonizācija darbosies, lai gan visas valstis nav vienādas un viens risinājums nevar derēt visām? • Kāpēc EK nekad neatsaucas uz Monet projektu, no kura atteicās 2012. gadāgaidāmo karšu tiesību aktu dēļ? • Kāpēc EK saka, ka nav pietiekamas konkurences un inovāciju, lai gan tā piedāvāja pārskatīt MPD, lai regulētu “maksājuma institūciju augošo skaitu”? • Kur ir dati un pētījumi, kas rāda, ka vairāki zinātniski pētījumi nekad netiks veiktiun ka visas iepriekš paustās bailes ir nepamatotas? • Kā EK var veicināt inovācijas, ja tā vājina noteiktību, ka kartes tiks pieņemtas, un ja tā liek patērētājiem maksāt vairāk?

49. Daži argumenti par labu regulējumam “Starpbanku maksu regula samazinās cenas patērētājiem” • Kāpēc komersanti (EuroCommerce; ERRT) tik ļoti lobē šo regulu, ja patiesībā viņi grib nodot visus savus jauniegūtos ietaupījumus patērētājiem? • Eiropas komersanti ietaupīs 6 miljardus eiro katru gadu. Kāpēc mums nav precīzu skaitļu attiecībā uz patērētājiem? Kāpēc EK “tic” tikai mazumtirgotājiem? • Kāpēc EK ir tik pārliecināta, ka komersanti samazinās cenas veikalos, lai gan mums nav nekādu liecību par cenu samazinājumiem citos tirgos (drīzāk par pretējo)un valstīs, kur tika samazināts PVN? • Vai EK ignorē to, ka vairākas banku asociācijas brīdināja, ka tās palielinās kartes turētāja maksas (Francija, Latvija, AK u.c.) citos tirgos (piemēram, Spānijā 2005. gadā, t. i., pirms krīzes, vai Polijā pagājušajā gadā)? • Kāpēc EK ignorē to, ka tik daudzas patērētāju organizācijas Eiropā (ieskaitot Latviju) regulāri pauž savas bažas? • Kur ir dati un analīze, kas rāda, ka līdzīgs regulējums ir devis konkrētu labumu patērētājiem un komersantiem?

50. Daži argumenti par labu regulējumam “Maksājuma karšu tirgu Eiropas Savienībā kontrolē divi dalībnieki: MasterCard and VISA, kas ierobežo konkurenci un inovācijas” • Kā MasterCard var būt dominējošs dalībnieks, ja tas neapstrādā gandrīz nevienu no darījumiem Baltijā un tikai 40% darījumu, ko izdara ar savām kartēm Eiropā? • Kā MasterCard var būt dominējošs dalībnieks, ja lielākā daļa darījumu Latvijā apstrādā viens konkurējošs uzņēmums? • Kā MasterCard var būt dominējošs dalībnieks e-tirdzniecības darījumiem, ja lielāko to daļu apstrādā PayPal? • Kā MasterCard var būt dominējošs dalībnieks dažādās nozarēs, ja AmericanExpress ir aizņem vismaz divas trešdaļas no šiem tirgiem (piemēram, tūrisma ņozarēs, viesnīcās, lidsabiedrībās, luksusa precēs u. c.)? • Kartēm Eiropā jāatbilst SEPA, kas ir iespējams, pateicoties starptautiskiem zīmoliem • Kā MasterCard var pievērst cilvēkus, kuri lieto skaidru naudu un čekus, elektroniskiem maksājumiem, ja ne attīstot inovācijas? • Kāpēc MasterCard tik ļoti sadarbojas ar valsts iestādēm, lai ieviestu inovācijas (piemēram, Grieķijā, Nigērijā u.c.)?