1 / 31

Tendences atbildibas regulejuma. Vaina.

Prof. K. Torgans 2010. 2. Vai var mainities ... Koncepcijas par atbildibas formam? Kas var mainitiesAtbildibas funkcijas? Proporcija vai veselas f-jas?Atbildibas priek

elita
Download Presentation

Tendences atbildibas regulejuma. Vaina.

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

    1. Prof. K. Torgans 2010 1 Tendences atbildibas regulejuma. Vaina. Magistru studiju programma

    2. Prof. K. Torgans 2010 2 Vai var mainities .. Koncepcijas par atbildibas formam? Kas var mainities Atbildibas funkcijas? Proporcija vai veselas f-jas? Atbildibas priekšnoteikumi (pamati)? Cik? 3-5?

    3. Prof. K. Torgans 2010 3 Kas japanak ar atbildibu? Kriminaltiesibas – nodaritaja sodišana un vispareja prevencija Kriminalsods var mainities atkariba no daudziem faktoriem, t. sk. no nodarijuma bistamibas, nodaritaja personas, sodu politikas. Lidzigi adm sodi. Civiltiesibas – atbildibas galvena izpausme ir zaudejumu atlidziba, kas nav uzskatama par atbildibu soda nozime.

    4. Prof. K. Torgans 2010 4 Kas japanak civiltiesiskajas attiecibas? Mantisko un nemantisko labumu aizsardziba Kas ir galvena persona civiltiesiska parkapuma, par kuru likumam jarupejas? Sodit vainigo vai tiesiski aizsargat cietušo?

    5. Prof. K. Torgans 2010 5 Atbildiba -- sods Kads sakars Vai lidzvertigi termini Vai bez soda ir vel kaut kadi citi tiesiski lidzekli?

    6. Prof. K. Torgans 2010 6 Izejas pkt – CL 1635. p. jaunaja redakcija 1635. Katrs tiesibu aizskarums, tas ir, katra pati par sevi neatlauta darbiba, kuras rezultata nodarits kaitejums (ari moralais kaitejums), dod tiesibu cietušajam prasit apmierinajumu no aizskareja, ciktal vinu par šo darbibu var vainot. Ar moralo kaitejumu jasaprot fiziskas vai garigas ciešanas, kas izraisitas ar .. (seko 3.dala un piezime) –sk nakošo

    7. Prof. K. Torgans 2010 7 1635. panta 3. dala un Piezime Ja ša panta otraja dala mineta neatlauta darbiba izpaudusies ka noziedzigs nodarijums pret personas dzivibu, veselibu, tikumibu, dzimumneaizskaramibu, brivibu, godu, cienu vai pret gimeni, vai nepilngadigo, pienemams, ka cietušajam .. nodarits moralais kaitejums. Citos gadijumos moralais kaitejums cietušajam japierada. Piezime. (ar “darbiba” saprot ari bezdarbibu)

    8. Prof. K. Torgans 2010 8 Atbildiba –šauraks par apmierinajuma došanu jedziens Apmierinajumu dod mantas atdošana natura, izlabošana,dažkart atvainošanas, izligums bez atbildibas pazimem .. Ne katras negativas sekas ir atbildiba. Jedziens atbildibai dots dažadi: Viena no def ir nakošaja slaida. Meginiet pateikt, kam jabut definicija!

    9. Prof. K. Torgans 2010 9 Definicija Civiltiesiska atbildiba ir saistiba, kas rodas neatlautas darbibas rezultata, papildina, aizstaj jau esošu vai rodas no jauna (delikta) un kas izpaužas pienakuma noverst vai mazinat neatlautas darbibas sekas ar zaudejumu atlidzinašanu, mantisku kompensaciju, ligumsodu vai citadu apmierin. un kura izpildei iespejams piemerot valsts piespiedu lidzeklus. (K.T. Saist ties I, 205. lpp)

    10. Prof. K. Torgans 2010 10 CTA rodas no Liguma parkapuma Delikta Quasi delikta Parkapuma pirms liguma noslegšanas. Izcelts DCFR

    11. Prof. K. Torgans 2010 11 Attiecigi dažadi pamati pat vienas parkapumu grupas ietvaros Tradicionali nosauktie cetri pamati neder visos gadijumos un daža zina pat nav pareizi: Prettiesiska riciba (darbiba, bezdarbiba) Zaudejumu esamiba un to apmers Celoniskais sakars starp 1. un 2. Vaina Talak japrot kritiski izklastit.

    12. Prof. K. Torgans 2010 12 Atškiras Ligumsodam nevajag zaudejumus un celonisko sakaru Pazistama stingra, absoluta jeb neatkariga no vainas atbildiba (strict liability) Zaudejumu atlidzibas vieta dažos gadijumos jaruna par kaitejuma nolidzinašanu Nesekmejas definet vainu

    13. Prof. K. Torgans 2010 13 Prettiesiska riciba Liguma parkapums Delikts (ari quasi –it ka delikts) Vai tas, ka viens cilveks otram nogriež pirkstu, ir prettiesiska riciba? Vai cilveka sakroplojums uz cela ir prettiesisks?

    14. Prof. K. Torgans 2010 14 Atbildes nevar dot pirms nav zinami visi apstakli: Arsts nogrieza pirkstu, lai glabtu no gangrenas Cietušais tišam metas zem auto VAI IR PRETTIESISKA, JA NAV t.s. VAINAS?

    15. Prof. K. Torgans 2010 15 Ka tiesas noskaidro vainu civillietas? Kadi pieradijumi tiek izmantoti? Vai par to pratina lieciniekus? Ka motive vainas esamibu spriedumos?

    16. Prof. K. Torgans 2010 16 Tiesu prakse Tiesas noskaidro, vai nav kadi attaisnojumi, lai darbibu atzitu par parkapumu nesaturošu Ja attaisnojumu nav, tiek uzskatits, ka ir ari vaina. To lauj ari prezumpcija. TATAD VAINA ATSEVIŠKI NETIEK PETITA!! Tad varbut vainas jautajums ir sastavdala prettiesiskuma noskaidrošana?

    17. Prof. K. Torgans 2010 17 Jauna veca koncepcija Zaudejumu atlidzinašanas prasijuma un piedzinas pamati ir tris: Tiesibu aizskareja neattaisnojama darbiba, kas attiecigos gadijumos ietver ari novertejumu no vainojamibas viedokla Zaudejumu esamiba Celoniskais sakars starp zaudejumiem un neatlauto darbibu.

    18. Prof. K. Torgans 2010 18 Vainas prezumpcija Lauj apgalvot, ka tiesas ievero vainas principu, kaut gan vainu nav izdevies definet

    19. Prof. K. Torgans 2010 19 Meginajumi definet vainu ? Psihiska attieksme pret savu prettiesisku ricibu?? Noluks – it ka der ka psihes kategorija, bet ka noskaidrot (rikojums nosutit produkciju citam) Neuzmaniba – ka noskaidrot Romiešu tiesibas un musdienu zinatnieki par romiešu tiesibam (Braginskis, Vitrjanskis)

    20. Prof. K. Torgans 2010 20 Vesturiskais aspekts Taliona princips – barbarisms (kapec? Ko nozime šis princips?) Vainas idejas vestutriski progresiva nozime – parvaret primitivu atriebibu Vainas principa triumfs (19. gs) un noriets vai attistibas spirale

    21. Prof. K. Torgans 2010 21 Kapec neder psihiska attieksme? Juridiskas personas vaina Neuzmanibas vertešana, vai ieklustam psihe? Noluka vertešana Cik vajadziga no atb merku viedokla?

    22. Prof. K. Torgans 2010 22 Ko varetu likt vieta? ELTP un UNODROIT principos nav par vainu

    23. Prof. K. Torgans 2010 23 Kas ir vieta? ELTP 8:108: Vienas puses liguma neizpildišana ir attaisnojama, ja ir pieradits, ka tas noticis tada škeršla del, kas ir arpus šis puses kontroles un sapratigi nevareja sagaidit, ka to paredzes liguma slegšanas laika, vai no ta izvairities, vai parvaret to vai ta sekas.

    24. Prof. K. Torgans 2010 24 Divi celi uz vienu rezultatu Latvijas CL Saistibas neizpilde – vainas prezumpcija – tas nesekmiga atspekošana - atbildiba ELTP -- Jusu idejas --sk nakamo slaidu

    25. Prof. K. Torgans 2010 25 ELTP (ari UNIDROIT 7.1.7.) Saistibas neizpildišana – attaisnojumu izvertešana - atbildiba

    26. Prof. K. Torgans 2010 26 Attaisnojumi Nejaušs škerslis (kapec nav labs termins “neparvarama vara”?) Kadi vel var but attaisnojumi ligumos Otras puses prettiesiska riciba Izmainijušies apstakli ARVALSTIS! Merka sabrukums (frustration ) Seviškas grutibas (hardship) u c

    27. Prof. K. Torgans 2010 27 Vainas problema prasa vel atgriezties pie atbildibas modeliem, kas tiks darits nakošaja temata.

    28. Prof. K. Torgans 2010 28 Vai mainas ari zaudejumu (kaitejuma) atlidzibas koncepcijas? Deliktu tiesibu principos Diferenciacija Tiri ekonomiskais zaudejums

    29. Prof. K. Torgans 2010 29 Apmera noteikšana Zaudejumiem – 1)pieradijumi par mantas samazinajumu, 2) par atrauto pelnu Sikak sk. CL 1786—92.p., 1787. – atrautai pelnai – lidz pieradijumu paticamibas pakapei Moralais kaitejums – pieradijumi, kas lauj tiesai izstradat viedokli par samerigu kompensaciju, piem., par nepatieso zinu izplatišanas apmeriem, tiražu, auditoriju.

    30. Prof. K. Torgans 2010 30 CL grozijums 1779¹. Zaudejumu nodaritajs atlidzina zaudejumus tada apmera, kadu vareja sapratigi paredzet darijuma noslegšanas laika ka neizpildišanas sagaidamas sekas, ja vien neizpildišana nav notikusi launa noluka vai rupjas neuzmanibas del.

    31. Prof. K. Torgans 2010 31 Ievirzes temata beigas Par patstaviga darba uzdevumiem Paldies!

More Related