Ekonomikas stabilizācija

Ekonomikas stabilizācija

Saturs • Ekonomiskā situācija un attīstības prognozes 2008.-2010.gadam • SVF un EK uzdevumi ekonomikas atveseļošanai • Finanšu instrumenti tautsaimniecības stabilizācijai un eksporta veicināšanai

Ekonomiskā situācija valstī • Turpinās ekonomiskā lejupslīde. IKP kritums 2008.g 4.ceturksnī pēc CSP novērtējuma bija 10,5% • Pēdējos mēnešos sāk samazināties eksports • Samazinās kreditēšanas apjomi • Strauji pieaug bezdarbs

Iekšzemes kopprodukts Procentos pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu

Apstrādes rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss sezonāli izlīdzinātie dati, 2005 = 100

Mazumtirdzniecības apgrozījuma indekss sezonāli izlīdzinātie dati, 2005 = 100

Preču un pakalpojumu eksports miljonos latu

Vai lata devalvācija uzlabos situāciju? • Lata devalvācijas ieguvums no teorētiskā viedokļa ir konkurētspējas palielināšanās (tirdzniecības nosacījumu uzlabošanās) • Tomēr ir vairāki riska momenti, kas dzēstu pozitīvo devalvācijas efektu un radītu būtiskas problēmas ekonomikai • Nelabvēlīgā ārējā vide un esošā eksporta struktūru nespētu īstermiņā nodrošināt būtisku eksporta apjomu pieaugumu • Devalvācija vairāk ietekmētu importu, kam samazinoties, reālā sektora kritums būtu vēl straujāks – ievērojami samazinoties mājsaimniecību patēriņam un privātajām investīcijām • 200 tūkst. mājsaimniecībām palielinātos kredītu atmaksas izdevumi • Pieaugtu valsts parāds, kas atmaksājams ārvalstu valūtā • Pasliktinātos ārvalstu banku uzticība Latvijas finanšu tirgiem, mazināsies pieeja ārējam finansējumam, kas vēl vairāk ierobežos kreditēšanas un pārkreditēšanas iespējas • Negatīvas gaidas attiecībā uz lata stabilitāti radītu papildus spekulatīvo spiedienu Vienīgā izeja no situācijas ir nodrošināt eiro ieviešanu 2012.gadā. Lata stabilitāte ir būtiskākais šī mērķa sasniegšanas priekšnosacījums.

Nodarbināto iedzīvotāju skaits Tūkstošos

Reģistrētais bezdarba līmenis Procentos no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita

Kredīti Privātam sektoram izsniegtie industriālie un komerckredīti Privātam sektoram izsniegtie kredīti (kopā)

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi un izdevumi Budžeta deficīts -3,3% no IKP Budžeta deficīts -5,0% no IKP Budžeta deficīts -5,5% no IKP 2009’ – 12.12.2008. 2009’’ – 02.03.2009.

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi un izdevumi Budžeta deficīts -3,3% no IKP Budžeta deficīts -5,0% no IKP Budžeta deficīts -10,7% no IKP 2009’ – 12.12.2008. 2009’’ – 02.03.2009.

Eiropas Komisijas prognozes (IKP izmaiņas, % pret iepriekšējo gadu)

Makroekonomiskais ietvars 2009.gadam • IKP samazinājums līdz pat 12-14% • Nodarbinātības samazinājums par 9...12% • Reģistrētais bezdarba līmenis vismaz 14% • Gada vidējā patēriņa cenu inflācija sasniegs 3,3% • Tekošā konta deficīts saruks līdz 1...3% no IKP • Kredīti atlikumu samazinājums vismaz par 10%

Valdības rīcība • Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma (pieņemta Saeimā 12.12.2008) • Programmas uzdevumi konkretizēti: • SVF un Latvijas nodomu protokolā • Eiropas Kopienas un Latvijas Saprašanās memorandā

Aizņemto finanšu līdzekļu izlietojums • Budžeta deficīta finansēšana • Komercbanku sistēmas stabilizēšana • Valūtas rezervju līmeņa nodrošināšna Latvijas Bankā

Saprašanās memorands • Starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku noslēgtais Saprašanās memorands nosprauž stingrus aizdevuma nosacījumus: • aizdevums ir sadalīts 6 daļās • katras nākamās aizdevuma daļas izmaksa Latvijai ir atkarīga no Latvijas spējas izpildīt Saprašanās memoranda uzdevumus • Saprašanās memorandā ir izvērsti konkrēti veicamie uzdevumi pa ceturkšņiem šādās jomās: • Fiskālā konsolidācija • Fiskālās pārvaldības reformas • Finanšu sektora regulēšana un uzraudzība • Strukturālās reformas

Fiskālā konsolidācija • Mērķis - nodrošināt, lai budžeta deficīts 2009. un 2010.gadā nepārsniedz 5% no IKP un 2011.gadā 3% no IKP • Saprašanās memoranda uzdevumi • Saeimā pieņemt pilnībā izstrādātus 2009.gada valsts budžeta grozījumus, paredzot 5% finanšu nodrošinājuma rezervi un skaidri identificējot racionalizējamās programmas (2009.g. 2.cet.) • nodrošināt budžeta deficīta atbilstību Saeimā apstiprinātajam budžetam (tiks vērtēta katru ceturksni) • samazināt sabiedriskā sektora vidējo atalgojumu un darbinieku skaitu atbilstoši programmas uzdevumiem (tiks vērtēts katru ceturksni) • nodrošināt ES fondu izmantošanu plānotā apjomā

Fiskālās pārvaldības reformas • Mērķis - uzlabot fiskālo pārvaldību, lai nodrošinātu budžeta veidošanas pārskatāmību, uzraudzību un pēctecību vidējā termiņā • Saprašanās memoranda uzdevumi • uzlabot budžeta izstrādes procedūras un izdevumu uzraudzības kontroli, veidojot vidēja termiņa budžeta ietvaru un paaugstinot budžeta caurspīdīgumu. Jāizstrādā priekšlikumi grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību (2009.g. 2.cet.). Likumam jāstājas spēkā 2009.g.4.cet. • ieviest Valsts Kontroles 2008.g. septembra rekomendācijas attiecībā uz 2007.gada valsts un pašvaldību budžetu izpildi, lai panāktu papildus ietaupījumus (2009.g. 2. cet.) • ieviest skaidru un pārskatāmas atalgojumu sistēmu valsts pārvaldē strādājošiem un vienotu cilvēkresursu plānošanas un pārvaldības sistēmu (2009.g. 3.cet.) • pieņemt valsts un privātās partnerības likumu (2009.g. 3.cet.)

Finanšu sektora regulēšana un uzraudzība • Mērķis - nodrošināt banku sektora stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā • Saprašanās memoranda uzdevumi • primārais uzdevums - atjaunot banku konfidenci, palīdzot bankām panākt atbilstošu likviditāti un pietiekamu kapitalizāciju • novērst ārējā parāda riskus nākotnē, veicot papildus uzraudzības, piesardzības un monetārās politikas pasākumus • nodrošināt atbalstu privātā sektora parādu restrukturizācijai

Strukturālās reformas • Mērķis - paaugstināt tautsaimniecības konkurētspēju, attīstot eksporta sektoru, pastiprinot atbilstošos Lisabonas stratēģijas pasākumus • Saprašanās memoranda uzdevumi • nodrošināt efektīvu MVU piekļuvi finansējumam, ieskaitot eksporta kredīta garantijas, augsta riska aizņēmumus, riska kapitālu un finanšu atbalsta instrumentus uzņēmējdarbības uzsākšanai (2009.g. 2.cet.) • izstrādāt eksporta veicināšanas stratēģiju (2009.g. 2.cet.) • pilnveidot ES struktūrfondu projektu novērtēšanas un uzraudzības sistēmu (2009.g. 2.cet.) • vienkāršot publisko iepirkumu procedūras (2009.g. 2.cet.) • pārskatīt algas noteikšanas mehānismus valstī, lai nodrošinātu nodarbināto algu attīstību saskaņā ar produktivitātes izmaiņām (2009.g. 3.cet.) • uzlabot PVN pārmaksas atmaksāšanas sistēmu, ņemot vērā starptautisko organizāciju rekomendācijas (2009.g. 3.cet.)

Strukturālās reformas • Saprašanās memoranda uzdevumi Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai • Samazināt valsts sektora pētniecības un attīstības prioritāšu skaitu, lai nodrošinātu vairāk resursu saistītām pētniecības jomām. Veicināt pētniecības un attīstības labāku sasaisti ar uzņēmējdarbības sektoru (2009.g. 4.cet.) • Palielināt aktīvās nodarbinātības politikas pieejamību (2009.g. 2.cet.) • Īstenot pasākumus, lai novērstu operacionālās programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” realizācijas aizkavēšanos saskaņā ar apstiprinātajiem programmēšanas dokumentiem (2009.g. 3.cet.) • Īstenot Mūžizglītības rīcības programmu 2008.-2010.gadam un nodrošināt nepieciešamo darba tirgus prasmju un kvalifikācijas attīstības pastiprināšana (2009.g. 4.cet.)

Finanšu instrumenti tautsaimniecības stabilizācijai • Aizdevumu instrumenti • Latvijas garantiju aģentūras galvojumi • Valsts Kases galvojumi • Riska kapitāla instrumenti • Projektu avansēšana struktūrfondu programmu ietvaros • Citi EM prioritārie pasākumi

Nosacījumi atbalsta instrumentu saņēmējiem • Prioritāri - jauni projekti • Uz eksportu orientēti vai importu aizstājoši • ES fondu grantu programmu projektu ieviesēji • Augstāks nosacītais kredītreitings un nodrošinājums Dzīvotspējīgo uzņēmumu darbības saglabāšanai, kuru biznesa plāni pierāda spēju turpināt darbību turpmākos 2-3 gadus

Aizdevumu instrumenti (1) • Konkurētspējas programma (apstiprināta MK 13.05.2008)– Ieviesējs HZB • Aizdevumi MVU līdz 6 milj. Ls investīciju projektiem un līdz 2,5 milj. Ls apgrozāmajiem līdzekļiem • Aizdevuma summa līdz 75% no projekta lieluma • Programmas ieviešanai pašlaik pieejamie finanšu avoti – aizņēmums 100 milj. EUR apmērā no NIB esošā budžeta galvojuma ietvaros

Aizdevumu instrumenti (2) • Programmas darbības uzsākšanas termiņš marta sākums (pēc līguma noslēgšanas ar NIB un MK noteikumu apstiprināšanas). • atbalsts komersantiem neatkarīgi no to lieluma • grūtībās nonākušu uzņēmumu atbalsts, ja statuss ir mainījies pēc 1.07.08. • ES fondu līdzekļus programmas ieviešana 43 (56) milj. Ls apmērā (t.sk zaudēto kredītu riska segšana) Galvojums papildus aizņēmumam 100 milj. EUR apmērā no EIB programmas turpināšanai

Galvojumu instrumenti (1) • Valsts budžeta saistību uzņemšanās par Latvijas garantiju aģentūras izsniegtajiem galvojumiem • Galvojumi līdz 3 milj. EUR viena aizdevuma ietvaros investīciju vai apgrozāmajiem līdzekļiem • Valsts saistību lielums par izsniegtajiem galvojumiem 2009.gadam - 100 milj. Ls • Papildus ieguldījums LGA kapitālā - 20 milj. Ls no ES fondiem Ieviešanas uzsākšana – 2009.gada marts

Galvojumu instrumenti (2) • Valsts galvojumi projektiem, kuriem galvotā aizņēmuma summa virs 3 milj. EUR • Lēmumu pieņem Finanšu ministrs pēc Valsts kases atzinuma, kas balstās uz argumentēta biznesa plāna vērtējumu • Galvojumi aizdevumiem līdz 15 gadiem, bet kredītlīnijām līdz 3 gadiem • Galvojumi par nepilnu aizņēmuma summu, lai nodrošinātu riska pārdali ar kreditējošo banku • Noteikti aizņēmēja finansiālās darbības ierobežojumi zināmam laika periodam (piem. tālāku aizdevumu vai galvojumu izsniegšana utml.) • Galvojumi tiek sniegti tikai pret nodrošinājumu un tiek piemērota risku procentu likme

Finanšu instrumenti sadarbībā ar Eiropas Investīciju Fondu • Riska kapitāla instrumenti (4.12.08 izsludināts konkurss riska kapitāla fondiem 35 milj. EUR apmērā) Fondi paredzēs investīcijas MVU: • Tehnoloģiju pārnesei (sēklas fondi) • Ieguldījumiem kapitālā līdz 3 milj. EUR (bet ne vairāk kā 1,5 milj. EUR viena gada laikā) Līgumu slēgšana ar fondiem – 2009.gada aprīlis/maijs • Apgrozāmo līdzekļu finansēšana (konkurss starp bankām 52 milj EUR apmērā). Termiņš – aprīlis/maijs

Kopsavilkums • Papildus resursi Konkurētspējas programmai 140 milj. Ls, izmantojot valsts galvojumus un 43 (56) milj. Ls • Budžeta saistības par LGA izsniegtajām garantijām vismaz100 milj. Ls apmērā un ieguldījums LGA kapitālā 20 milj. Ls apmērā • Valsts kases galvojumi, projektiem, kas pārsniedz 3 milj. EUR • Sadarbībā ar EIF Riska kapitāla instrumenti –EUR 35 miljonu apmērā un aizdevumiem apgrozāmajiem līdzekļiem EUR 52 milj apmērā Tādējādi ar valsts atbalstu 1.-4. punkta ietvaros varētu atbalstīt vismaz 500-600 uzņēmumu projektus

Projektu avansēšanas iespējas grantu shēmu ietvaros (MK not 418) • Paredzēt avansēšanas iespējas līdz 35% no atbalstāmās summas • Nepieciešama projektu finansējošās bankas garantija par piešķirto avansu • Grozījumi apstiprināti Ministru kabinetā 10.02.09.

Papildus finansējums tautsaimniecības attīstībai • Fondu pārdale uz aktivitātēm, kas tieši saistītas ar konkurētspējas palielināšanos - marta ES fondu Uzraudzības komitejā: • Mājokļu energoefektivitātei • Uzņēmējdarbībai (galvenokārt, finanšu instrumenti) • Paliekošai infrastruktūrai (izglītība vai transporta infrastruktūrai)

Papildus fondu aktivitātes tuvākajos 2-3 mēnešos Februārī MK apstiprināti noteikumi: • Energoefektivitātes projektu atbalstam (mājokļu energoefektivitāte, siltumtrases, koģenerācijas projekti) • Projektu atbalstam īpaši atbalstāmajās teritorijās Martā/aprīlī: • Lielie investīciju projekti jeb “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” • Jaunu produktu ieviešana ražošanā (atkārtoti uzsaukumi) • Mikrokredīti uzņēmējdarbības uzsācējiem (ieviesējs HZB) • Apmācību programmas LIAA (atkārtoti uzsaukumi)

Paldies par uzmanību! Brīvības iela 55, Rīga, LV 1519Tālrunis: 67013101Fakss: 67280882E-pasts: pasts@em.gov.lv Mājas lapa: www.em.gov.lv

Ekonomikas stabilizācija