1 / 40

KUSTĪBA MŪSU VESELĪBAI Liene Cipule fizioterapeite

KUSTĪBA MŪSU VESELĪBAI Liene Cipule fizioterapeite. KUSTĪBA UN VESELĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI. Fiziskie vingrojumi var aizvietot daudz zāļu, bet nevienas zāles pasaulē nespēj aizstāt fiziskos vingrojumus. Alfrēds de Misē. Kāpēc kustības ir tik nozīmīgas mūsu kvalitatīvai dzīvei un veselībai?.

jermaine-roth
Download Presentation

KUSTĪBA MŪSU VESELĪBAI Liene Cipule fizioterapeite

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. KUSTĪBA MŪSU VESELĪBAILiene Cipulefizioterapeite

  2. KUSTĪBA UN VESELĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI

  3. Fiziskie vingrojumi var aizvietot daudz zāļu, bet nevienas zāles pasaulē nespēj aizstāt fiziskos vingrojumus. Alfrēds de Misē

  4. Kāpēc kustības ir tik nozīmīgas mūsu kvalitatīvai dzīvei un veselībai?

  5. KUSTĪBA UN EVOLŪCIJA

  6. KUSTĪBA UN HOMO SAPIENS

  7. KUSTĪBA UN “PROGRESS”

  8. Cilvēkaorganismaaudi, funkcijas un ģenētiskaismateriālsatbilst tam, kādstasveidojiesmūsusenčiem 10000 gadusatpakaļlaiviņiizdzīvotudabiskāizlasē. Cilvēkaķermenisirveidotslaikustētos! KUSTĪBA UN ĢENĒTISKĀ DETERMINANTE

  9. KUSTĪBA UN DATORS

  10. Kustības laikā: pastiprinās impulsi no kustību receptoriem uzbudinās galvas smadzeņu garozas motorā zona uzlabojas orgānu un audu asinsapgāde vielmaiņas procesi kļūst intensīvāki pastiprinās iekšējās sekrēcijas dziedzeru aktivitāte tonizējošo iedarbi palielina kustību radītās pozitīvāsemocijas Ķermenisko un garīgo labsajūtu un pilnvērtīgu darbību nosaka fiziskās aktivitātes. KUSTĪBA UN NORISES ORGANISMĀ

  11. KUSTĪBA UN VĒSTURISKIE ASPEKTI 19. gadsimtā, kā arī lielāko 20. gadsimta daļu kustību trūkums netika atzīts par slimības riska faktoru. Vēl vairāk– aktīvas kustības tika atzītas par ārstniecību traucējošu aspektu. Ārstējot gandrīz jebkuru slimību 20. gadsimta pirmajos trijos ceturkšņos, sākotnēji tika norādīts ārstēšanās režīms, lielākoties– gultas režīms. Tikai 20. gadsimta beigu daļas pētījumi ir pierādījuši apgrieztu korelāciju starp kustību aktivitātēm un atsevišķām slimībām.

  12. Uz pierādījumiem balstīta sociāla determinante apliecina, ka vislielākā korelācija ar ilgu un veselīgu mūžu ir izglītībai, turībai, kustībai un sportam visa mūža garumā Izglītība un turība viegli korelē ar aktīvu dzīvesveidu un kaitīgu ieradumu neesamību, kā arī otrādi. Vienkārši ilgs mūžs nav nedz indivīda, nedz sabiedrības mērķis. Būtiska ir dzīves kvalitāte. Pētījumi sabiedrības veselībā, ir pierādījuši – tie, kas kustas, nenonāk tajā grupā, kur vajadzīga simtprocentīgs cita cilvēka atbalsts izdzīvošanai. KUSTĪBA UN ILGS MŪŽS

  13. KUSTĪBA UN VESELĪBA Daudzkārt atkārtotiem un mērķtiecīgiem sporta vingrinājumiem ir ļoti nozīmīga vieta funkcionētspējīgas fiziskās un garīgās veselības uzturēšanā Sportam piemīt fizioloģiska, imunoloģiska un psiholoģiska pozitīva iedarbe slimību prevencijā Kustības ietilpst jebkuras saslimšanas profilaktisko pasākumu plānā.

  14. Fiziskāaktivitāteietekmēgandrīzvisusorgānus un audus, bet regulārafiziskāslodzešiemorgāniem un audiemļaujpilnīgotsavasfunkcijas. • Regulārafiziskāaktivitāteievērojamisamazinapāragrasnāvesrisku • Vislielākā nozīme sportam un fiziskām aktivitātēm ir:sirds un asinsvadu slimību primārajā un sekundārajā profilaksē un ārstēšanā kaulu, locītavu un balsta aparāta slimību primārajā, sekundārajā un terciārajā profilaksē un ārstēšanā • Nozīmīgu vietu sports ieņem arī onkoloģisku slimību, plaušu un elpceļu, gastrointestinālu, kā arī iekšējās sekrēcijas orgānu slimību profilaksē un ārstēšanā KUSTĪBA UN SLIMĪBU PROFILAKSE

  15. Tradicionāli Latvijas stacionāros ārstēšanos saprot kā gultas režīmu, vēl līdz šim nepietiekama vērība tiek pievērsta kustības trūkumam pēc saslimšanas vai operācijas, kas ir viens no nozīmīgākiem mirstības vai komplikāciju cēloņiem. • Pētījums Krievijā - trīs aviācijas pulkveži gadu pavadīja gultā Sekas – muskuļu distrofija, sirds un asinsvadu mazspēja II B, elpošanas mazspēja, hematūrija pirmajās dienās pēc piecelšanās,bet vienam no viņiem– resnās zarnas vēzis • Pēc jaunāko pētījumu datiem kustības ir rekomendēts iekļaut visu saslimšanu ārstēšanas un atveseļošanās periodā, pielāgojot tās atkarībā no pacienta spējām un diagnozes KUSTĪBA UN SLIMĪBA

  16. (ne)KUSTĪBA UN SLIMĪBU KOMPLIKĀCIJAS KUSTĪBU BALSTA APARĀTĀ • Reducē kustību balsta aparāta funkcionālās rezerves; • Muskuļu vājums un atrofija; • Samazinās kaulu un muskuļu izturība; • Samazinās locītavu kustību apjoms; • Kontraktūras; • Imobilizācijas osteoporoze

  17. (ne)KUSTĪBA UN SLIMĪBU KOMPLIKĀCIJAS RESPIRATORAJĀ SISTĒMĀ • Samazinās plaušu ventilācija; • Izmainās līdzsvars starp asins plūsmu un ventilāciju; • Samazinās diafragmas kustīgums; • Samazinās plaušu ekskursijas; • Apgrūtinās sekrēta izdale; • Samazinās klepus efektivitāte; • Hipostatiskā pneimonija

  18. Posturāla hipotensija – ortostatiskā jutība palielinās; • Dziļo vēnu tromboze; • Trombemboliju risks • Imobilizācijas tahikardija (ne) KUSTĪBA UN SLIMĪBU KOMPLIKĀCIJAS KARDIOVASKULĀRAJĀ SISTĒMĀ

  19. (ne)KUSTĪBA UN SLIMĪBU KOMPLIKĀCIJAS GREMOŠANAS SISTĒMA • Aizcietējumi • Lēnāka zarnu darbība • Lēnāka vielu absorbcija • Apetītes trūkums

  20. Samazinās spēja noturēt līdzsvaru; • Samazinās koordinācijas funkcija (ne)KUSTĪBA UN SLIMĪBU KOMPLIKĀCIJAS LĪDZSVARA UN KOORDINĀCIJAS SISTĒMĀ

  21. Tiek ietekmētas sociālās funkcijas; • Depresija; • Samazinās intelektuālā kapacitāte. (ne)KUSTĪBA UN SLIMĪBU KOMPLIKĀCIJAS KOGNITĪVAJĀ SISTĒMĀ

  22. Visi iepriekšminētie procesi un vēl vairāk notiek arī veselā organismā, ja organismam ir kustību trūkums!

  23. Kā sekundāras profilakses līdzekli mēs sportu saprotam slimiem indivīdiem, kuriem mērķtiecīga un adekvāta fiziska slodze palīdz izvairīties no atkārtotas slimības epizodes vai pagarina slimības remisiju • Kā terciāru profilaksi sportu mēs saprotam kā rehabilitācijas pasākumu kompleksa sastāvdaļu veiksmīgi ārstētu pacientu atlabšanas procesā KUSTĪBA UN ATVESEĻOŠANĀS

  24. KUSTĪBA UN MENTĀLĀ VESELĪBA Kustība nozīmē dzīves ilguma pagarināšanos, dzīves kvalitātes palielināšanos un pašapziņas celšanos. Pētījumos pierādīts, ka kustība attālina vai pat vispār novērš demenci!

  25. KUSTĪBA UN INTELEKTUĀLĀ AKTIVITĀTE Fiziski aktīvs dzīvesstils korelē ar intelektuāli aktīvu dzīvesveidu, racionālu uzturu un tabakas nelietošanu, kas praktiski nozīmē, ka fiziskas aktivitātes ir veselīga dzīvesveida indikatorsDaudzi pētījumi pasaules attīstītajās valstīs pierāda, ka aktīvas sporta nodarbības palīdz darbā un biznesā, samazina depresijas un psiholoģiskas spriedzes iespējas, kas vienlaikus nozīmē veiksmes formulu

  26. Uz zemeslodes vismaz ceturtdaļa sieviešu un sestā daļa vīriešu saslimst ar dziļu depresiju vecumā pēc 45 gadiem, pie kam vismaz 15% no slimniekiem šī depresija komplicējas ar sekmīgāku vai mazāk sekmīgu suicīda (pašnāvības) mēģinājumuDepresija korelē ar vēzi, insultu, citām slimībām – tās ievērojami biežāk piemeklē depresijas slimnieku kā jebkuru citu populācijā Depresijas un citu mentālu slimību gadījumā fiziskajai aktivitātei un sportam ir nozīmīga loma. Jebkura kustība ir cīņa pret depresiju!Depresijas ārstēšanā sports ir papildmetode. Pasaulē depresijas ārstēšanai iesaka sporta veidus, kuros attīstās arī komunikatīvas prasmes, piemēram, sporta spēles.Nodarbojoties ar sporta spēlēm, depresijas slimniekam nav laika un iespēju risināt savas pašvērtības problēmas KUSTĪBA UN DEPRESIJA

  27. KUSTĪBA UN SOCIĀLĀ AKTIVITĀTE • Komandu sporta veidi • Sporta spēles • Sociālās saites ar domubiedriem • Kopējie treniņi • Kompānija

  28. KUSTĪBA UN DARBASPĒJAS • Strādājot intelektuālu bet mazkustīgu darbu, kustības ir nepieciešamas kā mazkustības izraisītu saslimšanu profilaksei, tā darbaspēju paaugstināšanai; • Strādājot fizisku darbu, kustības ir nepieciešamas aroda saslimšanu profilaksei un traumu un hronisku balsta un kustību aparāta saslimšanu novēršanai.

  29. KUSTĪBA UN SPORTS • Kustība veicina sportot prasmi un sportot gribu • Galvenais sportā – sacensties ar sev līdzīgas sagatavotības un fizioloģiskas aktivitātes cilvēkiem - bērniem jāsacenšas ar bērniem, atlētiem ar atlētiem, bet veterāniem ar veterāniem • Tautas sports • Rīgas Nordea maratonā piedalās 30000 skrējēji • Vienības riteņbraucienā piedalās 4300 dalībnieki • Pierīgas mežos visu vasaru katru pēcpusdienu 1000–1500 cilvēku piedalās MAGNĒTĀ

  30. Daudzos pētījumos ir pierādīts, ka tie, kas nodarbojas regulāri ar sportu ir pakļauti mazākam atkarību riskam – smēķēšana, narkotikas, azartspēles, alkohols. • Sports kā atkarība KUSTĪBA UN KAITĪGIE IERADUMI

  31. KUSTĪBA UN DZĪVESVEIDS • Dzīvesveid – ģimene, draugi, brīvais laiks, hobiji, cauru gadu! • Šobrīd pasaules pieredze liecina, ka veselīga dzīvesveida kritērijs ir sporta aktivitātes 5 reizes nedēļā ar katram organismam (atbilstoši dzimumam, vecumam, veselības stāvoklim, svaram, fiziskai sagatavotībai un diagnostiski veiktam veselības novērtējumam) specifisku intensitāti un ilgumu

  32. Kustība pozitīvi ietekmē bērna kopējo attīstību • Kustība saglabā veselību un paildzina jaunību brieduma gados • Austrāliešu pētījumi liecina, ka treniņi iespējami ikvienā vecumā, arī senioriem. Pirmā pozitīvā ietekme ir 5,5 stundām ātras pastaigas nedēļā (daļu šā laika atvēlot riteņbraukšanai, slēpošanai vai peldēšanai).Šīs 5,5 stundas samazina ārstniecības izdevumus par 40% • Pasaules medicīnas asociācija (WMA) ar lozungu „vesels caur kustību” ir izplatījusi atziņu, ka treniņi un kustības visvairāk nepieciešami vecāka gadagājuma cilvēkiem.Vecāku cilvēku sports ir nācijas veselības pamats. KUSTĪBA UN VECUMS

  33. Starptautiskais skolēnu veselības paradumu pētījums - Pietiekamas (60 min. katru dienu) fiziskās aktivitātes pēdējās nedēļas laikā vecumgrupās zēniem un meitenēm, 2006.-2010.g. (%) KUSTĪBA BĒRNU IKDIENĀ

  34. Starptautiskais skolēnu veselības paradumu pētījums - pirmklasnieku ķermeņa masas novērtējums saskaņā ar PVO ĶMI standartiem pēc dzimuma (%): 2008. un 2010. gada salīdzinājums. KUSTĪBA UN LIEKAIS SVARS

  35. Sporta stundas ir jāuzskata par alternatīvu un papildinājumu pārmērīgai mācību programmai. Pareizi organizētas sporta nodarbības uzlabo skolēnu sekmes, veselību (īpaši uzlabo smadzeņu asinsapgādi un tādējādi atraisa garīgās spējas Mērķis, atbilstoši PVO norādījumiem ir viena pilnvērtīga sporta stunda katram bērnam katru dienu, kad tiek nodarbināti vairāk nekā 60% muskuļu, kad organisms darbojas ne tikai aerobā, bet arī anaerobā režīmā. Sākotnēji tas nozīmē 3 sporta stundas nedēļā! KUSTĪBA UN SKOLA

  36. lai uzlabotu sirds asinsvadu sistēmas darbības iespējas un apjomu, būtiski ir kustībās iesaistīt ievērojami lielu skeleta muskulatūras apjomu • nozīmīgi ir sasniegt lielu kustības intensitāti, rēķinot vismaz 50% no maksimālā skābekļa patēriņa līmeņa • nav lietderīgas kustības, kas iesaista mazāk par 1/6 visa ķermeņa skeleta muskulatūras • kustībām jābūt dinamiskām un vienu kustību cikls nedrīkst būt īsāks par 3–5 minūtēm. Šo līmeni sasniedz ar kustībām, kas sirdsdarbības frekvenci paātrina līdz 140–180 reizēm minūtē • sporta stundās jāizvēlas tāds sporta veids, kur vienlaikus iesaistās vairāk nekā 60% muskuļu • treniņam jābūt vismaz līdz pirmajiem sviedriem • galvenais treniņš jāveic ķermeņa krūšu daļai – palielinot krūšu kustīgumu, atbrīvojot diafragmu, sinhronizējot starpskriemeļu muskuļu tonusu • jānoslogo vēdera priekšējās sienas un muguras muskuļi lai uzlabotu vēdera dobuma orgānu darbību • jānoslogo muguras un dziļie vēdera muskuļi, lai saglabātu un veidotu spēcīgu stāju! KUSTĪBA SKOLĒNAM

  37. Skriešana • Peldēšana • Riteņbraukšana • Slēpošana • Sporta spēles • Nūjošana • Vingrošana Ieteicamie sporta veidi

  38. Paldies!

More Related