Darba tirgus attīstības perspektīvas

1. Darba tirgus attīstības perspektīvas 2013.gada 26.februāris

2. Saturs • Esošā situācija • Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes • Secinājumi 2

3. IKP un aizņemtās darbvietas 2005.gada 4.ceturksnis = 100

4. Aizņemtās darbvietas pa nozarēm

5. Ekonomikas struktūra Procentos n – novērtējums * – sākot ar 2011.gadu, dati pārrēķināti pēc tautas skaitīšanas rezultātiem

6. Pāreja uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli 2005-2007Izaugsmes dzinulis – iekšzemes pieprasījums • 2008-2009Globālās finanšu krīzes un nelīdzsvarotības ietekme • 2010-…Izaugsmes dzinulis– ārējais pieprasījums Globālā finanšu sistēma atveseļojas Ārējā pieprasījums pieaug Latvijas eksports pieaug Iekšējais pieprasījums palielinās Būtisks kapitāla pieplūdums Augošs iekšzemes pieprasījums Strauja izaugsme Ārvalstu kapitāla ieplūde Latvijā samazinās Tekošais konts līdzsvarojas Iekšzemes pieprasījums samazinās Ārējais pieprasījums samazinās • Sekojošie riski: • Iekšējā nelīdzsvarotība • Ārējā nelīdzsvarotība IKPsamazinās IKPpieaug

7. Strukturālo pārmaiņu ietekme uz darba tirgu • Nozares, kas straujāk atgūstas no krīzes nav tās pašas, kurās bija masveidīgāks darba vietu samazinājums krīzes laikā • Ekonomikas transformācijas process palielina strukturālā bezdarba risku • Atsevišķas nozares jau pašlaik izjūt darbaspēka trūkumu • Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstību ietekmē ne tikai darbaspēka izglītība un prasmes, bet arī atalgojums, tādēļ saglabājas brīvas darbvietas pat pie augsta bezdarba līmeņa

8. Neatbilstības darba tirgū Nodarbināto sadalījums pēc izglītības līmeņa un profesiju kvalifikācijas pakāpes2011. gadā, tūkstošos

9. Situācija Latvijas reģionos Reģistrētais bezdarbs2012.gada beigās, procentos Nodarbināto reģionālais sadalījums2012.gadā • Vērojamas izteiktas darba tirgus reģionālās atšķirības – darba tirgus reģionālā polarizācija • Situācija labākā ekonomiski aktīvākos reģionos – Rīgas un Kurzemes reģ. • Lēnāk situācija uzlabojās Latgales reģionā

10. Jauniešu nodarbinātība un bezdarbs Bezdarba līmenis pa vecuma grupām, 2012.g., % Jauniešu īpatsvars darba meklētājos, 2012.g., % Nodarbinātības līmenis pa vecuma grupām, 2012.g., % Jauniešu īpatsvars nodarbinātajos, 2012.g., %

11. Apstrādes rūpniecībā nodarbināto vecumstruktūra Apstrādes rūpniecībā, jo īpaši inženierzinātņu speciālisti strauji noveco un iziet no darba tirgus

12. Potenciālā darbaspēka rezerve 2011.gadā • Iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā (15-74.g.) • 1595 tūkstoši

13. Demogrāfijas tendences • Iedzīvotāju skaits kopš 2000.gada samazinājies par 340 tūkst. jeb 14.3%

14. Iedzīvotāju emigrācija • Izmantota CSP apstiprinātā iedzīvotāju skaita pārrēķina metodika: • iedzīvotāju skaita korekcija veikta uz emigrācijas plūsmu rēķina • iedzīvotāju dabiskās kustības un imigrācijas rādītāji netiek laboti

15. Iedzīvotāju skaits • iedzīvotāju skaits 2011.g. sākumā 2074,6 tūkst. • korekcija: -155 tūkst. • Avots: CSP

16. Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes

17. EM darba tirgus prognozes • EM regulāri sagatavo darba tirgus vidēja termiņa prognozes • ar 2012.g. + ilgtermiņa prognozes (2030) • darba tirgus prognozes atspoguļo iespējamās darba tirgus attīstības tendences, saglabājoties pašreizējai izglītības sistēmai • darba tirgus vidēja termiņa prognozes ir informācijas avots izglītības, sociālās un nodarbinātības politikas izstrādātājiem un īstenotājiem,kuri pieņem vidēja termiņa un ilgtermiņa lēmumus

18. Prognožu izstrādes loģiskā shēma PIEDĀVĀJUMA FAKTORI PIEPRASĪJUMA FAKTORI DARBATIRGUS Demogrāfija Izaugsme Pieprasījums Pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošanās Ekonomiskās aktivitātes līmenis Produktivitāte Izglītība un prasmes Piedāvājums

19. Makroekonomiskie pamatpieņēmumi –mērķa scenārijs

20. Iedzīvotāju skaita izmaiņas miljonos

21. Iedzīvotāju migrācijas tendences ilgtermiņā Tūkstošos Emigrācija 2011.-2030. > 90tūkst. Imigrācija  = 65 tūkst • Ilgtermiņā turpināsies Latvijas konverģence ES-15 vidējam līmenim, kas noteiks iedzīvotāju emigrācijas samazināšanos un imigrācijas pakāpenisku pieaugumu • Dažādu globalizācijas faktoru ietekmē migrācijas bāzes tendences turpinās pieaugt

22. Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums Vecuma grupā 15-74, tūkst. cilvēku Bezdarba līmenis 2007.g. - 6,1% Bezdarba līmenis 2030.g. - 5,5% Bezdarba līmenis 2010.g. - 19%

23. Darbaspēka pieprasījums pa nozarēm 2020.gads salīdzinājumā ar 2011.gadu, procentos Nodarbinātības pieaugums + Produktivitātes pieaugums = IKP pieaugums

24. Darbaspēka pietiekamība: augstākās izglītības tematiskā grupa Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība 2020.gadā(procentos, pieprasījums pret piedāvājumu)

25. Darbaspēka pietiekamība: vidējās izglītības tematiskā grupa Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība 2020.gadā(procentos, pieprasījums pret piedāvājumu)

26. Secinājumi

27. Secinājumi (1) • Pieprasījums: • pakāpeniski palielinās pieprasījums pēc darbaspēka, tomēr nākotnē izaugsme lielākā mērā balstīsies uz produktivitātes kāpumu • atsevišķas iedzīvotāju grupas (mazkvalificētie, jaunieši) situācijas uzlabošanos izjūt vājāk • vidējā termiņā – lielākās darba iespējas vidēja līmeņa kvalifikācijas profesijās. Ilgtermiņā – darba tirgus pārstrukturizācija par labu augstākās kvalifikācijas darbavietām • dažās profesijās jau pašlaik ir vērojams atbilstoši kvalificēta darbaspēka iztrūkums • darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstību ietekmē ne tikai attiecīgās prasmes, bet arī darbaspēka cena • nākotnē mazināsies pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka, īpaši apstrādes rūpniecībā

28. Secinājumi (2) • Piedāvājums: • iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk • vidējā termiņā samazināsies ekonomisku faktoru motivēta iedzīvotāju emigrācija • brīvas darbaspēka kustības apstākļos Latvijas ekonomikas un darba tirgus konverģence ar ES vidējo līmeni, veicinās imigrācijas (t.sk. reemigrācijas) pieaugumu • augstākajā izglītībā lielākais darbaspēka piedāvājuma palielinājums ir sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās • pārāk maz jauniešu studē ražošanas tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātiku • liels jauniešu īpatsvars, kas pēc vispārējās vidējās izglītības apguves neturpina mācības - jaunieši nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm

29. Secinājumi (3) • Lai apmierinātu pieprasījumu 2020.gadā, jāpalielina piedāvājums: • Augstākajā izglītībā • inženierzinātnēs • informācijas un komunikācijas tehnoloģijās • veselības aprūpē, sociālā labklājībā, farmācijā • Vidējā profesionālajā izglītībā • lauksaimniecības speciālistu sagatavošanā • metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu speciālistu sagatavošanā • rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori sagatavošanā • atsevišķu pakalpojumu nozaru speciālistu sagatavošanā – informācijas apstrādē, viesnīcu, restorānu un tūrisma jomā, u.c.

30. Secinājumi (4) • Lai samazinātu strukturālā bezdarba risku: • pārkvalifikācija būs nepieciešama: • ar augstāko izglītību: • ~ 10% humanitāro un sociālo jomu speciālistiem • ~ 10% tirdzniecības un komercpakalpojumu speciālistiem • ~ 5% izglītības iestāžu speciālistiem • ar vidējo profesionālo izglītību: • ~ 5% ar būvniecības nozari saistītiem speciālistiem • ~ 5% ar pakalpojumu jomām saistītiem speciālistiem • ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni • ~ 20% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju

31. Secinājumi (5) • Priekšlikumi darba tirgus piedāvājuma uzlabošanai: • jāturpina valsts budžeta studiju vietu pārdale atbilstoši darba tirgus vajadzībām • jāmaina izglītojamo skaita proporcijas profesionālajā izglītībā un vispārējā izglītībā par labu profesionālai izglītībai • jāveicina darba devēju aktīva līdzdarbošanās piedāvājuma kvalitātes pilnveidošanā (prakses vietas, līdzdalība izglītības programmu izstrādē, ADTP pasākumi) • jāpilnveido mūžizglītības sistēma, lai novērstu jau pašlaik pastāvošās neatbilstības darba tirgū un mazinātu strukturālā bezdarba riskus • jāatgriež izglītības sistēmā jauniešus, kuri nav ne apmācībās, ne nodarbinātībā, kvalifikācijas un prakses iegūšanai • pastiprināti jāizglīto skolēnus un studentus par darba tirgus un karjeras jautājumiem, lai veicinātu jauniešu nodarbinātību • nodarbinātības politika jāpārorientē no bezdarba apkalpošanas uz nodarbinātības veicināšanu • jāuzlabo dažādu institūciju sadarbība darba tirgus apsteidzošu pārkārtojumu sistēmas ieviešanai

32. Paldies! Brīvības iela 55, Rīga, LV 1519 Tālrunis: 67013101 Fakss: 67280882 E-pasts: pasts@em.gov.lv Mājas lapa: www.em.gov.lv