Eiropas valstu izglītības sistēmas

1. Eiropas valstu izglītības sistēmas Francija

2. Obligātā izglītība • Kopš 1959 gada attiecas uz visiem bērniem 6-16 gadu vecumā. uzraudzība par to, vai bērni iet skolā ir skolas direktora atbildībā. • Ja neiet – direktoram jāsaistās ar mēriju un sociālajiem dienestiem.

3. Izglītības pārvalde – franču Academié Imperiālā universitāte – radīja Napoleons 1808. gadā kā ADMINISTRATĪVU iestādi, kas darbojas Academié ir franču nacionālās izglītības sistēmas administratīva iedalījuma vienība. Ieviesa Napoleons I,  sadalot imperiālo universitāti un uzliekot tām pienākumus pārvaldīt visu izglītība sistēmu. Akadēmija = izglītības ministrijas decentralizēta reģionāla pārstāvniecība. Rektors (recteur) = ierēdnis ar Valsts doktora grādu (doctorat d'Etat) Rektoru apstiprina valsts prezidents Francija ir iedalīta 28 akadēmijās. 28 akadēmijas NESAKRĪT ar Francijas teritoriālo iedalījumu, ir bijuši mēģinājumi pārdalīt, bet nesekmīgi.

4. Izglītības pārvalde (2) Kopš Napoleona laikiem Izglītības pārvalde ļoti centralizēta – balstās uz jakobīņu priekšstatu par to, ka izglītība ir valsts atbildībā. Skolas izglītība ir pilnībā pakļauta valsts pārvaldei – caur ministru, valsts sekretāru skolu jautājumā, inspektorātu un audita departamentu Teritoriālajām pārvaldes iestādēm atbildība 3 galvenajos virzienos: • atbildība par konkrētu izglītības līmeni: - komūna par sākumskolu, - département par pamatskolu (saucas collèges) - reģions – ar vidusskolu (lycées un specializētās skolas). • atbildība par plānošanu attiecīgajā izglītības līmenī, - lēmumi par celtniecību, investīcijām utt. • teritoriālajām iestādēm tagad ir vairāk noteikšanas skolas ikdienas darbā

5. Izglītības pārvalde – augstākā izglītība Valstij faktiski ir atstāta ļoti liela vara – likumā noteiktā autonomija realizējas tikai “pēc valsts nosacījumu p[ar augstākās izglītības funkcionēšanu un līgumu augstskolu u valsts starpā izpildes” Valsts : • nosaka studiju programmas (“habilitācija”), • piešķir mācībspēku un pētnieku vietas, • vērtē izglītības un pētījumu programmas, • koordinē universitātes izglītību

6. Augstskolu pārvalde: finansējums • vairs nav ikgadējā finansējuma, tā vietā ir 4 gadu līgumi ar valsti • līgumi dod iespēju valsts un augstskolu dialogam • principā irt paredzētas iespējas pamatot nepieciešamību piešķirtās kopsummas pārdalei

7. Privātā izglītība – skolas līmenis Pēc 5 gadu darbības privātās skolas var slēgt līgumus ar valsti. Līgumi paredz, ka : • privātā skola ievēro visas tās pašas prasības, ko valsts skola, • valsts maksā: • skolotāju algas • informācijas tehnoloģiju iegādi, • garantē skolas ņemtos aizdevumus. • Rezultātā valsts pār privātajām skolām iegūst • administratīvu kontroli • finansiālu kontroli, • kontroli pār izglītības procesu

8. Privātā augstākā izglītība Valsts atzīšanu iestādei var iegūt pēc procedūras, kurā pārbauda: • mācību procesu programmu mērķus un ilgumu, programmu saturu, uzņemšanas nosacījumus, mācīšanas metodiku, akadēmiskā personāla kvalifikāciju • ēkas un aprīkojumu; • juridisko statusu; • finanšu avotus un to izlietojumu Tas, ka iestāde ir valsts atzīta: • dod iespēju saņemt valsts subsīdijas, • pakļauj pārbaudēm un inspekcijai • bet NEDOD tiesības izsniegt valsts parauga diplomus – tās var iegūt tikai pēc 5 gadiem

9. Skolas gads Sākas septembra sākumā Sākumskolā un pamatskolā – teorētiski 36 nedēļas Brīvdienas nosaka ministrija 3 gadiem uz priekšu. Valsts ir iedalīta 3 zonās, lai brīvdienas varētu tikt izkliedētas. • 1 nedēļa ap 1. novembri - visiem vienā laikā • 2 nedēļas ap Ziemsvētkiem/jaungadu arī visiem vienādi • 10 dienas februārī – dažādi pa zonām, • 2 nedēļas aprīlī- pa zonām • vasaras brīvdienas visiem sākas jūnija beigās • Augstskolā oficiālais mācību gads 1. oktobris – 30. jūnijs

10. Skolas nedēļas organizācija Sākumskolā – 9 reizes pa ½ dienai: • pirmdien, otrdien, ceturtdien, piektdien rīta un pēcpusdienas stundas, • sestdien – tikai no rīta Eksperimentālā kārtā var bez sestdienas, izkliedējot pa 4 dienām Pamatskolā un vidusskolā – vismaz 5 rīti un 2-4 pēcpusdienas, trešdienās stundu nav. Var pārnest sestdienas rītu uz trešdienu - bet ar valdes 2/3 balsojumu. Stundas nedēļā: • pamatskolas pirmie 2 gadi - 21.5 stundas + 2-3 st. obligātās izvēles • pamatskolas otrie 2 gadi – 21.5+ 3-4 obligātās izvēles st. • vidusskolā 31-36 stundas nedēļā • Stundas ir 55 minūtes garas, ar 5 minūšu starpbrīžiem

11. Iespējas izvēlēties skolu ļoti ierobežotas. Sākumskolā ir jāiet tajā skolā, kuru norāda municipalitāte. Ar mēra atļauju var iet citā skolā savas komūnas ietvaros. Ja blakus komūnā- ar tās mēra atļauju. Pamatskolā – tāpat, bet skolas “darbības zona” aptver plašāku apgabalu (laukos vairākas komūnas) Vidusskolā tiek noteikti “apgabali”, kuru ietvaros ir nodrošinātas visas izvēles iespējas (vispārīgā/ profesionālā, priekšmetu grupas utt.) Ir mēģinājumi “desektorizēt”, bet pagaidām bez panākumiem

12. Skolas izglītības shēma

13. Skolas izglītība no 6 gadu vecuma Sākumskola- enseignement primaire: 5 gadi, sadalīti 3 ciklos, • preparatoire (1 gads), • elementaire (2 gadi), • moyen (2 gadi). • Pamatskola- (iestāde ir college) enseignement secundaire du premier cycle: 4 gadi ar numerāciju no 6. līdz 3. klasei. (!) Pēdējos 2 gados var izvēlēties arodorientētu programmu pēc “3.” klases eksāmens BrevetdesColleges

14. Skolas izglītība (II) Vidusskola – • Lycee d'Enseignement General et Technologique (LEGT- tikai garie kursi - vispārīgie, tehniskie vai aroda). pēc 1. gada izvēlas virzienu, vispārīgāku vai tehniskāku • Lycee Professionnel (īsās vai garās programmas vispārīgās, tehniskās vai aroda) • Ecoles Specialisees

15. Skolas izglītība (III) • Obligātā izglītība līdz 16 gadu vecumam, t.i., faktiski obligāta ir sākumskola, pamatskola un 1 gads vidusskolā. • Vidējo izglītību meitenes un zēni iegūst attiecībā 3:2 • Skaits visp. un prof. plūsmās ir līdzīgs • Iespējama priekšmetu izvēle, kas izraisa stundu skaita atšķirības dažādiem skolēniem (850-1000 gadā)

16. Vidusskolas beigšana kārto Baccalaureat eksāmenu Eksāmenu vērtē no 0 līdz 20 punktiem lai nokārtotu, vismaz 10 punkti Ir 4 atzīmes- • passable (10), • assez bien (12), • bien (14), • tres bien (16). Ja ir vismaz 8 punkti, var atkārtoti kārtot eksāmenu Ar vismaz 8punktiem saņem apliecību par vidusskolas beigšanu,

17. Diplomi (līdz augstākajai izglītībai) Pamatizglītība BC - Brevet des Colleges 9-gadīgās pamatskolas beigšanas apliecība Vidējā izglītība Lycees BG – Baccalaureat General, BTn – Baccalaureat Technologique BT – Brevet de Tecnicien (3 gadi pēc vidussk. pirmā gada) Lycees professionelles 4 gados: BacPro – Baccalaureat Professionel 3 gados: CAD 2 gados: CAP – Certificat aptitude professionelle vai BEP – Brevet de Études profesionelles

18. Skolas izglītības shēma

20. Augstskolas • Universitātes – autonomas, rektoru ievēl, konkursa bieži vien nav, pirmais gads visiem studentiem vienāds • Grandes Ecoles - specializētas, rektoru nozīmē, konkursi milzīgi • Ecoles specializees Diplomi - valsts apstiprinātie (habilitation) un - “universitāšu” - No Grandes Ecoles arī profesionālo asociāciju apstiprinātie

21. Iestādes IUP - Instituts Universitaires Professionnalisés IUT - Instituts Universitaires de Technologie STS - Sections de Techniciens Supérieurs CPGE - Classes Préparatoires aux Grandes Écoles Francijas augst. izgl. shēma (1) Pēc vēl 1 studiju gada: Gadi 1 2 3 4 5 Kvalifikācijas DEUG - Diplôme d’Études Universitaires Générales DUT - Diplôme Universitaire de Technologie DEUST - Diplôme d’Études Universitaires Scientifiques et Techniques BTS - Brevet de Technicien Supérieur DNTS - Diplôme National de Technologie Spécialisée DEA - Diplôme d’Études Approfondies DRT - Diplôme de Recherche Technologique DESS - Diplôme d’Études Supérieures Spécialisées

22. Diplomi – universitātes pēc 2 gadiem DEUG – Diplôme d'Études Universitaires Genérales vai DEUST - ... de Sciences et Techniques (smagāki zinātniski kursi un prakse rūpniecībā) pēc 3 gadiem Licénce – tiek pārveidots par bakalaura tipa grādu, var būt Licénce libre vai ar noteiktiem priekšmetiem pēc 4 gadiem Maitrîse - frančiem normālais augstskolas beigšanas grāds, starptautiski grūti salīdzināms pēc 5 gadiem DEUA - Diplôme d'Études Universitaires AprofondiesDESS - Diplôme d˙Études supérieures spécialisées Magistere pēc 6 gadiem DRT - Diplôme de recherche technologique

26. Grandes Écoles 2 gadi:CPGE - Classes préparatoires aux grandes écoles (bez diploma) 5-6 gadi: DGE - Diplômes des grandes écoles Mastère- Francijas maģistra grāds

27. Īsās augstskolas programmas IUT - instituts universitaires de technologie 2 gadu diplomi DUT - Diplômesuniversitaire de technologie STS - section de techniciens supérieurs (pie vidējās izgl. iest.) 2 gadu diplomi BTS - Brevet de technicien supérieur

28. Reformas Boloņas procesā • Francija cenšas izdalīt savā izglītības sistēmā bakalaura un maģistra līmeni. • Bakalauram aptuveni atbilst Licénce , bet tiek veidots arī Licénce professionelle – franču profesionālais bakalaurs • Maģistra līmenī tiek veidots jauns grāds - Mastére - 2 gadi pēc Licénce