DARBA AIZSARDZĪBAS ORGANIZATORISKIE PASĀKUMI

1. DARBA AIZSARDZĪBAS ORGANIZATORISKIE PASĀKUMI

2. Darba aizsardzība koordinatori darba vietās un to funkcijas Darba aizsardzības sistēmas organizēšana Saskaņā ar darba aizsardzības vispārīgajiem principiem darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu, kurā ietilpst: 1) darba vides riska novērtēšana; 2) darba vides iekšējā uzraudzība; 3) darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošana; 4) konsultēšanās ar nodarbinātajiem, lai iesaistītu viņus darba aizsardzības uzlabošanā. Darba devējam ir pienākums nodrošināt darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā. Ar darba aizsardzību saistītos izdevumus sedz darba devējs, kā arī likumā noteiktajā kārtībā — no darba negadījumu speciālā budžeta.

3. DA organizatoriskā sistēma uzņēmumā 10 10

4. Darba aizsardzība koordinatori darba vietās un to funkcijas Darba aizsardzības speciālistsvai pat atsevišķa darba aizsardzībasstruktūrvienība, kura protams sadarbojas gan aruzticības personām, gan ar darba devēju, un iesaistot visus uzņēmumanodarbinātos. DAspeciālista pienākumosietilpst ne vien organizatoriskas dabas aktivitātes (plānošana, drošas darba metodikas un darba instruktāžu izstrāde u.c.), bet arī praktiskas dabas darbības (risku novērtēšana, darba aizsardzības pasākumu īstenošana u.c.), kas prasa zināmus finansu un tehniskos līdzekļus (nauda, iekārtas, instrumenti utt.).

5. Darba aizsardzības projekts, tā funkcijas, saturs un izstrādāšana meža darbos • KĀPĒC NOTIEK NELAIMES GADĪJUMI? • Nelaimes gadījumi notiek tāpēc, ka netiek ievērotas darba aizsardzības • instrukcijas un mežistrādes darbu tehnoloģija, tostarp: • atrašanās bīstamā zonā, koku gāšanas brīdī; • netiek izmantoti koku gāšanas palīglīdzekļi; • nelieto individuālos aizsardzības līdzekļus; • mežistrādes darbus veic nepiemērotos klimatiskos apstākļos; • netiek novākti bīstamie koki; • atstāti nozāģēti iekārušies koki; • sagarumošanu neveic uz speciālas estrādes. • Darba vides iekšējā uzraudzība — uzņēmuma darbības plānošana, organizēšana, īstenošana un vadīšana tā, lai garantētu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Darba vides iekšējā uzraudzība sastāv no šādiem posmiem: • darba vides iekšējās uzraudzības plānošana; • darba vides riska novērtēšana; • darba vides iekšējās uzraudzības īstenošana; • darba vides iekšējās uzraudzības pārbaude un pilnveidošana.

6. Darba aizsardzības projekts Projekts – ar būvniecību saistīts process, ko veido koordinētu un kontrolēto norišu kopums, kuram ir noteikti sākuma un beigu termiņi un mērķi sasniedz, iekļaujoties paredzētajā laikā un izmaksu un resursu ietvaros. Projekta vadītājs –par projekta sagatavošanu, izpildi un izpildes uzraudzību atbildīga fiziska vai juridiska persona, kas rīkojas pasūtītāja vārdā.

7. PROJEKTĒŠANAS GALVENIE ASPEKTI Izvietojums Uzņēmuma un tā darba telpu izvietojums. Ražošanas process Bīstamās vielas jāizvieto atsevišķās ēkās un izolētās platībās. Personu skaitam, kas ar tām strādā vai ir pakļautas riskam, jābūt pēc iespējas mazākam. Izmantojamie materiāli Lai varētu veikt atbilstošus aizsardzības pasākumus, pirmais solis ir izzināt šo vielu bīstamību visos līmeņos. Iekārtas un darba metodes Nelaimes gadījumu skaits samazinās, ja darba aprīkojuma, instalāciju un iekārtu izvietojums darba telpās ļauj darbiniekiem savā starpā sazināties un pielietot iepriekš paredzētās darba metodes. Darba vietu izmēri un izvietojums Darba vietu platībai ir jāatbilst pašreizējām vajadzībām, paredzot arī iespējamu paplašināšanos nākotnē.

8. Tehnoloģiskās kartes un būvdarbu organizatorisko shēmas, to izstrādes pamat principi, ietveramie pasākumi, noformēšana, saskaņošana un realizācija darba procesā • Darbu organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam). • Darbu organizēšanas projektā ir šādas sastāvdaļas: • būvdarbu kalendāra plāns (ja to pieprasa pasūtītājs vai būvuzņēmējs); • būvdarbu ģenerālplāns; • darba aizsardzības plāns (to var izstrādāt arī kā patstāvīgu doku­mentu); • paskaidrojuma raksts. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547) Būvdarbu ģenerālplānu izstrādā atsevišķiem būvniecības attīstības posmiem. Būvdarbu ģenerālplānos atzīmējaunceļamās, esošās un nojaucamās būves, pagaidu būves, pastāvīgos un pagaidu ceļus, būvmašīnu, arī montāžas celtņu izvietojumu un pārvietošanās ceļus, reperus un piesaistu asu nostiprināšanas vietas, inženiertīklus un komunikācijas (elektroenerģijas, ūdens, siltuma un citu resursu inženiertīklus un komunikācijas), norādot tām pastāvīgās un pagaidu pieslēgšanās vietas, kā arī materiālu un konstrukciju nokraušanas laukumus. Ja ražošanas process paredzēts arī ārpus būvlaukuma, ieteicams sastādīt situācijas plānu, kurā norādīti visi materiāltehniskās apgādes un palīgražošanas objekti.

9. Darba aizsardzības organizēšana būvlaukumos Pirms sākas darbs būvlaukumā Darba vides riska novēršana un samazināšana ir ekonomiski izdevīgāka un vieglāka, pirms sākas darbi būvlaukumā, piemēram: 􀁑 ieviešot atbilstošus darba aprīkojuma iegādes principus, piemēram, iegādājoties iekārtas ar zemu trokšņa līmeni un nelielu vibrāciju, 􀁑 rīkojot konkursus, nosacījumos iekļauj prasību ievērot darba aizsardzības prasības (kā minimums, ievērot nacionālo likumdošanu), 􀁑 darba procesu plāno tā, lai pēc iespējas samazinātu riskam pakļauto darbinieku skaitu, piemēram, paredzot trokšņainu darbu veikšanu tad, kad tie varētu skart vismazāko darbinieku skaitu, 􀁑 veicot attiecīgus pasākumus pirms būvdarbu uzsākšanas (piemēram, plānojot, apmācot, organizējot iepazīstināšanu ar darba apstākļiem un uzturēšanas darbiem būvlaukumā), 􀁑 izstrādājot darba aizsardzības pasākumu plānu efektīvām konsultācijām un nodarbināto līdzdalībai par darba aizsardzības jautājumiem, 􀁑 nodrošinot to, ka visas personas, ieskaitot brigadierus, ir apmācītas un spējīgas izpildīt savus uzdevumus, neapdraudot ne savu, ne citu darbinieku veselību vai dzīvību.

10. Uzraudzība būvlaukumā Darbuzņēmējiem un būvdarbu vadītājiem jāsadarbojas un jāaizsargā darbinieku drošība un veselība. Tas sasniedzams: 􀁑 pasargājot visus darbiniekus no riska, 􀁑 novērtējot riskus, no kuriem nav iespējams izvairīties, 􀁑 likvidējot riska avotus, 􀁑 nodrošinot darbinieku aizsardzību ar kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem, 􀁑 lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus, ja no riska nav iespējams izvairīties citādi, 􀁑 izstrādājot avārijas pasākumu plānu, 􀁑 informējot darbiniekus par pastāvošajiem riskiem un to samazināšanas iespējām, 􀁑 nodrošinot atbilstošu apmācību. Nenovēršamo risku novērtēšanas process tiek saukts par riska novērtēšanu. Šī procesa gaitā jākonstatē: 􀁑 potenciālie riski (draudi), 􀁑 riskam pakļautie darbinieki un iespējamo seku smaguma pakāpe, 􀁑 riska iespējamības pakāpe, 􀁑 pasākumi, kas nepieciešami, lai novērstu vai samazinātu darba vides risku, 􀁑 kādi pasākumi jāveic vispirms.

11. Galvenie riski Jāveic risku ierobežošanas pasākumi, jānodrošina pasākumu efektivitāte un atbilstība likumdošanas prasībām. Būvlaukumā pastāv dažādi riski drošībai un veselībai, tajā skaitā: 􀁑 krišana no augstuma, 􀁑 negadījumi saistībā ar transporta līdzekļiem, 􀁑 elektrotraumas, 􀁑 apbēršana zemes darbu laikā, 􀁑 krītoši priekšmeti, 􀁑 azbesta šķiedru ieelpošana, 􀁑 muguras traumas, pārnēsājot smagus priekšmetus, 􀁑 saskare ar bīstamām vielām, 􀁑 dzirdes traucējumi darbos ar augstu trokšņa līmeni.

12. Darbinieku instruktāža Darbinieku instruktāža darba aizsardzības jautājumos ir ne tikai likumdošanas prasība, bet arī efektīvs veids, kā panākt, lai darbinieki ievērotu darba aizsardzības prasības un veiktu nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus. Darbinieki jākonsultē par attiecīgajiem pasākumiem, it īpaši pirms jaunu tehnoloģiju vai produktu pielietošanas. Papildu informācija Šī faktu lapa izveidota, lai atbalstītu 2004. gada Eiropas Nedēļu par drošību un veselības aizsardzību darbā. Citas faktu lapas un papildu informācija par būvniecības jautājumiem pieejama http: //ew2004.osha.eu.int. Informāciju par Latvijas darba aizsardzības tiesību aktiem skatīt http://osha.lv sadaļā “Tiesību akti”.

13. Aizsargjoslas un ar tām saistītās darba aizsardzības prasības darba organizēšanai

14. Ekspluatācijas aizsargjoslas Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta līnijām, gar elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

15. Drošības aizsargjoslas Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību. Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi: 1) aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem; 2) aizsargjoslas ap aizsprostiem; 3) aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem; 4) aizsargjoslas ap gāzi saturošiem objektiem; 5) aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus; 6) aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks.