Cik droša ir Latvijas sociālās drošības sistēma?

1. Cik droša ir Latvijas sociālās drošības sistēma? Letonikas 5.kongress 2013.gada oktobris Projekts Nacionālā identitāte un sociālā cilvēkdrošība

2. Cilvēkdrošība Mainās cilvēkdrošības identitāte un saturs. Globalizācijas ietekmē vide un darbs ir kļuvuši nestabili. Atbildība par cilvēkdrošību aizvien ir bijusi sadalīta starp valsti, kopienu, ģimeni un indivīdu. Kopējā tendence: lielākais slogs par indivīda drošību tiek novirzīts uz pašu personu, tās darbībām un pieņemtajiem lēmumiem.

3. Cilvēkdrošības avoti Indivīda prasmes, spējas, potenciāls; ģimene; nodarbinātība un uzņēmējdarbība; valsts atbalsts (sociālā apdrošināšana, veselība, izglītība); pašvaldību atbalsts (palīdzība); kopiena un tīkli, NVO, Kopienas fondi; sabiedrības vērtību sistēma (attieksme pret nevienlīdzību un nabadzību); iespēja brīvi pārvietoties.

4. Vai jūtaties drošs par savu nākotni Latvijā? • 2010. gada decembrī un 2013. gada maijā • Jūtas droši - 23.1% un 23.4%. • nejūtas droši - 56.7% un 64.3% • grūti noteikt - 20.3% un 12, 3% • Avots: SKDS aptauja projekta NI un sociālā cilvēkdrošība ietvaros

5. Valsts organizēta sociālās drošības sistēma • sociālā apdrošināšana, • sociālā palīdzība • pakalpojumu pieejamība • Tas ir cilvēkdrošības resurss

6. Kas visvairāk satrauc Latvijas iedzīvotājus? (Projekta „Nacionālā identitāte un sociālā cilvēkdrošība” finansēti SKDS dati)

7. Privāto un publisko izdevumu daļas veselības aprūpes finansējumā 2011.g. (PVO dati)

8. Cik lielā mērā minētās lietas ļauj justies droši?(Projekta „Nacionālā identitāte un sociālā cilvēkdrošība” finansēti SKDS dati)

9. Kāds konteksts • Eiropas Komisijas sociālo lietu komisārs Lāslo Andors • „[..] valsts labklājības programmas ir vājas. Latvija ir viena no ES valstīm ar augstāko ienākumu nevienlīdzību un lielāko iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo uz nabadzības un sociālās izstumšanas robežas. (intervijā „Re:baltica” 5. jūnijā 2013. gadā) • Izveidojusies un ir plaši izplatīta strādājošo trūcīgo identitāte algu politikas dēļ

10. Nevienlīdzība Latvijā, Igaunijā, Vācijā un Čehijā

11. Latvijā izmantotie nabadzības sliekšņi - to leģitimitāte un aprēķina metodoloģija

12. * līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem. Avots: Labklājības ministrija.

13. Valsts vecuma pensijas minimālais apmērs (2013. septembris) • Igaunija (15 gadi) - 140.81 EUR -18.1% no vid.neto • Lietuva (15 gadi) - 93.83 EUR -18.8% no vid. • Latvija: darba stāžs • 10-20 gadi 70.43 EUR (13.7% no vid.neto algas) • 21-30 gadi 83.24 EUR • 31-40 gadi 96.04 EUR • >40 gadiem108.85 EUR

14. Solis atpakaļ no drošības • Sākot ar 2011. gadu persona ir apdrošināta pensijām, ja darba devējs ir faktiski nomaksājis sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja darba devējs faktiski to nav veicis, persona, sasniedzot pensijas vecumu, pati varēs tās nomaksāt. • Tas ir solis atpakaļ no tā sauktā deklarēta principa, kas bija spēkā kopš 2001. gada 1. jūlija.

15. Sistēmas stabilitāte vs indivīda drošība • Saeimas arguments – finansiālais • sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāte ilgtermiņā. • No 2008. gada strauji pieauga sociālo iemaksu parāds; • 2011gada 1. janvārī tās sastādīja 122 miljonus latu. • Lielāko parādnieku vidū bija pārtikas ražotāji, tirdzniecība, būvniecības uzņēmumi. • Komercbankas zaudējumus nenesa, jo VSAA nesamaksāto iemaksu daļas pārskaitīja 2.līmeņa pensiju shēmā uz pensiju speciālā budžeta (1.līmeņa) rēķina. • Satversmes Tiesa ieņēma Saeimas viedokli.

16. Pensiju sistēmas ilgtspēja • Latvijā to nodrošina trīs elementi: • adekvātums, • finansiālā ilgtspēja • spēja pielāgoties pārmaiņām. • pensiju sistēmas ietvaros tiek garantēti droši finansēti, adekvāti ienākumi, kas nedestabilizē valsts finanses un neuzliek pārlieku apgrūtinājumu nākamajām paaudzēm, tajā pašā laikā nodrošinot taisnīgumu un solidaritāti, kā arī iespēju reaģēt uz mainīgajām indivīdu un sabiedrības vajadzībām

17. Sistēmas disfunkcijas upuri • Informatīvajā ziņojumā "Par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu" norādīts, ka par 209 tūkstošiem jeb 85,6 procentiem darba ņēmēju vecumā virs 50 gadiem sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas pilnā apmērā, bet par 24,9 tūkstošiem darba ņēmēju jeb 10,2 procentiem šīs iemaksas nav veiktas pilnā apmērā. • Savukārt par 5,1 tūkstoti darba ņēmēju jeb 2,1 procentu sociālās apdrošināšanas iemaksas nav veiktas vispār.

18. Apdrošināšanas sistēmas riska grupas • Lai saņemtu pensiju vecumdienās, ir jābūt legālajā darba tirgū 10 gadus, ar 2015. gadu – 15 gadus, ar 2021. - 20 gadus. Cilvēkiem ar padomju laika stāžu (dzimušie 1949-1957) tas problēmas vēl neradīs, jo viņiem tāds minimums ir; • 1960-1970-1980 gados dzimušajiem, it īpaši laukos, kuri pārtiek no sezonas, gadījuma darbiem un kuriem neuzkrājās vajadzīgais darba stāžs, netiek veiktas iemaksas, nenotiek uzskaite un neveidojās pamats tiesībām uz nodrošinājumu vecumdienās

19. Riski un nenoteiktība • Pensiju shēmas saskaras gan ar riskiem, gan ar nenoteiktību, to ir būtiski atšķirt. • Risku iespējamie iznākumi ir zināmi vai aprēķināmi, • Nenoteiktība ir kritiska starp citiem faktoriem, jo aktuārā apdrošināšana kopumā var reaģēt uz riskiem, bet ne uz nenoteiktību. • Pensiju sistēmām ir jārēķinās ar abiem faktoriem. • Neviena no pensiju sistēmām nevar sniegt noteiktību • (N.Barr, IMF working paper, WP/00/139

20. 3 nenoteiktības veidi • 1. Makroekonomiskais šoks var ietekmēt produkcijas apjomus, cenas vai abus reizē. Inflācija ietekmē fondētās shēmas daudz vairāk, nekā PAYG shēmas • 2. demogrāfiskais šoks, kas ietekmē visas pensiju shēmas; • 3. politiskais risks ietekmē visas pensiju shēmas, jo tās ir atkarīgas, lai arī atšķirīgā veidā, no efektīvas valdības

21. Nodarbināto, bezdarbnieku un pensionāru skaita dinamika II

22. Secinājumi • Latvijas sociālās drošības sistēma nenodrošina adekvātus ienākumus; • Sistēmas darbības principi nodrošina tās ilgtspēju, bet tas notiek uz iedzīvotāju drošības rēķina • Risku izmaksas tiek uzliktas tikai uz iedzīvotāju pleciem • Risinājumu jāmeklē sociālo investīciju pieejā

23. Sociālo investīciju pieeja uztur ticību tirgus ekonomikas efektivitātei Valstij ir piešķirta atslēgas loma cilvēkkapitāla attīstības sekmēšanā Sociālā politika un ekonomiskā politika ne tikai savstarpēji stiprina viena otru, vēl vairāk - sociālā politika tiek apskatīta kā ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums.

24. Orientācija uz stipru startu Sociālo investīciju pieeja nav orientēta tikai uz nabadzības apkarošanu. Tā ir orientēta tieši uz vidusšķiru ar akcentu uz izglītību un investīcijām cilvēkos, it īpaši bērnu izglītībā, lai nodrošinātu visiem stipru startu. Tā ir orientēta uz jaunatni un nākotni. Ar pozitīviem ekonomiskiem stimuliem (uzlabojot neto ienākumus tiem, kuri strādā, īpaši algu sadaļas apakšējo galu). Fokuss uz darba transformācijas procesiem (caur kvalifikācijas celšanu un studijām).

25. Paldies! • Feliciana Rajevska • rajevska@latnet.lv