Latvijā par galvenajiem tūrisma resursiem tiek definēti daba, kultūra, vēsture.

1. Veiksmīgas tūrisma produkta attīstības pamatā ir trīs svarīgākie kritēriji: konkurētspēja, kvalitāte un vides ilgtspējība. Tikai visu trīs minēto kritēriju mijiedarbības rezultātā veidojas tāds svarīgs faktors kā tūrista apmierinātība ar tūrisma produktu

2. Latvijas Tūrisma attīstības koncepcijā tūrisma produkts definēts kā jebkura prece, maksas vai bezmaksas pakalpojums, produkcija, cilvēka darbības radītās bagātības, vērtības, apstākļi vai to kopums kam piemīt reāla patēriņa vērtība un kurus tūrisma un citu tautsaimniecības nozaru uzņēmumi vai organizācijas ražo, izveido vai pielāgo tūristu vajadzību apmierināšanai.

3. Latvijā par galvenajiem tūrisma resursiem tiek definēti daba, kultūra, vēsture.

4. Tūrisma resursi - dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses. Nākošā shēma parāda, ka tūrisma produkts ir veidojams no dažādām tūrisma un viesmīlības industrijas sastāvdaļām

5. No tūrista viedokļa ceļojuma galamērķis ir to tūrisma produktu un pakalpojumu kopums, kuri radīti tūrista vēlmju apmierināšanai. • Šo kopumu veido četri komponenti : • pievilcība - daba, cilvēku veidotās vērtības, notikumi; • pieejamība - transports nokļūšanai galamērķī un ceļošanai pa to un ar to saistītā infrastruktūra ; • ērtības - naktsmītne, ēdināšana, izklaides iespējas un citi pakalpojumi; • palīgdienesti dažādu vietējo organizāciju formā - tūrisma, reklāmas un apdrošināšanas aģentūras, informācijas biroji u.c.

6. Pasaules praksē noteikts, ka pastāv pamata vai primārais tūrisma produkts, kam ir noteicošā loma tūristu piesaistē kādā teritorijā, un atbalsta vai sekundārais tūrisma produkts. Primāros tūrisma produktus var saukt par vadošajiem vai flagmaņa produktiem. Tā piemēram, karnevālu Trinidādas salā, Oktoberfest Minhenē un parlamenta ēkas Londonā var pieskaitīt par savu reģionu flagmaņa produktiem.

7. Latvijas flagmaņa tūrisma produkti ir Vecrīga, Jūgendstila arhitektūras celtnes, Rundāles pils, Sigulda, dziesmu svētku norises pasākumi. • Latvijas atbalsta tūrisma produkti ir visdažādākie festivāli un koncerti Latvijas rajonos, pilsētas svētki, lokālie tūrisma galamērķi - pilis, muižas, dažādi pasākumi pagastos

8. Tūrisma produkta galvenā atšķirība no citiem produktiem ir tā , ka tas ir pakalpojums,nevis taustāma lieta. • Pērkot tūrisma pakalpojumu to nevar pārbaudīt, pielaikot, tā iegāde ir milzīga iepriekšēja uzticēšanās no klienta puses, jo samaksa par pakalpojumu tiek veikta iepriekš vai nu veicot pilnu maksu , vai arī daļēju priekšmaksu, tūrisma pakalpojumi nav lēti

9. Tūrisma produkta pamatā ir kompleksais tūrisma pakalpojums, kurapvienoti vismaz divi pakalpojumi • Kompleksā tūrisma pakalpojuma būtība ir saistīta ar veselu rindu emocionāla rakstura faktoru. Tā ir citas ģeogrāfiskās vides iegāde, kas savukārt saistīta ar pielāgošanos un adaptēšanos citai klimatiskai joslai, cita rakstura apģērba nepieciešamībai nekā mājvietā. Kopā ar šo svešo ģeogrāfisko vidi nāk kultūrvēsturiskā vide – vietējo iedzīvotāju paražas, tradīcijas uzvedības normas, kultūra, par ko ceļotājam ir jābūt iepriekš informētam.

10. Veidojot un pārdodot tūrisma produktu, jāatcerās pakalpojuma neviendabīgais raksturs, ko nav iespējams prognozēt un vadīt. • Atpūtu ietekmē konkrētie laika apstākļi vienā un tajā pašā mēnesī, dažādos kalendārajos gados nevar garantēt vienādus apstākļus – var uznākt vētras, kad jūrā aizliegts peldēties, smilšu vētras dienvidu zemēs, lietus sezona Baltijas jūras krastos, nežēlīgs karstums Eiropas centrālajā daļā, kas rada draudus ne tikai ceļojuma programmas izpildei, bet arī cilvēka izdzīvošanai. • Neviendabīgums var būt saistīts ar transportu

11. – pakalpojumu nevar nogādāt pie ceļotāja, bet ceļotājs jānogādā pie pakalpojuma tā atrašanās vietā Lai eksportētu Latvijas tūrisma preci, ārvalstu ceļotāji ir jāatved uz tūrisma galamērķu vietām: Rīgas vēsturisko centru, Siguldu, Rundāles pili vai arī kādu citu vietu Latvijā, nopērkot ieejas biļeti, gidu pakalpojumu, viņi iegtādāsies Latvijas tūrisma eksporta preci.

12. tūrisma produkta uzkrāšana vēlākai pārdošanai nav iespējama. • autobusa, dzelzceļa, lidmašīnas biļete pārdodama uz konkrētu reisu, pēc reisa sākuma biļetei nav vērtība • Pārdošanai uzkrāt nevar arī viesnīcas vietas

13. Tūrisma produkts prasa biežas pārmaiņas • Latvijas tirgus ir mazs, samērā neliela patērētāju interese par produktu, to ietekmē arī valodu barjera, kas neļauj mūsu tūristus pievienot lielo Vācijas vai Britu kompāniju ceļojumiem. Katru gadu tūrisma uzņēmumiem jāpieliek milzīgs darbs, lai atjaunotu piedāvājumu klāstu, pamatā aģentūras cenšas atjaunot vairāk par 50% ceļojumu piedāvājumu, vai arī veic papildinājumus esošajos,”klasiskajos

14. Tūrisma formas un veidi: • Vadoties no ceļošanas specifiskās motivācijas tūrismu var iedalīt vairākās formās, kas Latvijai ir nozīmīgākie: • pilsētu tūrisms, lauku tūrisms, • ekotūrisms • aktīvais tūrisms, kas nākotnē varētu veidot pamatu tūristu plūsmas piesaistei tūrisma galamērķos.

15. Tūrisma veidi Kultūras tūrisms Dabas tūrisms Lauku tūrisms Dziednieciskais tūrisms Biznesa tūrisms Ekotūrisms Piedzīvojumu tūrisms Saules & pludmales tūrisms Izglītības Aktīvais tūrisms Masu tūrisms Zinātne Ekspedīcijas Aktīvā sporta tūrisms

16. Pilsētu tūrisms. • Tas ir tūrisms pilsētās un mazpilsētās. Parasti tajās atrodas daudz interesantu objektu, kas saistīti ar vēsturiskiem notikumiem un kultūras dzīvi, nelielā teritorijā pieejams daudz ērtību un pakalpojumu: viesnīcas, veikali, restorāni u.c. • Pamatā tūrisms attīstās uz tās bāzes, kas sākotnēji radīta tikai vietējo iedzīvotāju vajadzībām, līdz ar to arī var parādīties problēmas citos pilsētas apsaimniekošanas virzienos. Lielajās tūrisma pilsētās, ar attīstītu infrastruktūru tūrisms var darboties kā stimuls pilsētas kultūrvides reģenerācijai. Galvenās tūristu pievilkšanas vietas Eiropas pilsētās ir balstītas uz kultūrvēsturisku vai reliģisku interesi.

17. Īpašo pilsētas vidi veido Rīgasvēsturiskais centrs – Pasaules kultūras mantojuma vieta, kas 1997. gadā tika iekļauta UNESCO Pasaules Kultūras mantojuma sarakstā • Rīgas vēsturisko centru veido: • Vecrīga, kas tūristiem tiek piedāvāta kā komplekss tūrisma objekts • Bulvāru loks, kas aptver Vecrīgu ar plašajiem parkiem un brīvi stāvošām sabiedriskajām ēkām. Tūristiem labvēlīgas informatīvās vides nesakārtotības dēļ, šī  teritorija pilnībā netiek izmantota kā tūrisma produkts atpūtai un izglītošanai. • Jūgendstila ēku kvartāli, kas bieži vien aprobežojas tikai Alberta un Elizabetes ielu apskates piedāvājumu • 19. gadsimta koka arhitektūra – pagaidām izmantojama tikai šauram speciālistu lokam, izņemot atsevišķus apskates objektus. • Rīgas priekšpilsētu kultūrvēsturiskā vide ar pilsētbūvnieciskiem pieminekļiem – Pārdaugava, Latgales priekšpilsēta, Vecmīlgrāvis, Mežaparks u.c.

18. Rīgas pilsētas īpašie objekti un piedāvājumi. • Daugava - vēsturiskais Rīgas ūdens ceļš ar lielāko kultūrvēsturisko vērtību - Rīgas siluetu. Šodien Daugava diemžēl atdalīta no pilsētas centra ar noslogoto transporta maģistrāli 11.Novembra krastmalu. Tā ir ideāla vieta ne tikai pastaigai un atpūtai, bet arī lieliem sabiedriskiem pasākumiem, festivāliem, koncertiem. Nākotnē šī teritorija kopā ar Pasažieru ostu un tālāk ar Elizabetes un Alberta ielas rajonu varētu veidot kompleksu tūrisma rajonu ar izglītojošām, atpūtas un izklaides funkcijām. • Senā Rīdzenes upe un Lielais Kristaps – Senās Rīgas simboli ar ievērojamu lomu Rīgas vēsturē vēl joprojām ir potenciāls resurss netradicionālu tūrisma produktu veidošanā. • Dažādi skatu punkti un laukumi uz pilsētu un atsevišķiem objektiem ar interesantiem kultūras piedāvājumiem. Kā viens no pasākumiem, kas aptver šos objektus ir  “Rīgas torņu mūzika”.

19. Izcilās personības Rīgas vēsturē un šodienā – pieminekļi, piemiņas zīmes  un vairāk nekā 200 piemiņas plāksnes. • Pieminekļi O.Kalpakam, K.Ulmanim, A.Kalniņam, R.Blaumanim, Rainim u.c.; • piemiņas plāksnes Dž. Armistedam, E.Smiļģim, O.Vācietim, E.Vīgneram u.c.; • piemiņas zīmes:G.Astram, Rīgas pirmajai aptiekai, barikāžu piemiņas zīme pie Saeimas, Dzegužkalna kapu teritorijas labiekārtošanas zīme.

20. Par galveno iemeslu, kāpēc tūristi dodas uz kādu no pilsētām ir tās atmosfēra. Pat pēc atgriešanās mājās, tūristi atceras un pozitīvi to novērtē. Balstoties uz iepriekš minēto pētījumu, Rīga ierindojas 1.vietā pilsētas dizaina un arhitektūras aspektā, 1.vietā, kur tūristi ierodas, lai iepazītos ar bagāto pilsētas vēsturi, kā arī 1.vietā, kur tūristi vēlas apskatīt pazīstamās un bieži reklamētās vietas (84,3%), skvērus, ielas (75,9%), kā arī vēsturiskos objektus (55,8%).

21. Iebraucējiem interesants varētu šķist arī ekotūrisms pilsētā, kam raksturīga relatīvi neskartas dabas vides apmeklēšana ar mērķi izglītoties dabas aizsardzības jautājumos. Maz pasaulē ir lielpilsētu, kuras daba būtu tik dāsni apveltījusi kā Rīgu. Gandrīz trešdaļu tās teritorijas aizņem apstādījumi un meži. • Rīga ir unikāla ar īpašām teritorijām, kurās atrodas pieci dabas liegumi – Daugavgrīvas, Jaunciema, Krēmera, Vecdaugavas, Vakarbuļļu. • Rīgas jūras līcis ar smilšainām pludmalēm un priedēm apaugušās kāpas • Rīgas ezeri – Ķīšezers, Juglas ezers, Baltezers, tā ir vienota ūdens sistēma, potenciālas iespējas sporta un atpūtas tūrisma attīstībai.

22. Kā trešais tūrisma veids pamatnostādnēs tiek piedāvāts gastronomiskais tūrisms, kura galvenais ceļojuma mērķis ir valstu nacionālās virtuves un augstas kvalitātes pārtikas produktu un dzērienu baudīšana. Pēdējos gados tūristu vidū milzīgu popularitāti ieguvušas „Lido ” ķēdes ēdināšanas iestādes, Rīgas centrāltirgus ar speciālajām degustācijas tūrēm u.c.

23. Tūrisma tirgus pieaugošofragmentāciju tendences atspoguļo Speciālo interešu unpiedzīvojumu tūrisms, kura īpatsvars pēdējos gados strauji palielinās. Uz specializētu ceļojuma motivāciju balstās šādi svarīgi tūrisma veidi: • reliģiskais tūrisms, svētceļojumi; • etniskais tūrisms: cilvēki apmeklē savu vai vecāku tēvzemi, kā arī, lai apmeklētu savu senču apbedījumu vietas; • nostalģiskais tūrisms: cilvēki apmeklē vietas, kur tie kādreiz piedalījušies kādās darbībās. Šis ir nozīmīgs tūrisma veids tikai ierobežotam personu lokam noteiktā periodā.

24. Lauku tūrisms ir tūrisma veids, kas ietver kā atpūtas, tā izziņas tūrisma elementus un norisinās lauku teritorijās un balstās uz maziem vai vidējiem uzņēmumiem. • Līdz pat neilgam laikam lauku tūrisms netika uzskatīts par vērā ņemamu ekonomiskas aktivitātes izpausmi laukos. Līdz ar to vadošajos tūrismam veltītajos žurnālos neparādījās nopietni zinātniski pētījumi, kas ļautu spriest par lauku tūrisma pieaugošo lomu un nozīmi lauku attīstības veicināšanai..

25. Raksturīgākās lauku tūrisma pazīmes: • norisinās lauku apvidos; • balstās uz maziem uzņēmumiem, saistīts ar tiešu kontaktu ar dabu, vidi, kultūru, tradīcijām; • laukiem tradicionālas būves un celtnes; • saistīts ar ģimenisku vidi, nes labumu vietējai sabiedrībai

26. Lauku saimniecība ir spēcīgs simbols pilsētniekiem: tā ir māja zemes kopējam, kurš zina gan dabas noslēpumus, gan labākās makšķerēšanas un sēņošanas vietas. Ferma ir arī to dzīvnieku mājvieta, kurus pilsētnieks pazīst, bet saskarsmi ar kuriem ir zaudējis. Tā ir vieta, kur pārtikā lieto svaigus, dabiskus produktus.

27. Lauku uzņēmējam ir vismaz četri iemesli, lai nodarbotos ar lauku tūrismu: • lauku tūrisms ir labs papildus peļņas un skaidras naudas avots zemniekiem; • tā ir iespēja racionāli izmantot brīvās dzīvojamās telpas, zemi, kas nav piemērota lauksaimnieciskajai ražošanai, vai arī ainavu, kuru citiem mērķiem izmantot nav lietderīgi; • tā ir iespēja lauku cilvēkiem, kuriem dzīvesveids dažādu apstākļu dēļ ir stipri vien noslēgts, satikties ar dažādu profesiju un dzīves stilu cilvēkiem, nepieciešamība pastāvīgi turēt kārtībā savu māju, saudzēt un izkopt apkārtējo ainavu; • tā ir laba izdevība cilvēkiem, kas atguvuši savus īpašumus un pārcēlušies dzīvot no pilsētas uz laukiem, tomēr nav izlēmuši nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu

28. Ekotūrisms ir ceļošana uz nosacīti neskartām un nepiesārņotām dabas teritorijām, lai izpētītu, apbrīnotu vai baudītu ainavu, savvaļas augus un dzīvniekus, kā arī kultūrvēsturiskos objektus. Ekotūrisma jēdzienu bieži lieto kā sinonīmu dabas tūrismam, bet tie nav identiski

29. Dabas tūrisms – ceļošana, lai novērotu dabu vai vienkārši ceļotu dabā, pārsvarā tiekbalstīts uz motivāciju un uzvedības veidu. • Ekotūrisms vienmēr ir dabas tūrisms, bet dabas tūrisms ne vienmēr ir ekotūrisms

30. Ekotūrisma galvenais mērķis ir iegūt līdzekļus aizsargājamām dabas teritorijām, radīt darba vietas aizsargājamo teritoriju apkārtnes iedzīvotājiem un veicināt vides izglītību.

31. ekotūrisma 4 principi • - minimāla ietekme uz apkārtējo vidi, • cieņa pret vietējo kultūru, • maksimāls labums vietējiem iedzīvotājiem • maksimāls gandarījums ceļotājiem

32. ekotūrisms ir ceļošana ar atbildības sajūtu, kuras pamatā ir rūpes par dabu un vēlēšanās vairot vietējo iedzīvotāju labklājību un mērķtiecīgs ceļojums dabā, lai izprastu vides kultūras un dabas vēsturi, rūpētos lai neizmainītu šo dabisko ekosistēmu integritāti un veicināt ekonomiskās iespējas, kas, savukārt, aizsargājot dabas resursus dod reālu labumu vietējiem iedzīvotājiem.

33. Ekotūrismu iedala sekojošos veidos: • Zinātniskais tūrisms. • Dabas vēstures tūres. • Piedzīvojumu tūrisms.

34. Aktīvais tūrisms ir tūrisma veids, kurā tūristu ceļošanas galvenais motīvs ir aktīva atpūta un fiziskas aktivitātes ceļojuma laikā.

35. Aktīvajam tūrismam ir izvirzīti trīs lielākie mērķi: • Atpūta: izraušanās no ikdienas darba rutīnas atvaļinājuma laikā. Aktīvais tūrisms ir jautrība un sniedz iespēju piepildīt visu vēlmes. • Izglītība: aktīvā tūrista mērķis ir tuvāk izzināt citas kultūras un to dzīves veidu. Atvaļinājuma laikā tūristam ir jāuzzina daudz jaunā, proti, jābūt vēlmei apgūt svešvalodas, jābauda tradicionālie ēdieni, jānovērtē vietējās tradīcijas un jāciena citu valstu kultūras un to pārliecības. • Ieguvumi: Tūrisms ne tikai sniedz priekšrocības ceļotājiem, bet arī palīdz vietējai ekonomikai un nodrošina apmeklētās zemes attīstību. Aktīvajam tūrismam ir zema ietekme, tas ir ekoloģisks un tiek sociāli atbalstīts. Aktīvais tūrisms izmanto un novērtē dabu, aizsargā bioloģisko daudzveidību un piedāvā darbu cilvēkiem

36. divas aktīvo tūristu grupas: • visas nepieciešamās darbības tūristi veic paši; • veic tikai daļu no viņiem nepieciešamajām darbībām.

37. Kājnieku tūrisms ir tūrisma veids, ar kura palīdzību sākas iepazīšanās, interese un tālākā aizraušanās ar tūrismu, tas ir aktīvā tūrisma pamats, pieejams visiem, kas vēlās tajā piedalīties.

38. Slēpošanas tūrisms pēc savas būtības ir tas pats kājnieku tūrisms, tikai notiek ziemā, izmantojot ērtāku līdzekli - slēpes, lai pārvietotos pa sniegu. Slēpošanas tūrismam ir sava specifika, kas izriet no apstākļiem, kādos tiek veikts pārgājiens. Dalībniekam jābūt labai fiziskai sagatavotībai, speciālai sagatavotībai, kas nodrošina pārvietošanos ar slēpēm šķēršļotā apvidū ar mugursomu plecos, augstām gribas īpašībām un labai taktiskai sagatavotībai.

39. Ūdens tūrisms ir tūrisma veids, kurā ceļojuma galvenais motīvs ir braucieni pa dažādu kategoriju upēm, ezeriem, jūru vai citiem ūdeņiem, izmantojot tam paredzētus peldlīdzekļus u.c. inventāru. Tā kā ceļojums notiek laivās, viss nepieciešamais personīgais un grupas inventārs nav pašam jānes, tas atļauj ceļojumā pilnībā nodrošināties gan ar inventāru, gan ar pārtikas rezervēm. Ceļojums pa ūdeņiem, gar gleznainiem ūdenskrātuvju krastiem, klusums, rada vēl lielāku komforta sajūtu atpūtai un sadzīvei.

40. Velotūrisms. Ar velosipēdu ikdienā visā pasaulē pārvietojās ļoti daudz cilvēku, bet tas vēl nav velotūrisms, vienkāršs brauciens uz veikalu vai darbu nav velotūrisms, jo cilvēks neuzturas izteiktā dabas vai kultūras vidē. Velotūrisms ir aktīvā tūrisma veids, kurā kā individuālās pārvietošanās līdzekli lieto progresīvu un mūsdienīgu braucamrīku, tas ir visekonomiskākais pārvietošanās līdzeklis. Mūsdienās velosipēdus lieto dažādām aktivitātēm. Tas daudzās valstīs ir kā ikdienas pārvietošanās un arī rekreācijas līdzeklis

41. Auto -moto tūrisms ir visvairāk iecienītais ģimeņu tūrisma veids. Veicot ceļojumu ar automašīnām vai motocikliem, nakšņojot kempingos, ir iespējams veikt daudz garāku maršrutus, tādejādi iepazīties un izzināt daudz plašāku reģionu. Auto - moto ceļojuma grupā tiek iekļauti vairāki transportlīdzekļi. Kolonas priekšā brauc grupas vadītājs, tālāk mazāk pieredzējušākie vai arī mazāk jaudīgāko transportlīdzekļu vadītāji, pēdējais ir grupas mehāniķis. Attālums starp transportlīdzekļiem jāizvēlas tāds, lai dalībnieki viens otru labi redzētu. Dienā pa labiem ceļiem var vidēji nobraukt 300 līdz 400 km, bet pa lauku ceļiem 150 līdz 200 km. Ja ceļojums ir plānots tāls, tad vēlams, lai katrā ekipāžā ir divi šoferi, kas ik pēc laika viens otru nomainītu. Satiksmes noteikumos noteikts, ka šoferis dienā drīkst braukt ne vairāk kā 8 stundas.

42. Speleotūrisms. Speleotūrisma savdabība un atšķirība no citiem tūrisma veidiem ir tā, ka ceļojums notiek alās, šis ir samērā jauns aktīvā tūrisma veids, kas Latvijā ir ieguvis popularitāti. Alu tūrisms ir ne tikai tehniski un fiziski sarežģīts tūrisma veids, bet arī psiholoģiski smags veids. Ja speleo tūristi apmeklē alu, kura jau izzināta, tad ceļojums pa alu notiek pēc alas shēmas un apraksta. Tūristiem ir svarīgi noteikt noieto ceļu un izvēlēties pareizo ceļu, ko atvieglo iepriekšējās grupas atstātās zīmes – marķējums. Dalībniekam veicot ceļu pa neizpētītu maršrutu, jāievēro noteiktas likumsakarības un pieņemtie nosacījumi.

43. Piedzīvojumu sacīkstes ir komandu sports, tā nav individuāla cīņa. Tas ir kā Eco Challenge - četru cilvēku komanda atrodas distancē dienu un nakti, veic distanci kājām, ar velosipēdu vai laivās, visu sacensību distanci veic kopā, dalībniekiem atzīmējoties kontrolpunktos un savstarpēji palīdzot viens otram.

44. Latvijas aktīvā tūrisma resursi • Atrakciju parki, atpūtas un sporta centri. Tipisks pilsētas tūrisma produkts ir atrakciju parki. • Latvijas daba glabā sevī veselu rindu aktīvā tūrisma resursu: tie ir gan upes un ezeri, gan senlejas ar stāvām kraujām, gan arī dažāda veida pilsētas aktivitātes.