Britu Īstindijas kompānija

1. Britu Īstindijas kompānija 6.Lekcija

2. 18.gs. britu Ost-Indijas kompānijas kuģi dominēja Indijas okeānā; Madrasa, Kalkuta un Bombeja - britu kompānijas trīs galvenās faktorijas Indijas okeāna krastā Pēc 1750.g. Kompānija, sāka iegūt teritorijas. Britu un franču Ost-Indijas kompāniju sāncensība Haiderabadas Nizama ul-Mulka teritorijās. 1744.g. - karš Lielbritānijas un Francijas starpā. Franči sagrāba angļu faktoriju Madrasā. Vairākus gadus pēc kārtas ilga cīņa par Karnatakas navaba posteni. Tas bija Haidarabadas gubernatora amats Indijas dienvidrietumu krastā. 1748.g. tam sekoja cīņa arī par pašas Haidarabadas troni pēc Nizama al-Mulka nāves. Žozefs Diplē (Joseph Dupleix) lūkoja nostiprināt Haiderabadas un Karnatakas tronī kandidātus, kas bija draudzīgi franču interesēm. 218.gs. britu Ost-Indijas vēsture

3. Britu kompānijas vadītājs Roberts Klaivs (Clive) sūtīja karaspēku, lai tas atbalstītu britiem izdevīgos kandidātus uz Karnatakas un Haidarabadas troni. Klaivs un „subsīdijas”. Septiņu gadu karš (1756-1763). Briti šai karā uzvarēja. Indijas franču koloniālās vēstures beigas. divas bagātas Indijas provinces: Bengāle un Bihāra. Bengāles un Biharas navabs Allahvardi-hans spieda aristokrātus, baņķierus, zamindarus un Ost-Indijas kompānijas klerkus gādāt naudu. (Zamindari, burtiski nozīmēja „zemes īpašniekus Parasti viņi bija mazo hinduistu valdnieku, vai arī Mogulu musulmaņu ierēdņu pēcteči). 3Britu iejaukšanās mehanisms

4. 4 Siradžs ud-Daula (Siraj ud-Daula) un Džagats Seths (Jagat Seth) • 1756.g. Allahvardi-hana vietā varu pārņēma viņa brāla dēls Siradžs ud-Daula (Siraj ud-Daula). • Siradžs ud-Daula sagrāba angļu faktoriju Kalkutā. • Klaivs tobrīd bija Madrasā, kur viņš bija sapulcinājis britu un indiešu kareivjus, lai dotos pret frančiem. • Uzzinājis par notikušo Kalkutā, viņš raidīja karaspēku uz Bengāli un atkaroja Kalkutu. • Džagata Setha sazvērastība pret Siradžu ud-Daula • 1757.g. 23.jūnijā britu Kompānijas un Siradža ud-Daula armijas sāka kauju Palašī (Plassey, Palashi). Navabu atbalstīja franču spēki. • Mir Džafars dabūja troni. Pateicībā viņš apsolīja angļiem samaksāt, kā arī nodrošināt viņiem tirdzniecības privilēģijas, tai skaitā neiekasēt muitu un aizliegt frančiem tirgoties viņa pārvaldītajās teritorijās. Taču izrādījās, ka viņam nav ar ko maksāt, lai izpildītu savus solījumus.

5. 5Britu Indija ar galvaspilsētu Kalkutā • Navabs Mir Džafars sāka politiskas intrigas pret britiem, bet tie 1760.g. viņu gāza un iecēla par navabu viņa znotu Mir-Kasimu. • Jaunais navabs lūkoja sadalīt savus valdījumus tā, lai angļiem paliktu Bengāles jūras piekraste, bet lai angļi nejauktos Bengāles iekšējās lietās. • Šis projekts nebija īstenojams: Pēc 1757.g. britu tirgotāji netraucēti rīkojās Bengāles un Biharas teritorijā, izmantojot savas tirdzniecības privilēģijas. • Konfliktā virsroku ņēma kompānija, gāza Miru Kasimu un atjaunoja tronī Miru Džafaru. Kad Mir Džafars nomira, briti izraudzīja viņa pēcteci tronī. • 1765.g. Roberts Klaivs kļuva par kompānijas gubernatoru Kalkutā. • 1790.g. visa vara Bengālē un Bihārā nonāca britu rokās. Galvaspilsēta tika pārcelta uz Kalkutu.

6. 6Reformas • Korupcija Indijā • 1765.g. Klaivs lūkoja iegrožot savu britu ierēdņu alkatību, taču tas nedeva solīto efektu. • aizdevums no Lielbritānijas valdības + reformas • Britiem nebija jautājumu – Bengālei un Bihārai vajadzēja nest ienākumus. • Briti nolikvidēja armijas, kas bija navabu, zamindaru un cilšu vecāko rīcībā. • pirms 1757.g. Kompānija sāka praktizēt lauksaimniecības ražojumu iepirkšanu, apejot vidutājus. • Kompānija spieda zemniekus audzēt indigo un pārdot to par zemu cenu.

7. 7 Pēc Palašī franču un holandiešu kompānijas izbeidza savu darbību Bengālē un Bihārā, taču individuāliem tirgotājiem no citām zemēm nebija liegta darbošanās Indijā. Rezultātā amerikāņu, dāņu, portugāļu un franču tirgotāji mēģināja laimi Indijā. Kompānija nošķīra savus ienākumus, nosūtot tos uz Londonu akciju turētājiem. Tas izraisīja pastāvīgu naudas trūkumu divu lielo provinču administrācijas uzturēšanai. Lai dabūtu naudu, tika ieviesti vietējie nodokļi, opija monopols. Opiju briti eksportēja uz Ķīnu un Dienvidaustrumu Āziju; 1820.g. ienākumi no opija tirdzniecības sastādīja 10 procentus no Bengāles valdības ienākumiem. zemes nodoklis bija galvenais Kompānijas ienākumu avots. Lai to ievāktu, Kompānija noalgoja indiešu starpniekus. Taču viņu savāktais nodoklis vienmēr izrādījās mazāks par gaidīto līdz 1780.g. tas dramatiski nokritās. Begālē un Bihārā sākās bads, kura rezultātā nomira līdz 1/3 iedzīvotāju (1769– 1770). Iemesli šai traģēdijai nav skaidri.

8. 8Lords Kornvoliss (Cornwallis), 1786.g. lords Kornvolisu (Cornwallis) Korupcija izglītoti jauni cilvēki no labām britu ģimenēm – jaunā koloniālā administrācija „Indijas civilais dienests” Angļi, piešķirot zamindariem ilggadīgas tiesības ievākt nodokļus, cerēja, ka zamindari rūpēsies par zemes ražību, lai arī viņiem kas paliktu no savāktajiem nodokļiem. Būdami atkarīgi no britu varas, veidojās angļiem lojāla vietējā aristokrātija, kas solīja ievērojamu sociālo stabilitāti.

9. 9 Reformu rezultāti • Reformu rezultāti bija atšķirīgi no projektētā. • Zamindari masveidā nespēja ievākt vajadzīgo nodokļu summu un gandrīz visas viņu zemes tika izpārdotas. • Briti bija aizlieguši zamindaru armijas, ar kuru palīdzību viņi bija raduši izspiest maksājumus no zemniekiem. • Daļu no zemes nopirka bagātie indiešu tirgotāji, vai Kompānijas ierēdņi. • lielākā daļa pircēju bija mazāka mēroga zamindari, kas bija veiksmīgi nokārtojuši savas saistības ar britu kolonizatoriem • 19.gs. sāk. inflācija padarīja lauksaimniecības produkciju dārgu. • Bengāles un Bihāras ekonomiskā izaugsme • ekspluatācijas pastiprināšanās

10. 1798.g. Lords Velleslijs tika nozīmēts par Indijas ģenerālgubernatoru. Viņš uzsāka pusgadsimtu ilgušu Kompānijas ekspansiju Indijas teritorijā. Aiz muguras bija Lielā franču revolūcija un Anglijas-Francijas karš. Tas darīja uzmanīgu lordu Vellesliju, sakarā ar faktu, ka Marathas un Haiderabadas armijās kalpoja daudz franču virsnieku. Arī Maisoras valdniekam Tipu Sultānam bija līgums ar frančiem. Velleslijs pirmām kārtām uzbruka Tipu Sultānam, kas tika nogalināts 1799.g. Daļu no viņa valsts tika sadalīta vecajai hinduistu valdnieku ģimenei, pārējo sadalīja starp Kompāniju un Haidarabadu. „Subsidiārie līgumi” tika noslēgti ar Karnataku, Haiderabadu un Avadhu Sacelšanās un haoss 10 Lords Velleslijs (Lord Wellesley)

11. 11Marathu karš • Velleslijs pievienoja Kompānijas valdījumiem Karnataku • nolika Haiderabadas un Avadhas valdniekus zem stingrākas britu kontroles, pievāca lielākas abu valstu teritorijas. • Marathu varenība gāja mazumā. 1795 pešva Madhavravs beidza dzīvību pašnāvībā; sekoja pilsoņu karš, kurā jaunais pešva Badžiravs visu laiku mainīja savus sabiedrotos. • Velleslijs izmantoja pilsoņu karu un jukas, lai pakļautu Marathu. • 1802.g. Badžiravs II parakstīja līgumu, kas padarīja visas marathu teritorijas atkarīgas no britu pārraudzības apmaiņā pret militāru palīdzību. • Daži no zemju valdniekiem atteicās pakļauties un sākās karš ar britiem. • Londona pieprasīja, lai Velleslijs karu izbeigtu, kad viņš atteicās, viņu atcēla no amata 1805.g. • Marathu karš beidzās 1806.g., taču rezultāti bija jūtami vēl desmit gadus vēlāk. Kompānija bija cietusi ievērojamus zaudējumus, arī indiešu valdnieki bija parādos. • Bijušie Marathu karavadoņi pārvērtās par individuāliem kaujiniekiem, kas laupīja Madhjapradešā un Radžasthanā.

12. Jaunais ģenerālgubernators Lords Hastings (1813– 1823) nolēma problēmu atrisināt ar jaunu iekarojumu palīdzību. Karagājiens pret Nepālu. 1816.g. ar Nepālu noslēgts līgums, par Nepālas neatkarību un atļauju Nepālas kareivjiem karot Kompānijas armijā. Hastingss pievienoja Radžasthanu britu valdījumiem. Viņa pēctecis Lords Amhersts (1823– 1828), vēl vairāk noapaļoja britu valdījumus, sakaujot Birmu un spiežot to atdot britiem tagadējo Assamu, Meghalaiju un Manipuru, kā arī Bengālijas līča austrumu piekrasti. 12Britu iekarojumi 19.gs. 20. gados

13. 13Kompānijas valsts • 1803.g. Kompānija pārņēma Delhi, kļūstot par Mogulu imperatora aizbildni. 1827.g. Kompānija atmeta šo tradīciju. • par faktisko Indijas valdnieku jau bija kļuvis Kompānijas ģenerālgubernators ar sēdekli Kalkutā. • teritorijas, kuras Kompānija bija sagrābusi, sastādīja Britu Indiju. Tā bija sadalīta provincēs. • Provinces dalījās distriktos. • Amatpersonas bija briti; indiešus augstākos amatos nelaida līdz 20.gs. • Tā Indijas daļa, kas nebija nonākusi tiešā Kompānijas pārvaldīšanā, saucās par Indiešu Indiju, saglabāja formālu neatkarību, kaut arī to valdnieki atradās netiešā britu pārvaldē. • briti atzina sīkos cilšu vadītājus par savu mazo valstiņu valdniekiem. Tiem bija pielikts ierēdnis, kas saucās britu rezidents, kura padomiem un norādījumiem bija jāklausa.

15. 15.Koloniālā ekonomika • Kopš industriālās revolūcijas Anglijas fabrikas nodrošināja jebkuru daudzumu ar lētiem kokvilnas audumiem. • valdības likumi par iekšējā tirgus aizsardzību pret importētām tekstilijām • tas izspieda Indijas tekstilizstrādājumus no Anglijas tirgus. • 1820.g. - 1840.g. tekstilizstrādājumu cenas nokritās; • angļu tekstīlijas izspieda Indijas ražojumus arī no Amerikām, Portugāles un Austrumāzijas. • 1840. angļu audumi sāka jau piepildīt arī Indijas tirgu. • bezdarbs pie Indijas kokvilnas vērpējiem un audējiem • Kompānija kopš saviem pirmsākumiem bija uzturējusi savu tirdzniecības monopolu no Āzijas uz Lielbritāniju. • 1813.g. Parlaments piekāpās britu tirgotājiem un atvēra tirdzniecību starp Indiju un Lielbritāniju. • 1824.g. Kompānija pārstāja importēt preces Indijā • 1833.g. Parlaments aizliedza Kompānijai nodarboties ar tirdzniecību. • Tās vienīgais uzdevums bija pārvaldīt Indiju, bet šis pasākums prasīja milzīgus līdzekļus.

16. Armijas uzturēšana prasīja 42,5% no Indijas budžeta Lorda Velleslija laikā un ap 1/3 kopš 1820.g. Indijas armija: 1811.g. palīdzēja atkarot Javu no holandiešiem. Indieši piedalījās britu karagājienos Āzijā, Afrikā un Eiropā līdz II Pasaules karam. Zemes nodoklis bija Kompānijas galvenais ienākumu avots. 16Koloniālā armija

17. 17Kompānijas valsts ekonomika • Indijas ekonomika būtiski izmainījās 19.gs. pirmajā pusē. • Par to, vai šīs izmaiņas bija pozitīvas, vai negatīvas, ir debatējams jautājums. • Atsevišķos gadījumos Kompānijas vaina bija skaidri saskatāma. (Reģionālo armiju, musulmaņu birokrātijas likvidācija) • Kompradori

18. 18Cilšu teritoriju deformācija • 19.gs. - bija cilšu un klejotāju piesaistīšana pastāvīgām dzīves vietām. • lauksaimniecības kolonijas mežos un kalnu ganībās. • mežu izciršana.

19. 19Koloniālās valdīšanas rezultāti Indijā un Lielbritānijā • Indijas eksporta pārorientācija uz lauksaimniecības izejvielām. • Cukurniedras, tēja, kafija un džuta • Ar jūras ceļu saistīto vairumtirdzniecību monopolizēja britu kapitāls. • daudzi indieši veiksmīgi sāka darboties tirdzniecībā un banku sektorā. • Ārtirdzniecība būtiski atkarājās no vietējās tirdzniecības, kas bija pilnībā indiešu rokās. • no tirdzniecības pilsētām uz administratīvām galvaspilsētām. • 1800.g. Madrasa un Kalkuta - Indijas lielākās pilsētas. • 1837.g. Kalkutā bija vairāk par 3000 eiropiešu. Cik lielu lomu spēlēja no Indijas izsūknētās bagātības Lielbritānijas industriālajā revolūcijā?

20. Randžits Singhs, 1799.g. sagrābis Lahoru, padarīja to par savu galvaspilsētu. Līdz 1836.g. viņš iekaroja Ziemeļrietumu provinci, tagadējās Pakistānas Pandžabu, Kašmiru, daļu no Indijas Pandžābas un Himačalpradešu. Kopš 1820.g. – pieņēma dienestā eiropiešu virsniekus. Randžita Singha pakļautībā bija 12 miljoni iedzīvotāju, tai skaitā 1,5 milj. sikhu. Valdošajā administrācijā bija gan hinduisti, gan musulmaņi, taču sikhi sastādīja galveno valdošo slāni. 1/2 kareivju bija sikhi. Viņš veicināja lauksaimniecības attīstību, Tirdzniecība tika veicināta ar drošiem ceļiem un zemiem nodokļiem. 20Sikhu impērija

21. 21Krīze un jaunas reformas • Teritoriju iekarošana maksāja dārgi; • Tā prasīja nodokļus no Britu Indijas un lielus meslus no Indijas valstīm. • Ekonomiskās lejupslīdes iemesli: • tekstilindustrijas noriets Indijas teritorijā. 1830.g. un 1840. gados. • militārās neveiksmes. 1835.g. Afganistānas valdnieks Šahs Šudža (Shah Shuja) tika gāzts. Lai izvairītos no Persijas, vai Krievijas iejaukšanās Afganistānas lietās, Kompānija ar savu armiju atjaunoja afgāņu valdnieku tronī kā britu marioneti. • 1841.g. afgāņi no jauna sacēlās, nogalināja Šahu Šudžu un padzina Kompānijas karaspēku no Kabulas.

22. 22Sikhu impērijas sabrukums • Cīņa par varu Sikhu impērijā, kas noveda pie nestabilitātes visā Indijas ziemeļrietumu reģionā. • 1843.g. Angļi anektēja Sindhu. • Sikhu impērijā cīņa par varu beidzās par labu 5-gadīgam Dalipam Singham ar viņa māti Maharani Džindanu Kauru kā reģenti. • Kompānija 1846.g. sakāva sikhu bruņotos spēkus. Briti Sikhu impēriju sadalīja. • ģen.-gub.Lords Viljams Bentinks (1828-1835)

23. 23Reformu sekas jurisprudencē • Ģen.-gub. Lorda Viljama Bentinka (1828– 1835) reformas. Ģenerālgumernātors pasludināja par kriminālnoziegumu sati tradīciju, • Kad Kompānijas juristi izpētīja vietējos juridiskos tekstus, konsultējās ar mācītajiem brahmaņiem, nolūkā izmantot šīs zināšanas juridiskajās attiecībās ar indiešiem. • Tika arī pētīti islāma likumi. • Likumu interpretācija tika darināta tajās tradīcijās, kādas bija pieņemtas Lielbritānijā. • Rezultātā izveidojās jauna juridiskā sistēma, kas savienoja divas juridiskās tradīcijas.

24. Izglītības reformas • 18.gs. beigās - Karaliskās Āzijas Sabiedrības dibināšana. • 1813.g. Anglijas parlamenta pieprasījums attīstīt izglītību Britu Indijā. • Vietējā Kalkutas, Madrasas un Bombejas elita sāka mācīties angļu valodu. • 1817.g. Indijas tirgotāji Kalkutā nodibināja Hindu koledžu • Kompānijas attieksme pret misionāriem • 1813.g. Londonas parlaments piespieda Kompāniju atļaut misionāru darbošanos Indijā. • Kopš 1823.g. Kompānija sāka atbalstīt angļu privātskolas, bet 1835.g. sāka tieši gādāt par izglītību angļu valodā. • Agrākās persiešu valodas vietā sāka ieviest angļu valodu lietišķajā korespondencē un augstākajā tiesu sistēmā. • 1857. g. dibinātas pirmās trīs augstskolas ar angļu mācību valodu.

25. Lords Dalhūzī (Dalhousee,1848– 1856) • Lords Dalhūzī, ģen.-gub. 1848.g., • palielināja Britu Indijas teritorijas uz Indiešu Indijas rēķina. • „Neatbilstības doktrīna” (Doctrine of Lapse); • 7 no valstiņām tika pievienotas, kad nomira viņu valdnieki neatstājuši mantiniekus. • Birmas-angļu karš un Lejasbirmas pievienošana britu Indijai. • 1856.g. pievienota tika Avadha it kā valdnieka sliktās valdīšanas dēļ. • 1845.g. zemes nodokli no jauna noteica uz 30 gadiem, tas tika samazināts. • 1853.g. pirmais dzelzsceļš Indijā, • 1854.g. telegrāfs