Mājokļu renovācija un energoefektivitātes uzlabošana

1. Mājokļu renovācija un energoefektivitātes uzlabošana Latvijas komercbanku asociācija Saeima, Mājokļu apakškomisijas sēde 02.04.2013.

2. Riski mājokļu renovācijas finansēšanā Mājas iedzīvotājumaksātspēja ilgtermiņā • Parādu apjoms aizņēmuma pieprasījuma brīdī • Nākotnes pieņēmumi par maksātspēju kredīta darbības laikā (10-15 gadi) • Iedzīvotāju parādu regulāra uzraudzība un atgūšana Teritorijas potenciāls, ilgtspēja • Renovējamā objekta atrašanās vieta un tās izaugsmes potenciāls • Nodarbinātība kredīta atmaksas periodā • Īpašuma atjaunošanas vērtība pēc renovācijas vs tirgus vērtība Energoefektivitātes pasākumu kvalitāte • Atbildība par energoaudita kvalitāti • Atbildība par būvniecības projektu kvalitāti • Atbildība par būvniecības kvalitāti, t.sk. piemērotām tehnoloģijām • Atbildība par energoefektivitātes rezultātu sasniegšanu • Būvniecības uzņēmuma risks

3. Riski mājokļu renovācijas finansēšanā Apsaimniekošanas sistēma, tās vadība un uzraudzība, attīstība • Dažādie modeļi – dažādi riski, kas jānovērš finansējot • Apsaimniekotāja spēja amortizēt iedzīvotāju īstermiņa parādus • Apsaimniekotāju darbības necaurspīdīgums, reputācija • Apsaimniekotāju uzraudzība un kontrole (saskaņā ar likumā noteiktām funkcijām, uzdevumiem) • Likumdošanas riski, pārdalot pakalpojuma piegādātāju un apsaimniekotāju tiesības un atbildību Administratīvās darbības • Ilgs dokumentu izskatīšanas laiks pēc pieņ. – nodoš. akta u.c. dokumentu iesniegšanas LIAA • Grozījumi projektu līgumos (ar LIAA) • Attiecināmo izmaksu finanšu korekcijas (kļūdas dokumentācijā, nesaskaņo darbības ar LIAA u.c.) • Celtniecības izmaksu pieaugums Renovācijas kredītu līgumu garie termiņi • Iepriekš uzskaitīto risku vadība 10-15 gadu periodā

4. Citi faktori, kas kavē renovāciju finansēšanu Informācija, komunikācija, pieredze mājokļu siltināšanā • Trūkst plaši pieejamas un uzticamas informācijas par: • Mājokļu energoefektivitātes uzlabošanas un renovācijas jautājumiem un procesu • Mājokļu siltināšanas piemēriem, salīdzinošajiem datiem • Iedzīvotājiem ir zems zināšanu un izpratnes līmenis par energoefektivitātes uzlabošanas jautājumiem • Nav pietiekami skaidri argumenti motivācijas paaugstināšanai • Ierobežotas iespējas konsultēties neskaidros jautājumos projekta izstrādes un ieviešanas laikā, sūdzību gadījumos par apsaimniekotāju, būvnieku. • Apsaimniekotāja rīcība, loma informējot iedzīvotājus par mājokļu siltināšanas pasākumiem Mājas iedzīvotāju zemā uzticēšanās apsaimniekotājam

5. Citi faktori, kas kavē renovāciju finansēšanu Līgumu slēgšana un siltināšanas aizdevuma nodrošinājums • Praksē pastāv četri līgumu veidi par kredīta izsniegšanu: 1. ar īpašnieku biedrībām (juridiska persona ar ierobežotu rīcībspēju ,bez tiesībām sniegt komercķīlu) 2. ar īpašnieku izveidotu SIA (nav populāra ,jo prasa liela apjoma atskaites) 3. pašvaldību uzņēmums (rīcību ierobežo statūti ) 4. ar privāto namu apsaimniekotāju (neskaidra atbildība par īpašnieku saistību nepildīšanu)

6. Komercbanku risku un administratīvo izmaksu mazināšanas iespējas • Valsts un/vai pašvaldību galvojumu iespējas • Garantijas • ESKO (energoservisa kompānija) modeļa ieviešana renovācijā un finansēšanā • PEKO (publiska energoservisa kompānija) modeļa ieviešana renovācijā un finansēšanā; loma definēšana apsaimniekošanas procesā • Visaptveroši finansēšanas instrumenti, kas balstīti uz konkrēta rezultāta sasniegšanu un kvalitātes nodrošināšanu • Kompetenta vienas pieturas aģentūra/portāls – atbalsts, konsultācijas, projektu izvērtēšana, neatkarīga ekspertīze utt.no projekta idejas līdz realizācijai