1 / 19

PEDAGOGAM NEPIECIEŠAMĀS PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES Kvalitatīvais pētījums

Pētījums veikts ESF Nacionālās programmas projekta „Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide” ietvaros (Līgums Nr. 2006/0129/VPD1/ESF/PIAA/06/NP/3.2.5.1./0001/0001/0504). PEDAGOGAM NEPIECIEŠAMĀS PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES Kvalitatīvais pētījums

sitara
Download Presentation

PEDAGOGAM NEPIECIEŠAMĀS PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES Kvalitatīvais pētījums

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Pētījums veikts ESF Nacionālās programmas projekta „Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide” ietvaros (Līgums Nr. 2006/0129/VPD1/ESF/PIAA/06/NP/3.2.5.1./0001/0001/0504) PEDAGOGAM NEPIECIEŠAMĀS PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES Kvalitatīvais pētījums 2007.gada augusts/septembris Pētījuma rezultāti Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs

  2. Pētījuma Uzdevumi • Noskaidrot un izanalizēt pedagogu profesionālās kompetences un to atspoguļojumu normatīvajos aktos, izpētot izglītības politikas dokumentu bāzi; • Izpētīt situāciju, balstoties uz jau esošo pētījumu, izglītības politikas dokumentu un Eiropas Savienības dokumentu bāzes; • Izanalizēt dažādu mērķauditoriju izpratni un vajadzības attiecībā uz pedagogu profesionālo kompetenču pilnveidi Latvijā aptaujājot: • Izglītības politikas veidotājus; • Pedagoģisko augstskolu pasniedzējus; • Dažādu reģionu izglītības pārvalžu vadītājus vai speciālistus; • Personāla atlases kompāniju konsultantus; • Pedagogus; • Skolēnus; • Skolēnu vecākus; • Pedagoģisko augstskolu studentus;

  3. Pētījuma metodoloģija Pētījumā ietvaros tika veikts: • Situācijas izpēte, balstoties uz izglītības politikas dokumentu bāzes; • Padziļinātās intervijas (12 ) ar: • 3 izglītības politikas veidotājiem; • 3 pedagoģisko augstskolu pasniedzējiem (Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte un RPIVA) ; • 3 dažādu reģionu Izglītības pārvalžu vadītājiem vai speciālistiem (Valmiera, Rēzekne, Rīga); • 3 personāla atlases kompāniju konsultantiem; • Fokusgrupu diskusijas (FGD) (5) ar: • pedagogiem (1FGD LV/ 1FGD RUS); • skolēniem (1 FGD); • skolēnu vecākiem ( 1 FGD); • pedagoģisko augstskolu studentiem no Kurzemes, Vidzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas (1 FGD). Pētījuma veikšanas laiks: 2007.gada augusts – septembris

  4. Ideāla skolotāja raksturojums I Visu mērķgrupu respondentu viedoklis par to, kas ir ideāls pedagogs būtiski neatšķiras, dažādi ir vien atsevišķi akcenti. Liela nozīme tiek piešķirta skolotāja cilvēciskajām un profesionālajām kvalitātēm – spējai būt vienlaikus stingram, prasīgam un taisnīgam un tajā pašā laikā – ar labu humora izjūtu, jūtīgam un saprotošam, zinošam savā mācību priekšmetā un vienlaikus – sociāli aktīvam un ieinteresētam apkārt notiekošajā. • cilvēkus kopumā un bērnus mīlošs; • atsaucīgs un saprotošs; • taisnīgs un objektīvs; • ar labu humora izjūtu; • elastīgs, zinātkārs, atvērts jaunajam; • cilvēcisks, spējīgs ieklausīties un saprast; • ar spēju aizraut un ieinteresēt, tādejādi arī netieši motivēt mācīties; • spējīgs saprasties ne tikai ar skolēniem, bet arī ar viņu vecākiem; • sociāli iekļaujošs pedagogs, kurš nevienu skolēnu neatstumj, bet cenšas veidot pozitīvu klases vidi; • ar labi attīstītām saskarsmes spējām un komunikācijas prasmēm; • savas jomas, priekšmeta augsti kvalificēts speciālists; • prasīgs un spējīgs nodrošināt kārtību klasē; • ideāls pedagogs – cilvēks ar stipru un attīstītu personību, bet vienlaikus – citus nenoniecinošs; • ideāls skolotājs – ar iedzimtu talantu būt par skolotāju.

  5. Ideāla skolotāja raksturojums II • Skolēni kā arī viņu vecāki izteica vēlmi pēc ideālam skolotājam tik nepieciešamajām spējām, klasē nodrošināt kārtību. • Ideāla pedagoga raksturojums ir atšķirīgs dažādos izglītības līmeņos: - sākumskolā tiek izcelta nepieciešamība pēc mīļuma, iejūtības un sapratnes; - augstākā izglītības līmenī vairāk tiek sagaidītas profesionālās zināšanas, kā arī spēja iegūt respektu un nodrošināt kārtību skolēnu vidū. • Labs skolotājs nedrīkstētu būt: • vienaldzīgs; • stagnējošs; • personību aizskarošs un apsaukājošs; • psiholoģiski nelīdzsvarots, un savā mācību priekšmetā un skolēnu sekmēs neieinteresēts.

  6. Termina „pedagogu kompetences” un tā definīcijas izpratne I Pētījuma dalībnieki terminu „pedagogu kompetences” interpretē holistiski - visaptveroši, to saistot nevis ar kādu noteiktu pedagogu profesiju raksturojošu īpašību kopumu, bet gan ietverot vairākus ļoti būtiskus dažādus aspektus. • Bijušie un pašreizējie Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas studenti, pedagogu kompetences saista ar šīs augstskolas bijušā rektora J.Stabiņa interpretāciju par tām; • Pašreizējie pedagoģijas studenti noliedz jebkādu teorētisko zināšanu nepieciešamību; tādejādi par būtiskāku uzskatot to, lai pedagogs spētu nodrošināt radošu un interesantu mācību procesu; • Arī vecāku skatījumā termins ”pedagogu kompetence” ietver ne tikai viņu zināšanas savā priekšmetā, bet arī prasmi tās pasniegt skolēniem, spēju būt iejūtīgam, dzīvesgudram un atvērtam.

  7. Termina „pedagogu kompetences” un tā definīcijas izpratne II • Izglītības politikas veidotāji un augstskolu pārstāvji izšķir divus līmeņus, kuru ietvaros, pēc viņu domām, var aplūkot terminu „pedagogu kompetences”: 1. Makro, vispārējā – institucionālajā līmenī; ‘Kompetence nozīmē ļoti ātri, kvalitatīvi orientēties izvirzītajos mērķos un uzdevumos, kas jāsasniedz noteiktā izglītības fāzē’; ‘Tā ir cilvēka vai pedagoga prasme ļoti adekvāti, kompetenti risināt dažādas pedagoģiskās situācijas atbilstoši audzēkņu vecumposma īpatnībām’;

  8. Termina „pedagogu kompetences” un tā definīcijas izpratne III 2. Mikro, tiešajā – katra pedagoga līmenī.

  9. Termina „pedagogu kompetences” detalizēta analīze I Pedagogu kompetences - atbilstošu zināšanu, prasmju, izpratnes, pieredzes, spēju, vērtību un attieksmju dinamisks kopums. Definīcijas ietvaros minētie elementi ir savstarpēji ļoti cieši saistīti, arī to skaidrojums ir diezgan līdzīgs, pārklājas vai pat atkārtojas, piemēram, reflektējot par „zināt – prast - spēt”. Zināšanas: • ar profesiju tieši saistītās zināšanas (metodika, didaktika, zināšanas par savu priekšmetu); • psiholoģijas, īpaši saskarsmes psiholoģijas zināšanas; Prasmes: • mācīties un mācīt citus; • izskaidrot, piesaistīt uzmanību; • motivēt; • disciplinēt; • sarunāties; • strādāt ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām; • kontrolēt un vērtēt rezultātu; • rast kompromisus un pierādīt savu viedokli; • prasme būt labam oratoram ar augstām darba spējām;

  10. Termina „pedagogu kompetences” detalizēta analīze II Izpratnes: • izpratne par pasauli, sabiedrību, cilvēku un „vispārcilvēcīgām vērtībām”; • izpratne par dažādu vecumu sociālpsiholoģiskajām īpatnībām; • izpratne par jomu, kuru pedagogs pārstāv; • izpratne par savu mācību priekšmetu un tā veiksmīgākas pasniegšanas metodiku; Pieredze (pretrunīgi vērtēts elements): • ir atkarīga no katra skolotāja personīgi un savi pozitīvie un negatīvie; aspekti var būt katram pedagogam dažādās vecuma grupās; Spējas: • atbilstība personāla menedžmentā un pedagoģijā pazīstamajai daudzveidīgu spēju teorijas nosacījumiem; • spēja atzīt savu kļūdu; • spēja būt cilvēcīgam un spēja aizmirst slikto. Spēja piedot; • spējas būt emocionāli un psiholoģiski noturīgam; • spēja uzturēt disciplīnu; • spēja saliedēt klases kolektīvu; • spēja pasniegt savu mācāmo priekšmetu, spēja likt auditorijai klausīties;

  11. Termina „pedagogu kompetences” detalizēta analīze III Vērtības: • cilvēciskums; • lojalitāte pret profesiju un nozari, kuru pārstāv; • patriotiskums; • prieks un gandarījums par padarīto; Attieksme: • pozitīva; • jūtīga; • sociālo iekļaušanos veicinoša; Dinamisks kopums ir zināšanu, prasmju, izpratnes, pieredzes, spēju, vērtību un attieksmes mijiedarbība un vienlaicīga pielietošana skolotāja profesionālajā darbībā. Tā ir spēja visas iepriekšminētās īpašības veiksmīgi savstarpēji un pēc nepieciešamības katrā konkrētajā situācijā veiksmīgi kombinēt.” Kompetenču definīcijas elementu ‘dinamisks kopums’ respondenti saista ar: • pastāvīgu attīstību, pilnveidošanos; • spēju mainīties un pielāgoties situācijai.

  12. Aspekti, kas neietilpst pedagogu kompetencēs: • dalība skolas un klases remontdarbos; • apjomīga dokumentu sagatavošana, rakstīšana, kārtošana, kas aizņem ļoti daudz viņu darba laika; • savu finansu līdzekļu ieguldīšana mācību procesa uzlabošanai; • priekšmeta skolotājam nav jāpilda klases audzinātāja funkcijas; • bērna vecāku aizstāšana; • atbildība par sociāli deviantu bērnu un jauniešu rīcību.

  13. Kompetenču pielietošanu mācību procesā pozitīvi ietekmē: pareiza profesijas izvēle; labas studiju programmas; iepriekšēja pozitīva pieredze, pārliecinoties par sava darba vērtību; atsaucīgi kolēģi; Pedagogu kompetences aktīvi pielietot mācību procesā traucē, ierobežo un kavē: neadekvāta, pārāk zema darba samaksa, kā rezultātā skolotājs jūtas nenovērtēts un zūd motivācija strādāt; neatsaucīgs kolektīvs; pārāk liela birokrātija, ļoti laikietilpīgs darbs ar dokumentu rakstīšanu, formēšanu un kārtošanu, kā rezultātā laika trūkuma dēļ pazeminās darba ar skolēniem kvalitāte; Latvijas pedagogu kompetences vērtējums Vienlīdz bieži tiek pausti pozitīvi un negatīvi viedokļi gan par pašreizējo pedagogu izglītības programmu kopumā, gan arī par pedagoģijas augstskolu atšķirīgo darba stilu un gala produktu – jauno pedagogu; • Izglītības politikas veidotāji kopumā atzinīgi vērtē programmas teorētisko daļu, vienlaikus izsakot vēlēšanos pēc daudzveidīgākām praktiskās pedagoģijas attīstīšanas iespējām.

  14. Tālākizglītība: situācijas raksturojums un nepieciešamie uzlabojumi Pedagogu tālākizglītības iespējas respondenti vērtē atšķirīgi: • izglītības politikas veidotāji pedagogu tālākizglītības jautājumos bijuši ļoti optimistiski noskaņoti, izceļot gan piedāvāto apmācības iespēju daudzveidību, gan informācijas pieejamību par tiem; • reģionālo izglītības pārvalžu vadītāji un respondenti no pedagoģiskajām augstskolām nav bijuši tik vienoti savos vērtējumos - lai gan arī šo respondentu vidū bijuši izteikti optimisti, tomēr atsevišķās intervijās ar šo abu grupu pārstāvjiem izskanējis skeptiskāks viedoklis; • visskeptiskāk noskaņoti bijuši tieši reālās tālākizglītības piedāvājuma mērķauditorijas pārstāvji – pedagogi.

  15. Pedagogu problēmas tālākizglītības procesā • Kritiski tiek vērtēts: • bezmaksas kursu kvalitāte; • Pārāk bieži izmantotais ‘grupu darbs’; • noteiktais un nemainīgais kursu plānojums; • Ierobežotās apmācību izvēles iespējas; • Problemātiska ir kursu apmeklešana, jo grūtības sagādā vienoties ar kādu kolēģi par aizvietošanu un tiek kavēts mācību process; • Netiek ievērotas normatīvo aktu prasības par to, ka laiks, kas veltīts izglītības turpināšanai, tiek apmaksāts.

  16. Ieteikumi pedagogu tālākizglītības procesa uzlabošanai I • izveidot vienotu koordinējošu centru un informatīvo datu bāzi tālmācības pasākumu sistematizēšanai; • nodrošināt individuālāku pieeju - lai sagatavotās tālākizglītības programmas elastīgākas un konkrētai situāciju un vajadzībai labāk piemērojamas; • rūpīgāk izvēlēties profesionālās pilnveides kursu pasniedzējus, vairāk orientēties uz praktiķiem; • kursus organizēt pēc iespējas praktiskajai skolas dzīvei tuvinātākus; • aktīvāk jāuzņem jaunas pedagoģijas idejas.

  17. Ieteikumi pedagogu tālākizglītības procesa uzlabošanai II • Piedāvāt risinājumus tādām problēmām: • skolotāji labi pārzina priekšmetu, bet tā pasniegšana ir teorētiska un trūkst praktiskā pielietojuma; • skolēniem nav pieņemamas mācību metodes, kas ir vienveidīgas, garlaiko, nogurdina. • vājais ķēdes posms ir psiholoģiskais un sociālais darbs ar auditoriju; • skolotāji maz vērības pievērš mācību sociālajam aspektam – sadarbība ar klasi, pozitīvas gaisotnes veidošana klasē, darbs ar bērniem, kam ir mācīšanās grūtības un daudz kavējumu;

  18. Ieteikumi I • Informēt sabiedrību un pedagogus par jēdzienu ‘pedagogu kompetences’, skaidrot tā saturu, nosakot un veidojot noteiktu atskaites sistēmu, kas palīdzētu izvērtēt pedagogu darbu; • Stiprināt pedagoga profesijas prestižu; • Skaidrot kvaliatatīvas izglītības priekšrocības un ietekmi sabiedrības attīstīā; • Stabilizēt jau esošo pedagogu lojalitāti savai profesijai un nozarei, motivēt jauno, topošo un potenciālo pedagogu ievirzīšanu un strādāšanu izglītības jomā; • Uzlabot pedagogu zināšanas saskarsmes psiholoģijā un kultūrā; • Lielāka uzmanība jāvelta ‘cilvēcīgo īpašību’ attīstībai, tajā pat laikā sniedzot zināšanas par psiholoģisko aizsardzību, kā pasargāt sevi no ‘profesionālās sadegšanas’;

  19. Ieteikumi II • Jāsakārto organizatoriskie tālākizglītības jautājumi: • piedāvājot tikai kvalitatīvus kursus; • savlaiciīgi un plaši informējot par tālākizglītības iespējām; • izstrādājot sistēmu kursu apmeklēšanai tā, lai neciestu mācību process un kursu apmeklējums nekļūtu par apgrūtinājumu skolai; • piedāvājot praktiskākas nodarbības, daloties reālā pieredzē par jaunām un interesantām darba metodēm; • Jāsamazina pārāk lielā ‘birokrātija’ un papīru rakstīšana pedagogu darbā; • Jāsakārtot un jāstabilizē pedagogu darba vide un jāsniedz adekvāts ieguldītajam darbam atalgojums.

More Related