Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas indikatīvās ES fondu investīcijas 2014.-2020.gada plānošanas p

1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas indikatīvās ES fondu investīcijas 2014.-2020.gada plānošanas periodā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 14.05.2013.

2. VARAM resora jomas un prioritātes • Uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstība 9+21 – industriālo zonu attīstībai nepieciešamie pievadceļi, komunikācijas u.c. • Atbalsts ekonomiskās aktivitātes veicināšanai specifiskajās mērķteritorijās: • - Austrumu pierobeža • - Baltijas jūras piekraste • - Rīgas metropoles areāls (KM) • Vides acquis noteikto prasību nodrošināšana ūdens un atkritumu apsaimniekošanas jomā • Atbalsts klimata pārmaiņu samazināšanas un adaptācijas pasākumiem • Resursu efektīvāka izmantošana • Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība • Risku novēršana, profilakse un pārvaldība. • Zaļās apziņas veidošana • E-pakalpojumu attīstība, paplašinot pakalpojumu pieejamības un izmantošanas iespējas • Atvērta un sadarbspējīga publisko datu infrastruktūra - centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide un tām nepieciešamo informācijas sistēmu modernizācija

3. Reģionālā attīstība (1) 1. Uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros (9 pilsētas +21 novads) 208,59 milj. LVL, t.sk. 177,3 milj. LVL ERAF Rezultātā: • Izveidoto/ rekonstruēto teritoriju/ industriālo zonu apmērs - 874 (ha) • Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru (9+21) pašvaldībās piesaistīto privāto investoru skaits – 30; • Saglabātas vai radītas darba vietas uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir 9+21pašvaldības teritorija – 9000. + Rīgas starptautiskā konkurētspēja un Rīgas sabiedriskā transporta uzlabošana 100+90 milj. LVL, t.sk. 85+76,5 milj. LVL ERAF Rezultātā: • Izveidoti divinacionālas nozīmes kultūrasobjekti unvienssportaobjekts; • Tramvaja maršruta (viena) pielāgošana zemās grīdas tramvaja parametriem.

4. Reģionālā attīstība (2) • 2. Uzņēmējdarbību veicinošas publiskās infrastruktūras attīstība Baltijas jūras piekrastē 33,25 milj. LVL, t.sk. 26,2 milj. LVL ERAF • 3. Atbalsts uzņēmējdarbību veicinošas publiskās infrastruktūras attīstībai austrumu pierobežā 48 milj. LVL, t.sk. 40,8 milj. LVL ERAF • 13 novadu pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūru; Liepāja, Ventspils, Jūrmala • 14 novadu pašvaldības, kurām ir tieša robeža ar Krieviju / Baltkrieviju vai 30 km līdz Krievijai / Baltkrievijai, Rēzekne, Daugavpils Rezultātā: • Izveidoto, rekonstruēto, paplašināto uzņēmējdarbību veicinošo teritoriju apjoms – 535 991 m2; • Saglabātas vai radītas darbavietas uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir Austrumu pierobežas vai Baltijas jūras piekrastes pašvaldības teritorija - 2 370.

5. Vides resursu pārvaldība (1) 1. Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana 100 milj. LVL, t.sk. 85 milj. LVL no KF • Rezultātā: • Iedzīvotāju īpatsvars aglomerācijās ar CE lielāku par 10 000, kam nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība 2022.g. - 97,1%,t.sk., nākamā per. ietekme +1,9% (bāzes vērtība 2012.g. - 89,4%); • Iedzīvotāju īpatsvars aglomerācijas ar CE lielāku par 100 000, kam nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamība 2022.g. - 96,9%, t.sk., nākamā per. ietekme +1,9% (bāzes vērtība 2012.g. - 82,6%). • 2. Atkritumu pārstrādes un reģenerācijas infrastruktūras attīstība 57 milj. LVL, t.sk. 22,8 milj. LVL no KF • Rezultātā: • Pārstrādei un reģenerācijai nodoto sadzīves atkritumu daudzums 2022.g. – 59% (bāzes vērtība 2011.g. – 24%).

6. Vides resursu pārvaldība (2) • 3. Priekšnoteikumu izveide elektromobiļu ieviešanai sadzīvē (vēl tiek diskutēts) 3 milj. LVL, t.sk. 1,5 milj. LVL no ERAF • Rezultātā: • Elektromobiļu uzlādes stacijas 2022.g. – 82 stacijas– (bāzes vērtība 2012.g. – 0). • 4.Plūdu risku mazināšana, hidrotehniskās būves – pilsētu aglomerācijās 24,0 milj. LVL, t.sk. 20,4 milj. LVL no ERAF • Rezultātā: • Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem 2022.g. - 265 000 iedz., t.sk., nākamā per. ietekme 200 000 iedz. (bāzes vērtība 2012.g. - 2 145 iedz.). • 5. Vides monitoringa un kontroles un zvejas kontroles nodrošināšana • 13 milj. LVL, t.sk. 11,14 milj. LVL no ERAF • Rezultātā: • Monitoringa programmas, kurās veikti uzlabojumi 2022.g. – 4. • 6. Sabiedrības „zaļās” apziņas veidošana ilgtspējīga dzīves veida veicināšanai • 3,62 milj. LVL, t.sk. 3,62 milj. LVL no ERAF • Rezultātā: • Informēšanas pasākumi līdz 2022.g. – 20.

7. Vides resursu pārvaldība (3) • 7. Publiski pieejamu dabas objektu aizsardzības, apskates un atpūtas infrastruktūras attīstība • Rezultātā: • Atjaunoto biotopu platība 2022.g. – 8720ha, tsk., nākamā per. ietekme - 3920 ha)– (bāzes vērtība 2011.g. – 4800ha); • NATURA 2000 skaits ar uzlabotu infrastruktūru 2022.g. – 70, t.sk., nākamā per. ietekme – 35 (bāzes vērtība 2012.g. – 35). • 8.Informācijas un izglītības infrastruktūras attīstība stratēģiski izvēlētās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un nacionālas nozīmes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ centros • Rezultātā: • Apmeklētāju skaita pieaugums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex-situ centrā  2022. g. - 50% pieaugums (tikai nākamā per. ietekme)(bāzes vērtība 2012. g. - 30 000 apmeklētāju gadā). • Finansējums abām aktivitātēm - 15 milj. LVL, t.sk. 10 milj. LVL no ERAF

8. Informācijas un komunikāciju tehn. • 1. E-pakalpojumu attīstība, paplašinot pakalpojumu pieejamības un izmantošanas iespējas • 95,40 milj. LVL, t.sk. 81,09 milj. LVL ERAF • Rezultātā: • Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto internetu sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām (no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) 2022.gadā – 62% (bāzes vērtība 2011.g. – 41%). • 2. Atvērta un sadarbspējīga publisko datu infrastruktūra • 50,62 milj. LVL, t.sk. 43,03 milj. LVL ERAF • Rezultātā: • Uzņēmumu īpatsvars, kas izmanto internetu sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām (% no visiem uzņēmumiem) 2022.gadā – 92% (bāzes vērtība 2011.g. – 72%).

9. Laika grafiks

10. Paldies par uzmanību! Kopā